Par radošāko valsts banku pasaulē

Latvijas Bankas monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle:

Vai tā ir tiesa, ka šogad atgriezīsies pieclatnieka monēta, tikai krietni mazākā izmērā?

Piecu latu zelta monēta tiks izlaista 5. martā, dienā, kad pirms desmit gadiem Latvijas Banka laida apgrozībā atjaunotā lata naudaszīmi – 5 latu banknoti. Šī monēta atšķirībā no savas pirmskara gandrīz dubultnieces būs ar identisku dizainu, bet kalta no tīra zelta. 999,9. prove – tīrāks zelts nemēdz būt. Monētas svars būs 1/25 daļa no unces jeb 1,24 grami. Un diametrs mazliet mazāks nekā tagadējai viena santīma monētai. Tautā sudraba pieclatnieks tika saukts par Mildu un bija kļuvis par Latvijas naudas simbolu.

Cik jaunā monēta maksās?

Ap divdesmit latiem. Jo šīs monētas zelta saturs vien ir augstāks par tās nominālvērtību, jāpieskaita klāt arī kalšanas izmaksas.

Kāda ir paredzamā tirāža?

Kopējā tirāža pasaulē būs divdesmit tūkstoši. Latvija no tiem saņems astoņus tūkstošus. Šī monēta tiek izdota starptautiskajā monētu programmā “Pasaules mazākās zelta monētas”, kurā piedalās dažādas valstis ir neliela izmēra zelta monētiņām. Organizētāji bija ļoti priecīgi par mūsu dizaina izvēli, jo pirmskara pieclatnieks kalts Lielbritānijas karaliskajā kaltuvē, numismātu aprindās ir populārs vēl joprojām, arī Anglijas kaltuve ļoti lepojas ar šo savu veikumu – viņi Latvijas sudraba monētu iekļāvuši savā vēstures katalogā.

Kādas vēl šogad būs monētas?

Atzīmējot lata jubileju, izlaidīsim arī jaunu apgrozības monētu. 25. martā, dienā, kad pirms desmit gadiem tika laists apgrozībā lasis, izlaidīsim viena lata monētu ar skudru. Šobrīd tiek kalti un uzlaboti monētas paraugi, lai sasniegtu vēlamo kvalitāti. Kalšana notiek Somijā, “Rahapaja Oy” naudas kaltuvē, ar kuru mēs strādājam jau ilgus gadus. Šī monēta būs apgrozībā par nominālvērtību – 1 latu – tāpat kā pirms gada monēta ar stārķi. Tirāža būs maza – 250 tūkstoši. Tas ir tieši tik daudz, lai monēta būtu sastopama tirgū, lai to varētu iegūt un paturēt sev par piemiņu tie, kuri to vēlas, un tās tikpat kā apgrozībā nebūtu. Tas tomēr ir īpašs notikums.

Turpināsim arī Hanzas pilsētām veltīto monētu sēriju. Šogad jubileju svin Valmiera. Mums ir jau Ventspils, Kuldīgas un Cēsu monētas. Būs arī Atēnu olimpiskajām spēlēm veltīta monēta ar grieķu–romiešu cīņas attēlojumu.

Tās būs sudraba?

Jā, šogad iesāksim arī jaunu monētu sēriju “Laiks” nacionālajā programmā “Latvija. Laikmetu grieži un laikmeta vērtības”. Tajā gribam parādīt Latvijas vēsturi, likteni, valsts tapšanu. Vēl esam domājuši arī par nelielu Ziemassvētku pārsteigumu. 1999. gadā izlaidām monētu “Poga”, tā ieguva starptautisku balvu. Divus gadus vēlāk mums bija Likteņa monēta – viena puse ir zeltīta ar maģiskā gada datējumu 2002. Likteņa monēta skaistuma konkursos varēs piedalīties tikai 2003. gadā. Tādi ir noteikumi. Noteikti savu Likteņa monētu pieteiksim monētu katalogu izdevniecības “Krause Publications” rīkotajā konkursā “Coin of the Year” nominācijā par novatoriskāko monētu pasaulē.

Ja jau saņemam balvas, tad Latvijas monētas pasaulē ir populāras?

Jā, ļoti. Ne jau velti Latvijas Banka pērn Šveicē, pasaules monētu izstādē, par sasniegumiem numismātikā saņēma Vreneli balvu – Šveicē kaltu zelta monētu ar sievietes profilu – kā radošākā valsts banka pasaulē.

Kuras monētas ir komerciāli veiksmīgākās?

Ļoti pelnoša monēta bija Atlantas olimpiskajām spēlēm veltītā monēta “Kanoe airētājs”, tā saucamā Klementjeva monēta, kuru pasaulē pārdeva gandrīz 14 tūkstošos eksemplāru. Šī desmit latu sudraba monēta ir rekordiste. Ļoti labi pelnīja arī sudraba millennium poga, kuru izdevās pārdot 8 tūkstošos eksemplāru. 10 tūkstošus esam pārdevuši arī 10 latu sudraba monētu ar gafelšoneri “Julia Maria”, arī mazā zelta monēta ar šo pašu burinieku ir populāra.

Latvijā ļoti pieprasīta ir poga, kā arī Rīgas sudraba monētas ar Brīvības pieminekli un senāk zināmo Rīgas panorāmu. Pirkta ir arī zelta monēta ar fregati “Gekrönte Ehlendt”, kuras nominālvērtība ir 20 latu.

Ir valstis, kur Latvijas monētas ir īpaši populāras?

Tā ir Vācija. Arī Norvēģijā atsevišķas monētas ir ļoti iecienītas – piemēram, 1995. gadā izdotā ANO monēta, kuru skandināvi izpirka septiņos tūkstošos eksemplāru. Latvijā šī monēta tikpat kā nebija pieprasīta, to joprojām var nopirkt Latvijas Bankā.

Vai Latvijas Banka jau strādā pie eiro monētu dizaina?

Monētu dizaina komisijā esam vairākkārtīgi apsprieduši šo tēmu, bet noteicošo vārdu teiks Latvijas Bankas vadība. Pievienojoties Eiropas Savienībai, būs jāveido Latvijas eiro monētas nacionālā puse. Dažādām valstīm ir dažādas koncepcijas. No Latvijas vēstniecības Vācijā saņēmām kāda kultūras pētnieka ieteikumus. Viņš ir pārliecināts, ka ieguvējas ir valstis, kurām uz katras monētas ir citāds dizains – kā Austrijai, Itālijai un Grieķijai. Valstis, kurām uz monētas ir tikai karalis vai karaliene, esot zaudētājas šajā spēlē. Monēta taču ir informācijas nesēja, nacionālās mākslas eksports.

“LAUKU AVĪZE”; pēc G. Skagales un J. Lorenca intervijas “Monēta – Latvijas mākslas eksports”