Ministru kabineta rīkojums Nr.40

Rīgā 2003.gada 24.janvārī (prot. Nr.4, 14.§)

Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija rīkojumu Nr.286 “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 163./164.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 24.janvāra rīkojumu Nr.40

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversme

Preambula

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola dibināta kā Rīgas Pedagoģiskā augstskola saskaņā ar Ministru kabineta 1994. gada 10. maija rīkojumu nr. 206-r “Par Rīgas Skolotāju institūta un Imantas Skolotāju institūta reorganizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 60.nr.). Saskaņā ar 1995.gada 16.februārī pieņemto Satversmi Rīgas Pedagoģiskā augstskola pārdēvēta par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu (tālāk tekstā — “augstskola”). Šī Satversme atbilst augstskolas darbībai un attīstības perspektīvai.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pirmā Satversme apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija rīkojumu nr. 286 (prot.nr. 28,3 ). Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā Satversmē veikti grozījumi un papildinājumi. Augstskolas Satversmes sapulce 2001.gada 2.aprīlī pieņēma otro Satversmi.

Augstskola ir Latvijas Republikas valsts augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kas savus darbības mērķus sasniedz, īstenojot profesionālo un akadēmisko studiju programmas. Tā sekmē zinošas, tikumiskas un estētiski attīstītas personības veidošanos, kas savā profesionālajā darbībā spēj radoši izmantot iegūto pieredzi un piedalās sociālo attiecību un valsts ekonomisko pamatu stabilizācijā un stiprināšanā.

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Augstskola atbilstoši Latvijas izglītības sistēmas un tautsaimniecības pieprasījumam sagatavo un izglīto skolotājus, izglītības darba vadītājus un citus speciālistus. Augstskolas saīsinātais nosaukums ir RPIVA.

2.Augstskolas nosaukums citās valodās ir:

Riga Teacher Training and Educational Management Academy (angļu valodā);

Rigaer Hochschule fūr Pedagogik und Bildungsleitung (vācu valodā);

Рижская академия педагогики и управления образованием (krievu valodā);

Academie de Pedagogie et de Gestion Pedagogique de Riga (franču valodā).

3.Augstskolas juridiskā adrese: Imantas 7.līnija 1., Rīga LV-1083, Latvija.

4.Augstskolas dibinātāja ir Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

5.Augstskola studiju programmu realizācijā izmanto nacionālās un pasaules kultūras pieredzi, lai sagatavotu tādus skolotājus, izglītības darba vadītājus un citus speciālistus, kuri spēj nodrošināt profesionālu darbību noteiktos sabiedrības kultūrvēsturiskajos un sociālekonomiskajos apstākļos.

6.Augstskolā tiesības studēt ir:

6.1.Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir Latvijas Republikā izdotā nepilsoņa pase, kā arī ārvalstniekiem, kuriem ir izsniegta pastāvīgas uzturēšanās atļauja, neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases, etniskās piederības, politiskiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un nodarbošanās;

6.2.personām, kurām ir izvēlētajām studiju programmu prasībām atbilstošs izglītības dokuments.

7.Augstskola ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa personāla tiesībām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

8.Augstskola darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, šo Satversmi.

9.Augstskola ir juridiska persona. Tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu “Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola”, var būt savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.

 

II. Darbības mērķis, uzdevumi un pamatprincipi

10.Augstskolas darbības galvenais mērķis ir

dot iespēju studentiem iegūt augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību un gatavību motivētai profesionālai darbībai, kas nodrošina absolventu konkurētspēju darba tirgū, kā arī attīstīt augstskolas specifikai atbilstošās zinātņu nozares.

11.Augstskolas uzdevumi ir

11.1.veidot studiju procesam atbilstošu psiholoģisko, pedagoģisko, sociālo un materiālo vidi, kas sekmē cilvēka iekšējās un ārējās pasaules attīstību;

11.2.veidot pētnieciski orientētu studiju procesu, kas sekmē studentu apziņas un domāšanas kā izglītības rezultāta attīstību, rada profesionālu kompetenci un viņa profesionālās rīcības motīvus;

11.3.attīstīt augstskolas specifikai atbilstošās zinātņu nozares;

11.4.organizēt iedzīvotāju interešu izglītību un profesionālo tālākizglītību.

12.Augstskolas darbībā tiek ievēroti šādi principi:

12.1.humānisms un demokrātija;

12.2.studiju procesa internacionalizācija un mobilitāte;

12.3.mūsdienīga informācijas tehnoloģiju ieviešana un izmantošana;

12.4.radošums;

12.5. teorētisko studiju un prakses integrācija;

12.6. studējošo līdzdalība studiju programmu pilnveidē.

 

III. Kompetence un darbības formas

13.Augstskola atbilstoši mērķim un uzdevumiem:

13.1.izstrādā studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību;

13.2.īsteno profesionālo un akadēmisko studiju saturu;

13.3.veic zinātniskās pētniecības darbu.

14.Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību augstskola

14.1.organizē publiskas lekcijas un kursus, rīko kongresus, konferences un sanāksmes, dibina biedrības un izmanto citas darbības formas;

14.2.darbojas nacionālajos un starptautiskajos projektos, fondos, veido savus projektus un fondus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

14.3.slēdz līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

14.4.veic saimniecisko darbību LR likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

14.5.izdod zinātniskus rakstus, metodiskos un mācību līdzekļus.

15.Augstskola patstāvīgi veido savu organizatorisko struktūru, personālsastāvu, nosaka darba samaksu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

 

IV. Personāls

16.Augstskolas personālsastāvu veido:

16.1.akadēmiskais personāls, kuram augstskola ir pamatdarba vieta:

— profesori, asociētie profesori;

— docenti, vadošie pētnieki;

— lektori, pētnieki;

— asistenti.

16.2.vispārējais personāls, kuram augstskola ir pamatdarba vieta:

— administratīvais personāls;

— mācību palīgpersonāls;

— tehniskais personāls;

— saimnieciskais personāls.

16.3.pilnā laika studējošie:

— profesionālo studiju programmu studenti;

— bakalaura studiju programmu studenti;

— maģistra studiju programmu studenti;

— doktoranti.

17.Personāla tiesības un pienākumi:

17.1.augstskolas personāla tiesības un pienākumi ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde;

17.2.augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

17.3.personālam ir tiesības saskaņā ar augstskolas Satversmi noteiktā kārtībā piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam;

17.4.augstskolas personālam ir tiesības piedalīties augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

18.Akadēmiskais personāls:

18.1.augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus, piedalās studējošo izglītošanā, kā arī kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmas un organizē to izpildi. Uzdevumu apjomu katrā no pamatdarbības veidiem nosaka augstskola. Darba samaksas principus augstskolā nosaka Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabinetā noteiktajām likmēm;

18.2.docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti amatos tiek ievēlēti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Nolikumu par vēlēšanām akadēmiskajos amatos augstskolā;

18.3.pretendentu uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares Profesoru padome. Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolas priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu. Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansiālajām iespējām nosaka pati augstskola.

Mākslas specialitātes profesora, asociētā profesora un docenta amatā var ievēlēt arī personas, kuru darbības rezultāti mākslas jaunradē atbilst augstskolas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā un akadēmiskā grāda, ja šai personai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs 5 gadu praktiskā darba stāžs, docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja šai personai ir vismaz 7 gadu praktiskā darba stāžs, bet asociēta profesora amatu var ieņemt persona, kam ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

18.4.par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, augstskola var piešķirt goda nosaukumu emeritus profesors.

18.5.vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) augstskolā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši kvalifikācijai;

18.6.ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs attiecīgais amats, Senāts pēc fakultātes Domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz 2 gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi). Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā docentu, docenta amatā lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora rīkojumu;

18.7.akadēmiskajos un administratīvajos amatos personas tiek pieņemtas darbā Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

18.8.akadēmiskajam personālam pēc nostrādātiem sešiem darba gadiem ir tiesības saņemt apmaksātu sešus mēnešus ilgu akadēmisko atvaļinājumu;

18.9.akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu 3 mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas izstrādāšanai;

18.10.profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

18.11.Akadēmiskā personāla uzdevumi:

18.11.1. Profesoru galvenie uzdevumi:

— augsti kvalificētu lekciju lasīšana, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

— pētnieciskā darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

— doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

— piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā.

— jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošanā.

18.11.2. Asociēto profesoru galvenie uzdevumi:

— pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

— pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

— lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

18.11.3. Docentu galvenie uzdevumi:

— pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata vietas nosaukumam;

— pētnieciskā darba vadīšana maģistra un bakalaura grāda iegūšanai;

— studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

— studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

18.11.4. Lektora galvenie uzdevumi:

— pētniecības darba veikšana saskaņā ar katedras zinātniskā darba programmām vai mākslinieciskā jaunrade;

— pētnieciskā darba vadīšana bakalaura grāda iegūšanai;

— studiju kursu programmu izstrādāšana un vadīšana;

— studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana.

18.11.5. Asistenta galvenie uzdevumi prof., asoc.prof. vai docentu vadībā:

— pētniecības darba veikšana saskaņā ar katedras zinātniskā darba programmām vai mākslinieciskā jaunrade;

— piedalīšanās studiju kursu programmu izstrādāšanā un vadīšanā;

— studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana.

19. Pilna laika studējošiem ir tiesības:

19.1.izvēlēties augstskolas studiju programmu;

19.2.apgūt augstskolas piedāvātās profesionālo vai akadēmisko studiju programmas un iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību;

19.3.izmantot augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas un aparatūru;

19.4.noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

19.5.apgūt augstskolā piedāvātās papildspecialitāšu programmas;

19.6.studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);

19.7.klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);

19.8.sastādīt individuālu studiju papildprogrammu;

19.9.saņemt informāciju visos jautājumos, kas saistīti ar viņu studijām;

augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

19.10.vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldē, darboties augstskolas visu līmeņu pārstāvniecības un vadības institūcijās;

19.11.veidot biedrības, klubus un citas organizācijas;

19.12.akreditētās studiju programmās normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pretendēt uz studiju kredītu, studējošo kredītu;

19.13.saņemt stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

19.14.saņemt atvieglojumus braukšanai sabiedriskajos transportlīdzekļos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

19.15.pretendēt uz valsts budžeta finansētajām brīvajām studiju vietām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20.Vispārējais personāls.

Vispārējā personāla uzdevums ir atbilstoši ieņemamajam amatam un profesionālajai kvalifikācijai palīdzēt augstskolas akadēmiskā darba veikumā un gādāt par tā nodrošinājumu.

21.Augstskolas vadība rūpējas par personāla darba un studiju apstākļiem, veselību un atpūtu, kā arī dod iespēju paaugstināt kvalifikāciju vai iegūt jaunu kvalifikāciju.

 

V. Augstskolas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas

22.Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

— Satversmes sapulce;

— Senāts;

— rektors;

— Revīzijas komisija;

— Šķīrējtiesa.

23.Satversmes sapulce ir augstskolas augstākā koleģiālā pārstāvības un valdības institūcija un lēmējinstitūcija.

23.1.Satversmes sapulce

23.1.1.pieņem un groza augstskolas Satversmi;

23.1.2.ievēlē un atceļ rektoru;

23.1.3.noklausās rektora pārskatu;

23.1.4.ievēlē Senātu;

23.1.5.ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

23.1.6.apstiprina Satversmes sapulces, Revīzijas komisijas, šķīrējtiesas un Senāta nolikumus;

23.1.7.izskata un izlemj konceptuālus augstskolas darbības un attīstības jautājumus;

23.1.8. izskata iesniegumus par Senāta, rektora, Šķīrējtiesas un Revīzijas komisijas pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu;

23.1.9. ar divu trešdaļu balsu vairākumu atsauc Satversmes sapulces, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas locekļus.

23.2.Satversmes sapulci ievēl no pamatdarbā esošā personāla un studējošiem, aizklāti balsojot no:

— asociētiem profesoriem,

profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla — 47 delegātus,

— studējošajiem — 16 delegātus,

— citām darbinieku grupām — 14 delegātus.

23.3. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars — ne mazāks par 15%.

23.4. Satversmes sapulci ne retāk kā reizi divos gados sasauc rektors vai Senāts. Satversmes ārkārtas sapulci sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, ne mazāk kā viena trešdaļa no studējošo vai viena trešdaļa no struktūrvienību darbinieku skaita.

23.5. Satversmes sapulces delegātu pilnvaru laiks ir 3 gadi no Satversmes sapulces ievēlēšanas dienas. Satversmes sapulces delegāts zaudē Satversmes sapulces dalībnieka pilnvaras, ja pārtrauc pamatdarba vai studējošā attiecības ar augstskolu. Viņa vietā no attiecīgās personāla grupas, aizklāti balsojot, tiek ievēlēts cits Satversmes sapulces dalībnieks.

23.6. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību un skaitu nosaka augstskolas Satversmes sapulces nolikums.

23.7. Satvermes sapulces lēmumu pieņemšanas kārtība:

— sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no tās dalībniekiem;

— lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu (puse + viena balss), atklāti balsojot;

— augstskolas amatpersonu vēlēšanas notiek, aizklāti balsojot;

— divas trešdaļas ievēlēto sapulces dalībnieku balsu nepieciešams augstskolas Satversmes, augstskolas Sapulces nolikuma apstiprināšanai, papildināšanai, grozīšanai vai atcelšanai, rektora, Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas locekļu atsaukšanai.

24.Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras.

24.1.Senāts ievēlē:

24.1.1.Senāta priekšēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru;

24.1.2.augstskolas Goda doktorus un Goda biedrus;

24.1.3. augstskolas Padomnieku konventu;

24.2.apstiprina:

24.2.1.pēc rektora priekšlikuma prorektorus, institūtu direktorus, izpilddirektoru, kā arī struktūrvienību vadītājus;

24.2.2.dekānus, katedru vadītājus pēc attiecīgās fakultātes Domes priekšlikuma;

24.2.3.apkalpojošo augstskolas struktūrvienību vadītājus;

24.2.4.fakultātes Domē ievēlētos docentus, lektorus, asistentus;

24.2.5.augstskolas struktūrvienību, kā arī augstskolas pārziņā esošo biedrību un citu institūciju statūtus un nolikumus;

24.2.6.augstskolas dibināto biedrību, iestāžu un uzņēmumu statūtus;

24.2.7.nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

24.2.8.Studējošo pašpārvaldes nolikumu un vēlēšanu rezultātus, Studentu parlamenta lēmumus, kuri obligāti visiem studējošiem;

24.2.9.studējošo uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

24.2.10.nolikumus par studiju gaitu, pārbaužu kārtību, kā arī kvalifikācijas piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību;

24.2.11.augstskolas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu, studiju maksu atbilstoši augstskolas budžeta komisijas nolikumā paredzētajai kārtībai;

24.2.12. augstskolas Padomnieku konventa, Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes nolikumus;

24.2.13.studiju programmas;

24.2.14.paplašinātās nozares Profesoru padomes sastāvu;

24.2.15.augstskolas iekšējās kārtības noteikumus;

24.2.16.revīzijas komisijas pārbaudes rezultātus.

24.3.lemj:

24.3.1.par fakultāšu, katedru, laboratoriju, filiāļu, uzņēmumu, iestāžu un citu augstskolas struktūrvienību (skolu, centru, dienestu un citu institūciju) izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

24.3.2.par ierosinājumu piešķirt patstāvību atsevišķām augstskolas struktūrvienībām un to saistībām ar augstskolu;

24.3.3.par Satversmes sapulces sasaukšanu.

24.3.4.par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem.

24.4.Senātu ievēl Satversmes sapulce no Satversmes sapulces dalībniekiem uz 3 gadiem. Senāta sastāvā ietilpst 30 pārstāvji no augstskolas akadēmiskā personāla, 3 no vispārējā personāla un 6 no pilna laika studējošiem.

24.5.Akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un pilnā laika studējošo pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgas kategorijas personāla pārstāvji.

Studējošo pārstāvjus Senātā deleģē Studējošo pašpārvalde. Senatori zaudē darbības pilnvaras, ja pārtrauc pamatdarba vai studējošā attiecības ar augstskolu. Viņa vietā no Satversmes dalībnieku attiecīgās personāla grupas, aizklāti balsojot, tiek ievēlēts cits senators.

24.6.Senāts atbilstīgi augstskolas darbības galvenajiem uzdevumiem veido patstāvīgas komisijas, kas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus lēmumu projektiem.

24.7.Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs.

24.8.Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

24.9. Senāta lēmumu pieņemšanas kārtība:

— Senāts ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairākums no senatoriem;

— lēmumus pieņem ar Senāta klātesošo balsu vairākumu, atklāti balsojot;

— visas personāla vēlēšanas ir aizklātas.

25.Rektors:

25.1.rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu;

25.2.rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas;

25.3.kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors;

25.4.augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā;

Ja rektors netiek apstiprināts, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās;

25.5.Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

25.6.Rektora kompetence:

25.6.1.atbild par augstskolas darbības atbilstību augstskolas Satversmei, Senāta lēmumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

25.6.2.personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību, nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, ik gadu atskaitās Senātam;

25.6.3.atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

25.6.4. veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

25.6.5. atbild par augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

27.6.6. iesniedz priekšlikumus par prorektoru, izpilddirektora kandidatūrām Senātam;

25.6.7. nosaka izpilddirektora kompetenci;

26.Revīzijas komisija.

26.1.Tās sastāvā ir trīs cilvēki, kurus no augstskolas akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un pilna laika studējošiem ievēlē Satversmes sapulce uz 3 gadiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas Satversmei. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Senātā.

26.2.Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas skar augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

26.3.Revīzijas komisija revīziju veikšanai var pieaicināt arī attiecīgus speciālistus.

27.Šķīrējtiesa.

27.1.tās sastāvā ir trīs cilvēki, kurus aizklātā balsošanā uz 3 gadiem ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla, tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administrācijas pārstāvji.

27.2.Šķīrējtiesa izskata:

27.2.1.studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

27.2.2.strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija.

27.2.3.Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

28.Koleģiālās vadības lēmējinstitūcijas.

28.1.Zinātnes padome.

28.1.1.Zinātnes padome pārzina zinātniskās pētniecības darbu, risina zinātnisko kadru sagatavošanas un kvalifikācijas jautājumus, kā arī saskaņo zinātnisko darbību ar Latvijas zinātnes attīstības prioritātēm. Tā darbojas zinātņu prorektora vadībā un tās sastāvā ietilpst fakultāšu dekāni, vadošie pētnieki;

28.1.2. zinātniskās pētniecības darbs augstskolā notiek saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību”, augstskolas Satversmi un Senāta lēmumiem;

28.1.3. Zinātnes padomes pienākums ir sadarbībā ar augstskolas administrāciju rast iespēju publicēt augstskolas akadēmiskā personāla pētījumus augstskolas zinātnisko rakstu krājumos.

28.2.Studiju padome.

Studiju padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas studiju prorektora vadībā, un tās sastāvā ietilpst programmu direktori, fakultāšu dekāni vai personas, kas fakultātē kārto studiju jautājumus, kā arī citi ar šī darba organizāciju saistīti speciālisti un studējošo pārstāvji.

28.3.Saimniecības padome.

28.3.1.Augstskolas saimniecisko darbību pārzina Saimniecības padome, kuras sastāvā ietilpst izpilddirektors, fakultāšu pārvaldes un saimniecības vadošo darbinieku pārstāvji, Senāta pārstāvji un speciālisti — ekonomists un finansists. Saimniecības padomi vada prorektors administratīvi saimnieciskajā darbā.

28.3.2. Lemjot jautājumus par konkrētām struktūrvienībām vai studējošajiem, padomē piedalās attiecīgo struktūrvienību vadītāji vai viņu vietnieki, kā arī Studējošo pašpārvaldes deleģēti pārstāvji, kuriem ir balss tiesības attiecīgo jautājumu izlemšanā.

28.3.3.Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes personālsastāvu iesaka prorektori un to sastāvu uz 3 gadiem un nolikumus apstiprina Senāts. Minētās padomes pieņem lēmumus attiecīgās padomes nolikumā noteiktās kompetences ietvaros ar balsu vairākumu. Iesniegumus par padomju lēmumu pārsūdzēšanu izskata Senāts.

Viena ceturtdaļa no attiecīgā padomes sēdē klātesošiem, kā arī attiecīgais prorektors ir tiesīgs pieprasīt jautājuma izskatīšanu un izlemšanu augstākā vadības institūcijā (arī Senātā).

 

VI. Studējošo pašpārvalde

29.Augstskolā studējošiem ir sava pašpārvalde.

29.1.Studējošo pašpārvalde aizstāv un pārstāv studējošo intereses augstskolas lēmējinstitūcijās akadēmiskās, saimnieciskās un kultūras dzīves jautājumos;

29.2.nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

29.3.pārstāv augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām;

29.4 .reprezentē studējošos augstskolas iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

29.5.studējošo pašpārvaldes augstākā lēmējinstitūcija augstskolā ir Studentu parlaments, kurš darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie, ko apstiprina Senāts. Senāts var atteikt nolikuma apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

30.Studentu parlamenta lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošiem.

31.Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas Senātā, fakultātes domē un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

32.Augstskolā studējošo biedrību, klubu un citu organizāciju līdzdalību Studējošo pašpārvaldē nosaka Studējošo pašpārvaldes nolikums, kas apspriests un apstiprināts Studentu parlamentā.

33.Studējošo biedrībās, klubos un citās organizācijās var tikt iekļauti arī nepilna laika studējošie.

34.Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studentu parlamenta darbību.

35.Studentu parlamenta pārstāvjiem ir tiesības:

35.1.pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no augstskolas jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses;

35.2.līdzdarboties visās augstskolas lēmējinstitūcijās;

35.3.piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

 

VII. Studijas augstskolā

36. Augstskola dod iespēju iegūt profesionālo vai akadēmisko izglītību valsts valodā.

37.Studijas augstskolā notiek saskaņā ar Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām, licenzētām un akreditētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

38.Studijas augstskolā ir zināšanu un prasmju apguve, kompetenču un attieksmju pilnveide atbilstoši profesionālo vai akadēmisko studiju programmai, vai tālākizglītības programmai.

39.Studijas augstskolā koordinē Studiju padome un Studiju daļa.

40.Augstskola realizē profesionālās, akadēmiskās un tālākizglītības studiju programmas, kā arī var realizēt arī studijas doktorantūrā.

41.Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, akadēmiskās maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā.

42.Studiju programma nosaka profesionālās kvalifikācijas vai akadēmiskā grāda iegūšanai izvirzāmās prasības, šīs programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu (kursu uzskaitījumu un to raksturojumu). Studiju programmas pieteikumā iekļauj programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā un palīgpersonāla raksturojumu, nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu, studiju programmas īstenošanas iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu, programmas izmaksas.

43.Studiju programmu apstiprina Senāts pēc fakultātes Domes un Studiju padomes ieteikuma. Pirms apstiprināšanas tiek organizēta neatkarīga studiju programmas ekspertīze.

44.Atbildīgais par studiju programmas realizāciju ir attiecīgās studiju programmas direktors, kuru iesaka Studiju padome un apstiprina Senāts.

45.Studiju procesa nodrošināšanai augstskola izdod mācību līdzekļus, informatīvus un metodiskus materiālus.

46.Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana, vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Akadēmiskajām bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

47.Studiju programmu finansē no valsts budžeta un citiem līdzekļiem. Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā augstskolas studiju programmā vai citas augstskolas studiju programmā.

48.Studiju programma beidz savu darbību pēc Senāta lēmuma.

 

VIII. Augstskolas struktūrvienības

49.Augstskolas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē saskaņā ar Satversmi Senāts. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskas personas statuss. To uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikums, kuru apstiprina augstskolas Senāts.

50.Augstskolas struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus, to atvēršanu un līdzekļu izmantošanu regulē LR likumdošana un normatīvie akti, kā arī augstskolas Senāta apstiprināti akti.

51.Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskola var veidot struktūrvienības — katedras, profesoru grupas, fakultātes, nodaļas, filiāles, zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus, Studiju centrus u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolā ir tiesības veidot citas struktūrvienības.

52.Organizatoriskās struktūrvienības.

52.1.Fakultāte.

52.1.1.fakultāte ir augstskolas organizatoriska struktūrvienība. Tā apvieno noteiktas zinātnes nozares vai apakšnozares, katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē profesionālās vai akadēmiskās izglītības studiju programmas, kā arī zinātniskās pētniecības programmas, un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

52.1.2.fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Fakultātes darbību vada un pārzina fakultātes Dome, dekāns un prodekāns. Dekānu ievēlē fakultātes Dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

52.2.Katedra.

Katedra ir augstskolas studiju un pētniecības darba pamatvienība. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes vai profesoru grupas priekšlikuma.. Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

52.3.Laboratorijas.

Laboratorija ir augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstoši zinātniskās laboratorijas nolikumam, ko apstiprina Senāts pēc Zinātnes padomes ierosinājuma.

52.4.Filiāles.

Augstskola var izveidot filiāles, kurām ir zināma organizatoriska patstāvība, kuras ir teritoriāli atdalītas no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras īsteno augstskolas akreditētās studiju programmas.

53.Uzņēmumi, iestādes, koledžas;

53.1.augstskola var dibināt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) Satversmē noteikto augstskolas darbības mērķu sasniegšanai, Valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, birojus u.c.), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām — katedras, profesoru grupas un mācību laboratorijas u.c.) Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko un izglītības iestāžu sadarbību reglamentē noslēgts līgums;

53.2.lēmumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem Senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām struktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība;

53.3.valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes vadītāju apstiprina augstskolas Senāts. Vadītājam uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības;

53.4.augstskola var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas Senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu;

53.5. augstskolas dibinātā iestāde vai uzņēmums, koledžas darbojas kā patstāvīga juridiska persona, ievērojot Augstskolu likumu un citu likumu noteikumus, kā arī savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina Senāts.

54. Augstskolas iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanu veic audita daļa.

 

IX. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

55.Augstskolas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Augstskola savu īpašumu pārvalda, izmanto un rīkojas ar to atbilstīgi Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un augstskolas Satversmei. Augstskolas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

56.Augstskolas finansu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko augstskola gūst, veicot darbību Satversmē noteikto mērķu realizācijai. Augstskolas ienākumus veido:

56.1.valsts finansējums

— no valsts pamatbudžeta izglītībai, optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs bāzes finansējums;

— studiju maksa, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājumu kredītu veidā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu.

56.2.citi ienākumi, t.sk.:

— studiju maksa,

— ienākumi no maksas pakalpojumiem;

— ienākumi no saimnieciskās darbības, ko augstskola gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu realizācijai;

— ziedojumi un dāvinājumi;

— citi LR spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētie ienākumi.

57.Augstskolas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību”, bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Līdzekļus, kas piešķirti konkrētu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

Augstskolas atsevišķu struktūrvienību finansu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst augstskolas budžetā.

Augstskolas personālam pieejamā veidā publicē augstskolas budžeta projektu (ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā), Senāta apstiprināto budžetu vai grozījumus tajā, kā arī pārskatu par tā izpildi. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, izglītības un zinātnes ministram.

58.Augstskolai ir tiesībās Latvijas Republikā un ārvalstīs:

58.1. atvērt filiāles un pārstāvniecības;

58.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem;

58.3. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;

59.Augstskolai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos un citās jomās.

Augstskolai ir arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

 

X. Satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība

60.Augstskolas Satversmi pieņem un izmaiņas un grozījumus tajā izdara Satversmes sapulce.

61.Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājās spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets.

 

XI. Augstskolas reorganizācija vai likvidācija

62.Lēmumu par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.