Un Augšāmcelšanās svētkos lai ceļamies mēs, un tālāk lai ceļam savu Latviju

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Sirsnīgi sveicu visus Latvijas iedzīvotājus, sagaidot svētkus, kuros dzimst jauna gaisma, raisās spirgtas cerības un prieks par dienu, kad pasaulē mīlestība ir augšāmcēlusies. Lai katrā mājā Lieldienu rīts atnāk ar gaišu prieku un mīļām domām, un katrā cilvēkā lai rodas spēki jauniem darbiem un iecerēm!

Priecīgas Lieldienas!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags:

Viena no mūsu dzīves ikdienas realitātēm ir robežas. Jūrmalas smiltis vakaros gan vairs neuzecē, kā tas bija kādreiz, lai atgādinātu — tālāk nevar, te ir robeža. Taču mēs bieži un sāpīgi saduramies ar citām robežām. Ir robežas mūsu pacietībai, un mēs pasakām vārdus, kurus vairs nevar atsaukt, vai izdarām kaut ko tādu, ko var tikai nožēlot, bet nevar padarīt par nebijušu. Ir robežas mūsu svētumam. Labo, ko gribam, to nedarām, bet ļauno, ko ienīstam, to darām un darām. Ir robežas mūsu mūžam, un katrs elpas vilciens mūs tuvina robežai, par kuru domājot ir tik nemierīgi un baigi ap sirdi. Akmenim, ko uzvēla Jēzus kapam, vajadzēja iezīmēt pēdējo robežu, kuru šķērsojot nevienam nav ceļa atpakaļ. Lieldienu rītā, kad sievas vēstīja: “Mēs viņu esam redzējušas, viņš ir dzīvs!”, neviens viņām neticēja. Galu galā — ir taču kādas robežas, kam cilvēks var ticēt un kam ne! Taču Lieldienās Dievs apliecināja, ka viņš ir neierobežots. Kristus patiešām ir augšāmcēlies un dzīvs.

Lieldienas liecina par Dievu, kuram nekas nav neiespējams. Viņš redz visu un zina visu. Psalmos teikts: “Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? Ja kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.” Apziņa, ka Dievs visu redz un visur aizsniedz, var būt ļoti biedējoša. Taču, sūtīdams savu Dēlu pasaulē līdz pat Golgātai un uzmodinot viņu no mirušajiem, Dievs ir atklājis mums savu sirdi. Viņa acs visu redz un Viņa roka visur aizsniedz ne tādēļ, lai notiesātu un pazudinātu, bet lai meklētu, izglābtu un darītu dzīvu. Dievs ir neierobežots arī tur, kur cilvēki ir tik ierobežoti — viņa žēlsirdība un piedošana nepazīst robežas.

Lieldienu rītā domāsim par neierobežoto Dievu, kura mīlestība un spēks arī mūs spēj vienām robežām celt pāri, bet citas likt izprast un iemīlēt. Kristību rituālā ir vārdi: “Ņem krusta zīmi pie pieres un krūtīm par zīmi, ka krustā sistais Pestītājs arī par tevi ir cietis, miris un uzmodināts.” Šis Pestītājs Jēzus Kristus aicina un apliecina: “Kas pie manis nāk, to es patiešām neatstumšu.” Mums jācīnās tikt pāri mācekļu šaubām sevī, kas saka — ir taču robežas, cik tālu var ticēt. Mūsu dzīves uzdevums ir mācīties uzticēties Kungam Jēzum ne tikai tiktāl, lai piebalsotu sievu Lieldienu rīta vēstij: “Viņš patiesi ir augšāmcēlies!”. Mūsu dzīves uzdevums ir sacīt: “Kristus arī par mani ir cietis, miris un uzmodināts!” Tikai tā mēs varam pienācīgi pateikties Dievam un cienīgi pagodināt viņa Dēla upuri. Tikai tā varam satvert mūžīgo dzīvību, uz kuru esam aicināti.

Lai Dievs mūs uz to svētī! Āmen.

Romas katoļu Baznīcas kardināls, Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats:

Sveicinām visus ticīgos Kristus augšāmcelšanās svētkos!

Mēs esam Kristum sekotāji un par to priecājamies. Pasaulē gan ir daudz bijis lielu vīru, bet visi viņi ir tikai cilvēki. Turpretī Kristus ir Dievs, un tāpēc mūsu sirdis pieder Viņam.

Tā ir brīnišķīga ticības patiesība, ka Dievs bija pieņēmis cilvēka miesu, dzīvojis un strādājis virs zemes kā mūsu brālis. Un beigās, kā apustulis saka, — “Viņš mūsu grēkus aiznesa savā miesā pie krusta” (I Pet 2,24). Kristīgā ticība māca, ka caur Jēzu Kristu mums nāk attaisnošana Dieva priekšā.

Trešajā dienā pēc krusta nāves Jēzus augšāmcēlies atnāca atkal pie savējiem. Mēs varam iedomāties, kāda brīnišķīga tikšanās tā bija. Viņš nāca jau no Dieva pasaules.

Apustuļiem tad acu priekšā bija svaiga patiesība par dvēseles nemirstību, par miesas augšāmcelšanos, par mūžīgo dzīvi.

Šīs patiesības Baznīca atgādina arī mums: tās ir ticīgo lielais mantojums, viņu nākotne, kuras dēļ ticīgie pilda Dieva gribu, cīnās ar ļaunu un dara svētu savu dzīvi.

Zīmīgs ir šo svētku nosaukums — “Lieldienas”. Tās ir lielās dienas, pateicoties svarīgiem notikumiem tajās. Un daudz ir tādu, kas atzīmē šos svētkus un vadās no Kristus mācības. Miljonos skaitāmi, visos kontinentos. Tie pulcējas gan vecās katedrālēs, gan supermodernos dievnamos, ar cieņu godinot Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņu.

Taču nevaram neredzēt arī dzīves ēnaino pusi. Alkoholisms, narkomānija, seksa bizness kā sērga ir skārusi mūsu sabiedrību. Tā apmiglo cilvēka prātu un novājina gribu tiktāl, ka viņš vairs nespēj ne pieņemt ticību Dievam, nedz ieturēt normālu dzīvesveidu.

Tāpēc aicinām tos, kas nav zaudējuši ticību un jaunības enerģiju, ņemt savas dzīves stūri stingri rokās un atdoties pozitīvām lietām: zinātnei, sportam, darbam un mākslai, kārtojot savu dzīvi pēc mūžīgajiem Dieva likumiem, kas ierakstīti dabā, cilvēku sirdsapziņā un Sv. Rakstos. Tas ir panākumu garants laicīgajai dzīvei un mūžībai.

Lai Dieva svētība nāk pār visiem labas gribas cilvēkiem! Esiet stipri ticībā! Priecīgas Lieldienas!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis:

Šī ir tā diena, ko tas Kungs devis;/priecāsimies un līksmosimies šinī dienā! Psalms 118, 24

Paldies Dievam mūsu dzīvē ir sevišķas dienas. Ir dienas, kas izceļas no dzīves steidzīgā un vienmuļā ritējuma. Ir dienas, kas izceļas vairāk, nekā mēs paši tās spētu izcelt. Dienas, kas spēj darīt pacilātus pašus mūs.

Dažkārt mēs to piedzīvojam nejauši. Mēs atveram acis, redzam, kā saulīte spoži grezno mūsu pasauli, un mūs pārņem pacilātība, svinīgums, spēks.

Līdzīgi ir ar Lieldienām. Noticis kaut kas neiedomājams. Nāve, grēks, viss tumšais ir uzvarēts. Lieldienu rītu raksturo spožums, ko ir grūti aptvert, kas pirmajā brīdī žilbina un var likt iztrūkties. Bet tad Jēzus mācekļi piedzīvo pacilātību, mierinājumu, iedrošinājumu, sūtību.

Tas pats var notikt arī ar mums. “Kristus ir augšāmcēlies!” — šī vēsts var kļūt par jaunu sākumu mūsu dzīvei. Dzīvei ar ticību, dzīvei ar mīlestību, dzīvei ar cerību — pacilātai dzīvei.

Arī mūsu tautai un sabiedrībai pašlaik nekas nav svarīgāks kā šī augšāmcelšanās vēsts. Pēc sajūsmas par neatkarības atgūšanu mums tagad dažreiz šķiet, ka esam iegrimuši politisku un saimniecisku mahināciju purvā. Daudzkas notiek, tomēr iecerētais taisnīgas iekārtas mērķis dažkārt šķiet pat attālinājies.

Atvērsim šajās Lieldienās ausis un sirdis, atvērsim visu sevi tam spēkam, kas mūs spēs pacelt no jauna. Lai ceļamies mēs, lai pieceļam mūsu māsas un brāļus, lai no jauna ceļam mūsu Latviju. Tad ar šo dienu īstenosies psalma novēlējums: “Priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!”

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Andrejs Šterns:

Gaišs sveiciens Lieldienās visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem!

Katru pavasari mūsu Dzimtenē Latvijā skaisti atklājas Dieva Radītāja gadalaikos ieliktais skaistums. To sevišķi izjūtam dabas tuvumā. Tāpat kā ziemā ilgojamies pēc pavasara, tāpat alkstam arī pēc skaistā dzīvē un attiecībās ar līdzcilvēkiem. Žēl, ka ir parādības, kas aptumšo cerības uz skaisto sabiedrībā. Sevišķi mūs satrauc amoralitātes, narkomānijas un noziedzības izplatība, īpaši jaunatnes vidū. Ne reti bezcerībā apmulstam. Tomēr Lieldienas mums atgādina, ka ļaunumam, netaisnībai un vardarbībai nepieder pēdējais vārds. Līdzīgas izjūtas bija Jēzus mācekļiem, kad viņu Skolotājs un Kungs bija miris kaunpilnā nāvē pie krusta. Šķita, ka visas cerības sedza kapa akmens. Un tad — vēsts par tukšo kapu. Viņš esot dzīvs. Nevar būt! Šaubām ir liels spēks. Un tad notiek neaptveramais, Jēzus pats stājas viņu vidū ar rētām ķermenī kā liecību par izciestajām mokām pie krusta. Viņš ir dzīvs! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Sākumā nedroši, bet tad arvien pārliecinošāk pasaulē izskanēja šī vēsts par Jēzus augšāmcelšanos. Kuri tai ticēja, ieguva citu redzējumu uz savu klātesošo dzīvi un mūžīgās dzīves perspektīvu. Iegūtā pārliecība apliecinājās ar to, ka Kristus sekotāji spēja dzīvot atjaunotu dzīvi, kuru iepretim iepriekšējai var salīdzināt vienīgi ar augšāmcelšanos. Tas bija tādēļ, ka Jēzus atklāja, ka dažādo dvēselīgo un sadzīvisko problēmu cēlonis nav ārējos apstākļos, bet gan cilvēku pazaudētajās attiecībās ar Dievu. Nomirstot pie krusta, Jēzus saņēma mūsu pelnīto sodu par mūsu grēkiem. Šādā veidā Dievs uzvarēja sātana varu pār cilvēkiem. Lieldienas nav tikai vēsturisks notikums. Tika atklāta patiesība, ka, ticot Kristum, ikkatra cilvēka dzīvē var piepildīties Dieva pārveidojošais spēks. Lai tas notiktu, mums jāatzīst savi grēki un jāatstāj tie, uzticoties Dieva solījumam, ka tiem, kas tic Kristus uzvarai pār sātana un grēka varu, ir atbrīvošana no grēka varas, grēku piedošana un mūžīga dzīve.

Kristus nāvi un augšāmcelšanās spēku gribu salīdzināt ar sēklu, kas, iesēta zemē, atklāj dzīvības brīnišķo spēku. Grauds mirst, lai atklātu jaunu dzīvības realitāti izlaužoties cauri zemei. Tāpat Kristus augšāmcelšanās spēks atklājas to dzīvēs, kas savu personību ļauj veidot Kristus Evaņģēlijam. Apustulis Pēteris Evaņģēlija vārdu salīdzina ar sēklu. Cilvēces vēsturē Evaņģēlija spēcīgo iespaidu atzinuši pat neticīgi cilvēki, pat karojošie ateisti. Paldies Dievam, tagad mēs dzīvojam brīvā valstī un nevienam nav jābīstas personīgi iepazīties ar Evaņģēliju par Jēzu Kristu. Es vēlos sirsnīgi sveikt svētkos visus kristīgās mācības pasniedzējus skolās un pateikties par viņu nozīmīgo darbu bērnu audzināšanā. Vienlaicīgi gribu lūgt valsts, pašvaldību un skolu amatpersonas, kuras var izlemt par kristīgās ētikas mācīšanu skolās, veltīt lielāku uzmanību jaunās paaudzes izglītošanai garīgajā jomā. Un vislielāko ieguldījumu var dot bērnu un jauniešu iepazīstināšana ar Kristus Evaņģēliju. Tā ir sēkla, kas nes bagātīgus augļus cilvēka dzīvē. Jēzus sacīja: “Es esmu pasaules gaisma: kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” Vēlu jums visiem patiesi priecīgas Lieldienas!

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Aleksandrs:

Augšāmcelšanās dienā/ apskaidrosimies, ļaudis:/ Pasha, Dieva Pasha!/No nāves pie dzīvības/ un no zemes pie debesīm/ Kristus Dievs mūs aizvedīs,/ dziedot uzvaras dziesmu. Lieldienu kanona 1. dziesma

Šajā īpašajā un vissvinīgākajā dienā Svētā Baznīca ar lielu prieku svētī Kristus, Dzīvības devēja, Augšāmcelšanos no mirušajiem. Svētie apustuļi, redzējuši Augšāmcēlušos Kungu, saņēmuši Svēto Garu, vēstīja visai pasaulei par krustā sisto un Augšāmcēlušos Kristu, kam arī paši bija liecinieki.

Svētais Grigorijs, Dievvārdu mācītājs, IV gadsimtā saka: “Ak, ja man būtu vārdi, cienīgi eņģeļu dziesmu un ko varētu sadzirdēt visās zemes malās! Es jums saku: Pasha, Dieva Pasha! Tie ir Svētku svētki un svinību svinības. Tik pārāka pār visām svinībām, kā saule pār zvaigznēm. Un šodien mēs svinam Augšāmcelšanos, nevis gaidāmo, bet jau notikušo.” Tādēļ “šai dienai, ko dāvājis mums Kungs, priecāsimies un līksmosim”.

Lieldienu Dzīvības Gaisma no šī laika pieder mums, un mēs nedrīkstam to pazaudēt. Kristus Augšāmcelšanās notika mūsu labad, un tāpat arī mums ir jāmīl mūsu Pestītājs.

Cilvēku augšāmcelšanās sākas ar sava grēcīguma apzināšanos un ar stingru vēlēšanos savu dzīvi labot.

Augšāmcēlies Kungs dod mums nelokāmu cerību, ka šī zemes dzīve nebeidzas ar vienkāršu iznīkšanu, bet aiz miesas nāves sliekšņa mirdz mūžīgā dzīvība. “Kristus Augšāmcelšanās ir mūžīgs prieks.”

Ir jāvēlas ar labo un mīlestību uzvarēt visu ļauno. Kristīgs cilvēks nedrīkst turēt naidu ne pret vienu un ne pret ko, izņemot grēku. Kristietim par dzīves normu jākļūst — vienmēr un visur sēt miera, mīlestības, žēlsirdības un taisnības sēklas.

“Augšāmcelšanās diena, apskaidrosimies šajās svinībās, un viens otru apskausim, teikdami: Brāļi! Un tiem, kas mūs neieredz, piedosim visu Augšāmcelšanās dēļ.”

Šajās Svētajās Dienās visu man Dieva dāvāto draudzi sveicu ar Lielajiem un Prieka pilnajiem Kristus Augšāmcelšanās Svētkiem!

Kristus ir Augšāmcēlies! Kristus ir Augšāmcēlies! Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!