Kad Latvija un Eiropa runā par kopīgu nākotni

Turpinot iesākto rakstu ciklu par sarunām sakarā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES), — šoreiz par to, kas jau paveikts un kādas izmaiņas vēl veicamas uzņēmējdarbības likumdošanas un konkurences jomā. Lai informētu interesentus par to, kā attīstās uzņēmējdarbības likumdošana un cik lielā mērā tā atbilst ES likumdošanas aktiem, marta nogalē Eiropas Savienības informācijas centrā ar lekciju par šo jomu uzstājās Saeimas Juridiskās komisijas konsultants, Latvijas Universitātes lektors Aivars Lošmanis. Savukārt par konkurences politiku Eiropas Savienībā un Latvijā referēja Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks.

Par uzņēmējdarbības likumdošanu

Kā zināms, Latvijas valdība kā mērķa datumu, kad Latvijai būtu jābūt juridiski gatavai uzņemties ES dalībvalsts saistības, noteikusi 2003. gada 1. janvāri. Līdzīgi kā lielākajā daļā pārējo sarunu sadaļu, arī sadaļas “Uzņēmējdarbības likumdošana” oficiālajā pozīcijā Latvija apņēmusies līdz šim laikam pilnībā ieviest ES acquis communautaire , bet ES likumdošanas akti, kuri tieši piemērojami dalībvalstīs, stātos spēkā līdz ar Latvijas uzņemšanu Savienībā. Tomēr, kā atzīst A.Lošmanis, ņemot vērā kavēšanos, kāda radusies ar jaunpieņemtā Komerclikuma (kurā tiek pārņemta lielākā daļa ES direktīvās noteikto prasību uzņēmējdarbības likumdošanas jomā) spēkā stāšanās atlikšanu, diezgan iespējama ir situācija, ka Latvijai būs nepieciešams pārejas periods līdz 2003. gada 31. decembrim, lai pilnībā nodrošinātu šī likuma ieviešanu praksē.

Bez uzņēmējdarbības likumdošanas sarunu sadaļā “Uzņēmējdarbības likumdošana” ietvertas arī tādas apakšnozares kā grāmatvedības un audita likumdošana, intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, kā arī Briseles, Lugāno un Romas konvencijas.

Runājot tieši par uzņēmējdarbības likumdošanu, A.Lošmanis atzina, ka šai nozarei Latvijas likumdošanā bija nepieciešamas vienas no lielākajām izmaiņām, lai piemērotos ES prasībām. Kā viens no galvenajiem ieguldījumiem uzņēmējdarbības likumdošanas saskaņošanā ar ES acquis communautaire minams pagājušā gada aprīlī pieņemtais Komerclikums, kurā ietverti ap 30 – 40 procenti šīs nozares Eiropas tiesību principu. Jaunajā Komerclikumā iekļautas visas ES direktīvas uzņēmējdarbībā, izņemot grāmatvedību un auditēšanu.

A. Lošmanis arī atzina, ka Komerclikuma pieņemšana būs vērtējams kā ļoti nozīmīgs sasniegums, jo tas ne tikai ieviesīs ES direktīvu prasības, bet arī sakārtos un uzlabos uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Kā piemēru var minēt direktīvu, kas nosaka: dalībvalstīm ir jācenšas panākt, lai visi komersantu noslēgtie darījumi paliktu spēkā. Līdz šim Latvijas tiesu praksē dažkārt gadījies, ka vairāki darījumi tiek atzīti par spēkā neesošiem, jo darījumā iesaistītā uzņēmuma direktoram, kurš slēdzis vienošanos, pēc konkrētā uzņēmuma statūtiem nav bijušas tiesības uz šādu rīcību. Tādēļ, lai pasargātu trešās personas no šādiem gadījumiem, jaunais Komerclikums nosaka, ka uzņēmumu direktoru tiesības slēgt darījumus ir neierobežotas, bet atbildība par to ir uzņēmuma iekšējais jautājums, pastāstīja A.Lošmanis. Savukārt saskaņā ar citu ES direktīvu Komerclikumā ieviesta norma, kas nosaka, ka uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai un samazināšanai jānotiek pilnīgi atklāti un šim procesam jābūt publiski izsludinātam. Arī šī un lielākā daļa pārējo ES direktīvu vērstas galvenokārt uz trešo personu un mazo akcionāru aizsardzību, atzina A. Lošmanis. Proti, ES uzņēmējdarbības likumdošanas galvenais mērķis ir izveidot sakārtotu uzņēmējdarbības vidi Eiropā, kurā galvenais ieguvējs būtu tieši patērētājs.

Izstrādājot jauno Komerclikumu, kā arī likumdošanu, kas attiecas uz uzņēmumu grupām vai koncerniem, Latvijas juristi galvenokārt balstījušies uz ļoti detalizēto Vācijas tiesību sistēmu, kurai ir ļoti nozīmīga ietekme šīs nozares ES likumdošanā.

Izvērtējot grāmatvedības un auditēšanas likumdošanu, ir secināts, ka Latvijas tiesību sistēma praktiski ir saskaņota ar ES normām un pašlaik nesen pieņemtie likumi tiek ieviesti praksē.

Bet attiecībā uz starptautiskajām konvencijām Latvija veic nepieciešamos priekšdarbus, lai pievienotos 1988. gada Lugāno konvencijai par tiesu kompetenci un tiesu spriedumu izpildi civillietās un komerclietās. Tas nozīmē, ka Latvija tiks iesaistīta vienotajā Eiropas civilprocesuālajā telpā.

Jautājums par tiesu starptautisko kompetenci Latvijā pašlaik tiek reglamentēts saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām, kā arī ar Civilprocesa kodeksā iekļauto normu par pušu tiesībām zināmos nosacījumos pašām izvēlēties lietas piekritību. Ārvalstu tiesas spriedumu atzīšana un izpilde pašlaik tiek reglamentēta tikai ar divpusējiem līgumiem. Bet līdz ar pievienošanos Lugāno konvencijai to valstu loks, kuru tiesu spriedumus atzīst un izpilda Latvijas tiesas, aptvers visu Eiropu.

Bet attiecībā uz 1980. gada Eiropas Ekonomiskās kopienas Romas konvenciju par līgumsaistībām piemērojamo likumu jeb likumu konflikta reglamentāciju Latvijas likumdošanā jau principā darbojas. Pilnīga šīs konvencijas pieņemšana iecerēta līdz ar Latvijas iestāšanos ES.

Rūpnieciskā īpašuma jomā turpinās Latvijas likumdošanas saskaņošana ar ES. Pēdējos gados Latvija pievienojusies vairākām starptautiskajām konvencijām šajā jomā, bet, kā teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā sadaļā “Uzņēmējdarbības likumdošana”, — lai pilnībā nodrošinātu rūpnieciskā īpašuma tiesību ievērošanu Latvijā, ir jāpanāk tiesu sistēmas kompetences un efektivitātes palielināšana.

Intelektuālā īpašuma aizsardzības sfērā Latvijas likumdošana jau pašlaik pilnībā atbilst ES prasībām. Tomēr aizvien kā neapmierinoša ir vērtējama Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbība, lai nodrošinātu šo likumdošanas normu ievērošanu praksē, secināja lektors.

Runājot par problēmām uzņēmējdarbības likumdošanā Latvijā, A.Lošmanis norādīja, ka līdz šim Latvijā ir pietrūcis uzņēmējdarbības likumdošanas teorētiskās bāzes, kā arī nav tikusi ņemta vērā tiesu prakse, proti, dažādas tiesas līdzīgās situācijās nereti pieņēmušas dažādus lēmumus. A.Lošmanis, būdams Latvijas Universitātes lektors, atzina, ka diemžēl arī Latvijas Universitātē komerctiesību apguve atbīdīta otrajā plānā, bet, ņemot vērā Latvijas tuvināšanos ES, šāda situācija steidzami būtu jālabo. Nepietiek tikai ar jaunā Komerclikuma pieņemšanu un stāšanos spēkā. Lai nodrošinātu likuma normu efektīvu darbību un veidotu kopēju tiesu praksi ar ES valstīm, Latvijā vajadzīga jauna juridiskā literatūra, turklāt jāizstrādā detalizēti likuma komentāri.

Par konkurences politiku

Kā atzina P. Vilks, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, kurās Latvija iestāšanās sarunās saskārusies ar dažādām grūtībām un pieprasījusi vairākus pārejas periodus, sadaļa “Konkurences politika” ir joma, kurā Latvijas likumdošana uzskatāma par vienu no sakārtotākajām un atbilstošākajām ES “ acquis communautaire”. Arī uz pārējo kandidātvalstu fona Latvijas konkurences politika vērtējama kā viena no sakārtotākajām.

Latvijas likumdošana jau ir gandrīz pilnībā saskaņota ar ES konkurences likumdošanu, bet atlikušās nepilnības Latvija apņēmusies ieviest vēl pirms 2003. gada 1. janvāra, kad Latvijai būtu jābūt gatavai iestāties ES.

Eiropas Savienībā konkurences pamatprincipi stingri noteikti jau Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā. Galvenie konkurences pamatprincipi, kuri noteikti šī līguma 81. un 82. pantā (aizliegums noslēgt vienošanās par cenu politiku, ražošanas, tirgus vai tehniskās attīstības ierobežošanu, par tirgus sadali, par nevienādu sadarbības noteikumu piemērošanu dažādiem uzņēmumiem u.c.), jau kopš 1997. gada 18. jūnija ietverti Konkurences likumā, kas ir galvenais konkurenci regulējošais likumdošanas akts Latvijā, uzsvēra P.Vilks.

Konkurences likums aizliedz tirgus dalībnieku vienošanās (līgumus, saskaņotu darbību un uzņēmumu apvienību lēmumus), kuru mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana, kavēšana vai deformēšana. Likums aizliedz arī tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Konkurences likuma darbību Latvijā nodrošina Ministru kabineta noteikumi, kas regulē likuma pārkāpumu izskatīšanas, vienošanos un apvienošanos paziņošanas kārtību, kā arī vairāku vienošanos veidu neattiecināmību uz aizliegumu. Bet par konkurences politikas realizāciju un konkurences noteikumu pārraudzību galvenā atbildīgā institūcija Latvijā ir Konkurences padome, kuras kompetencē ir arī lietu ierosināšana un izmeklēšana par jautājumiem, kas saistīti ar konkurences likumā ietverto normu pārkāpumiem.

Kā atzina Konkurences padomes priekšsēdētājs, ņemot vērā Konkurences padomes līdzšinējo darba pieredzi un faktu, ka Latvijas likumdošana konkurences jomā jau atbilst ES prasībām, Latvijai iestājoties ES, Konkurences padome būs spējīga uzņemties ES konkurences likumdošanas uzraudzību, ja turpmāk ES nolikumi noteiks šādu decentralizētu procedūru.

Izvērtējot valsts atbalsta politiku Latvijas uzņēmumiem, vērojamas nelielas atšķirības no ES likumdošanā noteiktajām valsts atbalsta shēmām, tomēr Latvija apņēmusies līdz iestāšanās brīdim arī tās saskaņot ar ES prasībām, uzsvēra referents. Tomēr kopumā Latvijas valsts atbalsta kontroles politika jau tagad balstās uz principiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. pantā, kā arī uz sekundāro likumdošanu, vadlīnijām un citiem pakārtotajiem tiesību aktiem, kas ir spēkā Eiropas Savienībā, kā arī Pirmās instances tiesas un ES Justīciju tiesas pieņemtajiem lēmumiem. Šie ES tiesību aktos noteiktie principi Latvijā iestrādāti likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”.

Kontroli pār šī likuma ievērošanu Latvijā veic Valsts atbalsta uzraudzības komisija, kas ir starpresoru  institūcija, kuras sastāvā ir 13 dažādu institūciju pārstāvji, tai skaitā arī pārstāvji no Konkurences padomes. Valsts atbalsta uzraudzības komisijai būs būtiska loma valsts atbalsta kontrolē arī pēc pievienošanās Eiropas Savienībai.

Sarunu sadaļas “Konkurences politika” apakšnodaļa “Komerciāla rakstura valsts monopoli”, kas definēta Eiropas Kopienas līguma 31. pantā, Latvijai nesagādās grūtības, jo Latvijā šādu iestāžu vai uzņēmumu, kas būtu uzskatāmi par komerciāliem valsts monopoliem Eiropas Kopienas līguma izpratnē, nav, secināja P. Vilks.

Savukārt apakšnodaļā “Valsts uzņēmumi un uzņēmumi ar speciālajām vai ekskluzīvajām tiesībām” ietvertās ES likumdošanas prasības praktiski ir ieviestas ar Konkurences likumu un valsts atbalsta kontroles nosacījumiem, kā arī ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gada un konsolidēto pārskatu izstrādi. Latvijas likumu neatbilstība ES likumdošanai šajā ziņā vērojama vienīgi telekomunikāciju nozarē — tas saistīts ar uzņēmuma “Lattelekom” monopolu. Bet Latvijas Republikas nostāja attiecībā uz Eiropas Komisijas direktīvām telekomunikāciju sektora liberalizācijā izklāstīta Latvijas sagatavotajā pozīcijā par sarunu sadaļu “Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas”.

Apkopojot Latvijas likumdošanas atbilstību ES konkurences politikai, to tomēr nevar uzskatīt par pilnīgi sakārtotu, jo arī ES konkurences politikā nemitīgi notiek kādas izmaiņas, norādīja P. Vilks. Tāpat vēl jāstrādā pie institucionālās kapacitātes palielināšanas un Latvijas ierēdņu un tiesnešu izglītošanas konkurences politikā. Īpaši liela uzmanība jāpievērš Eiropas Kopienu tiesas prakses ( case law ) apguvei un piemērošanai Latvijā, jo tieši Eiropas tiesas spriedumi ir viens no galvenajiem konkurences tiesību avotiem Eiropas Savienībā, atzina P.Vilks.

Lapaspuses redaktors Artis Nīgals