Eiropas Konvents pārvarējis pusceļu

Bijušais Francijas prezidents, Eiropas Konventa prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns:

Eiropas nākotnes Konvents pašlaik ir pieveicis pusi ceļa, pat mazliet vairāk. Pirmajā ceļa posmā Konventa paveiktā darba rezultāti ir pārsnieguši cerēto. Tas liecina par izvēlētās metodes efektivitāti. Zināmā mērā šie rezultāti ir stabilizējuši Konventa tēlu, kā arī pamudinājuši valdības rīkoties daudz aktīvāk.

Kādi tad ir šie rezultāti? Pirmkārt, tas ir priekšlikums par subsidiaritātes politisko kontroli. Citiem vārdiem sakot, garantija, ka Eiropas Savienība neiejauksies jeb pārāk neiejauksies, ja vien tas nebūs nepieciešams, lai demonstrētu savu ietekmi pār dalībvalstīm vai to iedzīvotājiem. Mēs vairs nevēlamies izdzirdēt pārmetumus: “Kādēļ Eiropa visur iejaucas?”, jo pietiek jau ar nacionālo parlamentu kontroli.

Otrkārt, līgumu vienkāršošana. Četru grūti lasāmu līgumu, neskaitāmu sarežģītu protokolu vietā būs viens konstitucionāls līgums – Eiropas konstitūcija – ar pavisam nelielu pievienoto protokolu skaitu.

Šī vienkāršošana ietekmēs arī ES lēmumu pieņemšanu un piemērošanu. Pašlaik ir desmit dažādas mehānismu kategorijas, kas nākotnē tiks samazinātas uz piecām, saistot tās ar tiem jēdzieniem, kas sabiedrībai ir pazīstami: Eiropas likumi, kas tiks piemēroti visā Savienībā; Eiropas likumu ietvari, kas būs jāietver valstu likumdošanā; izpildes teksti; vienkārši ieteikumi; un visbeidzot, individuāli lēmumi, ja ES būs tieši jāiejaucas savas kompetences ietvaros, piemēram, konkurences jautājumā. Šādā veidā beidzot būs saprotams, “ko kurš Eiropā dara.”

Kas attiecas uz tādām sarežģītām problēmām kā cīņa pret starptautisko noziedzību un organizēto kontrabandu, Konvents ieteiks konstitūcijā ietvert smagu un robežas neievērojošu noziegumu definīciju. Tas ļaus izstrādāt kopīgu soda likumdošanu, kas būtu piemērojami šāda veida noziegumiem.

Visbeidzot, Konvents ieteiks piešķirt konstitucionālu spēku Pamattiesību hartai, kas nāks par labu visām Eiropas pilsonēm un pilsoņiem.

Tas nav viss pienākumu saraksts. Ir problēmas, kuru risināšanā Konventam vēl ir jāgūst panākumi, piemēram, tas attiecas uz Eiropas ekonomisko un sociālo pārvaldi. Taču vienā jautājumā ir panākta vienprātība – monetārā kompetence ir ES ziņā, savukārt ekonomika vēl arvien ietilpst dalībvalstu kompetencē. Ir nepieciešams izstrādāt koordinācijas un kontroles mehānismu, lai nodrošinātu ES un tās monetārās kompetences saskaņotību ar dalībvalstu ekonomisko politiku.

Šo ievērojamo rezultātu pamatā ir Konventa izvēlētā darbības metode – konsensa meklējumi, cenšoties panākt lielāka dalībnieku skaita piekrišanu, neļaujot vienprātības noteikumam bloķēt darbu. Lielākajā daļā minēto jautājumu ir panākta lielākā dalībnieku skaita piekrišana, taču tādā gadījumā, ja būtu jāievēro vienbalsīguma princips, tas nebūtu bijis iespējams. Tas ir ļoti svarīgi, jo Konventa darbu turpinās Starpvaldību konference, kuras uzdevums būs apstiprināt konstitūciju. Taču tai vienbalsīguma princips būs jāatjauno.

Konvents ir demokrātiska institūcija. Tieši tur norisinās diskusijas, un tās arī turpmāk norisināsies pilnīgi atklāti. Tā dalībniekiem apdomīgi un atbildīgi attieksmē pret vēsturi, kā arī neatkarīgi no ārējā spiediena jācenšas panākt konsenss par tādu konstitūciju, kas Eiropai būtu vispiemērotākā.

Janvāra beigās prezidijs gatavojas iesniegt Konventā pirmās projekta nodaļas. Tur tās tiks padziļināti apspriestas, nepieciešamības gadījumā iesaistot dažādas “diskusiju aprindas”, pirms prezidijs izteiks galīgo priekšlikumu.

Tiks diskutēts par nodaļām, kas ir saistītas ar ES principiem un vērtībām – kādi ir galvenie jēdzieni, lai radītu Eiropas identitātes pamatu; tālāk sekos Pamattiesību hartas “konstitucionalizācija.” Pēc tam – nodaļas, kas attiecas uz ES pilnvarām un tās izpausmi. Turpmāk varēs pāriet uz projekta otro daļu – ES politiku.

Tieši ārpolitikas jeb, precīzāk izsakoties, diplomātijas jomā ir izteikti priekšlikumi par varas sadalījumu. Šādas diskusijas tiek ierosinātas tā, it kā būtu iespējams noteikt, kurš lemj par ES ārpolitiku. Taču patiesība ir nedaudz citāda, jo ES pagaidām nav kopējās ārpolitikas. Ir atsevišķi “kopīgi ārpolitiski pasākumi”, kas bieži vien tiek veiksmīgi īstenoti kā, piemēram, Balkānos. Taču nevar runāt par kopīgu diplomātiju starptautiskajā arēnā.

Augstākā pārstāvja izvirzīšana ES ārlietu ministra postenī, kā arī uzticot viņam ārlietu ministru padomes pastāvīgo prezidentūru varētu stimulēt Eiropas valstīm tik nepieciešamo diplomātiskās darbības apvienošanu. Prezidentūra nodrošinātu nepieciešamo pēctecību.

Ir pamats padomāt par ES institucionālās struktūras uzbūvi, pievēršot uzmanību Savienības politiskajiem mērķiem. Neizpratne par varas sadalījumu tiks arvien vairāk izkliedēta, jo vairāk tiks nostiprināta ES divkāršā leģitimitāte – tas nozīmē, tautu un valstu savienība, un jo vairāk tiks precizēta kopienas dimensijas un valstu kompetenču ietveršana kopīgā rīcībā.

Pēc “Le Monde” Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti, Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī” – saīsinājumā.