Ministru kabineta rīkojums Nr.41

Rīgā 2003.gada 24.janvārī (prot. Nr.4, 16.§)

Par Rīgas Juridiskās augstskolas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līguma par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu 3.punktu un Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Juridiskās augstskolas Satversmi.

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 24 .janvāra rīkojumu Nr.41

Rīgas Juridiskās augstskolas Satversme

Preambula

 

Bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas Juridiskā augstskola” dibināta 1997. gada 14. jūlijā. Rīgas Juridisko augstskolu dibinājusi Latvijas Republikas valdība, Zviedrijas Karalistes valdība un Sorosa Fonds – Latvija, 1997.gada 14.jūlijā noslēdzot līgumu, kas ar 1997.gada 20.novembra likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu” apstiprināts Saeimā.

Satversme apstiprināta 2002.gada 5.jūnija Direktoru valdes sēdē.

I. Vispārīgie noteikumi

 

1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Juridiskā augstskola", turpmāk tekstā “Augstskola” ir juridisku personu dibināta izglītības un zinātnes iestāde, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un kuras darbības juridiskais pamatojums noteikts likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās Augstskolas dibināšanu” un Augstskolas Statūtos.

2. Likumu “Par bezpeļņas organizācijām”, “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” un Augstskolu likuma un citu tiesību aktu normas piemēro, ja tie nav pretrunā ar likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu” un 1997.gada 14.jūlija Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu.

3. Augstskolas pilns nosaukums ir:

3.1. latviešu valodā - bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu      atbildību “Rīgas Juridiskā augstskola”;

3.2. angļu valodā - Non-profit Organization Limited Liability Company ‘’Riga Graduate School of Law”;

3.3. krievu valodā ­ Некомерческая организация общество с ограниченной ответственностью “Рижская высшая юридическая школа”;

3.4. igauņu valodā - Mittetulunduslik  osaühing  “Riia Kõrgem Õigusteaduste Ülikool”;

3.5.lietuviešu valodā - Pelno nesiekianti ribotos atsakomybės organizacija  ”Rygos Aukštoji Teisės Mokykla”.

4. Augstskolas saīsināts nosaukums ir:

4.1. latviešu valodā ­ Rīgas Juridiskā augstskola;

4.2. angļu valodā - Riga Graduate School of Law;

4.3. krievu valodā – Рыжская высшая юридическая школа;

4.4. igauņu valodā - Riia Kõrgem Õigusteaduste Ülikool;

4.5. lietuviešu valodā - Rygos Aukštoji Teisės Mokykla.

5. Augstskolas juridiskā adrese ir: Alberta iela 13, Rīgā, LV - 1010, Latvijas Republika.

6. Augstskolai ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes tiesības, ko raksturo Augstskolas autonomija un akadēmiskā brīvība.

7. Augstskolas diploms atzīts par spēkā esošu Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas likumiem un tajā var izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni.

8. Augstskolai ir zīmogs ar Augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī Augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku. Augstskolai var būt arī savs karogs un cita atribūtika.

9. Savu uzdevumu veikšanai Augstskola saskaņā ar tās Statūtiem un ar Direktoru valdes lēmumu var dibināt vai likvidēt Augstskolas nodaļas, filiāles, pārstāvniecības, iestādes un uzņēmumus Latvijas Republikā un ārvalstīs, reģistrējot tās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Augstskolas nodaļas, filiāles, pārstāvniecības, iestādes un uzņēmumi darbojas saskaņā ar to statūtiem, ko apstiprinājusi Augstskola.

II.   Darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi

10. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir radīt studentiem iespēju iegūt augstāko izglītību un kvalifikāciju tiesību zinātņu jomā, lai saglabātu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Republikām nepieciešamo intelektuālo potenciālu, veicinātu tautsaimniecības attīstību un nostiprinātu tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatus.

 11. Augstskolas uzdevums ir izglītot tiesiskai un demokrātiskai valstij nepieciešamos speciālistus, īstenot viņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju. Tās uzdevums arī ir veicināt tiesību zinību pētniecību un tālākattīstību, veikt zinātniskos pētījumus, izdot mācību grāmatas un studiju līdzekļus.

 12. Īstenojot savas darbības mērķus un uzdevumus, Augstskola pamatojas uz šādiem pamatprincipiem:

12.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā brīvība, studiju kursu un zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, brīva zinātniskā viedokļa un rezultātu publicēšana (paušana), ja šī brīvība nav pretrunā ar Augstskolas darbību regulējošiem likumiem;

12.2.   studiju un zinātniskās pētniecības darba nedalāmība;

12.3. studiju un zinātniskās pētniecības darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

13. Augstskola, atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot pamatprincipus:

13.1. izstrādā un pilnveido studiju programmas, plānus, kursu programmas, iekārto auditorijas, tiesu izspēles zāles, datorklases, biblioteku un citas struktūras, ka arī veic citas darbības, lai studējošajiem tiktu radīta iespēja iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, profesionālo kvalifikāciju, kā arī organizē tālākizglītības mācības atbilstoši sabiedrības un valsts vajadzībām;

13.2. nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtie grādi un nosaukumi, iegūtie diplomi un profesionālā kvalifikācija, kā arī dokumenti par studiju programmu daļu apgūšanu atbilstu studentu iegūtajām zināšanām un prasmēm, tos savstarpēji atzītu Latvijā un ārvalstīs;

13.3. nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu un stipendijas, taču ne mazākas par tām, kas noteiktas Latvijas Republikas tiesību aktos.

14. Augstskola piedāvā akadēmisku izglītību studentiem neatkarīgi no to dzimuma, sociālā un finansiālā statusa, rases un nacionālās izcelsmes, politiskās un reliģiskās pārliecības un nodarbošanās.

15. Augstskola saskaņā ar spēkā esošām tiesību normām, atbilstoši saviem mērķiem un uzdevumiem:

15.1. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskās darbības pamatvirzienus;

15.2. piešķir kvalifikāciju, izsniedz valstiski atzītus diplomus, kā arī citus izglītības dokumentus normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

16. Mācības Augstskolā notiek angļu valodā. Studentiem no Baltijas valstīm, iestājoties Augstskolā, ir jāprot attiecīgās Baltijas valsts valoda.

17. Lai studētu Augstskolā ir nepieciešama augstākā izglītība (bakalaura līmenis). Ārvalstnieki var studēt Augstskolā, ievērojot tiesību aktos noteiktās prasības. Augstskolas beidzējs iegūst sociālo zinātņu maģistra akadēmisko grādu tiesību zinātnē.

18. Augstskola saviem studentiem piedāvā akadēmisku izglītību balstoties uz likuma varu, cilvēktiesību un politiskās demokrātijas principiem. Akadēmiskajā programmā ietilpst starptautiskās publiskās tiesības un starptautiskie līgumi, starptautiskās privāttiesības, starptautiskās tirdzniecības tiesības un starptautiskās komercattiecību tiesības, Eiropas Savienības tiesības un materiālās tirdzniecības tiesības un citas.

19. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības dibināt katedras, profesoru grupas, institūtus, nodaļas un fakultātes.

20. Augstskolai ir tiesības, saistībā ar savu akadēmisko un zinātnisko darbību, būt par biedru un dalībnieku, kā arī dibināt biedrības, organizācijas un fondus, organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un sniegt cita veida izglītības pakalpojumus, darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām iestādēm. Minētās biedrības, organizācijas un fondus dibina un darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, Augstskolas statūtiem un šo Satversmi.

III. Augstskolas pārvalde un struktūra

  

 21. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir:

- Direktoru valde;

- Rektors;

- Akadēmiskā padome;

- Senāts;

- Audita komisija;

- Šķīrējtiesa.

  22. Direktoru valde ir augstākā pārstāvības institūcija un lēmējinstitūcija. Tā sastāv no ne mazāk kā pieciem locekļiem. Vienu Direktoru valdes locekli ieceļ Latvijas Republikas valdība; vienu Direktoru valdes locekli ieceļ Sorosa fonds - Latvija; trīs Direktoru valdes locekļus, ieskaitot Priekšsēdētāju, ieceļ Zviedrijas Karalistes valdības pilnvarotais pārstāvis.

 23. Visi Direktoru valdes locekļi tiek iecelti uz trīs gadu laika periodu. Tikai tā puse, kas ir iecēlusi attiecīgo Direktoru valdes locekli, ir tiesīga to atsaukt vai atcelt.

24. Direktoru valde darbojas neatkarīgi, un Latvijas Republikas valdība un Zviedrijas Karalistes valdība apņemas nodrošināt tās neatkarību.

25. Direktoru valde ir kompetenta:

25.1. pieņemt, atcelt un grozīt Augstskolas Satversmi;

25.2. noteikt Augstskolas organizatorisko un vadības struktūru, tajā skaitā akadēmiskā un vispārējā personāla iecelšanas vai ievēlēšanas kārtību;

25.3. iecelt un atcelt Rektoru, un izskatīt Augstskolas akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo sūdzības par Rektora pieņemtiem lēmumiem;

25.4. iegūt līdzekļus Augstskolas uzdevumu veikšanai;

25.5. apstiprināt Augstskolas budžetu un Augstskolas budžeta līdzekļu izmantošanu;

25.6. citus jautājumus, kas saistīti ar Direktoru valdes kompetenci, nosaka Augstskolas Statūti.

26. Rektoru ieceļ Direktoru valde uz trīs gadu termiņu. Tikai Direktoru valdei ir tiesības atcelt Rektoru.

27. Rektors:

27.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu valsts un pašvaldību institūcijās, uzņēmumos un organizācijās;

27.2. uzrauga un vada Augstskolas darbību un ir par to atbildīgs;

27.3. nosaka prorektoru un cita akadēmiskā un vispārējā personāla kompetencē ietilpstošo, vada Akadēmisko padomi un Senātu, atskaitās par savu darbību Direktoru valdei un pilda citus pienākumus saskaņā ar tiesību aktiem, Augstskolas Statūtiem un šo Satversmi;

27.4. apstiprina Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus. Minētās tiesības rektors var deleģēt prorektoram;

27.5. nodrošina un atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti un Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības atbilstību Augstskolas Satversmei, kā arī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

28. Rektora tiesības un pienākumus nosaka darba līgums, Augstskolas Satversme un spēkā esošie tiesību akti.

29. Rektoram, pieņemot lēmumus, izdodot rīkojumus, slēdzot līgumus, kā arī veicot Augstskolas vārdā jebkuras citas darbības, jāievēro Direktoru valdes apstiprinātais akadēmiskās un zinātniskās darbības budžets un jāievēro Direktoru valdes noteiktā kārtība.

 

30. Akadēmiskā padome pārvalda jautājumus, kas saistīti ar Augstskolas mācību un zinātniskā darba organizēšanu un koordināciju.

31. Akadēmiskajai padomei ir tiesības saņemt konsultācijas no Direktoru valdes tās lēmumos, kas  saistīti ar jebkuriem Augstskolas mācību procesa jautājumiem.

32. Akadēmisko padomi izveido un tās kompetenci nosaka Direktoru valde. Akadēmiskā padome sastāv no ne mazāk kā septiņiem locekļiem un sākotnēji tiek izveidota sekojošā veidā: Rektors, saskaņā ar savu ieņemamo amatu, ir Akadēmiskās Padomes loceklis un priekšsēdētājs; vienu locekli ieceļ Latvijas Republikas valdība; vienu locekli ieceļ Atvērtās Sabiedrības Institūts (Open Society Institute) Ņujorkā; vienu Eiropas Savienības pārstāvi ieceļ Augstskolas dalībnieki; trīs locekļus ieceļ Zviedrijas Karalistes valdības pilnvarotais pārstāvis.

33. Akadēmiskās padomes locekļi tiek iecelti uz trīs gadiem.

34. Latvijas Republikas valdība un Zviedrijas Karalistes valdības pilnvarotais pārstāvis, un Atvērtās Sabiedrības Institūts Ņujorkā ir tiesīgi nodot savas vietas Akadēmiskajā padomē jebkurai citai juridiskai personai. Tikai tai pusei, kas ir iecēlusi attiecīgo Akadēmiskās padomes locekli, ir tiesības viņu atlaist vai atsaukt.

35. Akadēmiskās padomes darbību kontrolē un sūdzības par tās pieņemtajiem lēmumiem izskata Direktoru Valde.

36. Akadēmiskā Padome ievēl amatā profesorus, asociētos profesorus, docentus, lektorus, asistentus, vadošos  pētniekus, pētniekus.

37. Akadēmiskās Padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk par divām reizēm gadā. Sēdes sasauc Rektors, pēc konsultācijas ar Akadēmiskās Padomes locekļiem.

 

38. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina dokumentus, kuri reglamentē Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības sfēras. Senāta darbības jautājumus, kas nav noteikti Satversmē, nosaka Direktoru valdes apstiprinātā Senāta nolikumā.

39. Senāts sastāv no vismaz 75 procentiem Augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvju, 10 procentiem vispārējā personāla pārstāvju un 15 procentiem studējošo pārstāvju.

40. Senāts ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja Senāta sēdē piedalās vairāk nekā puse no tajā ievēlētā akadēmiskā personāla. Senāts lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

41. Senāts:

41.1. apstiprina studiju plānus, programmas un kalendāros grafikus saskaņā ar Akdēmiskās Padomes un Direktoru Valdes lēmumiem;

41.2. lemj par Augstskolas un struktūrvienību akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem savas kompetences ietvaros;

41.3. lemj arī citus jautājumus, kas saskaņā ar šo Satversmi un Direktoru valdes apstiprināto nolikumu ietilpst Senāta kompetencē.

42. Senāts, pieņemot lēmumus, ievēro Direktoru Valdes apstiprināto akadēmiskās un zinātniskās darbības budžetu, kā arī Akadēmiskās Padomes un Rektora lēmumus.

43. Augstskolas akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo sūdzības par Senāta pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt Direktoru valdei. Tikai Direktoru valde var atlaist Senātu.

44. Audita komisijai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, Augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem. Audita komisija sagatavoto rakstveida ziņojumu par pārbaudes rezultātiem iesniedz Direktoru Valdei.

45. Audita komisija sastāv no diviem auditoriem, kurus ieceļ uz vienu gadu.

 46. Zviedrijas Karalistes Valdības pilnvarotais pārstāvis ieceļ vienu auditoru un Latvijas Republikas Valdības pilnvarotais pārstāvis un Sorosa fonds – Latvija ieceļ otru auditoru. Tikai tai pusei, kas ir iecēlusi attiecīgo auditoru, ir tiesības viņu atsaukt pirms termiņa.

47. Šķīrējtiesu trīs locekļu sastāvā, aizklāti balsojot, ievēlē Augstskolas Senāts uz trim gadiem no akadēmiskā personāla vidus. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Tās lēmumus apstiprina Augstskolas senāts un izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Direktoru valdei. Šķīrējtiesa savu darbu veic saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām.

   

  IV. Augstskolas personāls

48. Augstskolas personāls sastāv no:

48.1. akadēmiskā personāla;

48.2. vispārējā personāla;

48.3. studējošiem.

49. Augstskolas personālam ir pienākums sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, kā arī pildīt darba līgumos noteiktos pienākumus.

50. Augstskolas akadēmiskajam un vispārējam personālam ir tiesības šajā Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas pārvaldē, tikt ievēlētam Augstskolas pārvaldes institūcijās, kā arī tiem ir citas tiesību aktos un darba līgumos noteiktās tiesības. Ja ar personu, kas ir ievēlēta kādā no Augstskolas pārstāvības, vadības vai lēmējinstitūcijām, Augstskolai beidzas darba attiecības vai tā tiek eksmatrikulēta, šīs personas pilnvaras attiecīgajā institūcijā beidzas.

51. Augstskolas akadēmisko personālu veido:

51.1. profesori;

51.2. asociētie profesori;

51.3. docenti;

51.4. vadošie pētnieki;

51.5. lektori;

51.6. pētnieki;

51.7. asistenti.

52. Augstskolas studējošiem ir tiesības:

52.1. noteiktā kārtībā izmantot studijām un zinātniskajam darbam Augstskolas telpas, iekārtas, bibliotēku, aparatūru un citu Augstskolas īpašumu;

52.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības un studijas;

52.3. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē;

52.4. līdzdarboties un ievēlēt savus pārstāvjus Augstskolas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās, kas lemj par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

52.5. dibināt biedrības, klubus un citas organizācijas;

52.6. izmantot citas šajā Satversmē un tiesību aktos noteiktās tiesības.

53. Augstskolas studējošiem, absolventiem un doktorandiem ir savs pašpārvaldes orgāns – Studentu asociācija. Studentu asociācija darbojas saskaņā ar tās statūtiem.

54. Studentu asociācija:

54.1. reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

54.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses Augstskolā un citās valsts un privātās iestādēs un organizācijās;

54.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Senātā.

   V. Augstskolas īpašums un darbības finansējums

  

55. Augstskolas īpašums veidojas no Augstskolai piederošās kustamās un nekustamās mantas, kā arī finansu līdzekļiem. Augstskolas īpašumu pārvalda Direktoru valde Augstskolas statūtos noteiktajā kārtībā, ievērojot tiesību aktus. Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārvaldes institūcijas rīkojas ar Augstskolas īpašumu Direktoru valdes noteiktajās robežās un kārtībā.

56. Augstskolas ieņēmumi veidojas no:

56.1. Augstskolas dalībnieku dotācijām un tiesību aktos noteiktā kārtībā saņemtā valsts  finansējuma;

56.2. fizisko un juridisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;

56.3. ieņēmumiem no Augstskolas īpašuma izmantošanas;

56.4. mācību maksām par kvalifikācijas paaugstināšanu un tālākizglītību, ko Augstskola organizē kursu un semināru veidā;

56.5. mācību maksām par citiem izglītības pakalpojumiem;

56.6. citiem tiesību aktos neaizliegtiem ieņēmumiem.

57. Augstskolas īpašums tiek izmantots, lai nodrošinātu Augstskolas akadēmisko un zinātnisko, kā arī saimniecisko darbību.

   VI. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

58. Satversmi var pieņemt un grozīt tikai Direktoru valde.

59. Satversmes grozījumus var ierosināt:

59.1. rektors;

59.2. jebkurš Akadēmiskās padomes loceklis;

59.3. Senāts.

VI. Augstskolas likvidācija vai reorganizācija

60. Lēmumu par Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Augstskolas dalībnieki saskaņā ar augstskolas statūtiem.

61. Augstskola ar visu savu īpašumu garantē, ka konkrētas studiju programmas likvidācijas gadījumā, attiecīgās programmas studentiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā.