Par lauksaimniecības reformām Eiropā

22. janvārī Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumiem par Kopējas lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Komisijas priekšlikumi sniedz saprotamu un skaidru nākotnes politikas attīstības perspektīvu, kas ir saskaņota ar lauksaimniecības izdevumu finanšu ietvaru līdz 2013. gadam, kuru pieņēma valstu un valdību vadītāji Briselē 2002. gada oktobrī. (Šī vienošanās paredzēja griestus tirgus un tiešo palīdzību izdevumiem paplašinātā ES, kas pieaugtu lēnāk nekā inflācijas līmenis.) Iecerētā reforma padarīs Eiropas lauksaimniecību konkurētspējīgāku un vairāk orientētu uz tirgu, būtiski sekmēs KLP vienkāršošanu, veicinās paplašināšanās procesu un labāk palīdzēs aizsargāt KLP Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Ierosinātie uzlabojumi ļaus zemniekiem brīvāk izvēlēties ražojamo produkciju, vienlaikus nodrošinot ienākumu stabilitāti. Komisijas izstrādātās reformas īstenošana novērsīs pašreizējās politikas videi nelabvēlīgos elementus un nodrošinās zemniekiem stabilu nodarbinātību nākotnē. Šie uzlabojumi ir nepieciešami, lai garantētu, ka ES var nodrošināt ilgtspējīgu un prognozējamu politiku Eiropas lauksaimniecības modelim nākamajos gados. Šīs izmaiņas ir kļuvušas īpaši aktuālas, ņemot vērā jauno budžeta ietvaru. Reforma ļaus ES nodrošināt labāku pārskatāmību un taisnīgāku ienākumu sadali zemniekiem, kā arī efektīvāk reaģēt uz patērētāju un nodokļu maksātāju vēlmēm. EK priekšlikumi ir turpinājums Komisijas vidēja termiņa pārskatā 2002. gada jūlijā ierosinātajiem priekšlikumiem.

Raksturojot priekšlikumus, ES lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers sacīja: “Šai reformai ir viens mērķis: nodrošināt, lai lauksaimniecības subsīdijas nestu labumu mūsu lauksaimniekiem, patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Mums ir nepieciešamas reformas, un mums jāizlemj tagad. Mūsu plāni dos iespēju zemniekiem plānot nākotni, pārzinot ES politiku. Turklāt viņiem vairs nevajadzēs piespiedu kārtā ražot ar zaudējumiem, lai saņemtu atbalstu. Viņiem būs iespēja vairot savus ienākumus tirgū. Pētījumi rāda, ka zemnieku ienākumi palielināsies, ja šī reforma tiks īstenota.

Tā sauktā gaidīsim – redzēsim pieeja kaitētu zemnieku interesēm. Tā palielinātu plaisu starp lauksaimniecības politiku un to, ko sabiedrība sagaida no tās. Sabiedrība ir gatava atbalstīt lauksaimniecību ar norunu, ka zemnieki dod cilvēkiem to, ko tie vēlas: drošu pārtiku, mājlopu labturību un veselīgu vidi. Zemnieki var rēķināties ar jaunu ES atbalstu, kas tiks sniegts, lai palīdzētu piemēroties arvien pieaugošajiem ES standartiem vides, pārtikas drošības un mājlopu labturības jomās. Lai ievērotu valstu un valdību vadītāju Briseles sammitā pieņemto lēmumu, mums būs jātaupa nauda, samazinot tiešos maksājumus lielajām saimniecībām.

Tā rezultātā mēs varēsim novirzīt vairāk naudas lauku attīstībai. Tas ir pirmais solis. Es ticu, ka dalībvalstis ievēros saistības, kuras tās uzņēmās Briseles sammitā, proti, palielināt atbalstu lauku attīstībai nākamajā finanšu periodā. Jaunais vienotais zemnieku saimniecību maksājums neizkropļos starptautisko tirdzniecību, tātad nekaitēs jaunattīstības valstīm. Tas nostiprinās Eiropas Savienības pozīcijas pārrunās ar PTO un palīdzēs aizstāvēt Eiropas lauksaimniecības modeli.”

Būtiskākie Eiropas Komisijas izstrādātās reformas piedāvājuma elementi īsumā:

• vienots zemnieku saimniecību maksājums, kas nebūs atkarīgs no ražošanas (“nošķiršana”);

• šo maksājumu savstarpēja saistība ar vides, pārtikas drošības, mājlopu labturības, veselības un darba drošības noteikumiem, kā arī prasību uzturēt lauksaimniecības zemi labā stāvoklī (“savstarpējā atbilstība”);

• pastiprināta lauku attīstības politika ar lielāku finansējumu jauniem pasākumiem, kas veicina kvalitāti, mājlopu labturību un atbalsta zemniekus, nodrošinot ES ražošanas standartus;

• tiešo maksājumu samazināšana (“pazeminājums”) lielajām saimniecībām, lai radītu papildu līdzekļus lauku attīstībai un ietaupījumus nākotnes reformu finansēšanai;

• kopējas lauksaimniecības politikas tirgus politikas pārskatīšana,

— ieskaitot galējo 5% tirgus intervences cenu samazinājumu graudaugiem un lielākus tiešos maksājumus graudaugu audzētājiem;

— plašāka un straujāka piena sektora reforma ar dažādiem cenu samazinājumiem sviestam un nokrejotā piena pulverim un piena kvotu saglabāšanu līdz 2014.—2015.gadam;

— reformas rīsu, augstas kvalitātes kviešu, riekstu, cietes kartupeļu, sausās lopbarības sektoros.

F. Fišlers min vairākus reformas piedāvājuma pamatojumus.

• EK grib panākt, lai zemnieki subsīdiju dēļ neražotu to produkciju, kurai nav noieta tirgū. Nesniedzot palīdzību, tiks sekmēta ražošana tajās nozarēs, kas viņiem ir visizdevīgākās. Vairāk orientējoties uz tirgus prasībām, ieguvēji būs patērētāji, tāpēc zemniekiem pakāpeniski nāksies ražot to, ko pieprasa patērētāji.

• Zinātniskie pētījumi rāda, ka tiešie maksājumi lauksaimniekiem, neņemot vērā produkciju, nebūs lauksaimniecības krahs un neizraisīs arī plašu pārtikas preču deficītu Eiropā, kā to pareģo daži pārtikas preču tirgotāji. Tieši pretēji, piemēram, graudaugu sektora ražīguma līmenis tiktu ietekmēts pavisam nenozīmīgi. Un, lai gan ražošanas apjoms liellopu gaļas sektorā pazeminātos par 3%, pārorientēšanās uz mazāk intensīvu, bet kvalitatīvu produkcijas ražošanas metodiku šajā sektorā palielinātu zemnieku ienākumus par 4%. To pierāda aprēķini!

• Turpmāk palīdzība vairāk koncentrēsies uz pašiem zemniekiem, nevis uz to, cik liellopu viņi sev paturēs vai cik tonnu labības viņi saražos, kā tas bija agrāk. Kā atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem mēs gribam radīt saikni starp sabiedrības vēlmēm (ko tā vēlas sagaidīt no lauksaimniekiem) un atlīdzību (ko saņem lauksaimnieki), tādējādi sabiedrībai tiks piedāvātas tās preces, pēc kurām ir vislielākais pieprasījums.

• Tiks ieviesti jauni pasākumi kā daļa no finansiāli efektīvākas lauku attīstības politikas, lai novirzītu atbalstu lauksaimniekiem par to darbu, ko viņi ieguldījuši vides sakārtošanā, dzīvnieku aizsardzības, labklājības nodrošināšanā un produktu kvalitātē.

• Vēl EK vēlas veidot savu politiku daudz pārskatāmāku un vienkāršot lauksaimniecības sistēmas, jo, pēc F. Fišlera domām, tas uzlabos pieejamību ne tikai zemniekiem, bet arī visai sabiedrībai kopumā.

F. Fišlers arī atzīmē: “Komisija paredz vairāk pievērsties pašreizējam sarunu raundam ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Lai to izdarītu, mums nepieciešamas šīs reformas. Mūsu politika tad vairs nekropļos tirgu, kas šobrīd ir par pamatu PTO pārmetumiem. No otras puses, ja mēs pietiekami ātri rīkosimies, tad mums būs vieglāk nodrošināt, lai tirdzniecības partneri ievērotu mūsu prasības. Tās ir vērstas uz mūsu svarīgākajām komerciālajām interesēm, rūpējoties par mūsu zemnieku nākotni, pārtikas drošību un izcelsmes aizsardzību, mājlopu labturību un vides aizsardzību, patērētāju interesēm un jo īpaši attīstīto valstu pamatotajām prasībām.”

EK delegācijas Latvijā  Preses un informācijas nodaļa