Pa latviešu pēdām Ziemeļāfrikā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris:

“Mūsu valstu sadarbības iespējas vēl nav izsmeltas”

Nabīls Benabdauāhs, Marokas Karalistes informācijas ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vispirms es gribu uzsvērt, cik patīkami man bija uzzināt, ka Latvijas Valsts prezidente daļu savas bērnības pavadījusi mūsu saulainajā zemē. Jāteic gan, ka šis fakts Marokā līdz šim nebija zināms. Arī es pats par to uzzināju pavisam nesen, Marokas Neatkarīgās televīzijas jeb 2. kanāla ziņu izlaidumā, skatoties reportāžu par jūsu, Latvijas žurnālista, viesošanos Kasablankas meiteņu licejā, kuru, kā tagad zinu, 1954. gadā beigusi jūsu prezidente. Gribu uzsvērt, ka mēs šim faktam Marokā piešķiram ļoti lielu nozīmi. Atbilstoši marokāņu priekšstatiem un tradīcijām cilvēks, kas kādu laiku dzīvojis mūsu zemē, kļūst par mūsu kultūras un šajā gadījumā arī par mūsu vēstures daļiņu. Es uzskatu, ka šis fakts paver pavisam jaunas, ļoti būtiskas iespējas Marokas un Latvijas sadarbības attīstīšanai un padziļināšanai, vispirms jau kultūras jomā. Jau tagad vairāki marokāņu jaunieši studē jūsu valstī, taču tas ir tikai pats sākums. Esmu dziļi pārliecināts, ka pastāv vēl daudz plašākas iespējas mūsu sakaru attīstīšanai un padziļināšanai.

— Domāju, jūs piekritīsit informācijas lielajai nozīmei sekmīgās starpvalstu attiecībās. Cik marokāņiem ir zināms par ģeogrāfiski tālo Latviju? Mūsu valstij šis ir īpaši nozīmīgs laiks, jo esam nogājuši ļoti būtisku posmu mūsu virzībā uz NATO un Eiropas Savienību (ES).

— Es nevaru apgalvot, ka mums būtu daudz informācijas par Latviju un jaunākajiem procesiem, kas notiek jūsu valstī. Taču mēs zinām, ka Latvija līdz ar divām citām Baltijas valstīm samērā nesen, deviņdesmito gadu sākumā, ir atguvusi neatkarību. Tagad pēc ļoti straujas un dinamiskas attīstības jūs esat saņēmuši ielūgumu iestāties NATO un esat ļoti tuvu arī iestājai Eiropas Savienībā. Mēs no sirds apsveicam šādu Latvijas attīstību! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī tālākā Latvijas virzība uz abām šīm autoritatīvajām organizācijām būs tikpat veiksmīga. Gribu uzsvērt, ka šī attīstība ir ļoti nozīmīga arī Latvijas un Marokas divpusējām attiecībām, jo būtiski sekmēs mūsu sadarbības iespējas. Marokai ar ES jau ir cieša sadarbība, mums ar ES noslēgts asociācijas līgums, un Maroka noteikti ir ieinteresēta attiecību tālākā padziļināšanā gan ar ES kopumā, gan ar tās atsevišķām dalībvalstīm.

— Gribu jums uzdot arī jautājumu par plašsaziņas līdzekļu lomu un pašreizējām žurnālistu darba iespējām Marokā. Ne reizi vien dzirdēts, ka žurnālistu situācija jūsu valstī būtiski mainījusies pirms trim gadiem, kad tika kronēts gados jaunais karalis Muhammeds VI, ka tagad marokāņu žurnālistiem ir daudz lielāka vārda brīvība.

— Jā, tas tiesa, pašlaik Marokā notiek visaptveroša plašsaziņas līdzekļu liberalizācija. Varētu teikt, ka sācies preses brīvības laikmets. Ar lepnumu apgalvoju, ka Maroka ir viena no pirmajām Dienvidu pasaules valstīm, kurā tieši pēdējos gados notikusi tik strauja preses liberalizācija. Noteikti gribu uzsvērt Viņa majestātes karaļa Muhammeda VI izšķirošo lomu šo radikālo pārvērtību nodrošināšanā. Varu teikt, ka šobrīd mūsu žurnālistu darbā vairs nav nekādu tabu, izņemot vienīgi dažus mūsu reliģiskos svētumu aspektus, ko, protams, neviens nedrīkst noniecināt.

— Ministra kungs, ko jūs gribētu īpaši pavēstīt Latvijas sabiedrībai?

— Vispirms es, izmantojot šo labo izdevību, gribu nodot savus personīgos cieņas apliecinājumus un visa laba vēlējumus Viņas ekselencei Latvijas Valsts prezidentei, vēlot viņai īpaši laimīgu jauno, 2003. gadu, kas, kā saprotu, solās būt ļoti veiksmīgs un izšķirošs Latvijas ārpolitiskajā attīstībā. Es gribu arī uzsvērt, ka mēs, marokāņi, atbilstoši mūsu tradīcijām un mentalitātei, par ko jau minēju mūsu intervijas sākumā, atļausimies viņu kaut daļēji uzskatīt arī par savējo. Jo cilvēks, kas vairākus gadus pavadījis mūsu zemē, noteikti būs ko paņēmis līdzi savai turpmākajai dzīvei.

— Mūsu prezidente atkārtoti uzsvērusi, ka viņas dvēselē dziļi iegūlušas Marokas dzidri zilās debesis un saule, kuras viņai ļoti pietrūcis pēc ģimenes pārcelšanās uz Kanādu. Saules motīviem bijusi arī īpaša vieta profesores Vairas Vīķes–Freibergas zinātniskajos folkloras pētījumos.

— Redziet nu! Tas ir tieši tas, ko es domāju ar nule sacīto. Es gribu, izmantojot izdevību, nodot arī visai Latvijas tautai savus vislabākos vēlējumus un paust cerību, ka šis unikālais fakts, kas tikai nupat kļūst zināms plašākai Marokas sabiedrībai, fakts, ka Latvijas Valsts prezidente bērnībā dzīvojusi mūsu zemē, būtiski sekmēs abu valstu attiecību tālāko paplašināšanos un padziļināšanos, ietverot gan sadarbību kultūrā, gan arī tirdzniecībā un vēl citās sadarbības jomās. Atļaujiet man arī nodot sveicienus Marokas jauniešiem, kas pašlaik studē jūsu valstī. Viņi savukārt ir Marokas vēstneši un Marokas kultūras apliecinātāji šķietami tālajā Latvijā.

“Jūsu valsts var būt priecīga par ārpolitisko attīstību”

Abderahmāns Tāzi, Marokas Karalistes Starptautiskās tirdzniecības palātas prezidents, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vispirms, lūdzu, īsi raksturojiet savu misiju!

— Marokas Starptautiskās tirdzniecības palātas prezidents esmu jau divdesmit piecus gadus. Jāteic, ka tas ir patiesi smags un atbildīgs pienākums. Šīs palātas prezidents ir cilvēks, kam lemts savu laiku pilnībā veltīt tam, lai veicinātu ārvalstu investīciju pieaugumu Marokā un sekmētu arī cita veida ekonomiskos un tirdznieciskos sakarus starp Maroku un ārvalstīm. Marokas Starptautiskā tirdzniecības palāta apvieno vairāk nekā simt kompānijas, un mums, protams, ir cieši sakari ar Starptautiskās Tirdzniecības palātas vadību Parīzē.

— Kāda ir Marokas pašreizējā ekonomiskā situācija?

— Marokā vērojams ekonomikas uzplaukums. Mūsu valsts daudz dara, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, un šis process ir visnotaļ sekmīgs. Arī tāpēc, ka Maroka atrodas ļoti tuvu Eiropai. Mēs atrodamies tuvu arī ASV, no kurām mūs atdala vienīgi Atlantijas okeāns. Cilvēki to bieži vien aizmirst, taču būtībā mēs ar ASV esam kaimiņvalstis Atlantijas okeāna pretējos krastos.

— Gandrīz kā Latvija ar Zviedriju. Tikai mūs šķir jūra, bet jūs — okeāns.

— Jā, Maroka Savienotajām Valstīm ir daudz tuvāk nekā daudzas Eiropas valstis, un tikai nedaudz jūdžu Maroku šķir no Eiropas kontinenta. Mēs esam arī ļoti tuvu Vidējiem Austrumiem. Kā redzat, mūsu valstij ir ļoti svarīga stratēģiskā situācija, kas veicina mūsu ekonomisko attīstību. Tādēļ Marokai ir ļoti svarīgi kapitalizēt savu izdevīgo ģeopolitisko izvietojumu un valsts stabilo situāciju. Ļoti būtisks ir fakts, ka Maroku vada jauns, moderns karalis. Viņš ir ļoti ieinteresēts valsts ekonomikas attīstībā. Varu teikt, ka mums ir visi priekšnoteikumi, lai sekmētu Marokas ekonomisko attīstību un veicinātu mūsu valsts progresu.

— Skaitļi liecina, ka jūsu ekonomiskā izaugsme pēdējā laikā bijusi visai strauja.

— Ko te sacīt? Būtībā mums ir divējāda ekonomika. Jā, mums ir modernas ekonomikas nozares. Bet liela nozīme mūsu ekonomikā ir arī lauksaimniecībai. Šis ir īstais brīdis, lai strauji modernizētu visu mūsu ekonomiku, padarītu to līdzīgu Eiropas attīstītāko valstu līmenim. Mums ir jāmodernizē sava tehnoloģija un Marokas eksporta, kā arī importa sistēma. Mums jāmodernizē arī tūrisms, kam ir ļoti liela nozīme mūsu valsts ekonomiskajā politikā. Pašlaik Maroku ik gadu apmeklē ne vairāk kā divi miljoni ārvalstu tūristu, taču šis skaitlis varētu būt daudz lielāks. Mēs noteikti varētu sasniegt desmit miljonus tūristu gadā. Tas arī ir mūsu mērķis. Marokas iedzīvotāju skaits sasniedzis 30 miljonus, un būtu tikai normāli, ja mūsu valsti ik gadu apmeklētu desmit miljoni ārvalstu tūristu. Lai šo mērķi sasniegtu, jāizvēlas un konsekventi jāīsteno pareiza tūrisma politika. Tas ir visa pamatu pamats. Es domāju, līdzīgi ir arī jūsu valstī.

— Kā jūs vērtējat Latvijas jaunāko attīstību?

— Domāju, ka jūs esat īsti veiksminieki. Jūs patiesi varat būt priecīgi par jaunāko ārpolitisko attīstību. Jums jau pavisam drīz būs rokā divas ārkārtīgi nozīmīgas iespējas. No vienas puses, jūs esat uzaicināti iestāties NATO. No otras puses, jau visai drīz jūs būsit Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Tā būtu milzu priekšrocība ikvienai valstij.

— Kā jūs vērtējat tirdzniecības un citas sadarbības iespējas starp mūsu valstīm?

— Diemžēl neesmu vēl pietiekami labi iepazinies ar jūsu valsti, un man vēl nav pilnīga priekšstata par visām mūsu sadarbības iespējām. Es ceru iespējami drīz apmeklēt Latviju. Taču jau tagad esmu pārliecināts, ka pastāv plašas sadarbības iespējas starp mūsu valstīm. Mums tikai vajag tās iepazīt un izmantot. Labākais veids, kā to izdarīt, ir abpusēja vizīšu apmaiņa. Marokas uzņēmēju delegācijas varētu apmeklēt Latviju, un otrādi — mēs būsim priecīgi uzņemt Marokā Latvijas biznesmeņus. Tirdzniecība ir labākais veids, kā tuvināt tautas.

— Gribu arī minēt īpašu aspektu mūsu zemju vēsturē. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Marokā pavadījusi piecus savas bērnības gadus.

— Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka mēs esam ļoti lepni par faktu, ka Latvijas prezidente piecus savas dzīves gadus pavadījusi Marokā. Otrkārt, es uzskatu, ka tas ir ļoti nozīmīgs elements mūsu valstu tuvināšanai. Gribu arī teikt, ka, neraugoties uz mūsu valstu milzīgajām atšķirībām, mums bijis vienāds liktenis. Latvija pārcietusi Padomju Savienības okupāciju, mums bija Francijas okupācija. Protams, bija arī liela atšķirība. Jūs tikāt okupēti militārā ceļā, Maroka tika pakļauta starptautiska līguma rezultātā. Tomēr mūsu pagātne ir līdzīga, un šis faktors var būtiski sekmēt mūsu savstarpējo sapratni.

— Tāds ir arī manas misijas mērķis Marokā. Taču gribu vaicāt arī par jūsu pagātnē gūto diplomātiskā darba pieredzi.

— Tas notika, kad es vēl biju ļoti jauns. Maroka savu valstisko neatkarību atguva 1956. gadā. Līdz tam šeit bija Francijas protektorāts Franču Maroka. Sarunas par mūsu neatkarību sākās 1955. gadā, un, strauji atgūstot suverenitāti, Marokai nebija atbilstošas kvalifikācijas speciālistu dažādās jomās, un viena no tām bija diplomātija. Tā nu pavisam jauniem marokāņiem, kas bija ieguvuši Eiropas izglītību, nācās uzņemties darbu ārlietu dienestā. Es biju pavisam jauns, kad ienācu diplomātijā. Tagad man ir septiņdesmit, toreiz bija knapi pāri divdesmit gadiem. Es strādāju Marokas vēstniecībās Vācijā, Spānijā, pēc tam mūsu misijā ANO. Pēc apmēram desmit darba gadiem diplomātijā es tiku iecelts par Pasaules bankas izpilddirektoru Vašingtonā. Šajā amatā es pārstāvēju trīspadsmit Āfrikas, Āzijas un arī Eiropas valstu intereses. Tā bija tiešām unikāla pieredze.

— Kā diplomātija savienojama ar darījuma aprindu filozofiju?

— Šodienas pasaulē abas šīs darbības jomas ir cieši saistītas. Lai sekmīgi darbotos biznesā, cilvēkam jābūt arī labam diplomātam. Un otrādi.

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris intervijas laikā ar Marokas Karalistes Starptautiskās tirdzniecības palātas prezidentu Abderahmānu Tāzi

— Jūs minējāt savus gadus. Kāda, jūsuprāt, vecumam ir nozīme uzņēmējdarbībā un vispār profesionālajā darbībā?

— Es esmu pārliecināts, ka izšķiroša nozīme ir diviem faktoriem: tam, cik vecs cilvēks jūtas, un profesionālajai kvalifikācijai. Rietumu pasaulē daudzviet sešdesmit gadi noteikti par pensijas vecumu. Taču modernajā pasaulē cilvēks sešdesmit gados vēl joprojām ir jauns, turklāt ar vērtīgu profesionālo pieredzi. Tā ir liela vērtība. Es uzskatu, ka tā vietā, lai ietu pensijā, Rietumu speciālisti, tātad arī latvieši, pēc sešdesmit gadu sasniegšanas varētu palīdzēt citām valstīm, arī Marokai, un, noslēdzot ar mums līgumu, strādāt šeit, nododot savas vērtīgās zināšanas un pieredzi. Šie cilvēki var sniegt ļoti būtisku palīdzību jaunattīstības valstīm.

— Maroka ir ārkārtīgi jauna valsts, puse iedzīvotāju ir jaunāki par divdesmit gadiem. Savukārt Latvijā ir liels pensionāru īpatsvars.

— Maroka ir plašā industrializācijas procesā, un mēs atkal ļoti asi izjūtam inženieru un citu kvalificētu speciālistu trūkumu. Es domāju, tā varētu būt vēl viena sadarbības joma starp mūsu valstīm. Latvijas inženieri un citu nozaru speciālisti varētu slēgt līgumus un kādu laiku strādāt Marokā, palīdzot mums modernizēt savu ekonomiku, vārdu sakot, sniegt mums tehnisku palīdzību. Jo es zinu, ka Latvijā ir daudz augstas kvalifikācijas speciālistu un ka jūsu iedzīvotāju vispārējais izglītības līmenis ir ļoti augsts.

— Ko jūs gribētu vēl pateikt saviem kolēģiem — Latvijas uzņēmējiem, un visai Latvijas tautai?

— Jūsu valsti gaida divas unikālas iespējas — praktiski vienlaikus iestāties divās ārkārtīgi svarīgās starptautiskajās organizācijās. Tas nozīmē, ka jūsu politika bijusi pareiza un ka Latviju gaida gaiša nākotne.

Noslēdzot iepriekšējās Marokas komandējuma sarunas. Sākums – “LV” Nr.187, 20.12.2002., Nr.188, 24.12.2002., Nr.3, 08.01.2003.