Par sabiedrības vienotības skolu
Sabiedrības integrācijas fonds Krāslavas Varavīksnes vidusskolai piešķīris vienu no divām atbilstošajā nominācijā paredzētajām Sabiedrības vienotības balvām. Pamatojums – savstarpējās sapratnes stiprināšana un patiesas demokrātijas veicināšana valstī. Šī skola kopš deviņdesmito gadu vidus ir orientēta uz multinacionālo un interkulturālo izglītību. Koncepcijas iniciators un galvenais īstenotājs ir skolas direktors Arkādijs Fleišmans.
Direktors stāsta: “No parastajām šī skola atšķiras izglītības mērķu un satura ziņā, kaut gan sākotnēji veidojās uz tipiskas austrumu reģiona krievu vidusskolas bāzes. Gan skolotāji, gan skolēni, gan viņu vecāki pieņēma jauno modeli un izdarīja savu izvēli. Varu apgalvot, ka citur Austrumeiropā šāda tipa skolu nav.”
Skolā mācās 360 krievu, 348 latvieši, 143 baltkrievi, 84 poļi un 42 citu tautību (kopumā 11) pārstāvji. Skolēni nevar pagriezt cits citam muguru, jo jāsatiekas diendienā gan klašu telpās, gan mācību iestādes gaiteņos. Bet, lai prastu cienīt citus un iesaistītos dialogā, vispirms jāzina savas saknes, sava mātes kultūra – tieši tāda ir Arkādija Fleišmana svētākā pārliecība. Tāpēc skolā izveidots mātes kultūru – krievu, baltkrievu, poļu, latviešu – mācību bloks. Kādai etniskajai minoritātei piederēt, tiek lemts ģimenē. Skola diemžēl nevar piedāvāt 11 valodu un kultūru programmas – tiek mācītas septiņas valodas, turklāt pietiekami augstā līmenī. No svešvalodām – angļu, vācu un franču.
Iesākumā zināšanas par folkloru bērni gūst mūzikas stundās. Piektajā un sestajā klasē viņi darbojas nacionālo kultūru klubos, bet vēlāk apgūst Vācijas, Francijas, arī angliski runājošo valstu ģeogrāfiju, vēsturi un tradīcijas. Psiholoģijas un filozofijas stundās turpinās interkulturālā izglītība, kas balstīta uz četriem principiem: mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties būt un mācīties sadzīvot kopā.
“Mūsu skola ir asociētā UNESCO locekle, piedalāmies dažādos starptautiskos projektos,” ne bez lepnuma stāsta A. Fleišmans. “Sadarbojamies ar Rīgas un Daugavpils nacionālo minoritāšu izglītības iestādēm, sūtām bērnus uz vasaras nometnēm.” No direktora fonda tiek finansētas interešu izglītības programmas, darbojas etniskie folkloras ansambļi, deju kopas, mākslinieciskas ievirzes pulciņi un sociāli politiskie klubi. Latviešu valodas un kultūras apguvei tiek izmantotas dažādas iespējas. Bērniem svarīgi neformālie kontakti starpskolu nometnēs, kas orientētas uz integrāciju. Padziļinātu latviešu valodas apguvi pirmām kārtām sekmē skolā ieviestais bilingvālās apmācības otrais modelis. “Nebūs arī problēmu, pārejot uz apmācību latviešu valodā,” apgalvo A. Fleišmans.
Protams, reģiona atpalicība un savrupība krāslaviešus ietekmē negatīvi. Šo ietekmi daļēji līdzsvaro skolas darba kvalitatīvie rādītāji: puse pagājušā gada absolventu iestājušies augstskolās, turklāt lielākā daļa – budžeta grupās. Priekšmetu olimpiādēs vienmēr gūti atzīstami panākumi. Bet galvenais ir tas, ka skola veido veselīgas savstarpējās etniskās attiecības – bez pārākuma, pazemības, bailēm un aizspriedumiem, kuri vēl saglabājušies vecākajā paaudzē. Grūtības ar piederības izjūtas apzināšanos, iespējamā spriedze – šīs problēmas tiek laikus neitralizētas. Kāpēc par skolas emblēmu izraudzīts varavīksnes loks? Skaidrojums ir vienkāršs – katra svītra savā krāsā, bet visas turas kopā pie viena debesjuma.
“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”; pēc A. Gavares raksta “Visi zem vienas varavīksnes”
Pēc “LV” informācijas redaktora apkopotā