Top Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Līdz janvāra beigām paredzēts pabeigt izveidot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM). Tās struktūrā paredzēti astoņi departamenti. Savukārt ministrijas vadību veidos reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, valsts sekretārs un divi tā vietnieki. Vēl ir paredzēts viens ministra padomnieks un ministra palīgs. Patlaban vēl nav zināmi to amatpersonu uzvārdi, kas ieņems pārējos ministrijas atbildīgos amatus. Tos un departamentu vadītājus, veicot pārrunas, paredzēts izraudzīties no esošajiem darbiniekiem, “Latvijas Vēstnesim” apliecināja ministra preses sekretāre Dace Zvirbule.

RAPLM veidošana notiek, īstenojot Ministru kabineta (MK) šā gada 7. janvāra sēdē Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kas tika apstiprināts Saeimas 16.janvāra sēdē. Jaunveidojamo ministriju iecerēts izvietot divās ēkās — bijušā Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta Raiņa bulvārī 4 un Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) telpās Merķeļa ielā 21. Tā kā ministrija tiek veidota, apvienojot jau esošās valsts budžeta iestādes – Pašvaldību lietu pārvaldi un Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi un struktūrvienības no Vides ministrijas — Apdzīvoto vietu plānošanas nodaļu un Mājokļu nodaļu, tajā paredzēti Administratīvais, Finanšu, Reģionālās politikas, Administratīvi teritoriālās reformas, Pašvaldību pārraudzības, Pašvaldību informātikas, Teritorijas plānošanas un Programmu departaments. Līdz ar Pašvaldību lietu pārvaldes un Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes iekļaušanu ministrijas struktūrā tās abas beigs pastāvēt kā atsevišķas iestādes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra padotībā būs arī bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (BO VSIA) “Reģionu attīstība” un BO VSIA “Teritorijas attīstības plānošanas centrs” un valsts

aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters līdzās ministrijas izveidei ir sācis aktīvu darbu pārraudzībā esošo jomu situācijas apzināšanā. Arī iepazīšanās nolūkos ministrs izvēlējies iespēju klātienē tikties ar Latvijas pašvaldību un plānošanas reģionu vadītājiem un plāno arī turpmāk šādas tikšanās un domu apmaiņas reģionos rīkot reizi ceturksnī. Pēc apstiprināšanas amatā aizvadītā gada novembrī I.Gaters ir pabijis Valmieras rajona Dikļos, Cesvainē, Balvos, Daugavpilī, Zilupes novadā, Mežvidu pagastā, Tērvetes novadā, Ogres novadā, Gulbenē, Cēsīs un Saldū. Tikšanās reizēs pašvaldību izteiktie viedokļi galvenokārt skāruši tādus jautājumus kā pašvaldību finanses un valsts funkciju nodošana pašvaldībām, administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpmākā virzība, kā arī reģionālo pašvaldību izveide.

Ar šā gada 1.janvāri stājies spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Noteikts, ka šogad valstī garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) vienai personai ir 21 lats. GMI izmaksas no Labklājības ministrijas bez atbilstoša finansējuma uzdots nodrošināt pašvaldībām. Laikā, kad tiek veidoti valsts un pašvaldību budžeti, bet saskaņā ar noteikto kārtību budžeta izdevumiem šomēnes noteikta viena divpadsmitā daļa no iepriekšējā gada, pašvaldības jau izmaksā pabalstus maznodrošinātām personām GMI nodrošināšanai.

Taču sociālajiem jautājumiem paredzētais budžets pašvaldībās līdz šim bijis veidots bez šādu mērķu finansējuma. Ministra sarunā ar Latvijas Pilsētu savienības pārstāvjiem tika uzsvērts, ka pašvaldību budžeti šim gadam nedrīkst tikt pieņemti, kamēr valdība nav atrisinājusi jautājumu par GMI papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība uzsver, ka par GMI finansiālo pusi ar valdību ir runāts jau trīs gadus. I.Gaters lūdzis labklājības ministri Dagniju Staķi sniegt skaidrojumu, kā pašvaldībām realizēt šo Labklājības ministrijas deleģēto funkciju, kurai Labklājības ministrija līdzi nav devusi finansējumu.

Sarunās ar pašvaldībām Ivars Gaters uzsvēris, ka turpmāk nepieļaus jaunu funkciju uzdošanu pašvaldībām bez atbilstoša finansējuma. Ir iecerēts, ka nākotnē tiks sagatavota jauna redakcija likumam “Par pašvaldībām”. Tajā pašvaldībām tiks noteiktas konkrētas, finansiāli novērtējamas funkcijas.

Jautājumā par ATR I.Gaters pauž nostāju, ka šīs valdības darbības laikā reforma tiks pabeigta. Valdība veicinās pašvaldību pakāpenisku apvienošanos, lai jau 2005.gadā pašvaldību vēlēšanās varētu ievēlēt jauno novadu vadību.

Ministrs plāno valdībā ierosināt konceptuāli akceptēt pašvaldību administratīvi teritoriāla iedalījuma projektu, kas paredz 102 novadu izveidošanu.

“Līdz šim par to, ka nepieciešams šāds pašvaldību skaits, ir daudz runāts, bet nav dokumentēts. Šim projektam jākļūst par pamatu, lai ar pašvaldībām dialoga ceļā vienotos par apvienošanās gaitu,” teica I.Gaters. Gan ministrs, gan Saeimā pozīcijā esošās politiskās partijas neatbalsta pašvaldību piespiedu apvienošanos. I.Gaters ir gatavs arī kompromisiem: “Ja būs nepieciešams, valdība izdarīs izmaiņas likumos,” norāda I.Gaters, bet piebilst, ka pirms grozījumu pieņemšanas notiks apspriešanās kā ar pašvaldībām, tā arī ar politiskajām partijām.

Arī reģionālo pašvaldību izveides jautājumos gan valdību pārstāvošajai pusei, gan pašvaldībām nav atšķirīgu viedokļu. I.Gaters atzīst tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveides modeli un visās sarunās aicina pašvaldības ar pārdomātiem pamatojumiem izteikt savu viedokli šajā jautājumā.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore