Otrdien, 21. janvārī, Ministru kabineta sēdē

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr. 11, 22.01.2003.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Sakarā ar Valsts energoinspekcijas izveidošanu ir jāprecizē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 90. panta otrā daļa; 95. panta otrā daļa un 223.2 pants, lai minētās normas sekmētu Enerģētikas likuma 82. pantā noteikto Valsts energoinspekcijas uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 90. panta otrās daļas pašreizējo redakciju valsts energokontroles iestādēm, t.i., Valsts energoinspekcijai, ir tiesības kontrolēt par elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu ievērošanu. Ar šo normatīvo aktu Valsts energoinspekcijai tiks dotas tiesības kontrolēt arī siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu drošības noteikumu ievērošanu.

Grozījums 95. panta otrajā daļā paredz palielināt noteikto naudas sodu par noteiktā energopatēriņa režīma neievērošanu, patērētāju pieslēgšanu bez uzskaites aparātiem vai patvaļīgu enerģijas uzskaites shēmas sagrozīšanu no pieciem latiem līdz simt divdesmit pieciem latiem.

Paredzēts noteikt, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts energoinspekcijas vārdā ir tiesīgi: Valsts energoinspekcijas direktors un viņa vietnieki – naudas sodu līdz simt divdesmit pieciem latiem;  Valsts energoinspekcijas nodaļu priekšnieki un vecākie inspektori – naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem; Valsts energoinspekcijas inspektori – naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”, kuri pieņem un apstiprina Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līguma par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību projektu. Iekšlietu ministrs pilnvarots parakstīt līgumu.

Šis līgums paredz abu valstu attiecīgo institūciju sadarbību noziedzības novēršanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu apriti un terorismu. Minētais līgums dos juridisku pamatu un iespēju praktiski attīstīt abu valstu sadarbību un tiešus sakarus starp kompetentajām institūcijām, neprasot papildu budžeta līdzekļus vai grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Akceptēts likumprojekts “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai”, kas nosaka, ka 1992.gada 16.janvāra Eiropas konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

Noteikts, ka Kultūras ministrija koordinē konvencijā paredzēto saistību izpildi.

Viens no konvencijas pamatmērķiem ir radīt vienotu arheoloģiskā mantojuma saglabāšanas sistēmu Eiropā kā Eiropas kolektīvās atmiņas avotu un vēsturisku un zinātnisku pētījumu līdzekli. Līdz ar to tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp valstīm ar mērķi nodrošināt kultūras mantojuma aizsardzību, piemērojot to mūsdienu ekonomiskajām, sociālajām un kultūras norisēm.

Konvencija satur arheoloģiskā mantojuma definīciju, kas ietver konstrukcijas, ēkas, ēku grupas, labiekārtotas teritorijas, pārvietojamus objektus, cita veida pieminekļus, kā arī to kontekstu gan sauszemē, gan arī zem ūdens. Īpaša vērība tiek veltīta arheoloģiskā mantojuma saglabāšanas sistēmas veidošanai un fiziskai saglabāšanai, arheoloģiskās izpētes zinātniskas kvalitātes nodrošināšanai. Nozīmīga Konvencijas sastāvdaļa ir arheoloģiskā mantojuma saskaņota saglabāšanas politika, kas paredz arheoloģijas un teritorijas attīstības plānu saskaņošanu un savienošanu. Liela uzmanība pievērsta arheoloģiskā mantojuma pētīšanai, zinātniskās informācijas izstrādāšanai un izplatīšanai un sabiedrības izpratnes veicināšanai par arheoloģiskā mantojuma vērtību, kā arī tā publicitātes nodrošināšanai.

Likumprojekts nepieciešams, lai Latvija varētu pieņemt un apstiprināt minēto konvenciju, tādējādi veicinot arheoloģiskā mantojuma popularizāciju un aizsardzību, kas palīdzēs veidot pozitīvu Latvijas tēlu Eiropā un visā pasaulē.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”.

Pēc 2003.gada 1.jūlija administratīvo procesu administratīvo pārkāpumu lietās regulēs īpašs likums par administratīvo pārkāpumu procesu, līdz ar to 11.panta pirmajā daļā ievietota atsauce uz šo likumu.

Administratīvā akta pārsūdzība saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 3.panta otro daļu neatkarīgi no tā, vai tas ir “parasts” administratīvs akts vai administratīvs akts administratīvā pārkāpuma lietā, notiks saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem, respektīvi, t.sk. arī Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos. Līdz ar to bija jāgroza arī Valsts darba inspekcijas likumā noteiktā pārsūdzības kārtība. Paredzēts, ka persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts ierobežo tās tiesiskās intereses, ir tiesīga likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot iesniegumu Darba inspekcijas direktoram, apstrīdēt visu līmeņu valsts darba inspektoru lēmumus, rīkojumus vai brīdinājumus. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Iesnieguma iesniegšana Darba inspekcijas direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur Darba inspekcijas amatpersonas lēmuma izpildi, izņemot gadījumus, ja tā tiek apturēta ar iesnieguma vai pieteikuma izskatītāja rakstveida lēmumu.

Likumā noteikta arī pārejas laika norma, kura paredz piemērot personai labvēlīgākos termiņus.  Ja Darba inspekcijas amatpersonu izdotajiem administratīvajiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija un kuru apstrīdēšanas vai pārsūdzības termiņš nav beidzies, ar 2003.gada 1.jūliju likums nosaka garākus apstrīdēšanas vai pārsūdzības termiņus, piemērojami garāki termiņi.

Akceptēts likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par ārlaulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu”.

Likumprojekts paplašina Latvijas Republikas daudzpusējās tiesiskās sadarbības attiecības starptautisko privāttiesību jomā.

Konvencijas akceptēšana ir starptautiskā mērogā pausta garantija, ka Latvijas Republika ir veikusi attiecīgos pasākumus ārlaulībā dzimušo bērnu tiesiskā stāvokļa uzlabošanai. Tādējādi tiek veicināta tiesiskā sadarbība civiltiesību jomā, ņemot vērā Latvijas Republikas starptautiskā mērogā uzņemtās saistības.

Ar likuma pieņemšanu tiks starptautiski apliecināta vienotas normu ieviešanas veicināšana un īstenošana attiecībā uz ārlaulībā dzimušiem bērniem.

Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 9.pantu, jo ratifikācija ir tieši paredzēta konvencijas tekstā attiecībā uz Eiropas Padomes dalībvalstīm.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, grozījumi šajā likumā precizēs Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumu un rīcības apstrīdēšanas kārtību.

Paredzēts, ka Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu attiecībā uz ierakstiem komercreģistrā likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””, grozījumi novērš terminoloģijas nesaskaņas ar Administratīvā procesa likumu, kā arī precizē iestādes lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””, grozījums paredz noteikt, ka reģistrācijas atteikumu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu””. Grozījums paredz noteikt, ka ieinteresētās puses, kuras ir pieteikušas dalību pārbaudē saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu, var iepazīties ar visu pārbaudē izmantojamo informāciju. Ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus, kas novērsīs pretrunas un nodrošinās likuma atbilstību Administratīvā procesa likuma normām: tiks precizēta terminoloģija atbilstoši Administratīvā procesa likumam; apstrīdēt iestādē administratīvu aktu persona varēs arī mutvārdos Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā; gan uz apstrīdēšanu, gan pārsūdzību attieksies Administratīvā procesa likumā noteiktie apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņi (līdzšinējo 30 dienu vietā – 1 mēnesis vispārējos gadījumos; ja administratīvajā aktā nav noteikts, kur un kādā termiņā tos var apstrīdēt vai pārsūdzēt, — 1 gads).

Paredzēts, ka dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā: pārvaldes struktūrvienību vadītāju izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgās pārvaldes vadītājam attiecīgu iesniegumu;  dienesta centrālā aparāta struktūrvienību amatpersonu un pārvalžu vadītāju izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot dienesta direktoram attiecīgu iesniegumu; dienesta direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””.

Grozījums paredz noteikt, ka iesniegumu par arodbiedrības reģistrēšanu Tieslietu ministrija izskata likumā noteiktajā kārtībā pēc iesnieguma un statūtu saņemšanas.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”.

Grozījumi paredz noteikt, ka zvērinātu advokātu atlīdzības taksi un citus atlīdzināmos izdevumus, kas radušies zvērinātam advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izteikto viedokli. Tiesa saskaņā ar apstiprināto taksi piedzen atlīdzības summu par zvērināta advokāta darbu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””.

Grozījums paredz noteikt, ka Zemes komisijas lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (maksu), samaksas (maksas) apmēra noteikšanu, kā arī par zemes īpašuma kompensāciju, ja lēmums pieņemts pirms 2003.gada 1.jūlija un tā pārsūdzības termiņš nav beidzies, var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”.

Grozījumi paredz noteikt, ka Tirgus uzraudzības iestādes lēmumu nevar apstrīdēt. To var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Grozījumi paredz papildināt pārejas noteikumu ar 2.punktu, kurā noteikts, ka Administratīvā procesa likuma noteikumi par pārsūdzību piemērojami arī tirgus uzraudzības iestādes lēmumiem, kuri stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija un kuriem nav izbeidzies pārsūdzības termiņš.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Grozījumi likumā novērš pastāvošās pretrunas ar tām Administratīvā procesa daļām, kas regulē vispārīgos tiesvedības principus administratīvajās lietās. Likumprojektā noteikts, ka tiesvedībā administratīvajā lietā tiek pielietots objektīvās izmeklēšanas princips, nevis sacīkstes princips. Objektīvās izmeklēšanas princips paredz, ka tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus.

Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiek noteikta arī rajona (pilsētas) tiesas kompetence administratīvo lietu izskatīšanā, kā arī administratīvo lietu izskatīšanai paredzētais tiesnešu sastāvs.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Grozījumi paredz noteikt, ka administratīvos aktus vietējās pašvaldības dome (padome) izdod, ierakstot tos vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdes protokolā. Administratīvos aktus protokola izraksta veidā ne vēlāk kā piecu dienu laikā nosūta personām, uz kurām tie attiecas.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtus lēmumus attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””.

Grozījumi šajā likumā nodrošinās, ka: būs konkretizēta lēmumu par sabiedriskās organizācijas vai to apvienības reģistrāciju apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība; būs lietota Administratīvā procesa likumam atbilstoša terminoloģija; tiks atcelta atsauce uz likumu “Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās”. Atsauce būs plašāka, jo dažāda veida iesniegumus, sūdzības u.c. atkarībā no tā iesniegšanas mērķa iestāde izskatīs vai nu Administratīvā procesa likumā, vai iepriekšminētā likumā noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Antidempinga likumā”, grozījumi nodrošinās Antidempinga likuma satura un terminoloģijas atbilstību Administratīvā procesa likuma projekta normām.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””.

Grozījumi paredz noteikt, ka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai ģenerālprokurors lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma un tam pievienojamo dokumentu iesniegšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt (par to paziņo iesniedzējam) uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem mēnešiem no iesnieguma un tam pievienojamo dokumentu iesniegšanas dienas. Ja iesniedzēja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt ekspertus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai. Iesnieguma un lēmuma par zaudējuma atlīdzību veidlapu paraugus, kā arī iesniegumam pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.

Papildināti pārejas noteikumi ar 6.punktu, kurā noteikts, ka likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 7.pantā minēto amatpersonu lēmumus, kuri stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija un kuru pārsūdzības termiņš nav beidzies, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas. Ja spēkā esošajā lēmumā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzības termiņš nav beidzies, minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Likuma mērķis ir saskaņot normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju – likumprojekts paredz aizstāt 69.panta pirmajā daļā vārdu “pārsūdzēts” ar vārdu “apstrīdēts”. Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 69.panta otrajā daļā noteikta Administratīvā procesa likumam neatbilstoša iesnieguma forma – pretruna ar Administratīvā procesa likuma 78.panta otro daļu, kurā motivācija ir norādīta kā fakultatīva, nevis obligāta iesnieguma sastāvdaļa, kā arī pārkāpts Administratīvā procesa likuma 59.panta otrās daļas otrajā teikumā minētais princips – iestāde informāciju, kas ir citas institūcijas rīcībā, iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.

Likumprojekts novērš 69.panta otrajā daļā esošās nepilnības, paredzot izslēgt vārdu “motivēta” un vārdus “kam pievienots privatizācijas komisijas lēmums par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu vai par nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, vai par privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu”. Turpmāk pašvaldībai apstrīdēšanas gadījumā pašai būs jāpieprasa privatizācijas komisijas lēmums.

Akceptēts rīkojums “Par Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju”, saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumu Nr.429 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas nolikums” 5.punktu apstiprināta Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja šādā sastāvā: komitejas priekšsēdētājs M.Riekstiņš — Ārlietu ministrijas valsts sekretārs; komitejas locekļi: I.Angere — Aizsardzības ministrijas Iegādes un apsaimniekošanas departamenta Valsts pasūtījumu nodaļas vadītāja; G.Arnīte — Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta Reģionālās sadarbības un bruņojuma kontroles nodaļas atašeja; D.Biseniece — Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktora vietniece; A.Bokums — Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktors; A.Burka — Ekonomikas ministrijas Rūpniecības departamenta direktora vietniece; A.Butuzova — Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta vecākā referente; A.Grosbergs — Drošības policijas sevišķi svarīgu lietu inspektors; A.Indriksons — Drošības policijas biroja priekšnieks; E.Krēgers — Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Kontroles daļas Atļauju uzraudzības nodaļas muitas eksperts; Ģ.Krūmiņš — Latvijas Attīstības aģentūras Eksporta un importa kontroles un uzskaites departamenta direktora vietnieks; G.Maškovs — Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas priekšnieks; A.Ozols — Radiācijas drošības centra Inspekcijas nodaļas vadītāja vietnieks; I.Preimate — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece; D.Reiters — Latvijas Attīstības aģentūras finanšu direktors, Eksporta un importa kontroles un uzskaites departamenta direktors; A.Roska — Vides valsts inspekcijas Vides piesārņojuma un ķīmisko vielu kontroles daļas vadītājs; I.Stipina — Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Kontroles daļas Atļauju uzraudzības nodaļas priekšniece; A.Sudārs — Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks; K.Šulte — Finanšu ministrijas Muitas likumdošanas departamenta Nomenklatūras un klasifikācijas nodaļas vadītāja vietniece.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra noteikumos Nr.421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi””.

Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra noteikumi Nr.421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi”” neatbilst ES attiecīgajām regulām, jo nenosaka ar stratēģisko preču eksportu saistīto dokumentu glabāšanas termiņus un neparedz Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejai tiesības licencēt arī Stratēģiskas nozīmes preču sarakstos neminētas preces, ja tās var tikt izmantotas masveida iznīcināšanas ieroču radīšanas vai to nogādes līdzekļu programmās. Nav arī noteikts, ka par noteikumu neievērošanu iestājas likumos noteiktā atbildība. Grozījumi būtiski neietekmēs uzņēmējdarbību, jo stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta apjomi ir tikai 600 –650 darījumu gadā.

Grozījumi harmonizē Latvijas stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumus ar ES regulu Nr.1334/2000 (izņemot regulas pantus, kas ir saistoši tikai ES dalībvalstīm), vienkāršo licenču saņemšanas procedūru un paredz atbildību par noteikumu pārkāpumiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Administratīvo pārkāpumu kodekss pašreiz neparedz sodus par MK 1997.gada 16.decembra noteikumu Nr.421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi” neievērošanu no juridisko un fizisko personu puses. Grozījumi paredz noteikt, ka par stratēģiskas nozīmes preču, izņemot jonizējošā starojuma avotus, ražošanas, glabāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšanu uzņēmējdarbībā – juridiskajām personām uzliek naudas sodu no divsimt latiem līdz pieciem tūkstošiem latu, konfiscējot ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu saistītās preces vai bez konfiskācijas. Par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta noteikumu pārkāpšanu juridiskajām personām uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem latu, konfiscējot ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu saistītās preces.

Akceptēts “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu”, kas paredz, lai, pārņemot Eiropas Savienības normas atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam Indikatīvajam rīcības plānam Šengenas acquis prasību īstenošanai, ieviestu abpusēju bezvīzu režīmu ar Korejas Republiku.

Noteikumi apstiprina Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līguma par vīzu režīma atcelšanu projektu. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs pilnvarots parakstīt līgumu.

Akceptēti noteikumi “Radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju izsniegšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā fiziskām un juridiskām personām, ieskaitot valsts institūcijas, izsniedz radiofrekvenču (elektromagnētiskie viļņi ar frekvenci, kas ir brīvi noteikta un mazāka par 3000 GHz) spektra lietošanas atļaujas.

Nacionālajā radiofrekvenču plānā atsevišķi minētās radioiekārtu grupās ierindojamu radioiekārtu uzstādīšana un izmantošana ir atļauta saskaņā ar radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju, kas ir noteikta Nacionālā radiofrekvenču plāna pielikumā, kurā norādītas radiofrekvenču vispārējās tehniskās prasības, izmantošanas nosacījumi un atbilstošas frekvenču joslas.

Radiofrekvenču spektra izmantošanas vadību Latvijā nodrošina Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija. Inspekcija pilda šādas funkcijas: izsniedz radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas radioiekārtu uzstādīšanai un izmantošanai (izņemot ja Nacionālajā radiofrekvenču plānā atsevišķi radiofrekvenču apgabali un joslas paredzētas tikai Aizsardzības ministrijas struktūrvienībām un frekvenču piešķīrums nav jākoordinē un jāreģistrē Latvijas Republikā spēkā esošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās noteiktajā kārtībā, attiecīgās radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas izsniedz Aizsardzības ministrija); plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka darba frekvences radioiekārtu darbībai, kā arī piešķir iekārtu pazīšanas signālus; veic nepieciešamos pasākumus radioiekārtu elektromagnētiskās saderības nodrošināšanai bez savstarpējiem kaitīgiem traucējumiem (traucējumi, kas apdraud radionavigācijas dienesta vai drošības dienesta darbību vai ievērojami pasliktina, padara neiespējamu vai atkārtoti pārtrauc saskaņā ar Starptautiskās telekomunikāciju savienības radionoteikumiem strādājoša radiosakaru dienesta darbību); Latvijas Republikā spēkā esošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās noteiktajā kārtībā koordinē un reģistrē radiofrekvenču piešķīrumu; veic radiofrekvenču spektra radiomonitoringu (radionovērošanu) un radioiekārtu izstarojuma parametru mērījumus; pārbauda pieprasījumus par kaitīgiem traucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā un noskaidro šo traucējumu avotus; veic radioiekārtu pārbaudi to ekspluatācijas vietā, nosakot šo iekārtu parametru atbilstību noteiktajiem standartiem un pieļaujamo radiotraucējumu normām, kā arī šiem noteikumiem.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzeja un Lauksaimniecības tehnikas muzeja “Kalēji” reorganizāciju par Latvijas Lauksaimniecības muzeju”, kas paredz saskaņā ar Muzeju likuma 10.panta pirmo daļu reorganizēt Zemkopības ministrijas pārziņā esošos Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzeju un Lauksaimniecības tehnikas muzeju “Kalēji” un ar 2003.gada 31.janvāri izveidot Latvijas Lauksaimniecības muzeju. Latvijas Lauksaimniecības muzejs ir zemkopības ministra padotībā esoša iestāde. Zemkopības ministrijai uzdots izveidot reorganizācijas komisiju Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzeja un Lauksaimniecības tehnikas muzeja “Kalēji” muzeja krājumu, materiālo un finanšu līdzekļu inventarizēšanai. Noteikts, ka Latvijas Lauksaimniecības muzejs ir Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzeja un Lauksaimniecības tehnikas muzeja “Kalēji” tiesību un saistību pārņēmējs. Izdevumi, kas saistīti ar Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzeja un Lauksaimniecības tehnikas muzeja “Kalēji” reorganizāciju un Latvijas Lauksaimniecības muzeja izveidošanu, tiks segti no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””.

Grozījumi paredz noteikt, ka tirgus intervences pasākumus cukura ražošanas nozarē veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Lauku atbalsta dienests.

Akceptēti noteikumi “Dabas lieguma “Mežole” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka dabas lieguma “Mežole” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu, lai saglabātu teritorijai raksturīgo mežu bioloģisko daudzveidību.

Lieguma teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: stingrā režīma zona; regulējamā režīma zona; ainavu aizsardzības zona. Lieguma platība ir 2828 hektāri.

Noteikts, ka visā lieguma teritorijā aizliegtas šādas darbības: uzstādīt vēja ģeneratorus un telekomunikāciju torņus; cirst šādus augošus kokus, izņemot bīstamo koku ciršanu un novākšanu: priedes, kas vecākas par 140 gadiem; egles, kas vecākas par 120 gadiem; bērzus, kas vecāki par 100 gadiem; ošus, kas vecāki par 85 gadiem; apses un melnalkšņus, kas vecāki par 80 gadiem; ozolus; cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus (vai to daļas), kuru diametrs lielāks par 50 cm, izņemot bīstamo koku ciršanu un novākšanu; ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām; kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām; rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus; meliorēt zemi.

Stingrā režīma zona ir izveidota, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību mežaudzēs ar augstu bioloģisko vērtību. Stingrā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības: teritorijas apmeklēšana, lai to apsargātu, kontrolētu aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī veiktu zinātniskos pētījumus (pēc saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi); ugunsdrošības pasākumi; apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanai (pēc saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi); ogošana un sēņošana; medības saskaņā ar medības regulējošiem normatīvajiem aktiem; makšķerēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Regulējamā režīma zona ir izveidota mežaudzēs ar augstu bioloģisko vērtību, kur bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzturēšanai nepieciešami mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi.

Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai mazinātu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz stingrā režīma zonu un regulējamā režīma zonu, kā arī lai veicinātu dabas vērtību kompleksu saglabāšanu un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu un sabalansētu izmantošanu. Ainavu aizsardzības zonā ir atļauta galvenā cirte.

Apliecinājumu koku ciršanai galvenajā cirtē ainavu aizsardzības zonā, kā arī kopšanas cirtē regulējamā režīma zonā izsniedz tikai pēc īpaši aizsargājamo biotopu, meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu inventarizācijas.

Galvenajā cirtē ainavu aizsardzības zonā, kā arī kopšanas cirtē regulējamā režīma zonā un ainavu aizsardzības zonā saglabā vismaz divdesmit vecākos un lielākos kokus (rēķinot uz cirsmas hektāru), vispirms saglabājot: kokus ar lieliem un resniem zariem; dobumainus kokus; kokus ar deguma rētām; liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas.

Apliecinājumu koku ciršanai galvenajā cirtē ainavu aizsardzības zonā, kā arī kopšanas cirtē regulējamā režīma zonā un ainavu aizsardzības zonā izsniedz tikai pēc šajos noteikumos minēto koku iezīmēšanas dabā.

Dabas liegumā nepieciešama dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu veikšana īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanai.

Akceptēts likumprojekts “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”, kurš paredz, ka 1998.gada 10.septembra Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

Konvencijas mērķis ir sakārtot cilvēku veselības un vides aizsardzības jautājumus starptautiskajā tirdzniecībā ar dažām īpaši bīstamām ķīmiskajām vielām un veicināt šādu vielu lietošanu videi draudzīgā veidā. Konvencijā ir paredzēta eksportētājas un importētājas puses atbildība un savstarpēja informācijas apmaiņa. Tas nozīmē, ka, plānojot īpaši bīstamas vielas eksportu, jāpaziņo par to attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, uz kuru paredzēts eksportēt šo vielu un jāsaņem tās piekrišana (atļauja) ievest šādu vielu. Konvencija paredz, ka par lēmumu (piekrist vai neatļaut ievest konkrēto īpaši bīstamo vielu) tiek informētas citas šīs konvencijas dalībvalstis.

Likumprojektā noteikts, ka konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē: Vides ministrija – attiecībā uz ķīmiskām vielām konvencijas izpratnē; Zemkopības ministrija – attiecībā uz pesticīdiem konvencijas izpratnē. Saskaņā ar konvencijas 4.panta pirmo daļu pildīt administratīvās funkcijas atbilstoši konvencijas prasībām ir pilnvarotas šādas institūcijas: Valsts augu aizsardzības dienests – attiecībā uz pesticīdiem konvencijas izpratnē; Latvijas Vides aģentūra – attiecībā uz ķīmiskām vielām konvencijas izpratnē. Latvijas Vides aģentūrai Sabiedrības veselības aģentūra sniedz atzinumu par ķīmisku vielu bīstamību, iedarbību vai risku cilvēka veselībai.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā par valsts līdzekļiem apbedī atvaļinātos karavīrus”, kuri nosaka kārtību, kādā par valsts līdzekļiem miera laikā apbedī no aktīvā dienesta atvaļinātus karavīrus.

Noteikts, ka karavīru nāves gadījumā apbedī par valsts līdzekļiem, ja: karavīrs atvaļināts no aktīvā dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ; atvaļinātā karavīra izdienas stāžs nav mazāks par 35 gadiem; atvaļināšana notikusi ievainojuma (sakropļojuma) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus; nāves gadījums nav saistīts ar Militārā dienesta likuma 52.panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

No valsts līdzekļiem sedz šādus apbedīšanas izdevumus: samaksa par zārku; morga pakalpojumi; samaksa par apbedīšanas piederumiem; samaksa par vainagiem un sēru lentēm; transporta pakalpojumi (katafalks, autobuss); pakalpojumi kapos; sēru ceremonija; dokumentu noformēšana; kremācija; samaksa par kapu apmalēm un kapu plāksnēm.

Maksimālais samaksas apmērs par šajos noteikumos minētajiem apbedīšanas izdevumiem un pakalpojumiem, ko sedz no valsts līdzekļiem, ir 500 latu. Apbedīšanas izdevumus sedz no Aizsardzības ministrijas budžeta.

Lai tiktu piešķirta apbedīšanas izdevumu segšanai paredzētā summa, attiecīgajā Militārā dienesta iesaukšanas centra Valsts militārā dienesta pārvaldē (nodaļā) iesniedzami šādi dokumenti: mirušā karavīra ģimenes locekļa vai tās personas iesniegums, kura uzņēmusies apbedīšanu; dzimtsarakstu nodaļas izsniegta noteikta parauga izziņa par miršanas fakta reģistrāciju; apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju rēķini, kas apliecina šajos noteikumos minētos apbedīšanas izdevumus.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments