Vispirms jāpiepilda kopīgā valsts kase

Par pedagogu algu palielināšanas iespējām

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība piekrīt, ka nauda plānotajai pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2003.gada 1.septembra netiek paredzēta šā gada valsts budžeta projektā, bet gan iekļauta budžeta grozījumu prioritāšu sarakstā — tāds 20.janvārī bija Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes lēmums, kas tika pieņemts pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Izglītības un zinātnes ministrijas vadošajām amatpersonām.

Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks tika apstiprināts valdībā 1999.gadā, un kopš šā laika skolotāju algas paaugstinātas jau četras reizes — 2000.gada 1.martā un 1.septembrī, 2001. un 2002.gada 1.septembrī. Šā mācību gada sākumā veiktā algu pacēluma nodrošinājumam 2003.gada budžetā paredzēti 23 miljoni latu. Saskaņā ar apstiprināto grafiku nākamais darba samaksas palielināšanas datums ir šā gada 1.septembris. Tam nepieciešami 4,6 miljoni latu, ko valdība šā gada budžeta projektā nav iekļāvusi. Kā pedagogiem skaidroja izglītības un zinātnes ministrs, tas nenozīmē, ka darba samaksas reforma tiks apturēta vai kavēta. Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis ir — darba samaksas reforma ir jāturpina, vajadzīgā nauda jārod gan šogad, gan nākamgad.

Tajā pašā laikā, strādājot pie šā gada valsts budžeta projekta, tapis skaidrs — patlaban nepieciešamo 4,6 miljonu nav. Tā kā nauda pedagogu darba samaksas reformas turpināšanai būs vajadzīga tikai gada 4.ceturksnī, valdība, lemjot par gada budžeta prioritātēm, noteikusi, ka skolotāju darba samaksas reforma vienlaikus ar veselības aprūpes reformu būs šā gada budžeta grozījumu prioritātes. To nodrošinājums ar finanšu līdzekļiem lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā pildīsies budžeta ieņēmumu daļa. K.Šadurskis atzina, ka viņam nav bijis iebildumu pret to, ka valdība lēmusi vispirms atbalstīt tiesībsargājošās iestādes un institūcijas, kas nodrošina valsts kases pildīšanos, jo tie ir valdības veiktie pasākumi ienākumu palielināšanai. Pēc izglītības un zinātnes ministra domām, jau pašlaik vērojami simptomi, kas liecina, ka pieteikums cīņai ar ēnu ekonomiku ir nopietns — būtiski samazinājies kontrabandas apjoms, par ko signalizē arī neliela pārtikas vairumtirdzniecības cenu celšanās.

Uzteicot iepriekšējo valdību par drosmīgo lēmumu sākt pakāpenisku pedagogu darba samaksas palielināšanu, K.Šadurskis uzsvēra — viņaprāt, šo drosmi, visticamāk, stimulējis tas, ka iepriekšējā valdība apzinājusies: tai šis lēmums nebūs jāpilda. Iepriekšējās valdības lēmumi par atsevišķu nodokļu samazināšanu, minimālās algas palielināšana un iesāktās reformas, tostarp arī pedagogu darba samaksas palielināšana, uzliek nopietnu slodzi budžetam, ar kura sabalansēšanu galā jātiek jau šai valdībai. K.Šadurskis uzskata, ka tas ir nopietns pārbaudījums Ministru kabinetam, ko pārvarēt iespējams, vien palielinot budžeta ieņēmumu daļu un saprātīgi sabalansējot prioritātes.

Ministrs arī atgādināja, ka šā gada 1.septembrī veiktais skolotāju algu palielinājums uzreiz prasīs papildu finansējumu 2004.gadā — vairāk nekā 20 miljonus latu, tas arī ir viens no apstākļiem, kāpēc vispirms jāsekmē valsts kases pildīšanās. Ministrs aicināja pedagogus saprast, ka darba samaksas reformas turpināšanai nepieciešamās naudas neiekļaušana šā gada valsts budžeta projektā nenozīmē reformas pārtraukšanu. K.Šadurskis apgalvoja, ka apzinās — reformas pārtraukšana apdraud arī valdības stabilitāti, tāpēc viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai darba algu palielināšanai nepieciešamā nauda tiktu atrasta.

Uz pedagogu un arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieka Egila Baldzēna paustajām bažām par to, ka, sākot veselības aprūpes reformu, var tikt apturēta skolotāju algu palielināšana, ministrs atbildēja ar retorisku jautājumu — vai man tērēt savu enerģiju prioritāšu samainīšanai vai abu iekļaušanai budžeta grozījumu projektā? Neraugoties uz pretrunīgiem viedokļiem, LIZDA padomes locekļi balsojot tomēr izlēma pieprasīt likumā par valsts budžetu 2003.gadam iekļaut punktu par to, ka budžeta grozījumos tiks paredzēti līdzekļi pedagogu darba samaksas reformas turpināšanai no 2003.gada 1.septembra. Kā norādīja LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča, ja prasība netiek ievērota, pedagogiem līdz 1.septembrim atliek pietiekami daudz laika sagatavoties protesta akciju rīkošanai.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore