Saskanīga sabiedrība ir demokrātijas balsts

Vakar, 11. aprīlī, Ministru kabineta Zaļajā zālē notika pasākums, veltīts šā gada 6. februārī Ministru kabinetā akceptētās valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” īstenošanas sākumam. Tika prezentēta tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas deklarācija par šīs valsts programmas īstenošanu (“LV” deklarācijas tekstu publicē pilnībā — skat. 2.lpp. ) un parakstīts Latvijas un ANO Attīstības programmas kopīgi izstrādāts dokuments valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” atbalstam.

Jau 1998. gada martā ar Ministru kabineta rīkojumu tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu projektu sabiedrības integrācijas veicināšanai Latvijā. Sākotnēji pie šī darba ķērās Ministru prezidenta biedrs un četri ministri, vēlāk tika izveidota īpaša Latvijas sabiedrības integrācijas padome. Pēc gada — 1999. gada martā — sabiedrības integrācijas programmas koncepcijas projekts tika nodots publiskai apspriešanai.

Vakar, 11.aprīlī, pēc Latvijas un ANO Attīstības programmas izstrādātā dokumenta parakstīšanas: Eiropas Savienības pārstāvis, Eiropas Komisijas vēstnieks Latvijā Ginters Veiss, Latvijas tieslietu ministre Ingrīda Labucka, ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens un īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

2000. gada jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts šīs valsts programmas īsais variants, bet 2001. gada 6. februārī — visa valsts programma, kas papildināta ar praktiski īstenojamiem projektiem.

Dokumentam, kura īstenošanai par atbildīgo ar Ministru kabineta lēmumu ir nozīmēta Tieslietu ministrija, ir piecas nodaļas: Pilsoniskā līdzdalība un politiskā integrācija; Sabiedrības sociālā un reģionālā integrācija; Izglītība, valoda un kultūra; Informācija; Īstenošanas mehānismi.

Savukārt katrai no šīm nodaļām ir mērķa formulējums, galveno rīcības virzienu raksturojums un īstenojamo projektu izklāsts. Turklāt programmā aprakstīto projektu skaitā ir ne vien tie, kas, balstoties uz dažādām iniciatīvām un finansu avotiem, sabiedrības integrācijas nolūkā jau aizsākti vēl pirms šīs valsts programmas pieņemšanas, bet arī tādi projekti, kas, pēc programmas autoru domām, būtu ļoti būtiski, taču finansējums vēl nav atrasts un realizācija vēl tikai priekšā. Programmai pievienotajā pielikumā iekļauta arī trešā projektu grupa — tādi, kas tika iesniegti Naturalizācijas pārvaldes rīkotajā sabiedrības integrācijas projektu konkursā.

Šā gada februārī Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Par sabiedrības integrācijas fondu”. Pēc tā stāšanās spēkā valstī tiks izveidota un sāks darboties likuma nosaukumā minētā institūcija, kas kļūs par galveno valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” īstenotāju — šis fonds piesaistīs programmas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus un rīkos projektu konkursus šī finansējuma izlietošanai. Iecerēts, ka šajos konkursos par finansējumu piedalīsies arī valsts programmā aprakstītie sabiedrības integrācijas projekti.

Tomēr, lai Ministru kabinetā apstiprinātu valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā” varētu sākt īstenot jau līdz Sabiedrības integrācijas fonda izveidei, vakar tika noslēgta Tieslietu ministrijas un ANAP vienošanās par atbalstu sabiedrības integrācijai Latvijā. Dokuments paredz tiešu ANAP finansiālu atbalstu — 100 tūkstošus ASV dolāru valsts programmas īstenošanai, kā arī vēl papildu 320 tūkstošu dolāru piesaisti, ko veiks šī pati organizācija. Vakar notikušajā sadarbības prezentācijā šo vienošanos parakstīja ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens, bet no Latvijas Republikas puses — tieslietu ministre Ingrīda Labucka un īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle.

Visi trīs dokumenta parakstītāji, kā arī viens no līdz šim lielākajiem sabiedrības integrācijas finansiālajiem atbalstītājiem — Eiropas Savienības — pārstāvis, Eiropas Komisijas vēstnieks Latvijā Ginters Veiss svinīgajā mirklī, uz kuru bija aicināti arī sabiedrību integrējošo projektu autori, to finansiālo atbalstītāju un dažādu valsts institūciju pārstāvji, teica uzrunas, kurās atzina, ka sabiedrības integrācija ir demokrātijas stūrakmens, turklāt ar šo integrācijas jēdzienu būtu jāsaprot ne tikai nepilsoņu naturalizācija un latviešu valodas mācības, bet arī dažādu sociālo slāņu savstarpēja integrācija, sociālās atstumtības sajūtas kliedēšana valsts iedzīvotājos, visu Latvijas cilvēku politiskā angažēšana un priekšnoteikumu radīšana aktīvai visas sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldē un demokrātijas nostiprināšanā. Kā noprotams no iepriekš citētajiem valsts programmas nodaļu nosaukumiem, arī šī dokumenta autori ar sabiedrības integrāciju sapratuši ko vairāk par nepilsoņu integrāciju vien.

Ja šajā valsts programmā ietvertos mērķus izdotos realizēt, Latvija, it īpaši ņemot vērā tās ļoti specifisko demogrāfisko un vēsturisko situāciju, acīmredzot kļūtu par unikālas pieredzes avotu ne tikai postsociālistiskās Austrumeiropas, bet arī visas pārējās pasaules valstīm. Arī šajā secinājumā vakardienas pasākuma dalībnieki bija vienisprātis.

Dina Gailīte, “LV” nozaru virsredaktore

Deklarācija par valsts programmas

“Sabiedrības integrācija Latvijā” īstenošanu

Latvijas valdība vairākkārt ir uzsvērusi nozīmīgumu, kādu tā piešķir sabiedrības sociālajai un etniskajai integrācijai Latvijā. Tā ir bijusi viena no Latvijas valdības galvenajām prioritātēm kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Sabiedrības integrācijas politikas realizācija tika intensificēta ar valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” izstrādi. 2001.gada 6.februārī Ministru kabinets pieņēma valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā”, lai atbalstītu demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības veidošanos uz kopīgu vērtību — Latvijas neatkarības un cieņas pret cilvēktiesībām — pamata.

Tieslietu ministrijai, atbildot par valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” realizāciju, ir vadošā loma sabiedrības integrācijas procesu īstenošanā un uzraudzībā. Programma ir sasniegusi tās ieviešanas fāzi. Jau darbojas divi programmas ieviešanas mehānismi: Sabiedrības integrācijas padome un Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments. Valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” trešais mehānisms — Sabiedrības integrācijas fonds — piesaistīs Latvijas un ārvalstu donoru finansiālos resursus. Sabiedrības integrācijas fonda likums 2001.gada 22.februārī tika pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā. Tiklīdz likums būs pieņemts, tiks izveidotas administratīvās, monitoringa un pārvaldes struktūras valsts programmas ieviešanai.

Valdība izprot, cik nozīmīgi ir, lai sabiedrības integrācijas pasākumiem tiktu piešķirti pietiekami līdzekļi un lai tiktu izveidota efektīva pārvaldes struktūra valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” ieviešanai. Nacionālo un starptautisko donoru atbalsts tiek uztverts kā būtisks ieguldījums kopīgu mērķu sasniegšanai.

Valdība augstu novērtē ES Komisiju kā partneri un atbalstītāju valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” īstenošanā, kas ar Phare programmas starpniecību ir devusi lielu ieguldījumu atbilstoši valsts mērķiem un pievienošanās partnerības prioritātēm.

Ņemot vērā Latvijas valdības vēlmi pēc iespējas drīzāk uzsākt valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” īstenošanu, Tieslietu ministrija novērtē ANO Attīstības programmas atbalstu sagatavošanās posmā, stiprinot visu attiecīgo institūciju, tajā skaitā Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta, kapacitāti.

Latvijas Republikas tieslietu ministre Ingrīda Labucka

Rīgā 2001.gada 11.aprīlī