Par finansu pārskatiem

Vakar, 11. aprīlī, Valsts kontrolē (VK) notika preses konference, kurā piedalījās valsts kontrolieris Raits Černajs, VK Pašvaldību revīzijas departamenta direktors Agris Krūmiņš, Valsts budžeta departamenta direktore Guna Kalniņa–Priede, vairāki VK padomes locekļi un departamentu revidenti, kā arī Valsts kases pārvaldnieka vietniece Zaiga Eglīte. Galvenais preses konferences temats — informācija saziņas līdzekļiem par pašvaldību, ministriju un valsts centrālo budžeta iestāžu 2000.gada finansu pārskatu izskatīšanu.

Kā atzīmēja R. Černajs, sakarā ar to, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas likumā “Par budžeta un finansu vadību”, pašvaldībām pēc Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām tās noteiktajos termiņos bija jāiesniedz detalizēti gada finansu pārskati par budžeta izpildi, kam pievienojams VK atzinums par šo pārskatu sagatavošanas pareizību. Līdzīgi atzinumi jāsniedz arī par ministrijām un centrālajām budžeta iestādēm.

Šo lielo darbu Valsts kontroles revidentiem saspringtā darba ritmā nācās veikt pirmajā ceturksnī.

Kādi ir rezultāti līdz 3. aprīlim? Pašvaldību revīzijas departaments no 6. februāra līdz 3. aprīlim izskatījis 575 pašvaldību pagājušā gada finansu pārskatus, kopā šim darbam patērējot 8468 stundas. Līdz minētajam datumam gada pārskatus nebija iesniegusi Talsu rajona Kolkas pagasta padome un Daugavpils rajona Maļinovas pagasta padome, bet Saldus rajona Kursīšu pagasta padome nav uzaicinājusi zvērinātu revidentu. Departamenta kolēģija nolēmusi: sniegt atzinumu, ka 2000. gada finansu pārskati ir sastādīti pareizi 208 pašvaldībās, kas ir 36,17 procenti no izskatītajiem gada pārskatiem; sniegt atzinumu ar piezīmi 334 pašvaldībām jeb 58,09 procentiem no izskatītajiem gada pārskatiem; sniegt negatīvu atzinumu 28 pašvaldībām jeb 4,87 procentiem no iesniegtajiem pārskatiem un atteikt sniegt atzinumus piecām pašvaldībām. Pēdējo skaitā ir Rīgas pilsētas dome, Jēkabpils rajona Ābeļu pagasta padome, Kuldīgas rajona Kuldīgas pilsētas dome, Liepājas rajona Rucavas pagasta padome un Ventspils rajona Ugāles pagasta padome. Pašvaldību jomā izskatīto pārskatu aktīvi veido 1,3 miljardi latu, budžeta ieņēmumi — 480 miljoni latu, izdevumi — 480 miljoni latu. Kā liecina VK Pašvaldību revīzijas departamenta oficiāla atskaite, gada pārskatos revidenti konstatējuši: aktīvos nav uzrādīts viss pašvaldības īpašums; nav uzrādīti visi ilgtermiņa finansu noguldījumi; pamatlīdzekļiem netiek rēķināts nolietojums, lai gan pašvaldības pakļautībā ir iestādes, kas veic saimniecisku darbību; vadības ziņojumos nav būtiskas un svarīgas informācijas, piemēram, par ierosinātām krimināllietām, gaidāmajiem notikumiem u.c. Vairākās pašvaldībās revidentiem neradās pārliecība par 2000. gada pārskata sastādīšanas pareizību. Tās ir 28 pašvaldības, kurām sniegts negatīvs atzinums, un piecas, kurām VK atteicās dot atzinumu. Kā tika uzsvērts preses konferencē, šīm pašvaldībām VK turpmāk pievērsīs īpašu uzmanību, daļēji pat pieļaujot atkāpes no iepriekš sastādītā savu revīziju gada plāna.

Savukārt, kas attiecas uz VK Valsts budžeta departamenta kolēģijas veikumu no 27. februāra līdz 28.martam, tā izskatījusi 27 iestāžu pagājušā gada finansu pārskatus. Nolemts sniegt atzinumus 27 iestādēm, to skaitā 12 ministrijām un 14 pārējām centrālajām valsts iestādēm. No kopējo atzinumu skaita pieci ( 18,5 procenti) izsniegti ar piezīmi. Šo iestāžu skaitā ir Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts zemes dienests. Šīm institūcijām mēneša laikā jāsniedz savi precizējumi, galvenokārt tas esot saistīts ar grāmatvedības atšķirībām starptautisko standartu ietvaros. Tad būs publiski pieejama plašāka informācija.

Valsts kontrolieris uzsvēra šī darba lielo nozīmi, jo tagad skaidrāka kļuvusi aina gan pašvaldībās, gan ministrijās un valsts centrālajās iestādēs par līdzekļu apriti, jo finansu pārskatus vispirms jau vērtējuši profesionāļi — zvērināti revidenti. Pagājušajā gadā Valsts kontrole 50 pašvaldībās veikusi tā dēvētās pilotpārbaudes, gada vidū tikai aptuveni trešdaļa pašvaldību finansu pārskata vērtējumam bija aicinājusi zvērinātus revidentus vai auditfirmas. Kā atzīmēja R.Černajs, protams, atzinuma sniegšana vēl nenozīmē, ka konkrētajā pašvaldībā viss ir ideālā kārtībā, nav pieļautas kādas nelikumības, taču ir pamatbāze, informācija par svarīgāko. Līdzīga situācija ir ministrijās un centrālajās valsts budžeta iestādēs. Turklāt šādi atzinumi par gada pārskatiem būs jāsniedz katru gadu, tādējādi arī sabiedrībai turpmāk būs lielāka pārskatāmība un objektīvāka informācija.

Valsts kases pārvaldnieka vietniece Z. Eglīte atzinīgi izteicās par pašvaldību aktivitāti, kas aicinājušas gada pārskatus analizēt zvērinātiem revidentiem, lai pēc tam VK dotu atzinumu un iesniegtu to Valsts kasē. Tā ka zināmas bažas, kas bijušas gada sākumā, šajos mēnešos izkliedētas. A. Krūmiņš sīkāk informēja žurnālistus par revidentu lielo darba slodzi un atbildību, veicot jaunos pienākumus.

Valsts kontroles darbinieki pēc tam atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Piemēram, — kādas sankcijas tiks piemērotas tiem, kuri saņēmuši negatīvu atzinumu vai vispār nav iesnieguši finansu pārskatus. Valsts kontrole apkopos šo informāciju, izstrādās priekšlikumus, kā turpmāk uzlabot un pilnveidot darbu, iesniegs tos īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam, kā arī sagatavos ziņojumu Saeimai. Preses konferencē R. Černajs piebilda, ka vairākas jaunās pašvaldības iesniegušas Valsts kontrolei lūgumus veikt finansu revīzijas, taču galvenais ir nodibināt kārtību līdzekļu izlietojumā, precīzi atspoguļot ainu pārskatos, nostiprinot iekšējo revīziju kompetenci un katra darbinieka atbildību.

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore