“Eiropas Savienība mums ir kā kompromiss starp vēlmēm un iespējām”

Ruta Zilvere, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Ko tas nozīmē labklājības jomai?

— Cilvēki gaida atbildi, ko tas nozīmēs viņu labklājībai. Man jāsaka, sociālajā sfērā viss būs atkarīgs no mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes. Tas, kā cilvēki dzīvos pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, daudz vairāk būs atkarīgs no mūsu valdības pieņemtajiem lēmumiem nekā no Briseles. Es domāju, ka pēc iestājas ES sociālajā jomā nekas nemainīsies radikālāk, nekā tas ir mainījies pēdējos desmit gados.

Tas, kas varētu notikt nākotnē, būtu pielīdzināms nelielam sistēmas kosmētiskajam remontam. Cilvēkus negaida nekādi pārsteigumi, ne labi, ne slikti.

Tomēr ir lietas, kuras mēs varam prognozēt. Ja mēs iestājamies ES, kur iekšzemes kopprodukts ir trīsreiz lielāks nekā šobrīd Latvijā, tad daļa no šīs labklājības tiks pārdalīta arī par labu Latvijai. Latvijas sociālo politiku tieši ietekmēs Eiropas Sociālais fonds, no kura Latvijas sociālā sfēra pirmajos trīs gados pēc iestājas ES saņems 113 miljonus eiro, kas ir paredzēti nodarbinātības veicināšanai — cilvēku apmācībai, kvalifikācijas paaugstināšanai, jaunu darba vietu radīšanai. Daļa naudas aizies vienlīdzīgu iespēju radīšanai darba tirgū cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šiem cilvēkiem tiks izveidotas īpaši aprīkotas, subsidētas darba vietas.

Mums ir daudz lielāks to cilvēku skaits, kuri vēlētos apgūt jaunas profesijas, nekā mūsu iespējas viņiem to piedāvāt. Arī šo problēmu mēs varēsim risināt ar Eiropas finansējumu. Taču precīzu Eiropas Sociālā fonda finansējuma izlietojumu sastādīs un apstiprinās valdība. Tātad ļoti nozīmīga būs mūsu valdības loma. Mūsu ieteiktās prioritātes bez nodarbinātības būtu arī cilvēku izglītības iespējas, kvalifikācijas kursi, profesionālā orientācija.

Taču, manuprāt, jautājums par Eiropas Savienību nav jautājums par naudu, bet par izaugsmes iespējām un mūsu identitātes apliecinājumu, par piederību Eiropai. Salīdzinājumā ar Eiropu mēs, protams, esam nabadzīgi, taču neesam ne slinki, ne dumji, un, ja mums tiek dota izaugsmes iespēja, mēs, protams, varēsim sevi parādīt un ar laiku dzīvosim aizvien labāk un labāk.

Viena no ES prioritātēm ir augsta nodarbinātība, kas ir būtisks jautājums arī Latvijas sabiedrībai. 2001. gadā Latvijā nodarbinātības līmenis bija 58, 8%, Eiropā nodarbinātības līmenis ir 64,1%. Vīriešu nodarbinātība Latvijā ir 61,8%, Eiropā — 73,1%. Sieviešu nodarbinātība Latvijā ir nedaudz augstāka nekā Eiropā — 56,1%, ES — 55%.

— Ja Latvijas iedzīvotāji referendumā nobalsos pret iestāju Eiropas Savienībā, kā tālāk attīstīsies sociālā politika, vai tās attīstība būs jūtami kavēta?

— Es nevaru atbildēt, kas būtu, ja būtu.

— Vai Labklājības ministrijai nav attīstības scenārija, kas notiks, ja tauta referendumā pateiks “nē”?

— Nu, piemēram, ja mēs neiestājamies, uz mums neattiecas princips par brīvu darbaspēka kustību. Saprotiet, visas sociālās politikas — pensiju, sociālās iekļautības, nodarbinātības — ir nacionālas politikas, kuras mēs turpināsim izstrādāt arī tad, ja neiestāsimies Eiropas Savienībā, tikai to attīstība būs daudz lēnāka. Mums nebūs iespēju šīs problēmas risināt kopā ar tiem, kas ir stiprāki un bagātāki par mums. Mūsu likumdošana jau tagad ir harmonizēta ar ES likumdošanu. Cita lieta, ja mēs neiestājamies, mūsu valdība varēs brīvi grozīt šos likumus, varbūt pārveidot tos pēc citiem principiem. Taču mēs rēķināmies ar to attīstības virzienu, kādu ir noteikusi mūsu valdība, kuras uzdevumā mēs strādājam.

— Jūs jau minējāt, ka viens no ES pamatprincipiem ir brīva darbaspēka kustība. Ja Latvijas iedzīvotājs savas darba dzīves laikā būs strādājis vairākās ES valstīs, kā tiks aprēķināta viņa pensija, kurā valstī viņš to saņems?

— To nosaka regula: darba stāžs tiks saskaitīts kopā, un pensiju viņš saņems tajā valstī, kurā viņš tobrīd dzīvos. Šobrīd mums jau ir šāds līgums ar Somiju, Lietuvu, Igauniju.

— Kā jūs prognozējat, vai pēc iestājas ES bezdarba līmenis Latvijā pieaugs, samazināsies vai paliks nemainīgs? Daudzi mazā un vidējā biznesa uzņēmēji ir nobažījušies par savu uzņēmumu dzīvotspēju Eiropas Savienībā.

— Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies ekonomiskā situācija pie mums un Eiropā. Taču man nav pamata prognozēt bezdarba līmeņa paaugstināšanos. Jo valstī ienāks investīcijas, kas materializēsies jaunās darba vietās. Manuprāt, darba vietu būs vairāk, cita lieta — vai mēs spēsim savus cilvēkus atbilstoši profesionāli sagatavot, lai viņi tajās reāli varētu strādāt un būt konkurētspējīgi. Tur, kā jau es minēju, aizies arī daļa Eiropas Sociālā fonda finansējuma. Droši vien augsti kvalificēti speciālisti no Latvijas varētu doties strādāt uz Eiropas Savienību.

— Vai pie mums arī varētu braukt strādāt cilvēki no ES?

— No vecajām dalībvalstīm mēs negaidām neko nopietnu. Mēs prognozējam, ka lielāka darbaspēka migrācija varētu būt starp Lietuvu un Latviju. Taču iestāšanās līgums paredz, ja valsts jūt, ka viesstrādnieki apdraud vietējo darba tirgu, tai ir tiesības ierobežot šo brīvā darbaspēka kustību, vismaz pārejas periodā.

— Cilvēkus interesē, vai pēc iestāšanās ES viņiem būs tiesības saņemt medicīniskos pakalpojumus jebkurā ES dalībvalstī.

— Jā, ja viņi tur strādās vai mācīsies, tad par šiem pakalpojumiem maksās Latvijas valsts. Taču cilvēki nevarēs doties uz ārzemēm ar mērķi tur saņemt medicīnisko pakalpojumu, to valsts neapmaksās.

— Taču kā būs, piemēram, ar operācijām, kuras neveic Latvijā, bet tikai ārvalstīs?

— Tādos gadījumos cilvēkam no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras būs jāsaņem izziņa, ka šādu medicīnisko pakalpojumu Latvijā neveic, un tad varētu būt runa, ka valsts apmaksās to kādā no ES dalībvalstīm, kur šo pakalpojumu sniedz.

— Kā jūs pārliecinātu pensionārus, ka viņiem jābalso par Eiropas Savienību?

— Jāteic, ka jauna pensiju formula netiks radīta, šī reforma ir pabeigta. Taču es vēlreiz uzsvēršu, ES nav naudas jautājums, tas ir jautājums par identitāti un piederību. Pensijas vecuma cilvēki labi atceras okupācijas laiku, Sibīrijas šausmas. Eiropas Savienība ir garantija tam, ka nekas tāds vairs neatkārtosies. Mēs neesam tik bagāti kā norvēģi, mums ir cita ģeopolitiskā situācija, mēs nevaram pastāvēt vieni paši. Eiropas Savienība ir racionāls kompromiss starp mūsu vēlmēm un iespējām.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore