Par uzņēmējdarbības vidi

Vakar, 11. aprīlī, Latvijas Attīstības aģentūras rīkotajā preses konferencē par uzņēmējdarbības vidi uzņēmēju skatījumā Latvijā 2000. gadā.

Sarunā piedalījās Andris Liepiņš, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Māris Ēlerts, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors, Lāris Grava, projekta konsultants, Monti Akesons, Ārvalstu investoru padomes sagatavošanas komitejas priekšsēdētājs, un Džeisijs Kols, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents.

A.Liepiņš pastāstīja, ka šī jau ir otrā uzņēmēju aptauja, pirmā bija pagājušajā gadā. Pēc aptaujas rezultātiem redzams, kādas reformas šajā laika sprīdī ir notikušas Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. A.Liepiņš uzsvēra, ka pirmais reformu posms — makroekonomiskās vides sakārtošana — ir pabeigts, tagad jāstrādā jau pie konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, un jāpētī, kā šo vidi ietekmē valdības pieņemtie likumi.

L.Grava pastāstīja: 163 no aptaujātajiem iesnieguši derīgas anketas. 85,9% bijuši mazie un vidējie uzņēmēji, 51,6% no visiem aptaujātajiem — uzņēmumi ar ārvalstu tiešajām investīcijām. Respondentu reģionālajā sadalījumā visplašāk bija pārstāvēta Kurzeme. L. Grava īsi izanalizēja aptaujas būtiskākos aspektus.

Uzņēmēju attieksme pret valdību. Aptaujas respondenti neuzskata, ka valdība rūpētos par uzņēmēju vajadzībām. 37,4% uzskata, ka valdība to dara dažkārt, bet 45,5% norādīja, ka tas notiek ļoti reti. Tomēr to respondentu īpatsvars, kas uzskata, ka valdība nekad nerūpējas par uzņēmējiem, ir krietni sarucis salīdzinājumā ar 1999. gadu (27,8%) un 2000. gadu (8,6%).

Šķēršļi Latvijas ekonomikas attīstībai. Respondenti uzskata, ka galvenie šķēršļi ir pārmērīga birokrātija un korupcija, stimulu trūkums mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī konstruktīvas sadarbības trūkums starp valdību un uzņēmējiem.

Muita. Ir ievērojams uzlabojums visās muitas procedūru un muitošanas lietās. Uzņēmēji ir atzinīgi novērtējuši muitas noteikumu skaidrību. Aptaujas dati liecina, ka visātrāk robežas šķērsošana notiek uz Latvijas un Igaunijas robežām, bet vislēnāk — uz Krievijas un Latvijas robežām.

Nekustamais īpašums. Aptaujas rezultāti norāda, ka kopumā negatīvāk tiek uztvertas atsevišķas nekustamā īpašuma iegādes procedūras. Galvenā problēma ir nekustamo īpašumu īpašumtiesību pārejas ilgais reģistrācijas process zemesgrāmatā.

Būvniecība. Uzņēmēji joprojām uzskata, ka noteikumi un procedūras ir neskaidras. Pašvaldību noteikto tarifu un maksas pakalpojumu izprotamība nav uzlabojusies, tāpēc traucē uzņēmējdarbībai.

Uzņēmumu reģistrācija. Uzņēmumu reģistra darbu uzņēmēji vērtē pozitīvi. Taču līdz ar jaunā Komerclikuma ieviešanu un nepieciešamību vairumam uzņēmumu pārreģistrēties, Uzņēmumu reģistram būs nopietni jāstrādā, lai saglabātu šo atzinīgo novērtējumu.

Valsts amatpersonu sniegtā palīdzība. Valsts ieņēmumu dienests un Galvenā muitas pārvalde ir ieguvuši īpaši labvēlīgus vērtējumus.

M.Akesons uzsvēra, ka viņu priecē aptaujas rezultāti. Par problēmām vēl tiks runāts 24. aprīlī, kad valdība tiksies ar Ārvalstu investoru padomi. Īpaša uzmanība esot jāpievērš neskaidrībām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu un būvniecību.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore