Akreditējušies jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar, 21.janvārī, Valsts prezidentei akreditācijas vēstuli iesniedza Beļģijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Marija Luīza Vanērka

Vakar, 21. janvārī, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Beļģijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Marija Luīza Vanērka (Marie-Louise Vanherk).

Marija Luīza Vanērka dzimusi 1952. gada 29. novembrī Nērpeltā, Flandrijā. Ieguvusi maģistra grādu ekonomikā. Ārlietu dienestā kopš 1979. gada 1. septembra. Pirmos divus gadus strādājusi centrālajā administrācijā. Pēc tam bijusi atašejs Beļģijas vēstniecībā Luksemburgā, vēlāk Kenijā, tad vēstniecības pirmā sekretāre Filipīnās, vēlāk Argentīnā. Pēc gadu ilga pārtraukuma karjerā no 1992. gada maija atkal četrus gadus strādājusi Ārlietu ministrijas centrālajā administrācijā. No 1996. gada septembra līdz 2000. gada janvārim ministre padomniece Beļģijas   vēstniecībā Lielbritānijā. No 2000. gada janvāra līdz pērnā gada decembrim Pasaules tirdzniecības organizācijas nodaļas vadītāja centrālajā administrācijā.

Savā akreditācijas runā Marija Luīza Vanērka uzsvēra, ka arī Latvija drīz kļūs Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un ka šis fakts vēlreiz apliecinās stiprās demokrātijas principu tradīcijas abās valstīs. Vēstniece tālāk teica, ka Beļģija, pati būdama neliela valsts, var ar Latviju dalīties pieredzē, ka arī mazas valstis var paust savu līdzvērtīgu viedokli ES kopīgās politikas īstenošanā. Viņa atgādināja abu zemju senās tirdzniecības tradīcijas vēl kopš Hanzas savienības laikiem. Vēstniece pauda arī viedokli par plašajām iespējām tālāk padziļināt Beļģijas un Latvijas sadarbību kultūras jomā.

Atbildot Beļģijas vēstniecei, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

Jūsu ekselence!

Man ir patiess prieks sveikt jūs kā Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā!

Diplomātisko attiecību vēsture starp mūsu valstīm aizsākās periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu, kad Beļģija atvēra vēstniecību Rīgā un Briselē darbojās Latvijas pārstāvniecība.

Viens no ciešo kontaktu apliecinājumiem ir plašā beļģu pagājušā gadsimta 20.-30. gadu mākslas kolekcija Latvijas Aizrobežu mākslas muzejā. Sadarbība skāra arī citas jomas – ekonomiku, politiku, izglītību.

Latvija ir joprojām pateicīga Beļģijai par tās konsekvento nostāju, neatzīstot Latviju par likumīgu PSRS sastāvdaļu un turpinot Latvijas atzīšanu de iure visu laiku līdz neatkarības atjaunošanai 1991. gadā.

Mūsu tautas var būt gandarītas par ciešajiem sakariem, kas izveidojušies starp Latviju un Beļģiju pēdējo divpadsmit gadu laikā. Latvijai un Beļģijai izveidojušās labas attiecības gan valdības, gan parlamentārajā līmenī. Sadarbojoties dažādās starptautiskajās organizācijās, vienlaikus mūsu valstis arī attīstījušas bilateriālo sadarbību dažādās jomās, par ko liecina regulārā oficiālo vizīšu apmaiņa. Beļģija ir nozīmīga ekonomiskās sadarbības partnere Latvijai un ir vērā ņemama investore Latvijas ostu sektorā.

Atzinīgi vērtējam veiksmīgo sadarbību gan ar Beļģijas reģioniem un kopienām, gan ar pašvaldībām, atsevišķiem resoriem, organizācijām un uzņēmumiem. Pēdējos gados veiksmīgi attīstījušās attiecības ar Flandriju, īstenojot vairākus veiksmīgus projektus. Ir uzsākta veiksmīga sadarbība arī ar Valoniju un Beļģijas franču kopienu.

Jūsu ekselence!

Jūsu diplomātiskā darba uzsākšana Latvijā sakrīt ar jaunu un nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad esam saņēmuši uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Šā gada 20. septembrī Latvijas tauta referendumā parādīs savu nostāju attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināta, ka šis balsojums būs pozitīvs un jau 2004. gadā Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Tāpat esam gandarīti par uzaicinājumu iestāties Ziemeļatlantijas aliansē un pagājušā gada novembra NATO Prāgas galotņu tikšanās lēmumu uzaicināt Latviju un mūsu kaimiņvalstis pievienoties aliansei vērtējam kā visai Eiropai svarīgu vēsturisku notikumu.

Tāpat kā Latvija, arī Beļģija ir viena no Eiropas mazajām valstīm. Uzskatu, ka mūsu valstis arī nākotnē veiksmīgi sadarbosies Eiropas Savienības, NATO un citās starptautiskās organizācijās kā sabiedrotās un partneres.

Jūsu ekselence!

Vēlam sekmes un panākumus, veicot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Latvijā, lai sekmētu vēl ciešāku sadarbību starp mūsu valstīm.

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedra

Vakar, 21.janvārī, iepazīšanās vizītē Saeimā ieradās Beļģijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Marija Luīza Vanērka, kas tikās ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Ēriku Jēkabsonu. Abas puses sarunā skāra Latvijas un Beļģijas divpusējo attiecību jautājumus, kā arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa norisi Latvijā un iespējamos Latvijas referenduma rezultātus.

Ē.Jēkabsons apsveica vēstnieci sakarā ar akreditāciju Latvijā un izteica gatavību sniegt savu atbalstu abu valstu parlamentārajai sadarbībai visos līmeņos. Vēstniece informēja, ka Beļģijas parlamenta vēlēšanas notiks šā gada maijā, un izteica gatavību intensificēt abu valstu parlamentāriešu sadarbības iespējas, īpaši pēc jaunā parlamenta ievēlēšanas.

Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka abu valstu ekonomiskās attiecības ir labas, tomēr joprojām ir nerealizēts potenciāls abu valstu tirdzniecības apmaiņai, kas varētu būt daudz aktīvāka un ievērojamāka. Beļģija ierindojas 18.vietā eksporta un 14.vietā Latvijas importa tirdzniecības partneru vidū. Vēstniece atbalstīja šādu viedokli un izteica apņemšanos veicināt šīs sadarbības jomas uzlabošanu.

Beļģijas vēstniece izrādīja interesi par sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā un pilsonības iegūšanas gaitu. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka jaunajā valdībā ir sabiedrības integrācijas ministra postenis, ko ierosināja izveidot Latvijas Pirmā partija (LPP), tādējādi veicinot šā jautājuma risināšanu Latvijā. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka pilsonības iegūšanu šobrīd nosaka indivīda izvēle, nevis kādi valsts radīti šķēršļi vai barjeras. “Valsts neliek šķēršļus, bet — tieši otrādi – cenšas veicināt integrācijas procesus, padarot tos par vienu no valsts politikas stūrakmeņiem,” teica Ē.Jēkabsons.

Pārrunājot eventuālos rezultātus Latvijā gaidāmajam referendumam par iestāšanos ES, Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka esot optimists un cerot, ka sabiedrības informēšanas gaidāmā kampaņa sniegs konkrētas atbildes konkrētiem indivīdiem par to, ko tieši katrs cilvēks gūs no iestāšanās ES. Vienlaikus Ē.Jēkabsons norādīja, ka Latvijas sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi pret savienībām, jo vēl nesen Latvija pret savu gribu atradās Padomju Savienībā. M.L.Vanērka izteica cerību, ka šis un citi negatīvie faktori tomēr neiespaidos Latvijas pilsoņu izvēli nobalsošanā par ES.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieces kundze, savu diplomātisko misiju Latvijā jūs sākat mūsu valstij īpašā laikā, jo Latvija nule saņēmusi ielūgumu iestāties NATO un sekmīgi pabeigusi iestāšanās sarunas ar ES.

— Jā, arī mūsu sarunā pēc akreditācijas ceremonijas bija jūtams, ka jūsu prezidente ļoti vērīgi seko līdzi šim procesam un ir apmierināta ar rezultātiem. Es skaidri jūtu, ka Latvijai šis ir ļoti satraucošs un priecīgs laiks. Protams, Beļģija jūs apsveic ar šādu politisko attīstību un sniegs jums atbalstu, iesaistoties kopīgajā Eiropas valstu ģimenē. Man pašai šis pienākums pārstāvēt Beļģiju Latvijā ir kas pilnīgi jauns manā diplomātiskajā karjerā. Protams, tā ir arī liela atbildība — pārstāvēt manas valsts intereses Latvijā. Jau pagātnē starp mūsu valstīm bijusi ļoti cieša sadarbība, un arī tagad pastāv vēl daudz iespēju mūsu kontaktu padziļināšanai. Piemēram, sekmīgi attīstās Beļģijas atsevišķu reģionu un franču kopienas sadarbība ar Latviju. Pērn Beļģijas franču kopiena ar Latviju noslēdza sadarbības līgumu, un tas ir skaidrs apliecinājums abu pušu labajai sadarbības gribai.

Vakar, 21.janvārī, Valsts prezidentei akreditācijas vēstuli iesniedza Kazahstānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Rašids Ibrajevs

Vakar, 21. janvārī, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Kazahstānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Rašids Ibrajevs.

Rašids Ibrajevs dzimis 1948. gadā Čimkentas rajonā. Beidzis Taškentas politehnisko institūtu un Sabiedrisko zinātņu akadēmiju, vēstures zinātņu doktors. Darba gaitas sācis kā inženieris mehāniķis, pēc tam pievērsies sabiedriskajai darbībai. 1980. gadā ievēlēts par Čimkentas pilsētas padomes priekšsēdētāju. Pēc PSRS sabrukuma bijis Čimkentas reģionālās administrācijas vadītāja vietnieks, tad valsts koncerna “Kazpharmbioprom” pirmais viceprezidents. 1992. gadā ievēlēts par Čimkentas apgabala padomes priekšsēdētāju. 1995. gadā iecelts par vēstnieku Indijā. No 1998. līdz 2002. gada jūnijam vēstnieks Azerbaidžānā un Gruzijā. Kopš pērnā gada jūlija vēstnieks Lietuvā ar rezidenci Viļņā. Ir Kazahstānas vēstnieks arī Igaunijā. Precējies, ir divi bērni. Pārvalda krievu un angļu valodu.

Savā akreditācijas runā Rašids Ibrajevs Latvijas Valsts prezidentei nodeva sveicienus no Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva un akcentēja abu valstu tradicionāli labās attiecības. Vēstnieks uzsvēra, ka viņa valsts atbalsta Latvijas virzību uz ES un NATO, kas, domājams, radīs jaunas iespējas arī Kazahstānas sadarbībai ar Latviju. Viņš atcerējās Latvijas Valsts prezidentes iniciatīvas tirdzniecības attiecību sekmēšanā starp Rietumiem un Austrumiem un apliecināja savas valsts ieinteresētību sadarboties ar Latviju arī šā procesa ietvaros.

Atbildot Kazahstānas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Kazahstānas Republikas ārkārtējo pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Mūsu tautu vēsturiskie likteņi daudzreiz ir attīstījušies paralēli. Gan latviešu, gan kazahu tautas ir bijušas iekļautas svešu valstu impērijās, cīnījušās par savu brīvību un gandrīz vienlaikus to atguvušas.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā notiek laikā, kad Latvija un Kazahstāna var atskatīties uz savas starpvalstu sadarbības pirmo desmitgadi.

Ar gandarījumu varu teikt, ka šajā laika periodā starp Latviju un Kazahstānu ir izveidojušās draudzīgas un lietišķas attiecības, kas sakņojas savstarpējā sapratnē un abpusējā izdevīgumā. Esmu pārliecināta, ka tām ir ilgtermiņa raksturs un nākotnē to attīstība būs vēl dinamiskāka un sekmīgāka.

Jūsu darbības uzsākšana Baltijas reģionā sakrīt ar vēsturisku periodu mūsu tautai, kad tikko pieņemti lēmumi par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO. Šie lēmumi parāda, ka atbilstoši ir novērtēti uzaicināto valstu sasniegumi politikā un ekonomikā, bet vēl svarīgāk ir tas, ka šie uzaicinājumi iezīmē vēsturiskās netaisnības beigas, tas ir nozīmīgs solis Otrā pasaules, kā arī aukstā kara seku likvidēšanā.

Es pateicos Kazahstānai par tās izpratni un atbalstu Latvijas centieniem. Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē Latvijas un Kazahstānas attiecības veidosies kā sadarbība starp Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībvalsti un šīs organizācijas nozīmīgu partneri Centrālajā Āzijā.

Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta izvērst aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tai skaitā nodrošinot brīvu preču plūsmu no Kazahstānas uz Rietumeiropu. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Kazahstānas uzņēmējiem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Drošs skats nākotnē, stabila un starptautiski sakārtota vide būtiski ietekmē mūsu tautu sabiedrisko un saimniecisko dzīvi. Stāvoklis pasaulē izvirza par prioritāti visām valstīm kopīgiem spēkiem cīnīties pret starptautisko terorismu un citiem organizētas noziedzības veidiem. Latvija un Kazahstāna ir iesaistījušās šajā cīņā un dod savu ieguldījumu starptautiskajā pretterorisma koalīcijā, esam gatavi izvērst divpusējo sadarbību cīņā pret šo globālo ļaunumu.

Jūsu ekselence!

Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. No sirds novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot jums uzticētos Kazahstānas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus.

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedra

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons vakar, 21. janvārī, tikās arī ar Īrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Patriku Makkeibu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu pašreizējo sadarbību, kā arī tās paplašināšanas iespējas nākotnē.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs apsveica vēstnieku sakarā ar stāšanos jaunajā amatā un atkārtotu akreditāciju Latvijā – P.Makkeibs bija Īrijas vēstnieks Latvijā no 1995. līdz 2001.gadam. Ē.Jēkabsons pauda Latvijas ieinteresētību sadarbības padziļināšanā ar Īriju un mūsu valsts interesi par Īrijas vēsturi un kultūru. Savukārt Īrijas vēstnieks darīja zināmus vairākus būtiskus faktus Īrijas pastāvēšanas vēsturē, parlamentārisma tradīciju attīstībā, kā arī to jautājumu lokā, kas ir būtisks Īrijas iedzīvotājiem. Abas puses bija vienisprātis, ka būtiska loma Latvijas un Īrijas divpusējās sadarbības aktivizēšanā varētu būt parlamentu sadarbības grupām. Ē.Jēkabsons informēja, ka 8.Saeimā darbojas Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa, kuru vada deputāts Gundars Bērziņš, un pauda cerību, ka arī Īrijas parlamentā darbosies šāda grupa.

Runājot par abu valstu kontaktiem ekonomikā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs uzsvēra, ka tie intensificējušies pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītes Īrijā, kas notika pagājušā gada jūnijā un bija pirmā tik augsta ranga vizīte Latvijas un Īrijas attiecību vēsturē. “Pēc valsts vizītes jūsu valstī bija ievērojams intereses pieaugums par divpusējo ekonomisko sadarbību,” teica Ē.Jēkabsons un piebilda, ka Īrija ieņem 12.vietu investīciju apjoma ziņā Latvijā.

Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī Latvijas ieinteresētību iepazīties ar Īrijas eirointegrācijas pieredzi, kā arī jautājumus, kas skar imigrāciju un sabiedrības integrāciju.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kas būs jūsu prioritātes, pārstāvot Kazahstānu Latvijā?

— Prioritātes? Vispirms gribu uzsvērt, ka politikas jomā mums ar Latviju nav nekādu domstarpību. Nav bijis, nav un, cerams, nekad arī nebūs. Mūsu valstis allaž bijušas savstarpēji draudzīgas, un jo vairāk tā tas ir jaunajos apstākļos, kad tās ir brīvas, suverēnas valstis. Protams, mūsu galvenā prioritāte ir ekonomika. Jau tagad sekmīgi pieaug preču apmaiņa starp mūsu valstīm, ik gadu palielinoties vairākas reizes. Taču mūs interesē viss Baltijas reģions, un sadarbība ar Latviju arī šādā spektrā ir ļoti nozīmīga. Un, protams, mūs ļoti interesē mūsu preču tranzīts caur Latviju. Īpaši tagad, kad Latvija stājas ES un NATO. Jau pavisam drīz Latvija būs Kazahstānai pati tuvākā ES dalībvalsts un Šengenas līguma zonas valsts, ar ko reāli sadarboties. Tad vēl aktuālāka kļūs mūsu preču transportēšana caur Latviju uz citām Eiropas valstīm — un otrādi. Protams, mēs gribētu, lai Kazahstānai ir arī savi aktīvi Latvijā, piemēram, ostās. Mūsu sadarbībai vēl ir daudz iespēju. Mēs varam piedāvāt naftu, labību. Nesen Latvijā bija ieradušies mūsu speciālisti, lai izanalizētu Kazahstānas labības eksporta iespējas caur Latvijas ostām. Mēs varētu transportēt arī ogles. Jau tagad mēs caur Latviju eksportējam savu kokvilnu. Kā redzams, sadarbības paplašināšanas iespējas ir plašas. Taču galvenais sekmīgas sadarbības priekšnoteikums, protams, ir mūsu tradicionāli labās politiskās attiecības.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Vakar, 21.janvārī, Valsts prezidentei akreditācijas vēstuli iesniedza Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Patriks Makkeibs

Vakar, 21. janvārī, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei iesniedza Īrijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Patriks Makkeibs (Patrick A. McCabe).

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Patriks Makkeibs dzimis 1945. gada 6. aprīlī. Beidzis Dublinas universitāti ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu. Ārlietu dienestā kopš 1965. gada. Strādājis centrālajā aparātā, pēc tam Īrijas vēstniecībā Zviedrijā, EDSO konferencēs Helsinkos un Ženēvā, bijis Īrijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienā, pēc tam vēstnieks Irākā, Kiprā, Jordānijā, Kuveitā un Libānā. No 1990. gada vēstnieks PSRS, no 1992. līdz 1995. gadam vēstnieks Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Ukrainā. No 1995. līdz 2001. gadam vēstnieks Polijā, Latvijā un Lietuvā ar rezidenci Varšavā. Kopš 2001. gada Īrijas vēstnieks Zviedrijā. Viņa rezidence ir Stokholmā. Precējies, ir divas meitas.

Uzrunājot Vairu Vīķi-Freibergu, Patriks Makkeibs pauda gandarījumu, ka akreditācijas ceremonija notiek tikai dienu pēc 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvju atceres dienas. Vēstnieks uzsvēra Latvijas lielos sasniegumus divpadsmit neatkarības gados un apsveica mūsu valsti sakarā ar ielūgumu iestāties NATO, kā arī ar sekmīgi noslēgtajām iestāšanās sarunām ar ES. Runājot par Latvijas drīzo iestāšanos ES, vēstnieks teica: “Es kā Īrijas vēstnieks būšu priecīgs dot arī savu ieguldījumu šo attiecību padziļināšanā.”

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā atbildes runā sacīja:

— Ļaujiet man sveikt jūs ar atkārtotu akreditāciju par Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Latvijas un Īrijas tautas izjūt dziļu savstarpēju cieņu un simpātijas. Latvija un Īrija atrodas līdzīgā ģeogrāfiskā, demogrāfiskā situācijā. Tāpat abas tautas gadsimtiem ilgi ir bijušas svešu varu pakļautībā. Bet abām mūsu tautām gandrīz vienlaikus 20. gadsimtā izdevies izcīnīt savu neatkarību.

Abām mūsu tautām ir unikāls kultūras mantojums un valoda, ko vēlamies kopt un sargāt.

Latvijas tauta ar pateicību piemin Īrijas nostāju, kad tā neatzina Padomju Savienības īstenoto Baltijas valstu okupāciju, kā arī atbalstīja Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.

Pēdējo divpadsmit gadu laikā Latvijas un Īrijas attiecības ir tuvinājušās kā vēl nekad agrāk. Esam gandarīti, ka Eiropā esam ieguvuši stabilu un uzticamu partneri, kā arī nozīmīgu sabiedroto un Latvijas interešu aizstāvi. Ar prieku vēlos uzsvērt jūsu personīgo ieguldījumu šī dialoga un divpusējo attiecību veicināšanā laika posmā no 1995. gada līdz 2001. gadam, kad jūs pirmo reizi bijāt iecelts Īrijas vēstnieka Latvijā amatā.

Uzskatu mūsu valsts vizīti Īrijā, kura notika 2002. gada jūnijā, par apliecinājumu tam, ka labās attiecības starp Latviju un Īriju kļūst arvien ciešākas. Mūsu valstu starpā norit aktīva sadarbība parlamentārajā un starpministriju līmenī, kā arī starptautiskajās organizācijās. Īrija ir nozīmīga ekonomiskās sadarbības partnere Latvijai. Esam iepriecināti, ka pakāpeniski pieaug abu valstu tirdzniecības apgrozījums.

Jūsu ekselence!

Jūsu diplomātiskā darba uzsākšana Latvijā sakrīt ar jaunu un nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad esam saņēmuši uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Šā gada 20. septembrī Latvijas tauta referendumā parādīs savu nostāju attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināta, ka šis balsojums būs pozitīvs un jau 2004. gadā Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Šobrīd uz Īriju skatāmies kā uz vienu no Eiropas Savienības paplašināšanās procesa aktīvākajiem atbalstītājiem, kas gan ar padomu, gan praktisku rīcību atbalsta Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Latvija augstu novērtē sadarbību ar Īriju jomās, kas Latvijai ir būtiskas integrācijas jautājumu pilnvērtīgai realizācijai, kā arī tradicionālajās sadarbības nozarēs – ekonomikā, kultūrā un izglītībā.

Es saskatu labas iespējas tālākai Īrijas un Latvijas attiecību stiprināšanai, īpaši pēc tam kad Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Tāpat kā Latvija, arī Īrija ir viena no Eiropas mazākajām valstīm. Uzskatu, ka mūsu valstis arī nākotnē veiksmīgi sadarbosies Eiropas Savienības, NATO un citās starptautiskās organizācijās kā sabiedrotās un partneres.

Jūsu ekselence!

Esmu pārliecināta, ka jūs sniegsiet lielu ieguldījumu, lai stiprinātu vēl ciešāku attiecību izveidi starp Latviju un Īriju. Vēlu jums sekmes un panākumus, veicot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Latvijā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kādas ir jūsu izjūtas, jau otro reizi akreditējoties Latvijā?

— Es esmu ļoti priecīgs, taču nedaudz arī apmulsis, jo ļoti cerēju, ja man vēl otro reizi vajadzētu pārstāvēt savas valsts intereses Latvijā, tad darītu to no Īrijas vēstniecības tepat, Rīgā. Taču mana rezidence joprojām ir citā valstī, tikai tagad Zviedrijā.

— Šādu cerību jūs savā laikā pat izteicāt intervijā mūsu laikrakstam.

— Jā, tā patiesi bija mana dziļākā vēlēšanās, kas diemžēl pagaidām vēl nav īstenojusies. Mēs, protams, atvērsim savu vēstniecību Rīgā, kad Latvija būs kļuvusi ES dalībvalsts. Un es esmu bezgala priecīgs par iespēju atkal pārstāvēt Īriju Latvijā, jo patiesi mīlu jūsu valsti.

— Pirmajā vēstnieka pilnvaru laikā Latvijā jūsu rezidence bija Varšavā, tagad Stokholmā. Vai šī maiņa kaut kā iespaidojusi jūsu darba ritmu?

— Nē, abas šīs vietas ir tuvu Latvijai. Tiesa, no Varšavas es uz Rīgu varēju atbraukt ar auto, turklāt tas bija ļoti interesants ceļš. Tagad man, lai nokļūtu Latvijā, jāšķērso Baltijas jūra, taču arī tas ir skaists brauciens. Pateicoties tam, es tagad pirmo reizi redzēju Ventspils ostu, kur vēl nekad nebiju viesojies. Šoreiz es Latvijā ierados ar prāmi no Nineshammas un guvu Ventspilī ļoti aktuālus iespaidus. Es ļoti ceru, ka pašreizējās Ventspils grūtības ar “Transneftj” un Krievijas naftas eksportētājiem drīz beigsies, jo zinu, ka naftas tranzīts ir nozīmīgs Ventspils un arī Latvijas ekonomikai.

Valsts prezidenta preses dienests Saeimas preses dienests