Par subsīdijām lauksaimniecībai

Vakar, 21. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Lauksaimniecības valsts subsīdiju programma 2003. gada 1. ceturksnim, ko Zemkopības ministrija (ZM) lūdza valdībā izskatīt steidzamības kārtā, lai laikus varētu uzsākt subsīdiju izmaksu.

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2003. gada 1. ceturksnim izstrādāta, pamatojoties uz Lauksaimniecības attīstības gada programmu, kas atbilst Lauksaimniecības likuma 7. panta prasībām, un MK deklarācijā izvirzītajām prioritātēm. Programmā ir noteikti nozaru attīstības uzdevumi šim un turpmākajiem trim gadiem, kā arī to realizācijas pasākumi un mehānismi.

Kā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” norādīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, ņemot vērā šā gada budžeta izstrādes gaitu, lauksaimnieku finansēšana atbilstoši lauksaimniecības praksei un loģiskajai domāšanai ir jāuzsāk vēl pirms tam, kad spēkā stāsies likums “Par valsts budžetu 2003. gadam”. Tā kā plānots, ka valsts budžets tiks apstiprināts martā, un tā kā paies vēl kāds laiks līdz 2003. gada Subsīdiju nolikuma apstiprināšanai, nauda zemnieku rīcībā reāli varētu nonākt tikai aprīlī. Bet tas ir par vēlu, lai viņi šos līdzekļus varētu izmantot lauksaimnieciskās ražošanas jaunās sezonas uzsākšanai – pavasara sējai. Jāņem vērā arī tas, ka, lai Lauku atbalsta dienests (LAD) varētu nodrošināt normālu administrēšanu, subsīdiju pieteikumu iesniegšanas termiņiem jābūt saprātīgiem un izlīdzinātiem visa gada garumā, piebilda ministrs. Protams, LAD teorētiski varētu paveikt vairāk, nekā ir ieplānojis vienā laika posmā, bet šīs manevra iespējas nav bezgalīgas – ja visi pieteikumi teju par pusgadu nonāk LAD vienā mēnesī, veikt finanšu administrēšanu gandrīz nav iespējams, sacīja M. Roze.

Zemkopības ministrs bija gandarīts, ka šī problēma valdībā uztverta ar izpratni un jautājums izskatīts un apstiprināts.

Pagaidām lauksaimniecības valsts subsīdijām piešķirtais finansējums ir 4 325 205 latu – tā ir viena ceturtdaļa no pērn tiešajiem maksājumiem atvēlētajiem līdzekļiem. Šā gada 1. ceturksnī gan lopkopības, gan augkopības attīstībai atvēlēts pa vienam miljonam latu, lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijai paredzēti 300 000 latu, lauksaimniecības zemes ielabošanai – 181 316 latu, tirgus veicināšanai – 41 000 latu, izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai – 6 510 latu. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējumam piešķirti 10 000 latu, bet līdzfinansējumam SAPARD programmai – 1 786 379 lati.

Kā pastāstīja M. Roze, atbalsta programmu ziņā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nekādas izmaiņas nav paredzētas – tāpat kā līdz šim ar tiešajiem maksājumiem tiks sekmēta lopkopības un augkopības attīstība, lauksaimniecības ražošanas modernizācija un pārstrukturizācija un atbalstīti citi nozarei būtiski pasākumi. Toties mainīti ir kritēriji, kas detalizēti tiks iestrādāti subsīdiju nolikumā, kurš tiks apstiprināts pēc budžeta pieņemšanas. Piemēram, šogad subsīdijas paredzēts maksāt par katru pārraudzībā esošu govi neatkarīgi no to skaita ganāmpulkā. Līdz šim subsīdijas varēja saņemt tikai tie slaucamo govju īpašnieki, kuru ganāmpulkā bija ne mazāk kā septiņas govis. Tāpat tiks mainīti nosacījumi hektārsubsīdiju saņēmējiem, samazinot to sējplatību apjomu, par kuru tiks piešķirti kompensācijas maksājumi, līdz vienam hektāram līdzšinējo piecpadsmit hektāru vietā.

Pie kritēriju detalizētas izstrādes un subsīdiju nolikuma precizēšanas ZM sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) ķersies klāt nekavējoties, sacīja ministrs. Jau šodien notiek kārtējā LOSP sēde, kuras laikā nozaru speciālisti tiksies ar zemkopības ministru, lai pārrunātu lauksaimniecības aktualitātes, tostarp arī jautājumus par valsts subsīdijām.

Valdības sēdē zemkopības ministram tika uzdots Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu visam 2003. gadam iesniegt MK pēc likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” spēkā stāšanās.

Marika Līdaka, ”LV” tautsaimniecības redaktore