Par to, kas ir un notiek Latvijā

Žurnālists Jānis Domburs:

Šāgada aktuālākais notikums būs referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Kārtīgi izanalizējot vājos punktus Saeimas vēlēšanās, varētu drošāk lūkoties uz referendumu. Pēc vēlēšanām prevalēja viedoklis, ka lielā mērā vēlētāji nobalsojuši par partiju reklāmām…

Bet kādas bija alternatīvas? Cik daudzas alternatīvas reklāmām deva mediji? Nevis aprakstošu tekstu, bet tieši analizējošus materiālus, pierādot, ka viena partija ir noziedzīga, otra - populistiska, trešā - nekompetenta utt. Ja medijos pastāvētu šāda analīze, kas būtu likta pretim partiju reklāmām, tad tauta nobalsotu citādi.

Tātad - vainīgi mediji?

Mums vienmēr patīk meklēt vainīgo, un šoreiz tādu arī atradām - reklāmas. Taču pat tad, ja sabiedrība par tām vispār aizmirstu, simpātijas vai antipātijas lielai daļai vēlētāju tik un tā kalpotu par noteicošo faktoru izvēlei. Turklāt simpātijas sociālajā, nevis ārpolitikas sfērā.

Manuprāt vairs ir tikai viens būtisks jautājums: vai reklāmas par daudz nepiesārņo mūsu prātus, neatstājot vietu saturiskai domāšanai, patiesībai? Reklāmas ļaunumu nodara pašam politiskajam procesam. Tās komercializējas. Ja aizliegs politiskās reklāmas, tas vēl nenozīmēs, ka vēlētājs tāpēc vairāk domās pats no sevis, ja vien viņam neradīsies iemesls sākt domāt pašam.

Prese ir vainīga nevis pie vēlēšanu rezultāta, bet gan pie radītās vides priekšvēlēšanu laikā.

Kāda vide būs un uz kuru auditoriju tiks strādāts, gaidot referendumu par iestāšanos ES?

Man ir divi scenāriji. Viens - valsts turpinās muļļāties, apgalvojot, ka tauta tiek labi informēta, un tādā pusinformētības stāvoklī, kladzinot par suverenitātes zaudēšanu, iesim uz referendumu par zemnieku nākotni. Otrs variants - mediji ar valsts atbalstu veic analīzi par nozaru politiku, cilvēku resursiem, nacionālo konkurētspēju, kultūru utt., paralēli modelējot situācijas, kas var notikt, kā varam rīkoties, kas ir mūsu stiprie un vājie punkti, ko mēs varam darīt ES, ko ārpus tās.

Pagaidām man liekas, ka bedre starp zināšanām un intuitīvo nostāju ir daudz lielāka nekā pirms Saeimas vēlēšanām, proti, 90% balsotu ar intuīciju un tikai 10% zinoši. Tāpēc būs briesmīgi, ja mēs, sabiedrība, par savu naudu no valsts saņemsim nevis analīzi, bet gan reklāmu. Tā teikt, jūs, stulbā tauta, atcerieties, ka mēs, vara, zinām, kā ir pareizi. Bet stulba tauta arī Eiropā paliks stulba…

“RĪGAS BALSS”; pēc L. Rozes intervijas “RB: “Kas notiek Latvijā?” Domburs: “Realitātes šovs””