Mūsu latviešu valoda šajā informācijas sabiedrībā, dzīves vajadzībā un katra mutē un sirdī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Latviešu valoda mums ir vienīgā pasaulē. Tas uzliek īpašu atbildību un pienākumu gādāt ne tikai par mūsu valodas izdzīvošanu un pārdzīvošanu, bet arī par tās attīstību un izkopšanu. Šis visā Eiropā ir valodām veltīts gads. Daudzās valstīs šai sakarā ir pieņemti lēmumi, izvirzītas programmas un vietām atvēlēti arī līdzekļi, lai izceltu valodas nozīmi un lai iezīmētu virzienus, kuros paredzēts vai nu valstij, vai sabiedrībai kopumā darboties, rosīties un kaut ko paveikt. Man šķiet, ka arī mums Latvijā derētu pašiem radoši padomāt, kā mēs varētu izmantot šo izdevību, ko paver Eiropas Valodu gads, un pārrunāt, ar kādiem radošiem priekšlikumiem, ar kādām domām un rosmēm mēs varētu izcelt šo gadu. Īpaši interesanti būtu, ja mēs varētu runāt par sadarbību starp dažādām nozarēm, dažādiem sektoriem, resoriem un visiem interesentiem, kas būtu valodas jautājumos jau ilgstoši darbojušies un daudz ko panākuši, bet varbūt nav pietiekami informēti par to, ko dara citi. Varbūt kādam vajadzīga palīdzība no citiem vai, tieši otrādi, viņš var piedāvāt savu palīdzību, pastāstīt par saviem sasniegumiem tiem, kas par tiem vēl nezinātu. Apmēram šādā kontekstā mēs esam iecerējuši šīsdienas tikšanos, un mēs ļoti gaidām jūsu atsaucību, gaidām informāciju par jūsu darbalauka sasniegumiem un varbūt arī par jūsu vajadzībām, vēlmēm un nākotnes projektiem, lai jūs būtu gan devēji, gan ņēmēji.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 11.aprīlī, apaļā galda sarunā par tematu “Latviešu valoda modernajā pasaulē. Ietekmes. Iespējas. Izredzes”: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Valsts prezidentes padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Dūze

Diskusijā par latviešu valodas iespējām un izredzēm modernajā pasaulē

Lai apzinātu iestrādes un iespējas dažādās ar valodas izpēti un lietošanu saistītās jomās un veicinātu sadarbību un rīcības koordināciju starp valdību, likumdevējiem, zinātniekiem, uzņēmējiem un mediju pārstāvjiem, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 11.aprīlī, uz apaļā galda sarunu par latviešu valodas iespējām un izredzēm aicināja augstskolu mācībspēkus, valodas pētniekus, tulkotājus un informācijas tehnoloģiju speciālistus. Sarunā piedalījās arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, Kultūras fonda prezidents Pēteris Bankovskis, Valsts valodas centra direktore Dzintra Hirša un Latviešu valodas apguves valsts programmas vadības vienības direktore Aija Priedīte.

Sarunu ievadīja Latvijas Universitātes profesore, Eiropas Valodu gada koordinatore Latvijā Ina Druviete :

— Mums, sociolingvistiem, skatījums uz valodu, protams, ir citāds nekā tulkotājiem, filozofiem un datorspeciālistiem, bet mērķis mums ir viens: nodrošināt latviešu valodas saglabāšanos un konkurētspēju mūsdienu pasaulē. Lai nodrošinātu valodas konkurētspēju, nepieciešami vairāki nosacījumi. Viens no tiem mums ir — pietiekams runātāju skaits. Latviešu valoda nav mazas tautas valoda. Tā ir viena no mazliet vairāk nekā divsimt valodām, kurās runā vairāk nekā viens miljons cilvēku. Un vēl vismaz seštūkstoš valodu ir mazāku tautu valodas. Tātad latviešu valodai pat bez īpašām mūsu pūlēm būtu lemts sagaidīt trešo gadu tūkstoti.

Vakar, 11.aprīlī, apaļā galda sarunā par tematu “Latviešu valoda modernajā pasaulē. Ietekmes. Iespējas. Izredzes”: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Valsts prezidentes padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Dūze; filozofs Ilmārs Šlāpins, Kultūras fonda priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis…

…Valsts prezidentes padomnieks tautību jautājumos Oļģerts Tipāns, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns; Valsts valodas programmas vadītāja Dr.phil. Aija Priedīte…

…Ventspils augstskolas docente, valodniece Dr. philol. Maija Baltiņa; Valsts valodas inspekcijas vadītāja Dr. philol. Dzintra Hirša, valodniece Dr.habil.philol. Ina Druviete un LU Filoloģijas fakultātes dekāne akadēmiķe Janīna Kursīte Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Tomēr neaizmirsīsim, ka mūsdienu pasaulē pastāv ļoti izteikta valodu konkurence. Un mums ir divas ļoti spēcīgas konkurentes: krievu valoda un angļu valoda. Tādēļ mums ir jārūpējas par latviešu valodas ekonomiskās vērtības paaugstināšanu. Un pretēji parastajiem apgalvojumiem, ka to nosaka mūsu valodas tīrība, izkoptība un bagātība, to tomēr noteic valodas politika. Galvenais mums ir — Valsts valodas likums. Tātad mūsu valodai ir garantēta valsts juridiskā aizsardzība. Mums jārūpējas par to, lai būtu pietiekami šīs juridiskās aizsardzības mehānismi, jo likums pats par sevi ir tikai deklarācija. Te ir darbalauks mums visiem. Mēs saņemsim atbalstu no Eiropas organizācijām, sevišķi šajā Valodu gadā, bet melnais darbs jādara mums pašiem. 21.gadsimta valodai tātad ir nepieciešama attīstīta terminoloģija, tās izmantošana virtuālajā telpā, tās bagātību apzināšanās, ko parasti mēs izjūtam ar daiļliteratūru — ar tulkojumu starpniecību, bet ir nepieciešama arī virtuāla literārās valodas forma, proti, vienoti standarti lietošanai oficiālajos ziņojumos, augstākajā izglītībā un zinātnē. Šis pašlaik ir sāpīgākais jautājums. Latviešu valoda ir izkopta, kvalitatīva un bagāta, bet tāda tā ir, pateicoties iepriekšējos gadu desmitos paveiktajam. Pašlaik ir jādomā, kā attīstīt latviešu valodas kvalitāti un to bagātināt vienotajā informācijas laukā. Šo uzdevumu veiks filologi, filozofi, datorspeciālisti, inženieri, ārsti — jebkurš, kas būs ieinteresēts valodas izkopšanā, bet jāpalīdz ir visai sabiedrībai. Un sabiedrība palīdzēs tad, ja sapratīs tā visa nozīmi. Vispirms mums jāpārliecina visa sabiedrība, ka latviešu valoda nav nabadzīga. Latviešu valodā var izteikt visus jēdzienus un visas tās nianses, kas mums nepieciešamas. Un ļoti svarīgi ir apzināties, ka latviešu valodai ir nākotne 21.gadsimta daudzvalodīgajā Eiropā. Pamatojoties uz šīm atziņām, jāveido konkrēta valodas programma, kam nepieciešams adekvāts finansējums un atbildīgās institūcijas.

Par latviešu valodas attīstības uzdevumiem informācijas sabiedrībā runāja informācijas tehnoloģiju kompānijas “Tilde” programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs. Lai latviešu valoda būtu konkurētspējīga, tai virtuālajā vidē nepieciešams tikpat plašs pielietojums kā reālajā saziņā un tradicionālajā drukātajā vidē. Valodu tehnoloģijas latviešu valodai jāattīsta tādā pašā līmenī kā lielajām pasaules valodām. Te risināmi tādi uzdevumi kā pareizrakstības līdzekļu izstrāde, runas tehnoloģiju attīstīšana un mašīntulkošana. Valsts valodas likumam būtu jāizpaužas arī informācijas tehnoloģijās, diemžēl Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur programmatūra nav lokalizēta nacionālajā valodā. Vairāk jādomā arī par kultūras mantojuma saglabāšanu un valodas resursu izstrādi un uzkrāšanu. Te minami tādi pozitīvi piemēri kā Dainu skapja un Mīlenbaha — Endzelīna vārdnīcas datorizācija. Pašlaik pētījumi koncentrēti galvenokārt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijā, kuru vada matemātikas doktors Andrejs Spektors.

Par Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes un Letonikas centra potenciālajām iespējām jauno tehnoloģiju apgūšanā un valodas bagātināšanā runāja fakultātes dekāne akadēmiķe Janīna Kursīte. Diemžēl katastrofālā līdzekļu trūkuma dēļ daudzas iespējas paliek neizmantotas. Par baltu valodniecības jauno vilni un sadarbību ar Pēterburgas un Viļņas augstskolām runāja Ventspils Augstskolas docente Maija Baltiņa. Viņas kolēģis sociolingvists Jānis Sīlis par latviešu valodas aizsardzības un attīstības jautājumiem runāja no tulkošanas viedokļa. Sarunu turpināja tulkotājs Matiass Knolls un tulkotājas Inese Treimane un Inga Mežaraupa. Problēmu daudz, bet pati sāpīgākā — vārdnīcu trūkums. Ir samērā daudz terminoloģijas vārdnīcu, bet lielākoties tikai divās valodās, nav mūsdienīgu skaidrojošo, sinonīmu un frazeoloģijas vārdnīcu.

Saruna ritēja ļoti spraigi, tika izteikti daudzi konkrēti ierosinājumi. Plānotā stunda bija krietni pārsniegta, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pateicās visiem diskusijas dalībniekiem un izteica pārliecību, ka domu apmaiņa turpināsies — gan varbūt tiešā veidā šai pašā Rīgas pils zālē, gan varbūt rakstiski.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore