Lai kopsaucējs apmierina visu cilvēku vajadzības

Vakar, 22.janvārī, Latvijas pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji tikās ar labklājības ministri

	Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 22.janvārī: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš, labklājības ministre Dagnija Staķe; Rīgas domes Labklājības departamenta sociālās pārvaldes vadītāja Anita Gaigala, Rīgas domes Labklājības departamenta direktors Valdis Nagobads (augšējos attēlos); Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa, Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa, Liepājas sociālās palīdzības centra vadītāja Irma Kļava; Daugavpils sociālās palīdzības centra vadītāja Nonna Jakobovska, Daugavpils sociālās palīdzības centra vadītājas vietniece Baiba Siliņa (vidējos attēlos); Rīgas domes pārstāve Aija Barča, Rēzeknes domes Sociālās aprūpes pārvaldes priekšniece Jeļena Laškova, Jelgavas domes Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne (apakšējā attēlā)

Pašvaldību funkciju izpildi sociālajā jomā no šā gada 1.janvāra jaunās finanšu spīlēs ielicis Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Ar šo likumu valstī noteikts garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) vienai personai, šogad — 21 lats. GMI izmaksas bez atbilstoša valsts finansējuma uzdots nodrošināt pašvaldībām. Turklāt likuma izpildei nav pieņemti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi.

Vakar, 22.janvārī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) septiņu lielo pilsētu sociālo dienestu vadītāji ar labklājības ministri Dagniju Staķi, Labklājības ministrijas (LM) Sociālā departamenta direktori Sandru Baltiņu un ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Stobovu sprieda par iespējamiem risinājumiem sociālajā jomā.

Iniciatīva sarunas rīkošanai nāca no LLPA. Pārējo Latvijas pašvaldību viedokli pārstāvēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa.

Ministre D.Staķe sarunas sākumā atzina: “Esmu strādājusi pašvaldībā, tāpēc uzskatu sevi par pašvaldību cilvēku. Es ļoti labi izprotu visas pašvaldību problēmas, domāju, ka tas man palīdz un palīdzēs ministres darbā. Ir mainījušās vienīgi ietekmes sfēras, bet cilvēki, kā labā mums kopīgi jāstrādā, joprojām dzīvo pašvaldībās.

Patlaban notiek daudz strukturālu pārmaiņu, rit kompetenču sadale starp ministrijām. Ar Veselības ministriju arī turpmāk mums būs cieša līdzāspastāvēšanas saikne. Atzīstu, ka šobrīd ir grūti noteikt precīzas robežas, kur beidzas medicīniskā un sākas sociālā rehabilitācija. Tomēr, manuprāt, daudz ko atrisina laba griba.” Arī pašvaldību pārstāvji norādīja, ka veselības un sociālās aprūpes jautājumi pašvaldībās netiek strikti nodalīti un apmēram 15 procenti sociālajai palīdzībai paredzēto līdzekļu tiek novirzīti iedzīvotāju veselības aprūpei, apmaksājot medikamentus un medicīnas pakalpojumus.

Pašvaldību pārstāvji aizrādīja, ka sociālajiem dienestiem ir grūti strādāt. No tā cieš cilvēki. Ne vien tālab, ka pašvaldībām nav naudas, bet arī tāpēc, ka vairs nav spēkā iepriekšējā likumdošana, bet valdībā nav pieņemta jaunā likuma izpildes normatīvā bāze. LM Sociālā departamenta direktore Sandra Baltiņa sarunas dalībniekiem skaidroja, ka patlaban starp nozaru ministrijām tiek saskaņoti deviņi Ministru kabineta noteikumu projekti, no tiem lielākā daļa skar pašvaldību sociālo dienestu darbu: “Saskaņošanas process ir ļoti smags un lēns. Ja viss būtu ritējis precīzi, attiecīgie tiesību akti jau janvāra sākumā būtu nodoti Ministru kabinetā.” Gan ministre, gan pārējās ministrijas atbildīgās amatpersonas pauda sapratni, un D.Staķe ierosināja pasteidzināt nepieciešamo dokumentu sagatavošanu valdības līmenī.

S.Baltiņa arī norādīja, ka LM priekšlikums par GMI noteikšanu vienai ģimenei pusotras valstī noteiktās minimālās algas apmērā neguva no Finanšu ministrijas atbalstu. Šī ministrija panāca atbalstu savam priekšlikumam – ģimenei noteikt GMI triju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apjomā, t.i., 90 latu. Pret šo priekšlikumu, pēc sarunas dalībnieku atzinuma, sabiedrība varētu protestēt, jo šī summa ir par 15 latiem zemāka nekā, piemēram, LM priekšlikumā. Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta direktors Valdis Nagobads piebilda, ka, neraugoties uz GMI ieviešanu, būs ļoti daudz tādu gadījumu, kad noteiktā vai pat lielāka naudas summa nespēs nodrošināt dzīvības funkciju uzturēšanu sociāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Un tas cilvēkus noved izmisumā. S.Baltiņa vērsa uzmanību uz to, ka GMI ieviešanas nepieciešamību nosaka arī pētījumi: “Kopumā dati liecina, ka pašvaldības sociālā palīdzība dažādu kategoriju iedzīvotājiem vidēji ir no 13 santīmiem līdz 30 santīmiem vienam cilvēkam. Visvairāk cieš trūcīgās ģimenes ar bērniem. Sociālās palīdzības sistēma mūsu valstī diemžēl nemitīgi uztver visas sāpes.”

LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš ierosināja veicināt valsts likumdevēju – Saeimas deputātu Sociālo un darba lietu komisijā, izpildvaras — Labklājības ministrijas pārstāvju un pašvaldību – LLPA — pārstāvju sarunas sociālo jautājumu kontekstā par likumprojektu un likumu grozījumu saskaņošanu. “Vislabāk par nozari spēj runāt tās speciālisti. Likumdevējiem ir vajadzīga patiesa un objektīva situācijas izskaidrošana, un speciālistu priekšlikumi tādā gadījumā ir visvērtīgākie,” teica J.Kalviņš.

Vakar, 22.janvārī, tikšanās laikā: Labklājības ministrijas Sociālā departamenta direktore Sandra Baltiņa, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš un labklājības ministre Dagnija Staķe Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pašvaldību sociālos darbiniekus ar nozares darbu saistītajos likumos pamatoti uztrauc terminu dažādība un nereti arī to skaidrojuma trūkums. Sarunas dalībnieki atzina, ka tas traucē un rada pārpratumus. Tā, piemēram, jaunajā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nav skaidrots termins “ģimene”, “pašapgāde”, “ārkārtas situācija”. Minēto terminu izmantošana skar sociālo pabalstu piešķiršanu, un tāpēc ir būtisks to skaidrojums.

Rīgas domes Labklājības departamenta direktors Valdis Nagobads aicināja ministri tuvāk paskaidrot par valsts sociālās palīdzības budžeta iespējamiem grozījumiem šā gada laikā un to, kā tas ietekmēs pašvaldības. Vai šī valdība turpinās valsts funkciju nodošanu pašvaldībām bez naudas seguma, vai arī tiks meklēti citi risinājumi. Kā pēdējos piemērus tam V.Nagobads minēja garīgi slimo cilvēku aprūpes nodrošināšanu, darba vietu radīšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas nodots pašvaldību pārziņā. D.Staķe atbildēja, ka tuvākajās dienās ir iecerējusi tikties ar Ministru prezidentu, lai pārrunātu sociālo jautājumu prioritātes. Tā kā 2003.gads ir noteikts kā invalīdu atbalsta gads, ministre izteica vēlmi virzīt jautājumu par iespējām no šā gada otrā pusgada palielināt pensijas bērniem invalīdiem. Skaitļos tas būtu 0,8 miljoni latu. Tāpat D.Staķe apliecināja politisko gribu, aizstāvot ģimenes valsts pabalsta palielinājumu no pieciem uz sešiem latiem.

Jautāta par pensijām, ministre atzina, ka valsts sociālā budžeta deficīts palēnām sarūk un tas ir apliecinājums, ka pensiju sistēma darbojas pareizi.

D.Staķe runāja par sociālā darba un pienākumu izpratni, ko nereti, īpaši nelielās pašvaldības, uztver kā pabalstu izmaksu. Tāpat ministre norādīja uz nepārdomāta pašvaldības sociālo līdzekļu izlietojuma gadījumiem, piešķirot pabalstus nozīmīgās dzīves jubilejās.

Sarunas laikā tika secināts, ka nav reāli izpētīt, kādi ir personas un ģimenes ienākumi. “ Ja arī sociālās palīdzības dienestam ir dotas pilnvaras iepazīties ar ģimenes mantisko stāvokli, par reālo situāciju uzzināt nav iespējams. Grūti noticēt, ka ģimene vairākus gadus pārtiek tikai no ģimenes valsts pabalsta, kurš bija 4,25 lati, ” teica Jelgavas domes Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.

LPS padomnieci Silviju Šimfu jaunā likuma kontekstā visvairāk uztrauc tas, ka nav zināma un prognozējama apstākļu turpmākā virzība, kad pašvaldībām, nesaņemot no valsts finansējumu GMI nodrošināšanai, vairs nebūs naudas. “Ne no vienas amatpersonas neesmu saņēmusi atbildi, kāds mehānisms darbosies, kad GMI nodrošināšanai pašvaldībai vairs nebūs naudas. Tā nav abstrakta situācija vai izdomājums. Tam pamatā ir pašvaldību budžeta ienākumi uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, Biķernieku pagastā šī summa ir 21 lats uz vienu iedzīvotāju. Kā rīkoties, tas nav paskaidrots arī nevienā no normatīvajiem aktiem vai to projektiem. Visi dokumenti kā finansējuma avotu min vienīgi pašvaldību budžetu. Uzskatu, ka tā ir bezatbildība,” sašutumu pauda LPS pārstāve. Ministre D.Staķe uz šo norādi atbildēja ar LPS aprēķināto: “Es zinu, ka Pašvaldību savienība ir nosaukusi iespējamo nepieciešamo finansējuma apmēru – 18 miljoni latu.”

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore