Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie deputāti! Uzsākam mūsu ziemas sesijas pirmo sēdi. Un ir vairākas izmaiņas darba kārtībā.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šā gada 16.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Māra Kučinska 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, šo lēmuma projektu mēs apskatīsim sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana” kā 1.punktu.

Ir piecu deputātu Edgara Jaunupa, Ērika Škapara, Arta Kampara, Pētera Ontužāna un Ainara Latkovska iesniegums par atsaukumu 16.janvāra sēdes darba kārtībā izskatīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””. Šo jautājumu mēs neizskatām.

Ir 8.Saeimas deputāta Viļa Krištopana iesniegums, kuru būtu jāiekļauj sēdes darba kārtībā par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 16.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts Prezidija ziņojumos ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs bija saņēmis piecu deputātu priekšlikumu — iekļaut darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, bet viens no deputātiem ir atsaucis savu parakstu. Tātad šis likumprojekts darba kārtībā nav iekļaujams.

Sākam izskatīt 16.janvāra sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, ko ir iesnieguši deputāti Jurkāns, Kabanovs, Ribakovs, Karpuškins, Buzajevs un Igors Solovjovs. Vai deputātiem ir iebildumi? Balsojam par “Grozījumi likumā “Par Valsts un pašvaldību..., piedošanu…, likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 1, atturas — 66 deputāti. Likumprojekts komisijai nav nododams.

Nākošais darba kārtības jautājums ir sekojošs. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Deņisova, Golubova, Stepaņenko, Plinera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā
“Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēk-
tiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Naglis ir pieteicies runāt “par”? Lūdzu!

A.Naglis (LPP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Svētku un atceres dienu likums ir atvērts vairākas reizes iepriekšējās Saeimās, tas ir, 5., 6. un 7.Saeimā. Nu un tagad atkal ir pienākusi kārta šo likumu vērt 8.Saeimā. Te paceļas jautājums par ortodoksālās baznīcas Ziemassvētku svinēšanu. Šis jautājums iepriekšējās Saeimās ļoti daudz tika debatēts, un bija panākta vienošanās. Tā kā es pie šī likuma strādāju arī 6.Saeimā, bija panākta vienošanās ar pareizticīgo un vecticībnieku konfesiju vadību, ka šos Ziemassvētkus kristiešiem tiks ļauts atzīmēt šajās dienās, tas ir, 6. un 7. janvārī pēc Jūlija kalendāra, ka varēs atzīmēt un netiks celti nekādi iebildumi par neierašanos darbā. Nu, bet, protams, dzīve iet uz priekšu, un šis jautājums būtu vienreiz jāatrisina, un es saskatu, ka šis jautājums šoreiz ir vietā un būtu jārisina, jo kā nekā pie mums arī ir ļoti daudz pareizticīgo, tas ir vairākām konfesijām, kur tiek atzīmēti šie Ziemassvētki 6., 7. janvārī. Un ir jārunā par krievu pareizticīgo, krievu vecticībnieku, grieķu rita, Ukrainas grieķu katoļu, bulgāru, rumāņu, baltkrievu un citu kristiešu ortodoksālās baznīcas Ziemassvētkiem.

Tomēr mums ir jāparūpējas par kristiešu vienotību, jo tagad visos dievnamos notiek aizlūgumi par kristiešu apvienošanos. Un es domāju, ka šis jautājums ir diezgan nopietns un ir pienācis laiks šo jautājumu kārtīgi izlemt.

Vienīgi, ja mēs skatāmies šoreiz iesniegtajā likumprojekta anotācijā, te ir drusku tāda kaut kāda neskaidrība, jo pamatā jau te ir runa par Ziemassvētku izskatīšanu, bet mēs skatāmies arī par Lieldienām. Nu tas varbūt kā iesniedzējam arī varbūt ir pieņemams, un tas ir domāts arī par Lieldienu jautājuma risināšanu. Vienīgi tāda varbūt maza piezīme par pareizticīgo kalendāru, jo īstenībā šis kalendārs jau ir kā Jūlija kalendārs, ar kuru tiek atzīmēti šie svētki.

Nu visā visumā es uzskatu, ka šis jautājums būtu jāatrisina, un to varbūt vajadzētu mums izlemt šodien ar balsojumu. Vai nu tagad mums šo likumprojektu atvērt un nodot komisijām, vai arī, kā saka, noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu Cilvēk-
tiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 68. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kastēna, Laksas, Šleseres, Kļaviņa, Petera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Ēriks Jēkabsons. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (LPP). Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Latvijas Republikā baznīca ir atdalīta no valsts. Bet tas nemazina tās lomu sabiedriskajā dzīvē, un tāpēc mēs varam teikt, ka baznīca nav šķirta no valsts, jo baznīca ir tā, kas saliedē sabiedrību, un tai ir nozīmīga loma visas valsts un sabiedrības integrācijā. Baznīca veicina vienkopienas valsts izveidošanu.

Ja mēs runājam šajā gadījumā par Pareizticīgo baznīcu, tad tā ir veidota pēc teritoriālā, nevis pēc nacionālā principa. Latvijā ir 360 000 pareizticīgo, un pareizticības sākumi Latvijā ir jau no vissenākajiem Jersikas laikiem. Viens no Pareizticīgo baznīcas kanonizētajiem svētīgajiem ir arhibīskaps un arī savā laikā Latvijas valsts Saeimas deputāts Jānis Pommers, kas ir bijis liels Latvijas patriots un atzīts par mocekli, ir atdevis savu dzīvību, cīnoties par Latvijas neatkarību un nostājoties pret komunismu.

Šā iemesla dēļ šeit nav vietas vēsturiskām un varbūt teoloģiskām un politiskām analīzēm. Mēs gribētu runāt par to, ka Latvijas Pirmā partija, kas nāca arī ar šo iniciatīvu, savā politiskajā filozofijā balstās uz kristīgo pasaules uzskatu, kur dekalogs jeb desmit baušļi gadu tūkstošu gājumā ir arī ieguvuši politiskās filozofijas aprises. Un viens no šiem baušļiem saka: “Tev būs godāt savu tēvu un savu māti, un lai tev labi klājas tajā zemē, ko Dievs tev ir devis.”

Latvija mums ir Dieva dota zeme. Bet turpat arī Svētie raksti runā par to, ka, “izlūdzoties šo svētību un dzīvojot savā zemē, neapbēdini svešinieku, kas ir tavā zemē”. Latvijā ir bijuši gan sveši spēki, gan varas, ne vienmēr pozitīvi atbalstoši Latviju. Bet Latvijā jau vēsturiski līdz ar minēto pareizticību ir dzīvojuši nelatvieši, kas ir kļuvuši ne tikai par pieradinātiem svešiniekiem, bet arī par mūsējiem, — lojāli šīs valsts pilsoņi, patrioti, ticīgi cilvēki.

Un tāpēc mēs, kopjot kā latviešu tauta arī savu identitāti, nedrīkstam to darīt, aizsargājot to par citu kultūru pazemošanas cenu.

Runājot par svētku dienu un kā brīvdienu pareizticīgo kopienai, ekonomiski aprēķini rāda, ka šī brīvdiena praktiski nenesīs nekādus zaudējumus Latvijas valsts budžetam. Runājot par tiem argumentiem, kas ir izskanējuši, ja tiks atzīta šī pareizticīgo Ziemassvētku diena, ka tas varētu vest uz divkopienu valsti, arī šis arguments ir noraidāms, jo drīzāk otrādāk, tas var konsolidēt Latvijas sabiedrību un veicināt to kā demokrātisku un tiesisku valsti.

Un pēdīgi, runājot par patriotismu, par ko runājot mēs tik bieži dzirdam dažādas demagoģijas, diskusijas, kā futbola spēlē, ir jāsaka, ka tas patriotisms, par ko mēs runājam, runājot par kristīgajām vērtībām, ir pēc šī vārda izcelsmes, ka mēs mīlam savu tēvuzemi. Un kristīgais patriotisms ir tas, kas ir gatavs cīnīties, aizsargāt, kopt savu kultūru un savu identitāti, bet tas novērš jebkāda veida šovinismu vai pazemošanu, jebkāda veida radikālismu.

Tāpēc šo un citu iemeslu dēļ mēs aicinām, es personīgi aicinu, balsot par šo likumprojektu, balsot par to, lai pareizticīgo kopienai Latvijā, kas ir ne tikai krievi, kā mums bieži vien vēsturiski saistās, bet arī ļoti daudz latviešu, un pareizticība, tāpat kā visas kristīgās konfesijas, nav nacionāla. Par šo likumprojektu arī ir Latvijas Valsts prezidente, par šo likumprojektu arī ir visu lielo konfesiju vadītāji.

Tāpēc es aicinu balsot par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt “pret”? Lūdzu!

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es gribētu tikai ievest nelielu skaidrību. Arī Tautas partija atbalsta visu to, ko šeit teica iepriekšējais runātājs, un mēs esam par to, ka pareizticīgajiem ir jāsvin šie svētki. Bet es gribētu pievērst uzmanību, ka šis priekšlikums ir pirmkārt politisks, jo neiet runa par Pareizticīgo baznīcu (tādas ir 28), un mēs zinām, ka Eiropas Savienībā šos svētkus gan Grieķija, gan tādas kandidātvalstis kā Rumānija un Bulgārija svin pēc jaunā stila.

Otrs. Es gribētu nedaudz atgādināt, ka Latvijā 1936.gadā jau tika nodibināta Latvijas metropolija. Latvija savā laikā jau bija pārgājusi uz jauno stilu laika skaitīšanā. Cariskā Krievija piespieda mūs atgriezties atpakaļ uz veco stilu. Un tāpēc būsim šeit konsekventi, runāsim tikai par kalendāru un par to, ka acīmredzot nez kāpēc Latvijai atkal,
pretēji kā 30. gadu beigās, ko Jēkabsona kungs nepateica, ka Latvijā bija pilnīgi neatkarīga metropolija, mēs atkal atgriežamies pie vecā kalendārā stila. Un es gribētu arī palabot un drusciņ precizēt
Jēkabsona kungu. Tie, kas redzēja Pareizticīgo baznīcas vadītāja uzstāšanos televīzijā, tad viņš pieminēja Izraēlas un Sīrijas piemēru, kur viņš teica, ka tur ir, piemēram, atļauts tiem, kas vēlas, Krievijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvjiem otrā dienā neierasties darbā. Tātad šeit acīmredzot vajadzētu vispirms izlemt jautājumu par to, vai mums vajadzētu svinēt divas reizes Ziemassvētkus — pēc jaunā un pēc vecā stila. Un, ja mēs esam tik konsekventi, tad arī Jaunais gads mums jāsvin pēc vecā stila.

Mēs gribētu teikt, ka, piemēram, Krievijas vēstnieks jau to veiksmīgi darīja. Viņš rīkoja pieņemšanu pirmdien, atzīmējot Jauno gadu pēc vecā stila, kur piedalījās arī Latvijas ārlietu ministre, tādējādi ļoti taktiski atgādinot par to, ka Latvija tomēr ir vecās, cariskās impērijas ietekmes sfērā. Tā ka, ja mēs šādā veidā gribam turpināt, tad lūdzu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par
svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — nav, atturas — 54. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ūdres, Kāposta, Brigmaņa, Strazdiņa un Ulmes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” un “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” un “pret” deputāti runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs izskatām tālāko darba kārtību, es gribētu pateikt dažus vārdus Saeimas Prezidija vārdā.

Politika vienmēr ir pieprasījusi stiprus, profesionālus un mērķtiecīgus līderus. Un es domāju, ka Latvijas politika nav palikusi bez tādiem. Es runāju par Andri Šķēli. Un Andra Šķēles trīs vadīto valdību un visā viņa politiskās darbības laikā mūsu valsts ir turpinājusi attīstīties, ievērojot stabilas, demokrātiskas un neatkarīgas valsts pamatvērtības. Mēs konsekventi esam īstenojuši savas ārpolitiskās prioritātes — virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Mēs esam mēģinājuši tikt galā ar pašmāju likstām un neatrisinātajām problēmām. Kļūdu ir bijis pietiekami, arī sasniegumi. Lai vēsture vērtē un noliek visu savās vietās. Kā teikusi Zenta Mauriņa: “Labām lietām cilvēks nekad nav par jaunu vai par vecu.”

Saeimas vārdā es gribu sveikt Andri Šķēli jubilejā un novēlēt daudz labu ideju, izturību, tās piepildot, kā arī uzticamus domubiedrus sev līdzās, strādājot darbā ārpus Saeimas. Lai jums izdodas iecerētais! (Aplausi.)

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Māra Kučinska 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Lūdzu Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi materiālus, tātad Andra Šķēles iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, un saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta kandidāts no tā paša kandidātu saraksta ir Māris Kučinskis. Ir saņemts Māra Kučinska iesniegums, kurā viņš piekrīt kļūt par 8.Saeimas deputātu, un Mandātu un iesniegumu komisijas lēmums ir apstiprināt Māra Kučinska 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies par apsveikumiem. Droši vien esat pamanījuši, ka vairs neesmu ne Tautas partijas priekšsēdētājs, ne Tautas partijas valdes loceklis. Šodien nolieku arī Saeimas deputāta mandātu, lai dotu vietu savam kolēģim Mārim Kučinskim — Valmieras mēram, kurš bijis prasmīgs pilsētas saimnieks un būs labs jūsu kolēģis. Tas dzīves posms, ko esmu pavadījis aktīvajā politikā, ir beidzies. Jau pēc dažām minūtēm atsāksies mana, tā teikt, civilā dzīve, kuru ar politiku saistīs vien pilsoņa vēlēšanu tiesības un Tautas partijas biedra karte nr.270. Jāteic, ka tas ir visai neparasts pārdzīvojums — uzrunāt jūs no Saeimas tribīnes pēdējo reizi. Jo man šādu tiesību vairāk nebūs. Tādēļ šodien, manuprāt, ir īstais brīdis pateikt paldies visiem tiem cilvēkiem, kurus varu saukt par saviem politiskajiem laikabiedriem. Un tie ir arī mani politiskie sāncenši vai pat pretinieki. Tie nav tikai tuvākie kolēģi.

Es gribētu sākt ar pateicību Latvijas valsts prezidentiem — gan Guntim Ulmanim, gan Vairai Vīķei-Freibergai, kuri man devuši iespēju trīskārt būt valdības vadītājam. Atcerēsimies, piemēram, kā no Zemnieku savienības ievēlētais prezidents Guntis Ulmanis jau 1995.gadā pirms konsultācijām par valdības izveidi aicināja toreizējās Saeimas partijas parakstīt apņemšanos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Un tas notika apstākļos, kad Saeimā bija savēlēti odiozākie politiķi, kuru vārdus jau esam paspējuši aizmirst. Ulmaņa kungs šādi sasaistīja savu prezidenta autoritāti ar Eiropas Savienības mērķi, un tikai šodien, pēc saņemtā iestāšanās uzaicinājuma, varam patiesi novērtēt viņa tālredzību. Mūsu pašreizējā prezidente, kuras vārds pirms ievēlēšanas bija vairāk pazīstams inteliģences aprindās, tagad ir sevi pierādījusi kā spēcīgu personību, kuras veikums starptautiskajā laukā ir izšķirošs, sekmējis Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Visi Ministru prezidenti un pozīcijas partijas nav apšaubījuši mūsu virzību uz Eiropas Savienību un NATO, un vienīgais šķērslis ir bijusi neticība tam, ka šiem mērķiem iespējams tuvoties tik ātrā solī, kā Latvijai tas ir izdevies.

Šo ārpolitisko mērķu formulēšanā ir liels savienības “Latvijas ceļš” nopelns. “Latvijas ceļš” vienmēr paliks tās Latvijas politiskās vēstures daļa, kuras vainagojums bija Kopenhāgena un Prāga. “Latvijas ceļā” vēlāk iestājās arī pirmais atjaunotās valsts premjers Ivars Godmanis, kura vadītā Ministru Padome spēja uzsākt valsts pārveidi no centralizētas plānotās uz tirgus ekonomiku. “Latvijas ceļam” piederīgi bijuši četri atjaunotās valsts Ministru prezidenti. Gan Valdis Birkavs, kura valdība pilnīgi skaidri sāka praktisko ceļu uz Eiropas Savienību un kura laikā tika uzsākta Krievijas armijas izvešana. Gan Māris Gailis, kura laikā tika uzspridzināts Skrundas lokators, gan Vilis Krištopans, kura valdībai uzgūla Krievijas finansu krīzes smagums. Arī Andris Bērziņš, kura rastie kompromisi nodrošināja ne tikai ilgāko valdību, bet arī ārpolitisko pēctecību un līdz šim vislabāko stāvokli valsts kasē.

“Latvijas ceļš” bija Tautas partijas nopietnākais politiskais konkurents, un mūsu sacensībā diemžēl netrūka arī privātu aizskārumu. Jāteic, ka mēs, politiķi, nereti tik ļoti tiecamies izcelt kādu konkurenta neveiksmi vai muļķību, tajā pašā laikā nepamanot pozitīvo devumu. Protams, arī man kaut kādā mērā ir piemitusi šī vājība.

Vēl viens no bijušajiem Ministru prezidentiem ir nācis no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rindām. Tas ir Guntars Krasts, kura duālā nostāja pilsonības referendumā varbūt šodien ir uzlūkojama kā mēģinājums atrast vidusceļu starp partijas un valsts interesēm. Šodien varam novēlēt tēvzemiešiem atrast jaunas un Eiropai pieņemamas izpausmes formas saviem meklējumiem nacionālajos jautājumos.

Saeimā pastāvīgi augošā skaitā ir bijis un ir pārstāvēts politisks spēks, kurš līdz šim nekad nav piedalījies valdības veidošanā.
Tā ir apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Viņu
skaidrā opozīcija mūsu ārpolitiskajiem centieniem ir palīdzējusi mobilizēt visus spēkus, lai nepakļautu pārskatīšanai virzību uz NATO. Par to mēs šai politiskajai apvienībai varam kaut kādā ziņā pateikties.

Savukārt sociķiem varam teikt paldies par vairākiem neveiksmīgiem piemēriem, kuru vidū spilgtākais ir politiskā apsēstība iedibināt jaunu valsts pamatlikumu.

Manis iepriekš minētie cilvēki ir bijuši mani kolēģi. Pie tam visi kādreizējie Ministru prezidenti strādājuši arī manis vadītajās
valdībās.

Tomēr mūsu valsts politikā sevi pieteikušas arī jaundibinātas
partijas, kuras 8. Saeimas vēlēšanu rezultātā guvušas iespēju
darboties valdībā. “Jaunais laiks” atbalsta to valsts kursu, kuru īsteno-jušas visas iepriekšējās valdības. Taču atšķirība ir izmaiņu tempa
apsolījumā.

Esmu vienmēr centies meklēt vainu sevī, domājot, kāpēc nevaru apsolīt labklājību ātrāk kā pēc daudziem gadiem, bet cilvēkam gribas sagaidīt izmaiņas jau tūdaļ pat, no rītdienas, un tā ir “Jaunā laika” politikas īpatnība.

Izvēle par Repšes kunga partiju nav nejauša un atspoguļo tautas ceturtās daļas vēlmi pēc zināma svaiguma, kas nav nekas neparasts un tā ir gadījies arī vecās demokrātijās.

Iespējams, ka doto solījumu klāsts sabiedrībai nāks par labu, to uzmundrina un liek daudz ko pārdomāt. Par to arī “Jaunais laiks” ir pelnījis atzinību.

Un galu galā gan jau kāda daļa no brangajiem solījumiem, jācer, taču tiks izpildīta. Jāteic, ka solījumu krusa vēlēšanu kampaņas laikā radīja sabiedrībai mānīgu cerību, ka uzreiz pēc vēlēšanām, tad nu gan kļūs daudz labāk, daudz vieglāk. Līdzīgi kā padomju laikā mums šķita, ka, tiklīdz kļūsim brīvi, tā jau rīt, tā uzreiz tā sengaidītā labklājība atnāks pati.

Arī tagad daudzi vēlas noticēt, ka, tiklīdz iestāsimies Eiropas Savienībā, kaut kas uzreiz krasi izmainīsies un ka sagaidīsim gluži vai kolektīvu laimi.

Es domāju, ka šādi priekšstati ir maldīgi, un mana politiskā pieeja vienmēr ir bijusi pretēja. Esmu aicinājis cilvēkus negaidīt brīnumus un katram uzņemties atbildību par sevi.

Nobeidzot savu uzrunu, es gribētu pateikt lielu paldies arī žurnālistiem. Dažādi jau mums ir gājis, bet jūsu uzcītīgā kritika man nereti ir palīdzējusi saprast arī savas kļūdas.

Un tomēr vislielāko pateicību esmu parādā saviem vēlētājiem. Jūs visi piekritīsit, ka tautas dotā uzticība jebkuram politiķim dod rīcības leģitīmo pamatu un iedrošina pieņemt lēmumus. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri par mani balsoja 7. un 8.Saeimas vēlēšanās, par kopumā pareiziem uzskatīja gan tos lēmumus, kurus biju pieņēmis, gan paļāvās, ka arī nākamie mani lēmumi būs pārdomāti. Tādēļ esmu drošs, ka šie cilvēki ar izpratni raugās arī uz manu rūpīgi pārdomāto lēmumu aiziet no politikas.

Es aizeju ar labām cerībām. Mums visiem ir pamats būt pārliecinātiem, ka Latvija drīzumā pabeigs iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Mēs varam cerēt, ka beidzot tiks uzcelta jauna bibliotēka un ieviesta kārtība augstākās izglītības sistēmā. Un tas, ko es novēlu jums, mani kolēģi, ir: iedēstīt sabiedrībā zināmu mieru un rimtumu. Manuprāt, mūsu valsts būtu vēl labākā stāvoklī, ja tik daudzas rīcības, arī mani lēmumi, nebūtu bijuši nemiera un neveselīga satraukuma pilni. Tādēļ labākais, ko šī Saeima varētu izdarīt, būtu panākt miera izjūtu sabiedrībā. Būtu ļoti svarīgi cilvēkos iedēstīt pārliecību par savu, savas ģimenes, par valsts ilgtermiņa drošību.

Un nobeigumā. Atskatoties uz visu padarīto, uz visu, kas bijis, joprojām es ticu, ka visa mūsu darbošanās politikā ir tikai tāpēc, ka mēs mīlam šo valsti. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs pieteicies vairs nav. Debates slēdzam. Lūdzam Māri Kučinski dot svinīgo solījumu.

M.Kučinskis (TP). Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par pilnvaru apstiprināšanu Mārim Kučinskim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96 deputāti, pret un atturas — nav.

Apsveicam Māri Kučinski ar deputāta pilnvaru apstiprināšanu un lūdzam ieņemt viņam vietu zālē!

Sakarā ar balsošanas iekārtas pārregulēšanu Saeimas Prezidijs ierosina pārtraukumu 15 minūtes.

Tad lūdzam deputātus zālē, atsāksim sēdi bez 5 desmitos, 9.55. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

Sēdes vadītāja. Turpinām 16.janvāra sēdes darba kārtības izska-
tīšanu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru prezidenta iesniegtais lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu vides ministram, veselības ministram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram”.

Debatēs neviens pieteicies runāt nav. Balsosim... Piedodiet! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs tikko apstiprinājām jauno valdību un debatējām par nepieciešamību paplašināt valdību ar īpašu uzdevumu ministru posteņiem. Teicām, ka tā ir nelietderīga līdzekļu tērēšana, un faktiski iepriekšējā valdība tika apstiprināta ar nelielu balsu vairākumu cerībā, ka nevajadzīgie izdevumi netiks palielināti.

Pagājuši ir nepilni divi mēneši, un mēs saņemam jaunu priekšlikumu — nomainīt īpašu uzdevumu ministru posteņus ar ministru posteņiem.

Jaunā valdība pasludināja divas prioritātes — līdzekļu taupīšanu un profesionālismu. Ministru prezidents mums nesolīja diletantismu, līdzekļu izšķērdēšanu, bet Jaungada uzrunā solīja, ka visumā būs labāk.

Kāda cita partija savukārt solīja, ka prioritāte ir skumjas, nevis zemene uz putukrējuma, kā rādīja savās reklāmās.

Īstenībā faktiski viss ir otrādi. Īstenībā nav nekādas skumjas, bet patiesībā ir pat jautrāk, jo vairāk reorganizāciju, jo vairāk līdzekļu tiek iztērēts valdības iestādēm, jo mazāk līdzekļu ir, piemēram, sabiedrības integrācijai vai kultūras attīstībai. Faktiski mēs redzam to, ka krievu “maļinas” latviskais ekvivalents — zemene — ir viens no šīs valdības galvenajiem rīcības motīviem.

Mēs esam atdalījuši no Labklājības ministrijas jeb, pareizāk sakot, valdības priekšlikumā no Labklājības ministrijas ir at-
dalīta veselības aizsardzība un atdalītas ir bērnu un ģimenes problēmas.

Nākamais solis varētu būt pensionāru ministrijas nodibināšana un Labklājības ministrijas likvidācija. Kā kliedzoša nekompetence ir Būvniecības departamenta paredzamā likvidācija, kas kādreiz bija pie VARAM — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Un tagad šis Būvniecības departaments, kur bija vieni no labākajiem profesionāļiem, ar cilvēkiem, ar kuriem taču nedrīkst spēlēties un pārbīdīt viņus kā šaha kauliņus, tiek pilnībā reorganizēts, daļēji to sadalot. Mājokļu politika aiziet, kā jūs zināt, pie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, būvniecība aiziet pie Ekonomikas ministrijas.

Interesanti, ka mums šeit tiek iesniegti priekšlikumi, kurus kritizē paši valdības ministri. Kā tad vērtē esošās valdības ministri šo reorganizāciju?

Es jums nolasīšu vienu citātu: “Izvērtējums ir sagatavots tendenciozi, nav izvērtēti visi aspekti, un tas viennozīmīgi rāda, ka lielākajai daļai struktūru jāpāriet Ekonomikas ministrijas pārziņā. Tātad, izmantojot administratīvo resursu, kā tagad ir pieņemts runāt, Šlesera kungs finansiāli izdevīgākās “zemenes” pārstumj Ekonomikas ministrijas rīcībā.”

Šo citātu es izlasīju avīzē, ko bija teicis vides ministrs Vējoņa kungs, bet būtība jau nav tur. Esot būvniecībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā un izstrādājot būvnormatīvus, tajos līdz šim varēja iestrādāt vides prasības, kas, šo nozari nododot citas ministrijas rīcībā, netiks nodrošinātas. Respektīvi, šīs vides prasības.

Es domāju, ka tieši otrādi. Daudz vieglāk būs būvēt naftas terminālus kaut kur Bolderājas kāpās vai daudz vienkāršāk būs apbūvēt Andrejostu. Bet būtība jau faktiski nav arī, ka šie cilvēki tiek stumdīti kā tādi šaha kauliņi no vienas puses uz otru. Protams, ka lielākā daļa šo speciālistu aizies prom.

Es saprotu, ka valdība var uzspļaut, teiksim, dažādām profesionālām organizācijām, tādām kā Arhitektu savienībai, Latvijas Būvinženieru savienībai vai Ceļinieku asociācijai, vai Būvmateriālu ražotāju asociācijai, kuri uzskatīja, ka tā ir liela kļūda. Galvenais ir tas, ka tiek apmierinātas īslaicīgas ambīcijas, un tas, ka agrāk vai vēlāk mēs visi jutīsim šīs nepārdomātās reorganizācijas sekas, protams, atbildība jau gulsies uz nākošo valdību. Ne jau šī valdība vairs atbildēs par to, ko viņa būs sastrādājusi.

Ja kāds arī šaubās par to, ka visumā būs labāk, tad reorganizēsim slepenos dienestus, kuri mūs piespiedīs ticēt šīs reorganizācijas lietderībai. Aicinu neatbalstīt tomēr šos priekšlikumus! Paldies!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs pieteicies vairs nav. Debates slēdzam. Lūdzu balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu — izteikt uzticību šādiem ministriem — vides ministram Raimondam Vējonim, veselības ministram Ārim Auderam, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 20, atturas — 21. Lēmums pieņemts. Apsveicam jaunos ministrus ar ieņemamajiem amatiem!

Pirms izskatām tālāk darba kārtību, ir priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 16.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirms darba kārtības 8.punkta likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” izskatīšanas likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” izskatīšanu pirmajā lasījumā, kā arī komisija lūdz Saeimai izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” kā steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts.

Desmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā, iekļaujot Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Deputātiem iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāvā”. Deputātiem iebildumu nav.

Kā arī desmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Ā, piedošanu! Ir vēl papildu priekšlikumi. Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut 16.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā”. Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, pamatojoties uz Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu. Komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz samazināt ievedmuitas nodokļa likmi, nosakot to nulles procentu apmērā preču pozīcijai “Jūras kuģi un prāmji”.

Tāpat likumprojekts saskaņo ievedmuitas nodokļa likmi jebkura jūras prāmja tipam, iepērkot to visā Eiropas Savienībā. Šāda norma ir piemērota šāda veida precēm Eiropas Savienībā un darbojas jau, un mēs lūdzam, lai arī likumprojekts un Latvijas likumdošana paredz to Latvijā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav.

Lūdzu balsojumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšana otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu
nav.

Tad lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemts. Paldies!

B.Brigmane. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.188.

Ir likumprojekta otrais lasījums, un šim lasījumam ir iesniegts
tikai viens labojums. Un šo labojumu ir iesniedzis Juridiskais
birojs.

Labojuma būtība ir precizēt likumus, saskaņā ar kuriem būtu veicama pašvaldības vai valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu līgumu slēgšana.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi otrajā lasījumā ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. Komisija ierosina līdz 23.janvārim iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies, citu priekšlikumu nav.

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likum-
projekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civil-
tiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Otrais
lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 189. Tātad vēlreiz atkārtoju — dokuments nr. 189.

Šeit ir sagatavoti grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā otrajam lasījumam.

Otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, to ir iesniedzis deputāts Maksimovs, un jūs šo priekšlikumu redzat 4.lappusē manis minētajā dokumentā. Maksimova kunga priekšlikums ir tātad svītrot likumprojekta 2.pantu, kas pēc būtības nozīmē, ka atskaitījumu ceļu satiksmes negadījumu profilaksei nebūtu. Tas savukārt ir pretrunā ar šī dokumenta un panta būtību un ir pretrunā ar Ministru kabineta koncepciju šajā jomā par ceļu satiksmes negadījumu profilaksi, un pretrunā ar pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Tādēļ komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsojam par 1. — deputāta Maksimova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24 deputāti, pret — 49, atturas— 4 deputāti. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Šis ir vienīgais priekšlikums otrajam lasījumam. Tādēļ lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91 deputāts, pret — 1 deputāts, neviens neatturas. Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Emsis. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam ir 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.februāris. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vilim Krištopanam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94 deputāti, pret, atturas — nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam Vilim Krištopanam piešķirts 16.janvārī.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu, rezultātu! Par — 90 deputāti, pret — nav, atturas — 1 deputāts. Lēmums pieņemts. Deputāts Māris Kučinskis ievēlēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92 deputāti, pret — nav, atturas 1 deputāts. Deputāts Māris Kučinskis ievēlēts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāvā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, atturas — 1. Deputāts Gundars Bērziņš atsaukts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91,
pret — 2, neviens deputāts neatturas. Deputāts Gundars Bērziņš ievēlēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie kolēģi!
Lūdzu ņemt vērā ziņojumus par parlamentu sadarbības grupu sanāksmēm!

Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās šā gada 29.janvārī, trešdien, pulksten 12.30 Saeimas Viesu zālē.

Latvijas un Austrijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās šā gada 4.februārī, otrdien, pulksten 14.00 Saeimas Viesu zālē.

Latvijas un Kanādas parlamentu sadarbības grupas tikšanās šā gada 12.februārī, trešdien, pulksten 12.30 Saeimas Viesu zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (ZZS). Gribu atgādināt, ka Lauksaimniecības apakškomisija šodien pulksten 12.30 pulcējas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija vārdā un visu kolēģu vārdā mēs gribam šodien sveikt deputātus, kuriem sesiju starplaikā bija apaļas vai pusapaļas jubilejas!

Sarmīti Ķikusti no frakcijas “Jaunais laiks”. (Aplausi.)

Deputātu Ainaru Latkovski no frakcijas “Jaunais laiks”. (Aplausi.)

Un deputātu Andri Tolmačovu no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas. (Aplausi.)

Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilis Krištopans, Ivans Ribakovs, Kārlis Strēlis, Inese Šlesere un Ausma Ziedone—Kantāne. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas 2003. gada 16.janvāra sēde tiek uzskatīta par slēgtu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Izskatīt ministru atbildes uz deputātu iesniegto jautājumu. Tātad deputāti Buzajevs, Kabanovs, Orlovs, Tolmačovs un Sokolovskis jautāja Latvijas Republikas iekšlietu ministram Gulbja kungam “Par valsts augstāko amatpersonu drošības garantijām sakarā ar sabiedriskās organizācijas “Uzvara” noziedzīgās darbības izmeklēšanu”.

Ir saņemta ministra rakstiska atbilde. Vai deputātus šī atbilde apmierina? Deputātus rakstiskā... Deputāts Buzajevs, lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL). Neesam apmierināti ar atbildi.

Sēdes vadītāja. Deputātus rakstiskā atbilde nav apmierinājusi. Tā kā ministra kungs nav ieradies uz jautājuma atbildes sniegšanu, pārceļam šo jautājuma atbildi uz nākamo ceturtdienu pulksten pieciem. Paldies!