Par naftas tranzītu un politiku

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs:

Tātad tā ir taisnība – Krievija galīgi un pavisam nolēmusi Latvijai naftu nedot?

Pēc manā rīcībā esošās informācijas – jā. Uz piecu Krievijas uzņēmēju, lielāko Krievijas naftas sabiedrību vadītāju vēstuli Krievijas premjeram Mihailam Kasjanovam ar lūgumu atjaunot tranzītu caur Ventspili saņemta negatīva atbilde. Tas ir tīri politisks lēmums, un tas pieņemts visaugstākajā valstiskajā līmenī – tranzīta atteikums izskanēja no vicepremjera Viktora Hristenko mutes. Nav par ko pārmest kompānijai “Transņeftj”. Tā izpilda valsts vadības lēmumus. Motivācija ir pilnīgi nepārliecinoša, krievu puses minētie argumenti neiztur nekādu kritiku.

Dažkārt kā iemeslu min to, ka “Ventspils naftā” nav krievu kapitāla. Krievijieši, lūk, neesot ieinteresēti mūsu tranzītā…

Un arī tā nav taisnība! Uzņēmumā “LatRosTrans” ir Krievijas kapitāla daļas, un Krievijas lēmums atstāt Latviju bez naftas šo uzņēmumu negatīvi ietekmēs. Es vienmēr esmu teicis: tur, kur politika gūst virsroku pār ekonomiku, zaudētāja ir gan politika, gan ekonomika.

Turklāt šajā bargajā ziemā aizsalušas visas Baltijas ostas…

Ziema nemaz nav tik barga, parasta Baltijas ziema, kāda vērojama ik pa 3–4 gadiem, taču tā vēl nav beigusies. Tieši šī iemesla dēļ ne cara, ne padomju valdība Somu jūras līcī nebūvēja ostas, jo to darīt nav ekonomiski izdevīgi. Viņi to zināja, bet tagad šī vienkāršā patiesība ir aizmirsta. Un daba politiķiem sagādājusi kārtējo mācību stundu. Tikai – vai no tā tiks izdarīti secinājumi…

Kā tas viss atsauksies uz Latviju?

Latvija bojā neaizies. Lai gan tranzīta trūkums negatīvi ietekmē tos tūkstošus krievvalodīgo, kuri galvenokārt nodarbināti šajā nozarē un kuru izpeļņa, tātad arī dzīves standarti pazemināsies.

Mūsu valstij pienācis laiks nopietni pārvērtēt savu Austrumu partneru uzticamību. Latvija, manuprāt, vēl nav sākusi veidot kaut cik sakarīgu valsts politiku šajā virzienā. Un nav iemācījusies aizstāvēt savas valsts intereses, kaut gan būtu varējusi pamācīties no tās pašas Amerikas. Diemžēl pēdējos 800 gadus mēs esam bijuši paverdzināti un vēl neesam iemācījušies domāt un rīkoties patstāvīgi.

“ČAS”; pēc K. Zagorovskas  intervijas “Naftas upju pavērsiens: “Latvija no tā bojā neaizies””