“Laiks noliks visu savās vietās”

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio vakar, 23.janvārī

Intervija Latvijas Radio 23. janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Mūsu šīsdienas viesis ir Ministru prezidents Einars Repše. Vispirms atkal par tematu, kas pēdējā laikā ir saistīts ar jūsu kolēģi veselības ministru Audera kungu. “Delna” aicinājusi Audera kungu pagaidām atkāpties no amata, kamēr tiek noskaidrots, kā tur bijis ar maksāšanu. Kāda ir jūsu reakcija uz šo „Delnas” aicinājumu?

Einars Repše: — Mēs šo problēmu patlaban pētām, tai skaitā es esmu lūdzis arī neatkarīgas institūcijas — Latvijas ārstu biedrības — viedokli, jo droši vien šajā situācijā vislabāk varētu orientēties paši ārsti, kas varētu komentēt šinī gadījumā sava kolēģa rīcību situācijā un sistēmā, kas ne tuvu nav bijusi ideāla un kas, kā to sabiedrība labi zina, daudzus ārstus diemžēl ir nostādījusi ļoti neveiklā un pat pazemojošā situācijā. Tas būtu viens. Otrs. Lai gan es neapšaubu konkrētās personas sūdzību, viņas neizpratni vai pārpratumu par ārstniecībā notikušajiem faktiem, proti, es neapšaubu šīs personas godaprātu, tomēr es ar zināmu skepsi raugos uz atmaskojumiem, kas pēkšņi parādās presē un tiek tiražēti brīdī, kad jaunais ministrs ir uzsācis nopietnas reformas un nopietnas revīzijas dažā labā veselības aprūpes iestādē. Jau ir dažu slimnīcu vadītāji atstādināti no amata un droši vien tiek nopietni pārbaudīti arī citi gadījumi. Jo tās lietas, par ko mēs patlaban runājam, jau nav pēkšņas, par tām bija zināms pirms gada, pusgada, par tām vai līdzīgām tika diskutēts arī laikā, kad tika izvērtēta Audera kunga kā ministra kandidāta personība. Un, ja šādas apsūdzības parādās pēkšņi tagad, tad es esmu zināmā mērā skeptisks, jo to pašu varēja teikt pirms gada, tai skaitā vēl pirms vēlēšanu kampaņas.

Otrām kārtām, par to visu varēja runāt tad, kad tika publiski apspriesta Audera kunga personība ministra kandidatūras sakarā, un, visbeidzot, to varēja darīt arī visus pirmos mēnešus pēc viņa stāšanās amatā. Tas, ka šīs lietas tiek aktualizētas patlaban, kad ir uzsāktas reformas un nopietnas revīzijas nebūt ne ideālajā veselības aprūpes sistēmā, tas man liek izturēties pret šiem faktiem un publikācijām ar zināmu piesardzību, ko es arī daru, uzklausot un izvērtējot abu pušu viedokļus un arī trešās- neatkarīgās — puses viedokli. Tāpēc nesteigsimies patlaban ar secinājumiem, pagaidīsim, laiks noliks visu savās vietās, un taisnība noteikti uzvarēs.

Visbeidzot, trešā lieta, ko es gribu teikt: ministra darbību, tieši esot ministra postenī, vislabāk varēs vērtēt pēc viņa darba rezultātiem. Vai ministrs, šinī gadījumā veselības ministrs, spēs iespējami optimāli tikt galā ar patlabanējās sistēmas problēmām, vai viņš spēs nodrošināt pietiekami labu reformu plānu tālākai attīstībai. Proti, vai veselības aprūpes darbinieki — gan ārsti, gan medicīnas māsas, gan citi iesaistītie — un pacienti būs apmierināti ar to, kas ir izdarīts un kas vēl tiek plānots veselības aprūpes sistēmā.

Praktisks darbs, darba rezultāts ir faktiski jebkura ministra galvenais vērtēšanas kritērijs, protams, ja, atrodoties ministra amatā, netiek izdarītas kādas no ētikas vai profesionalitātes viedokļa nepieņemamas rīcības. Tādas es šobrīd neredzu. Par faktiem, par ko mēs runājam. Tie ir tātad datējami ar laiku vismaz pirms gada, un zināmā mērā tie jau ir tikuši izdiskutēti arī iepriekš. Patlaban tie ir aktualizēti tikai presē, un vēl ir zināmas šaubas par to, kāda ir šīs aktualizēšanas patiesā būtība un nodoms.

— Klausoties man ir radušies vairāki papildjautājumi. Jūs uzsvērāt Ārstu biedrību kā neatkarīgu institūciju. Šodien avīzē „Diena” rakstīts, ka Ārstu biedrība arī pakļauta veselības ministram, līdz ar to tā nav neatkarīga.

E.Repše: — Tas man būtu jaunums, ka Ārstu biedrība kā sabiedriska organizācija pakļauta ministram, tā tas nav.

— Runājot par pašu sistēmu, kuru jūs pieminējāt — vai, jūsuprāt, ir pieņemami, ka valsts un privātprakse pastāv faktiski vienā slimnīcā, vienā ēkā un privātpraksē izmanto kaut kādā mērā arī valsts infrastruktūru?

E.Repše: — Tas ir nepieņemami, tas ir nepareizi, un tas atspoguļo pašreizējās kroplās sistēmas būtību un problēmas. Šāda sistēma nevar pastāvēt, tā ir jāreformē. Ir vai nu valsts, vai privāts īpašums. Bet lieta jau ir tā, ka līdzšinējā muļķīgā, nepareizā un acīmredzot darboties nespējīgā veselības aprūpes sistēma ir ļoti daudzus ārstus un arī pacientus novedusi pazemojošā situācijā, ka ārsts nevar sniegt pienācīgus pakalpojumus par to naudu, kas tiek oficiāli atvēlēta. Tajā pašā laikā viņš nevar oficiāli un atklāti pieprasīt papildu samaksu par savu darbu, rezultātā tiek radīta kropla sistēma ar tā saucamajām pacientu pateicībām, kas būtībā ir veids, kā reketēt pacientu un pilnīgi nelikumīgi iekasēt nepieciešamu maksu par ārstēšanu. Un trakā kārtā šīs pacientu pateicības jau tika bezmaz vai oficiālā līmenī atzītas iepriekšējo valdības sēžu laikā un ministru izteikumos. Es pats esmu dzirdējis, ka ar veselības nozari saistītas amatpersonas, tai skaitā ministri, šīs pacientu pateicības ir minējuši kā reālu faktu, kas ir ņemams vērā, kalkulējot veselības aprūpes darbinieku izpeļņu — līdzīgi kā kādreiz runāja par bārmeņiem — viņiem algas var būt zemas, jo viņi tik un tā ņems dzeramnaudas. Tāda ir bijusi oficiālā attieksme, kas, protams, ir pilnīgi nepareiza, nepieņemama un kropla, un mēs esam šobrīd sākuši sistēmu reformēt. Paradoksālā kārtā šajā gaismā Audera kunga piemērs, kur viņš ir ņēmis samaksu par savu neiroķirurga darbu, izrakstot kvīti, īstenībā ir pat slavējams, jo viņš ir mēģinājis pat šīs kroplās sistēmas ietvaros darboties atklāti un oficiāli. Cik nu viņam tas ir izdevies un kā tās visas lietas turas kopā, to mēs redzēsim. Es neesmu vēl simtprocentīgi izpētījis situāciju, bet pašā būtībā uz jūsu jautājumu, vai tā sistēma ir bijusi pareiza, es saku — nē, tā sistēma nav bijusi pareiza, un par to ir atbildīga diemžēl valsts un valdība.

— Un cilvēks, kurš ir bijis iesaistīts gribot vai negribot šajā sistēmā, būtu spējīgs to pietiekami veiksmīgi lauzt?

E.Repše: — Tāds ir mūsu viedoklis. Redziet, kad mēs savā laikā runājām par ministra kandidatūru, tad darba grupā, kurā bija vairāk nekā 20 veselības aprūpes darbinieku no dažādām iestādēm, visi kopā strādāja mūsu partijā pie jaunās veselības aprūpes koncepcijas izstrādes Audera kunga vadībā. Viņš pilnīgi dabiski bija uzņēmies līdera lomu un arī daudz ko izdarījis, tātad kolēģi viņu pazina no praktiskā darba, reformas plānus sagatavojot, un kolēģi, protams, arī zināja, varbūt pat labāk nekā jebkurš cits, arī par visām problēmām un kontraversijām, kas saistījās ar šo personību. Neraugoties uz to, pēc ļoti nopietnas kandidātu atlases, kurā kandidēja pieci ļoti cienījami cilvēki, darba grupas balsojums ar lielu balsu pārsvaru bija Audera kunga pusē. Līdz ar to tātad ne tikai es, bet arī viņa kolēģi patiešām ir izteikuši uzticību, ka viņš ir tas cilvēks, kas varētu sagatavot sistēmas reformas projektu, un ka šobrīd tās problēmas, kurās viņš pats ir iekļuvis, ir nostādījušas viņu, vismaz daļēji, kā sistēmas upuri, nevis kā iepriekšējās sistēmas radītāju. Atbildība par šo sistēmu, kas līdz šim ir kropļojusi mūsu veselības aprūpi, ir jāuzņemas tās sistēmas radītājiem, nevis ārstiem, kuri ir bijuši šai sistēmai pakļauti faktiski pret savu gribu. Bet laiks parādīs. Jebkuram ministram tiek prasīts viņa darba rezultāts, un tas arī ir man galvenais kritērijs, proti, no zemkopības ministra es sagaidu, lai zemkopji un lauku ļaudis būtu laimīgi par to, kādā veidā ministrs pārstāv viņu intereses, no izglītības ministra es sagaidu, lai izglītības darbinieki un arī bērnu vecāki, kuru bērni iet skolā, būtu apmierināti ar ministra darbību. Tāpat es sagaidu, ka kultūras ministres darbību atzinīgi vērtē kultūras darbinieki, un, protams, veselības ministru vērtēsim pēc tā, kā viņa darbu un viņa piedāvātās reformas vērtēs veselības aprūpes darbinieki un pacienti.

— Un visbeidzot. Jūs teicāt, ka, protams, būs arī svarīgi, kāds būs jebkura ministra, šai gadījumā Audera kunga, profesionālais un ētiskais darbs pašlaik ministra amatā. Tad man jautājums ir par to, ko šodien raksta laikraksts „Diena”, par dīvaino mašīnas pirkšanu, kurā nevar īsti saprast — vai tur ir bijis konkurss, visticamāk, ka nav bijis konkursa, bet mašīna ir pietiekami dārga iegādāta šī ministra vajadzībām.

E.Repše: — Es arī lasīju to ziņu. Jāsaka, ka šī ziņa mani satrauc ļoti nopietni, un es lūgšu papildu informāciju par šīs automašīnas iegādes apstākļiem. Nesaprotu, kāpēc automašīnu vajadzēja iegādāties Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai, kas gan ir valsts iestāde un pakļauta Veselības ministrijai, kāpēc mašīnu nevarēja iegādāties pati Veselības ministrija. Tur atbilde varētu būt, ka pagaidām nav atbilstoši budžeta līdzekļi pieejami. Otrs, jūsu minētie jautājumi par procedūru, kādā šī mašīna tika iegādāta. Šeit nu ministrs patiešām ir atbildīgs par savā pakļautībā esošo dienestu nevainojamu profesionālo un arī nevainojamu ētisko sniegumu. Līdz ar to, ja tur būs problēmas, tādā gadījumā atbildība tiks prasīta.

— Tā ka to jūs vēl noskaidrosit?

E.Repše: — To es vēl noskaidrošu. Es patiešām tikai šodien uzzinu par problēmas eksistenci un,protams, palūgšu to izpētīt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā