Par Lielo teroru pret latviešiem

Par 1937. un 1938.gada mocekļiem un mocītājiem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.165., 13.11.2002.,Nr.166., 14.11.2002., Nr.169., 20.11.2002., Nr.170., 21.11.2002. Nr.181., 11.12.2002., Nr.182., 12.12.2002., Nr.183., 13.12.2002., Nr.186., 19.12.2002.

Ne tiesas, bet farss, ne tiesneši, bet bendes

Lai arī par Lielā terora drausmīgajiem noziegumiem dokumentu un pētījumu klāsts tagad ir sakrāts krietni plašs, tomēr apgalvot, ka uz visiem ilgus gadus noklusētajiem, slēptajiem, tīši sagrozītajiem un falsificētajiem staļinisko represiju jautājumiem būtu atrastas skaidras, precīzas un nepārprotamas atbildes, protams, vēl arvien nav nekāda pamata.

Lai par Lielo teroru noskaidrotu visu patiesību, būtu nepieciešamas vēl daudzas arhīvu dokumentu publikācijas. Diemžēl vēl arvien daudzi tālaika dokumenti pētniekiem nav pieejami.

Un tomēr, pateicoties pētnieku neatlaidībai un pūlēm, arvien skaidrāks kļūst fakts, ka trīsdesmitajos gados Padomju Savienībā izvērstais terors ir bijusi visaugstākajos varas ešelonos rūpīgi izplānota, sankcionēta un realizēta valsts politika. Un, lai arī gan trīsdesmito gadu beigās, Ņ.Hruščova atkušņa laikā, gan arī pat M.Gorbačova perestroikas laikā galvenokārt tika runāts par represīvo iestāžu nelikumībām un noziegumiem, kas, protams, ir pilnīgi pareizi un pamatoti, taču “piemirsts” vai apzināti noklusēts tika tas, ka Lielā terora piramīdas pašā augstākajā virsotnē atradās J.Staļins un viņam vistuvāk stāvošie VK(b)P CK Politbiroja locekļi.

To apliecina arī J.Staļina un VK(b)P CK politbiroja locekļu parakstītie saraksti par arestiem un nošaušanas gadījumiem.

Pirmo reizi plašāka sabiedrība par tiem uzzināja 1957. gadā, kad PSRS tālaika līderis Ņ.Hruščovs, izvēršot plašu kampaņu par J.Staļina personības kulta seku pārvarēšanu un cīnoties ar “antipartijisko grupu” vecajiem, Staļina laika augstākajiem komunistu partijas funkcionāriem – V.Molotovu, L.Kaganoviču un citiem, pastāstīja arī par to, ka J.Staļins un citi VK(b)P CK Politbiroja locekļi ne tikai ideoloģiski pamatojuši un plānojuši represiju operācijas, bet arī tiešā veidā “sprieduši tiesu”. Pēc PSRS iekšlietu tautas komisariāta sagatavotajiem sarakstiem viņi tika parakstījuši nāves spriedumus tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Tikai pēc tam šos sarakstus – nāves spriedumus – nosūtīja PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijai spriedumu formālai noformēšanai.

Bet jāatceras, ka pat Ņ.Hruščova slepenais ziņojums PSKP XX kongresam pirmo reizi Padomju Savienībā tika publicēts tikai 1989. gadā.

J.Staļina režīma īsto un šķietamo pretinieku notiesāšanas kārtība pēc “sarakstiem” tika uzsākta pēc PSRS Centrālās Izpildu komitejas 1934. gada 1. decembra lēmuma pieņemšanas par tiesvedības vienkāršotām procedūrām. Saskaņā ar šo lēmumu izmeklēšana teroristisko organizāciju un terora aktu lietās bija jāveic paātrinātā kārtībā (līdz 10 dienām), tiesas sēdēm bija jānotiek bez pušu un liecinieku piedalīšanās. Minētais lēmums nepieļāva ne kasācijas pārsūdzību, ne apžēlošanas lūgumu iesniegšanu. Nāves sodus šajās lietās izpildīja nekavējoties pēc to pasludināšanas.

Pirmo reizi mēģinājums pielietot tiesāšanas “vienkāršoto kārtību” plašākos apjomos notika 1936. gada rudenī. 1936. gada 4. oktobrī VK(b)P CK Politbirojs izskatīja PSRS iekšlietu tautas komisāra N.Ježova un PSRS ģenrālprokurora A.Višinska lūgumu sankcionēt 585 cilvēku notiesāšanu pēc saraksta un aptaujas kārtībā pieņēma šādu lēmumu:

“Biedra Ježova jautājums. Piekrist b.b. Ježova un Višinska priekšlikumam par tiesas izrēķināšanos ar aktīvajiem trockistu-zinovjeviešu kontrrevolucionārās teroristiskās organizācijas dalībniekiem “pēc pirmā saraksta” – par 585 cilvēkiem.”

Šo dokumentu parakstīja L.Kaganovičs, V.Molotovs, K.Vorošilovs, A.Andrejevs, N.Ježovs un P.Postiševs. (J.Staļins šajā laikā atpūtās Sočos.)

Kopš 1937. gada februāra šādi VK(b)P CK Politbiroja nāves spriedumi kļuva regulāri un tika pieņemti līdz pat 1938. gada septembrim.

Arī daudzu arestēto latviešu IeTK izmeklētāju apsūdzības slēdzienos tika norādīts, ka lieta ir jāizskata atbilstoši 1934. gada 1. decembra likumam, kas arī tika izdarīts, kaut arī viņu darbošanās kaut kādās teroristiskajās organizācijās vai terora aktu gatavošana iepriekšējā izmeklēšanā netika pierādīta.

Daudziem arestētajiem latviešiem nāves sodus piesprieda IeTK vietējie “trijnieki” vai apgabalu, novadu un republiku “trijnieki” (komunistu partijas komitejas 1. sekretārs, vietējais IeTK priekšnieks un prokurors) vai arī “divnieks” – PSRS iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs un PSRS ģenerālprokurors A.Višinskis.

Lielā terora represiju mehānisma visaugstākā virsotne bija PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija. PSRS IeTK Sevišķajai apspriedei tolaik tika nosūtītas mazāk bīstamo arestēto lietas, un tā varēja pieņemt lēmumus tikai par ieslodzīšanu cietumos vai labošanas darbu nometnēs. Tiesības piespriest nāves sodus Sevišķajai apspriedei tika piešķirtas 1941. gada novembrī. Dažkārt arestētos latviešus tiesāja arī kara apgabalu kara tribunāli.

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sēdes, kā to apliecina daudzi arhīva dokumenti, ir bijušas visīstākais farss. Kara kolēģijas locekļi, dažāda ranga kara juristi, bez jebkādiem iebildumiem pieņēma IeTK izmeklētāju safabricētos apsūdzības slēdzienus, nepārbaudot tos, bez prokurora piedalīšanās, neuzklausot lieciniekus (kuri paši daudzos gadījumos jau bija nošauti) 10-15 minūtēs pārskatīja lietu un pasludināja jau iepriekš norādīto spriedumu – visbiežāk nošaušanu.

Dažkārt represēto lietās atradās arī kāds Kara kolēģijas tiesas sēdes garāks un plašāks izklāsts, taču arī šajā gadījumā veltīgi būtu cerēt, ka apsūdzētā argumenti būtu sadzirdēti un uzklausīti, ka tie kaut kā būtu ietekmējuši soda mēra noteikšanu.

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas darbība attiecībā uz latviešu represēšanu varētu būt atsevišķa pētījuma tēma. Šie “tiesneši” arestētajiem latviešiem nāves sodus piesprieda ne vien Lielā terora laikā, bet arī 1941. gada vasarā un rudenī.

Daudzi Lielā terora inkvizitori – IeTK izmeklētāji – par nelikumīgām izmeklēšanas metodēm saņēma sodu kā trīsdesmito gadu beigās, tā arī dažkārt piecdesmito gadu vidū, bet nav gadījies redzēt dokumentu, kas liecinātu par to, ka sodu būtu saņēmuši Kara kolēģijas “tiesneši”. Bet viņi taču skaidri zināja, ka apsūdzēto lietas ir safabricētas, ka nekādas “nacionālistu organizācijas” nav pastāvējušas, ka nekādi terora akti nav sarīkoti, ka Latvijas izlūkdienestam nekādi spiegošanas materiāli nav nodoti, ka lietās nekādu lietišķo pierādījumu nav.

Un tomēr 10-15 minūšu laikā tika pieņemts lēmums un pasludināts spriedums nošaut. Bez pārsūdzības un apžēlošanas iespējas.

Tā nebija tiesa, bet farss. Tie nebija tiesneši, bet bendes...

Turpmāk publicētie dokumenti to pierāda un apliecina.

PSRS Centrālās Izpildu komitejas lēmums

par lietu izmeklēšanas kārtību

PSRS CIK lēmums

1934. gada 1. decembrī

 

Par kārtību, kādā izskatāmas lietas par terora aktu gatavošanu

vai izdarīšanu

1. Izmeklēšanas iestādēm — lietas par apsūdzību terora aktu gatavošanā vai izdarīšanā izmeklēt paātrinātā kārtībā.

2. Tiesu orgāniem — neaizkavēt spriedumu izpildīšanu par augstāko soda mēru lūgumu dēļ par apžēlošanu, jo PSRS CIK Prezidijs neuzskata par iespējamu pieņemt tādus lūgumus izskatīšanai.

3. Iekšlietu tautas komisariāta orgāniem — augstāk minētajai noziedznieku kategorijai nekavējoties izpildīt tiesu spriedumus par augstāko soda mēru.

C,jhybr pfrjyjlfntkmys[ b yjhvfnbdys[ frnjd j htghtccbz[ b htf,bkbnfwbb ;thnd gjkbnbxtcrb[ htghtccbq. Vjcrdf> 1993 u.> cnh.33

 

 

Par izmaiņu izdarīšanu savienoto republiku

kriminālprocesa kodeksos

Lēmums

1934. gada 1. decembrī

 

Par izmaiņu izdarīšanu savienoto republiku

pastāvošajos kriminālprocesa kodeksos PSRS CIK un TKP

Izdarīt šādas izmaiņas savienoto republiku pastāvošajos kriminālprocesa kodeksos lietu izmeklēšanā un izskatīšanā par teroristiskajām organizācijām un terora aktiem pret padomju varas darbiniekiem:

1. Izmeklēšanu šajās lietās pabeigt ne ilgāk kā desmit dienu laikā.

2. Apsūdzības slēdzienu apsūdzētajiem izsniegt vienu diennakti pirms lietas izskatīšanas tiesā.

3. Lietas izskatīt bez pušu piedalīšanās.

4. Spriedumu kasācijas apžēlošanu, tāpat kā lūgumu iesniegšanu par apžēlošanu, nepieļaut.

5. Spriedumu par augstāko soda mēru izpildīt nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas.

C,jhybr ljrevtynjd... cnh. 33> 34

 

Izziņa par Viļa Vanaga nošaušanu

Pilnīgi slepeni

 

Saskaņā ar PSR Savienības iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora 1938. gada 31/VIII lēmumu (protokols Nr.294)

Vilis Viļa dēls Vanags

Nošauts 1938. gada 13. septembrī

Pamats: 1938.g. 13/IX akts.

Izraksts pareizs: IeTK Orenburgas apgabala pārvaldes

8. daļas priekšnieks valsts drošības leitnants Trojeļņikovs

LVA, 1986.f., 2.apr., 5099.l., 39.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Vilis Vanags — Sarkanās armijas artilērijas kursu pasniedzējs Orenburgā. Kapteinis. Arestēts 1938. gada 27. martā. Apsūdzēts par spiegošanu Latvijas izlūkdienesta labā, diversiju un terora aktu gatavošanu.

 

 

Akts par Jāņa Rudzīša nošaušanu

Pilnīgi slepeni

1938. gada 5. janvārī

 

1938. gada 5. janvārī. Es, IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes komendants valsts drošības vecākais leitnants — A.R.Poļikarpovs, pamatojoties uz IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes priekšnieka vietnieka — valsts drošības vecākā majora — biedra Šapiro 1938. gada 4. janvāra rīkojumu Nr. 21 8086 un PSRS iekšlietu tautas komisāra 1938. gada 3. janvāra rakstu Nr. 50036 spriedumu attiecībā uz Jāni Kārļa dēlu Rudzīti izpildīju.

Augstāk minētais notiesātais ir nošauts.

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes komendants

valsts drošības vecākais leitnants Poļikarpovs

LVA, 1986.f., 2.apr., p.4605.l., 19a.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Jānis Rudzītis — 1. aviācijas brigādes muzikants. Arestēts 1937. gada 27. novembrī. Apsūdzēts par spiegošanu un diversiju gatavošanu Latvijas labā. IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes darbinieki viņa apsūdzības lietu 1937. gada decembrī “pamatojoties uz PSRS iekšlietu tautas komisāra — valsts drošības ģenerālkomisāra b.Ježova 1937.g. 11VIII pavēles Nr.00485 pamata”, nosūtīja PSRS IeTK, lai to izskatītu “pēc 1. kategorijas” (1. kategorija paredzēja nošaušanu).

 

 

Izvilkums no IeTK Voroņežas apgabala pārvaldes darbinieku

safabricētā Pētera Melngalvja apsūdzības slēdziena

“Apstiprinu”

PSRS IeTK Voroņežas apgabala pārvaldes priekšnieks

valsts drošības majors Korkins

1938. gada 31. janvārī

 

Apsūdzības slēdziens par Pētera Mārtiņa dēla Melngalvja apsūdzību

pēc KPFSR KK 58.-6.-7.-10. panta

(Izmeklēšanas lietā Nr.23667)

 

1937. gada 13. decembrī Voroņežā IeTK Galvenā drošības pārvalde arestēja bijušo 55. strēlnieku pulka komandieri — pulkvedi Pēteri Mārtiņa dēlu Melngalvi. (..)

Pamatojoties uz izklāstīto, tiek apsūdzēts:

Pēteris Mārtiņa dēls Melngalvis (..)

Par to, ka:

1. Būdams savervēts par ārvalstu izlūkdienesta aģentu spiegošanas darbam, sistemātiski no 1933. gada līdz aresta dienai nodeva ārvalstu izlūkdienestam slepenas militārās ziņas;

2. Viņš ir aktīvs nelegālās latviešu nacionālistiskās kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks, kura par savu mērķi ir izvirzījusi padomju varas gāšanu un kapitālisma restaurāciju;

3. Viņš veica kaitniecības darbu, lai sagrautu 55. strēlnieku pulka mobilizācijas darbu, kaujas sagatavotību (..);

t.i., noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58.-1b, 58-6.-7.-10. un 11. pantā.

Sevi par vainīgu atzina (..).

Bez tam ir atmaskots ar Krauzes (..), Pungas, Aploka (..) un liecinieku liecībām. (..)

Izmeklēšanas lietu Nr.23667 par P.M.Melngalvja apsūdzību PSRS iekšlietu tautas komisāra 1937. gada 11. augusta operatīvās pavēles Nr.00485 kārtībā nosūtīt izskatīšanai PSRS IeTK.

Apsūdzības slēdziens sastādīts 1938. gada 31. janvārī Voroņežā.

19. strēlnieku divīzijas Sevišķās daļas operatīvais pilnvarotais Sueta

“Piekrītu”: 19. strēlnieku divīzijas IeTK Galvenās drošības pārvaldes

Sevišķās daļas priekšnieks Timofejevs

 

IeTK Voroņežas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes

5. daļas pagaidu priekšnieks valsts drošības vecākais leitnants Matvejevs

Izziņa:

 

1. Pēteris Mārtiņa dēls Melngalvis arestēts 1937. gada 13. decembrī un tiek turēts ieslodzījumā Voroņežas cietumā.

2. Lietisko pierādījumu lietā nav.

19. strēlnieku divīzijas Sevišķās daļas pilnvarotais Sueta

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3181.l., 66., 68., 69.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izziņa par Pētera Melngalvja nošaušanu

Izraksts no akta

 

PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora 1938. gada 29. janvāra lēmums par Pētera Mārtiņa dēla Melngalvja nošaušanu izpildīts 1938. gada 9.II pulksten 24.

IeTK Voroņežas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes

3. daļas priekšnieks valsts drošības leitnants Čerņikovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3181.l., 70.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Melnās jūras flotes IeTK darbinieku safabricētā

Aleksandra Irbes apsūdzības slēdziena

Izmeklēšanas lieta Nr.2885, DK-10

“Apstiprinu”

Melnās jūras flotes

IeTK Galvenās valsts drošības pārvaldes

Sevišķās daļas priekšnieka vietnieks valsts drošības

vecākais leitnants Savčenko

1938. gada 19. februārī

 

Apsūdzības slēdziens par Aleksandra Mihaila dēla Irbes apsūdzību

noziegumos, kuri ir paredzēti KPFSR KK 1.b pantā

(..) Pēc ierašanās dienestā Sevastopolē Zemūdeņu brigādē viņu 1935. gadā par Vācijas izlūkdienesta aģentu savervēja Latviešu nacionālistiskās spiegu – fašistiskās organizācijas dalībnieks Puga, kura uzdevumā viņš Zemūdeņu brigādē veica spiegošanas darbu Vācijas izlūkdienesta labā.

(..) Uz lietā esošo materiālu pamata tiek apsūdzēts:

Aleksandrs Mihaila dēls Irbe, dzimis 1895.gadā Rīgā (Latvija), PSRS pilsonis, cēlies no muižniekiem, cara armijas štābs – kapteiņa dēls, pēc sociālā stāvokļa kalpotājs, bezpartijisks, bijušais Melnās jūras flotes Zemūdeņu brigādes diviziona komandieris, no flotes atvaļināts politisku iemeslu dēļ, bez noteiktas nodarbošanās, par to, ka: būdams Anglijas un Vācijas izlūkošanas orgānu aģents, no 1929. līdz 1937. gadam nodarbojās ar spiegošanu un ārvalstu izlūkdienestu orgāniem nodeva veselu rindu spiegošanas materiālu par Melnās jūras flotes stāvokli, t.i., noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 1.b pantā.

Šī lieta jāizskata PSRS IeTK Trijniekam.

Melnās jūras flotes IeTK Galvenās valsts drošības pārvaldes Sevišķās daļas

3. nodaļas operatīvais pilnvarotais, valsts drošības jaunākais leitnants Mezis

“Piekrītu”: Melnās jūras flotes IeTK Galvenās valsts

drošības pārvaldes Sevišķās daļas 3. nodaļas priekšnieks,

valsts drošības leitnants Ļeonovs

Izziņa: Apsūdzētais A.M.Irbe, arestēts 1937. g. 11/VII, tiek turēts Sevastopoles cietumā.

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3391.l., 61., 62.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izziņa par A.Irbes notiesāšanu

Pilnīgi slepeni

Izziņa izmeklēšanas lietā Nr.2875

 

Irbe Aleksandrs Mihaila dēls, dzimis 1895. gadā Rīgā (Latvija), dzīvoja Sevastopolē, 2. ranga kapteinis, Melnās jūras flotes Zemūdeņu brigādes 13. diviziona komandieris (..) arestēts 1937. gada 11. augustā (..) ar PSRS IeTK Trijnieka lēmumu 1938. gada 24. janvārī notiesāts ar nošaušanu.

Krimas APSR IeTK 1. specdaļas priekšnieks. (..)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3391.l., 65.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpmāk — vēl