Ar pateicību mūsu Tēvzemes robežu sargiem

Vakar, 23.janvārī, Robežsardzes galvenajā pārvaldē tika apbalvoti labākie

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Ceļojošo kausu no Valsts robežsardzes priekšnieka robežsardzes ģenerāļa Gunāra Dāboliņa saņem Daugavpils pārvaldes Medumu RKP priekšnieks robežsardzes majors Edmunds Ļuļs; Sēlijas pārvaldes Aknīstes nodaļas priekšnieks robežsardzes virsleitnants Ainārs Bārdulis (augšējos attēlos); Jelgavas pārvaldes Meitenes 1 kat. RKP vecākā inspektore robežsardzes virsleitnante Aina Valtmane; Daugavpils pārvaldes Silenes 1 kat. RKP inspektors robežsardzes virsniekvietnieks Viktors Belousovs

Vakar, 23. janvārī, Valsts robežsardzes preses konferencē Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš prezentēja robežsardzes 2002. gada darbības pārskatu.

G. Dāboliņš ar gandarījumu atzīmēja, ka iekšlietu ministrs Māris Gulbis robežsardzes darbu ir novērtējis ar atzīmi “labi”.

“Valsts robežsardzes darba galvenā prioritāte jau kopš 1991. gada ir Valsts robežsardzes attīstības koncepcijas realizācija. Mūsu tiešais pienākums ir veikt valsts robežas apsardzību un kontroli, neaizmirstot par attīstību. Liela uzmanība pagājušajā gadā tika pievērsta likumdošanas sakārtošanai. Tika pieņemti vairāki normatīvie dokumenti, kas saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Izdarītas izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā, Robežsardzes likumā. Jau gadu Valsts robežsardze sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem veic arī jūras robežas apsardzību un kontroli. Valsts robežsardzē ir iekļauta Imigrācijas policija, izveidojot Imigrācijas dienestu. Ļoti svarīgi, ka robežsardzē izveidots Aviācijas dienests. Robežsardze pagājušajā gadā kļuvusi par pilnvērtīgu struktūru, kuras pārziņā ir sauszemes, jūras un gaisa robežas.

Pagājušajā gadā Latvijas robežu šķērsoja gandrīz desmit miljoni cilvēku, puse no tiem ir ārvalstnieki, puse — Latvijas iedzīvotāji. Tātad robežsardzes darbu gadā vērtē desmit miljoni cilvēku. 2002. gadā Latvijas robežu šķērsojuši 3,8 miljoni transportlīdzekļu, 2001. gadā — tikai 3,1miljons, tātad pieaugums ir būtisks. Robežsargu slodze pieaug, un šogad četros lielajos robežkontroles punktos — Terehovā, Grebņevā, Medumos un Grenctālē — tiks pārskatīts robežsargu atalgojums. Salīdzinot ar 2001. gadu, gandrīz par miljonu pieaugusi kuģu robežkontrole, pagājušajā gadā jūras robežu šķērsoja 16 677 kuģi.

Tiks kontrolēts arī prāmis no Rīgas ostas uz Stokholmu, jo ar to uz Zviedriju cenšas izbraukt nelegālie imigranti. Lidmašīnu skaits, kas šķērsoja gaisa robežu, ir 17 465, tas ir mazāk nekā 2001. gadā. Protams, tas ir saistāms ar 2001. gada 11. septembra notikumiem ASV. Kopš 1998. gada samazinās pasažieru vilcienu kontrole, pašlaik tie bija tikai 4000. Taču pieaug kravas vilcienu apgrozījums. Diemžēl šā gada budžetā nav paredzēta nauda dzelzceļa infrastruktūras (peronu apgaismošana, sliežu ceļu iežogošana) pilnveidošanai. Uzsākta dzelzceļa robežkontroles punkta būvniecība Indrā, taču šī būve finanšu trūkuma dēļ laikam būs jāiesaldē.

2002. gadā uz robežas ir aizturētas gandrīz 11 000 personas. Vairāk nekā 2000 cilvēku centās iekļūt Latvijā bez vīzām. Tendence ir skaidra, jo vairāk mēs tuvināmies ES, jo vairāk cilvēku cenšas iekļūt Latvijā bez vīzām, lai tālāk dotos uz ES valstīm. Arī Krievija un Baltkrievija maina savu politiku un atļauj cilvēkiem izbraukt uz Latviju bez vīzām. Tas nozīmē, ka robežsargu skaits uz austrumu robežas būs jāpalielina.

Pagājušajā gadā robežsargi ir atklājuši 83 dažādus dokumentu viltojumus, no kuriem 75 bija viltotas pases. Robežsargi par dažādiem citiem pārkāpumiem aizturējuši 1309 cilvēkus, visbiežāk par robežkontroles un robežpārejas punktu režīma neievērošanu. 2002. gadā robežsargi sastādījuši 4740 administratīvās aizturēšanas protokolus un 2379 administratīvo pārkāpumu protokolus. Robežsargi aizturējuši 452 meklēšanā esošas personas un tikai 63 meklēšanā esošus transporta līdzekļus. Tendence samazināties meklēšanā esošu transporta līdzekļu skaitam ir kopš 1999. gada, kad ar Lietuvu tika panākta vienošanās, ka 13 robežkontroles punktos ir tikai Latvijas robežsargi un 13 kontroles punktos — tikai Lietuvas kolēģi. Operatīvā informācija rāda, ka tieši caur šiem mazajiem robežkontroles punktiem brauc zagtās automašīnas. Iestājoties ES, robežas tiks atvērtas un šī problēma būs vēl lielāka. Ir panākta mutiska vienošanās ar Krievijas Federācijas muitu par sadarbību meklēšanā esošu automašīnu aizturēšanā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Ceļojošo kausu no Valsts robežsardzes priekšnieka robežsardzes ģenerāļa Gunāra Dāboliņa saņem Ludzas pārvaldes Terehovas 1 kat. RKP inspektors kinologs robežsardzes virsseržants Mihails Kļusovs; Jelgavas pārvaldes Informācijas dienesta Izziņas apakšnodaļas vecākais virsnieks robežsardzes kapteinis Māris Domiņš; Robežapsardzības pārvaldes Ekspertīžu centra inspektore robežsardzes seržante Gunta Laganovska; Daugavpils pārvaldes priekšnieks Ēvalds Mekšs

Robežsardzes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai visas valstī ievedamās preces ietu caur tiem robežkontroles punktiem, kuros ir muita. Bet tālākais jau ir muitnieku kompetencē. Robežsargi par nelikumīgu preču pārvadāšanu aizturējuši 80 personas, aizturēto preču vērtība — 41 000 latu. Pagājušajā gadā apturēti 8 ieroču un 8 narkotiku ievešanas mēģinājumi. Narkotikas arī ir prece, un par to aizturēšanu faktiski atbildīga ir nevis robežsardze, bet muita. Robežsargi gan sniedz muitai atbalstu, jo robežsargiem ir 50 suņu, kas apmācīti narkotiku meklēšanā, bet muitai tikai četri. Pavisam Valsts robežsardzes dienestā reģistrēti 145 suņi. Robežsargi atklājuši un aizturējuši 282 kravas ar paaugstinātu radiācijas līmeni.

Pagājušajā gadā robežsardze ierosinājusi 83 krimināllietas, 237 gadījumos esam atteikušies ierosināt krimināllietas, jo valstij ekonomiskāk ir ārvalstniekus izraidīt no valsts nekā tos uzturēt cietumos par Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Pērn Latvijā ieceļojuši 569 nelegālie migranti, no tiem 59 mēģināja iekļūt Latvijā, lai tālāk dotos uz ES valstīm. Starp nelegālajiem migrantiem, kas mēģināja iekļūt Latvijā bez dokumentiem, viens cilvēks bija no tādas eksotiskas valsts kā Gvineja Bisau. 2002. gadā imigrācijas dienests par strādāšanu bez darba atļaujām ir aizturējis 141 cilvēku, no tiem 111 bija Lietuvas pilsoņi.

Pagājušajā gadā robežsardzes Aviācijas dienests saņēma dāvinājumā no Somijas helikopteru, kas patrulēs virs austrumu robežas. Pērnā gada budžets robežsardzei bija 12 843 000 latu, no kuriem 4% — ārvalstu finansiālā palīdzība. No budžeta 52% ir kārtējie izdevumi un 47% aiziet robežsargu algām. Šogad robežsargu algas tiks palielinātas par 20 — 30 latiem. Jāatzīmē, ka ES valstīs robežsargu algām tiek izlietots ap 70% no kopējā budžeta.

Viena no lielākajām robežsardzes problēmām ir pagājušogad akceptētā robežsardzes koledžas izveide. Diemžēl tās celtniecība nav pabeigta, skolai nav sava stadiona un sporta zāles. Ir jāsaprot, ka var tehniski ļoti augstā līmenī aprīkot austrumu robežu, taču, ja nebūs profesionāli sagatavotu kadru, kas tajā strādās, robežsardzes darbs būs nesekmīgs. Eiropas Savienības perspektīvā ārējā robeža patlaban ir gatava par 51,5%.

Prioritārie uzdevumi 2003. gadam ir Valsts robežsardzes attīstības koncepcijas turpmākā īstenošana, projekta “Integrēta Latvijas robežas vadības stratēģija” realizācija, sadarbība ar Valsts policiju un NBS un Valsts robežsardzes koledžas materiāli tehniskās bāzes izveide.”

Pēc gada pārskata prezentēšanas G. Dāboliņš pasniedza kausu un atzinības rakstu 2002. gada labākajiem robežsargiem.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore