Pēc 2003.gada 16.janvāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien Saeima izteica uzticību trijiem ministriem, kuri valdības sastāvā jau strādāja, vienkārši — viņu statuss ir nedaudz paaugstināts, jo tiks veidotas divas jaunas ministrijas un viena reorganizēta. Šobrīd galvenais, ko deputāti, kā arī valdību atbalstošo frakciju deputāti gaida, ir valdības gatavotais budžeta projekts, kam sabiedrība uzmanīgi seko līdzi, kā veiksies ar valsts ieņēmumu politikas uzlabošanu un daudzu aktuālu sociālu jautājumu risināšanu, par kuriem pēc vēlēšanām masu saziņas līdzekļi interesējas krietni mazāk. Es domāju, šeit būtisks jautājums ir arī no amatiem atbrīvoto personu aizstāšana ar tādām personām, kas strādā pietiekami efektīvi, jo viena lieta ir atbrīvot, otra lieta — atrast vietā pašu piemērotāko cilvēku, kas varbūt nav pats vienkāršākais uzdevums. Katrā gadījumā šis budžets, kā solīts, arī “nāk” ar kavēšanos. Valdība, protams, strādās pie grozījumiem, un cerams, ka pirmā pusgada laikā šī situācija kopumā būs cerīgāka un labāka.

Drošības iestāžu laukā tiek gatavotas lielākas izmaiņas. Protams, mūsu intereses ir savstarpēji neatkarīgas drošības iestādes. Pamatā tās ir pakļautas valdības struktūrām, ar informācijas pieejamību gan valdībai, tajā skaitā valdības līderim, gan arī citām valsts augstākām amatpersonām. Īpaši būtu skatāms jautājums par Saeimas kontroli pār šīm drošības iestādēm, jo, protams, par vienas otras iestādes darbības efektivitāti varētu arī stipri šaubīties. Informācijas, jāsaka, nav pietiekami daudz.

Zaļo un Zemnieku savienības rosinātais, bet pagaidām Saeimā neskatītais jautājums par privatizācijas sertifikātu lietošanu zemes privatizācijā jeb izpirkšanā ir īpašs temats. Mūsu apvienība ir rosinājusi valdības frakcijām veidot īpašu darba grupu, jo tas ietekmēs gan īpašuma kompensācijas sertifikātu cenu, gan arī parasto sertifikātu cenas korekciju. Tātad izmaiņa uz augšu.

Šodien Saeima skatīja arī vairākus likumprojektus, kas tika nodoti komisijām, to skaitā “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”””, kur iepriekš pieņemto grozījumu atlikšana īsti neapmierinās tos, kuri vēlējās, lai šie jaunie grozījumi stātos spēkā, nedz arī tos, kuri uzskata, ka būtu vajadzīga cita pieeja. Šīs pieejas sagatavošana nodota Juridiskās komisijas rokās.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija): Es gribētu pievērst uzmanību diviem jautājumiem. “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija bija iesniegusi ne tikai savas frakcijas, bet arī citu partiju pārstāvju parakstītu likumprojektu par izmaiņām svētku un svinamajās dienās un arī darba likumdošanā attiecībā uz svētku svinēšanu pēc vecā stila, piešķirot, piemēram, pareizticīgajiem brīvdienu vai arī dažādu konfesiju pārstāvjiem ļaujot neierasties darbā un svinēt viņu tradicionālos reliģiskos svētkus. Es gribētu paskaidrot Tautas partijas viedokli. Mēs esam par to, ka visām konfesijām Latvijā, tā kā Latvija ir daudzkonfesionāla un Latvija ir dažādu reliģisko pārstāvju zeme, ļaut svinēt viņu reliģiskos svētkus, bet pēc jaunā stila. Šis priekšlikums faktiski bija apzināti politisks priekšlikums, jo Eiropas Savienībā tādā valstī kā Grieķija vai tādās kandidātvalstīs kā Rumānija un Bulgārija ir pārgājuši uz jauno stilu. Es gribētu atgādināt, ka Latvijā 1936.gadā jau tika nodibināta neatkarīga Latvijas pareizticīgā metropolija un Latvijas pareizticīgo baznīcai divpadsmitajā neatkarības gadā gan nevajadzētu ieviest vecās cariskās Krievijas tradīcijas, kas mūs jau vienreiz piespieda atgriezties pie vecā stila. Un šeit tad vajadzētu būt arī konsekventiem — vajadzētu arī Jauno gadu svinēt pēc vecā stila, jo tagad iznāk diezgan kuriozi, ka Jauno gadu nosvin pēc jaunā stila un pēc tam Ziemassvētkus svin pēc vecā stila.

Tā ka šeit es vēlreiz atkārtoju, ka šīs lietas vajadzētu sakārtot, atgriezties pie šiem priekšlikumiem attiecībā uz citu konfesiju pārstāvjiem, kā tas ir, piemēram, Izraēlā vai Sīrijā, kur var nenākt darbā. Latvijā tas jau faktiski daļēji notiek, jo daudzos uzņēmumos ir atļauts pareizticīgajiem nenākt darbā, bet tā kā Latvija, kā jau teicu, ir dažādu reliģiju zeme, nevajadzētu aizmirst, ka mums ir arī ebreji, mums ir arī Mozus ticīgie, mums ir arī cilvēki ar ramadānu. Vajadzētu likumdošanu izstrādāt tā, lai netiktu diskriminēti atsevišķu reliģiju pārstāvji. Tas pagaidām nav izdarīts. Līdz ar to šis likumprojekts nebija kārtīgi sagatavots, un mēs to neatbalstījām.

Vēl es gribētu pateikt, ka Tautas partija arī neatbalsta to ilūziju, ka katrā sīkā jautājumā, dibinot jaunu ministriju, var atrisināt visas problēmas. Piemēram, sadalot pašreizējo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju divās un īpašu uzdevumu ministrus nosaucot par ministriem, par vides ministru, vai tas būtu par pašvaldības un reģionālās attīstības ministru, vai tas būtu veselības ministrs, mēs vienkārši kļūstam drusciņ smieklīgi. Tā ir ļoti liela ilūzija, ja mēs domājam, ka, atdalot no Labklājības ministrijas atsevišķi veselības aizsardzību vai atdalot bērnu un ģimeņu jautājumus, vai atdalot, teiksim, pensionāru problēmas, mēs, sadrumstalojot šos līdzekļus, varam labāk risināt sociālos jautājumus. Nākamais solis tad ir Labklājības ministrijas likvidēšana un dažādu piecu vai sešu jaunu ministriju nodibināšana.

Es gribētu beigt ar to, ka Tautas partija ir par to, lai būtu profesionālisms, nevis diletantisms. Diletantisms izpaudīsies, veidojot dažādus departamentus, piemēram, sagraujot esošo Būvniecības departamentu divās daļās, pieņemot jaunus cilvēkus. Latvija nav tik bagāta ar profesionāļiem, lai varētu nokomplektēt visas iestādes, un mums arī ir žēl, ka padomēs mēs profesionalitātes vietā redzam, ka turpinās atkal šo politisko “ielikteņu” politika.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Tā kā tiekamies pirmo reizi šajā gadā, visiem novēlam labu veselību, izturību, lai prieks un laime ienāk jūsu sētās un ģimenēs.

Es gribu aplūkot šādus jautājumus, proti, jautājumu, kas skar teritoriālo reformu. Šajā sakarā uz mūsu Zaļo un Zemnieku savienības frakciju bija ieradies Gatera kungs, ko šodien apstiprinājām par ministru, un šim jautājumam bija pievērsta ļoti liela vērība, sevišķi tāpēc, ka mūsu partijas — Zaļo un Zemnieku savienības — priekšvēlēšanu solījumos visiem iedzīvotājiem tika doti šie solījumi, ka mēs nepieļausim vardarbīgu pagastu apvienošanos, pagastu apvienošanos bez rūpīgas izpētes un bez rūpīga finansējuma “piedales” klāt, veicot šo teritoriālo reformu. Mēs saņēmām no Gatera kunga izsmeļošu skaidrojumu šajā jautājumā un arī solījumu, ka šie vardarbīgie gadījumi netiks pieļauti un šajos jautājumos tiks veikta konsultēšanās ar iedzīvotājiem.

Otrs jautājums, kas skar pašvaldību lietas, bija par šā gada investīcijām, kas paredzētas topošajā šā gada budžeta projektā. Šeit mēs strikti pastāvēsim uz to, ko teicām arī Gatera kungam, ka, ja šajā brīdī dažām pašvaldībām ir apturēta vesela virkne projektu, tad šeit Zaļo un Zemnieku savienība noteikti sekos līdzi. Pēc pirmā kvartāla mēs ceram, ka, redzot reālos ienākumus un izdevumus, noteikti atgriezīsimies pie šī gada budžeta. Mēs kā vienu no savām galvenajām prioritātēm virzīsim jautājumu par investīciju un esošo projektu, kas turpinās, sevišķi skolu un dažādu citu sociālo ēku būvniecības, pabeigšanu, jo tiešām nevar būt, ka ir sienas uzceltas, bet jumts vai durvis tur nav ieliktas. Tā kā tas ir jautājums, kas noteikti mums būs.

Nākamais jautājumu loks, ko mēs šodien vēlējāmies izvirzīt apspriešanai Saeimas plenārsēdē, bet, konsultējoties ar mūsu koalīcijas partneriem, tomēr atstājām plašākai diskusijai, ir jautājums par privatizācijas gaitu Latvijā, proti, par privatizācijas sertifikātu pielietojumu. Nešaubīgi, šis jautājums ir ļoti būtisks, jo veselai virknei iedzīvotāju privatizācijas sertifikāti atrodas bez kustības. Cilvēki pamatoti jautā, ko ar tiem tagad darīt? Viens no mūsu ierosinājumiem privatizācijas sertifikātu pielietošanai ir ļaut par tiem privatizēt arī lauku teritorijā zemi, it sevišķi šis jautājums attiecas uz mūsu smagajiem novadiem, piemēram, Latgali, kur lieli zemes gabali faktiski ir bez īpašniekiem. Kā mēs redzam, pašreiz veselai virknei kompensācijas sertifikāti ir faktiski izlietoti, un to reāli trūkst. Bet nu šis ir jautājums, kas prasa lielāku diskusiju.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Es arī piebiedrojos iepriekšējam runātājam un apsveicu jūs Jaunajā gadā. Es ceru, ka tas nesīs daudz vairāk prieka un daudz vairāk laimes nekā iepriekšējā gadā. Es gribētu pieskarties trīs jautājumiem, kas man likās svarīgi šodienas plenārsēdē.

Tātad pirmais punkts ir tas, ka no Latvijas politiskās skatuves savā dzimšanas dienā, ļoti simboliskā dienā, var teikt, ir aizgājis Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle. Es uzskatu, ka tas ir jauns posms Tautas partijas attīstībā un vēsturē. Ko tas nesīs, es domāju, to rādīs laiks, jo šobrīd ir pāragri spriest, vai mainīsies Tautas partijas līdzšinējā politika.

Otrais punkts, kas man likās ievērības cienīgs, ir tas, ka šodien tika apstiprināti trīs — vides, veselības un reģionālās attīstības — ministri. Es uzskatu, ka tas ir loģisks un pareizs solis. Kā rāda, piemēram, līdzšinējā veselības aizsardzības politika, tad valstī ir iespējama daudz efektīvāka veselības jautājumu risināšana. Es uzskatu, ka visi trīs jaunie ministri ar jauniem spēkiem un lielu atbildības sajūtu ķersies klāt pie sasāpējušiem jautājumiem, tostarp arī pie reģionālās reformas, kas, patiesību sakot, varēja notikt arī ātrāk.

Un trešais jautājums, kas man likās ievērības cienīgs, ir tas, ka šodienas plenārsēdē Latvijas Pirmā partija iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamajām dienām””, kurā ierosināja svinamas dienas statusu piešķirt pareizticīgo Ziemassvētkiem. Šis priekšlikums tika noraidīts. Mēs uzskatām, ka tā nav nekāda traģēdija, taču, no otras puses, mēs atceramies to, ka valdības deklarācijā, dokumentā, pēc kura vadās un rīkojas pašreizējā koalīcija, ir rakstīts, ka mēs īstenosim tādus etnopolitikas principus, lai tiktu ņemtas vērā valsts un visas sabiedrības — gan latviešu, gan nacionālo minoritāšu — intereses. Mūsu viedoklis ir tāds, ka šādas svinamās dienas atbalstīšana sekmētu integrāciju Latvijā. Tiesa, šajā jautājumā viedokļi dalījās. Es uzskatu, ka tas liecina tikai par to, ka mēs esam sākuši spert pirmos reālos soļus sabiedrības integrācijas saliedēšanai, ja tā var teikt, un mēs uzskatām, ka Latvijā, ja mēs vēlamies būt demokrātiska valsts, mums jābūt aizsargātām gan latviešu, gan arī nacionālo minoritāšu interesēm.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”): Es vispirms gribētu jums visiem novēlēt laimīgu Jauno gadu! Galvenais — veselību visiem!

Mani kolēģi ir daudz runājuši par to, kas noticis šodienas plenārsēdē. Es runāšu drusku par citu tēmu — kas notiek ārpus plenārsēdes, kā saka, deputātu darba kārtībā.

Kaut gan šodien mums oficiāli atsākās darba sesija, tas nenozīmē, ka visi deputāti Ziemassvētkos vai, kā tās tagad te sauc, brīvdienās atpūtās un gulēja. Šonedēļ “Jaunais laiks” savā kārtējā frakcijas sēdē apstiprināja Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšlikumu, ko iesniedza tās vadītājs Alberts Krūmiņš, proti, komisijas locekļi ir atraduši iespēju ietaupīt Saeimas budžetā pāri par 870 000 latu, kas ir lielāka summa, nekā “Jaunais laiks” apmēram pirms 4 — 5 nedēļām uzstādīja mērķi, tas ir, — 600 000 latu. Dažas nedēļas pēc tam es pats aprēķināju, ka varētu kādus 740 000 latu ietaupīt, bet izrādās, ja cītīgi strādā vairākas galvas, varēja vēl lielākus ietaupījumus atrast. Šo priekšlikumu tagad tālāk virzīs Saimnieciskajā komisijā, bet “Jaunais laiks” to atbalsta. Svarīgi atzīmēt, ka visi šie ietaupījumi ir atrasti saimnieciska rakstura izdevumos, tajā skaitā, remontos, automašīnu iegādē, ēku apgaismojumos utt. Ne uz cilvēku rēķina, ne arī uz algas ietaupīšanas rēķina. Tātad tas apstiprina to, ko esmu atkārtoti teicis, ka, ja grib, tad var līdzekļus ietaupīt un nav jāķeras pirmajā kārtā, kas visiem liekas tik redzama un viegla, tas ir, pie cilvēkiem.

Tātad darbs šajā jomā ir turpinājies un turpināsies. Uzskatu, ja valdība izsludina taupības režīmu, tad Saeimai arī ir jāveic sava daļa, lai īstenotu ietaupījumus arī Saeimas budžetā.

Saeimas preses dienests