Eiropa patiesībā nepiedzīvo paplašināšanās procesu, bet beidzot atgriežas savās patiesajās robežās

Šodien, 28. janvārī, Valsts prezidente atgriežas no Pasaules ekonomikas foruma Davosā, kur foruma ietvaros piedalījās dažādās diskusijās un tikās ar citu valstu līderiem

Foto: Aiva Rozenberga Foruma laikā Davosā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, tiekoties ar: Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu, Somijas prezidenti Tarju Halonenu (augšējos attēlos), Eiropas Savienības komisāri izglītības un kultūras jautājumos Vivjenu Redingu un Ukrainas premjerministru Viktoru Janukoviču

Sestdien, 25. janvārī, Davosas Pasaules ekonomikas forumā, runājot diskusijā “Lielākas Eiropas drošības imperatīvs”, Valsts prezidente pauda pārliecību, ka Eiropa patiesībā nepiedzīvo paplašināšanās procesu, bet gan atgriežas savās patiesajās robežās līdz ar jauno kandidātvalstu atgūšanos pēc dzelzs priekškara krišanas un reformu procesa. V.Vīķe-Freiberga izteica bažas, vai Eiropa šodien “neguļ uz riteņiem”, un, fokusējoties uz iekšējām problēmām, piemēram, imigrāciju, daļēji nenovērš uzmanību no pašreiz būtiski svarīgiem kopējiem drošības izaicinājumiem, kuru risināšanā nepieciešama cieša Eiropas kopienas valstu sadarbība. Diskusijā spriests arī par nodokļu politikas ietekmi uz kontrabandas apjomiem, kā arī sadarbības nepieciešamību, sargājot valstis no narkotiku un cita veida noziedzības plūsmas.

Prezidente sestdien tikās arī ar ASV Kolorado štata gubernatoru Bilu Ovenu un ES izglītības un kultūras komisāri Vivjenu Redingu.

Sarunā prezidente un V.Redinga apspriedās par iespējām aktīvi sadarboties Latvijai un Eiropas valstu kopienai Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī par studentu izglītības paplašinātām iespējām Eiropas vienotā izglītības telpā.

Runājot par šā gada septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu, abas puses uzsvēra plašas informācijas nozīmi un bija vienisprātis, ka cilvēkiem Latvijā ir tiesības vēlēties zināt par visu, kas viņus ietekmēs pēc iespējamās valsts dalības Eiropas Savienībā (ES). Akcentēta arī ministriju loma, aktīvi un saprotami gādājot par savas nozares ES informācijas pasniegšanu sabiedrībai. V.Redinga stāstīja, ka, piemēram, viņas dzimtenē Luksemburga no ES gūst regulāru atbalstu nacionālās kultūras, vēstures pieminekļu saglabāšanai un kultūrvidei.

Vivjena Redinga, kas Rīgā bijusi 90. gadu sākumā, sacīja, ka ir guvusi lielisku iespaidu par pilsētu, kas neapšaubāmi ir daļa no Eiropas kultūras un vēsturiskā mantojuma. Viņa vēlētos savā ES komisāres amatā veicināt starp Eiropas tautām nacionālo kultūru dažādības apzināšanu, ar dažādu projektu un izglītības sistēmas starpniecību stāstot par dažādu kultūru īpatnībām. “Mūsu bagātība Eiropā ir tā, ka mums joprojām ir tik daudz nacionālo kultūru, bet mēs esam vienoti vērtībās, un ir tikai atbalstāms tas, lai iespējami vairāk cilvēku uzzinātu arī par Latvijas kultūras vēsturi un šodienu,” sacīja V.Redinga, piebilstot, ka “tas ir tāpat kā dzīvē – mēs cits citu iepazīstam un kļūstam par draugiem”.

V.Redinga atzīmēja, ka viena no valodām, kas visātrāk uzrunā cilvēkus, ir kino, tāpēc pauda gandarījumu, ka vairāki Latvijas kino projekti ir guvuši ES atbalstu.

Uzsvērta izglītības tīkla stiprināšanas nozīme Eiropā, turpinot kontinenta intelektuālā potenciāla nodrošināšanu, un šajā kontekstā abas puses runāja par universitāšu un studentu sadarbības izvēršanu.

Prezidente Davosas foruma laikā piedalījās diskusijās par transatlantiskās drošības nākotni, Eiropas drošības imperatīvu, kā arī runāja par valsts, akadēmisko aprindu un mediju lomu diskusijā “Vai politkorektums ir gājis par tālu”, uzsverot būtisko nepieciešamību neierobežot demokrātisko vērtību īstenošanos valsts un sabiedrības ikdienā.

V.Vīķe-Freiberga forumā tikās ar pagājušā gada nogalē ievēlēto Ukrainas premjerministru Viktoru Janukoviču.

Tā bija iepazīšanās tikšanās, kuras laikā Ukrainas valdības vadītājs pauda savas valsts vēlmi pārņemt no Latvijas integrācijas pieredzi Eiropas valstu kopienā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina apsveic Latvijas sasniegumus, saņemot uzaicinājumus dalībai ES un NATO. “Latvija mums ir paraugs, arī mēs vēlamies kļūt par Eiropas valstu saimes pilntiesīgu sastāvdaļu,” sacīja V.Janukovičs. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija ir veikusi ļoti nozīmīgas valsts attīstības reformas un ir gatava ar to gaitā radušos pieredzi iepazīstināt arī citus, piemēram, Ukrainu. Viņa sacīja Ukrainas premjeram, ka ES paplašināšanās process palielinās arī pārticības un stabilitātes telpu Eiropā, un Latvija ir ieinteresēta, lai šajā telpā būtu arī tās partneri — valstis, kas gatavas Eiropas demokrātijas un reformu vērtībām, piemēram, Ukraina.

Svētdien, 26. janvārī, Valsts prezidente diskusijā “Kas ir kultūra, kas — politika?” runāja par valsts lomu nacionālās kultūras stiprināšanā un attīstībā.

Viņa atzīmēja, ka kultūras jēdziens, pēc viņas domām, būtu jāatdala no izklaides, kura šodien pilnībā pakļauta brīvā tirgus principiem. “Nacionālā kultūra ir kas vairāk nekā izklaide, un daudzi tās elementi nav samērojami ar atbilstību to monetārajai izpratnei. Stāstot par latviešu literātu un kultūras cilvēku spēju caur zemtekstu un mākslas valodu padomju okupācijas laikos uzturēt nācijā dzīvas brīvības alkas, prezidente sacīja, ka arī tagad, brīvā pasaulē, vispirms pašai valstij ir jārūpējas par savas kultūras, identitātes saglabāšanu un nedrīkst to atstāt pašplūsmā brīvajā tirgū vai tikai nodot mecenātu rokās. “Mūsu kultūras bagāža un mantojums būs apliecība Eiropas un pasaules valstu vidū tam, ka nepazudīsim un būsim joprojām interesanti arī pasaulei,” teica V.Vīķe-Freiberga. Valsts institūcijām nacionālo interešu aizstāvībai ir jāpieņem politiski lēmumi attiecībā uz savas nācijas identitātes saglabāšanu un attīstību, tajā skaitā t.s. elitārās kultūras attīstību. Viņa uzsvēra, ka elitārai kultūrai šajā nozīmē nav negatīva nokrāsa, “tā ir nacionālās kultūras un identitātes attīstības dzinulis un kodols”.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga diskusijas “Kas ir kultūra, kas — politika?” laikā; kopā ar foruma dalībniekiem Foto: Aiva Rozenberga

Vakarā Valsts prezidente piedalījās ASV vēstnieka Šveicē rīkotajās vakariņās par godu ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam, kurš ieradies uz Davosas forumu. Sarunā ar K.Pauelu tika runāts par viņa gaidāmo uzstāšanos 26. janvārī forumā par Irākas krīzi. V.Vīķei-Freibergai K.Pauels sacīja, ka ir jāizmēģina visi krīzes mierīga noregulējuma veidi, jo karš nekādā ziņā nav pašmērķis un ir galējais līdzeklis drošības apdraudējuma situācijā.

Valsts prezidente svētdien, 26. janvārī, Davosā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros kopā ar pasaules sievietēm līderēm no politikas, ekonomikas, nevalstisko organizāciju, kultūras un citām dzīves jomām apspriedās diskusijā “Sekmīga līdera raksturojums”.

V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka pozitīvi vērtē foruma izvirzīto diskusijas nosaukumu, nefokusējoties atsevišķi uz sievietēm vai vīriešiem, kas atrodas vadošos amatos, jo sekmīga vadība ir atkarīga no katra cilvēka personības un profesionālajām un komunikācijas spējām, ne no dzimuma. Viņa atzīmēja, ka šodien pasaulē ir un ar laiku, jācer, būs vēl vairāk labu piemēru arī starp sievietēm līderēm, kas to apliecina.

V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvijā būt sievietei līderei nav nekādu problēmu, sabiedrība atbalsta sievieti šajā jautājumā, un to apliecina arī tas, ka gan vadošos politiskos, gan ekonomiskos amatos ir daudz sieviešu. Kopā ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu V.Vīķe-Freiberga atzinīgi novērtēja iniciatīvu, kas veicina sadarbību starp Baltijas valstu, Somijas, ASV un Rietumkrievijas uzņēmējām, veicinot sieviešu iesaisti uzņēmējdarbībā un sekmīgi palīdzot Baltijas jūras reģiona attīstībai un tā sakariem ar ASV.

Runājot par karjeras un ģimenes pienākumu apvienošanu, Latvijas prezidente atzīmēja, ka demokrātiskās valstīs arvien lielāku atbalstu un izpratni gūst atziņa, ka bērna audzināšanā vienlīdz daudz atbildības ir abiem vecākiem.

Vakarā prezidente uzrunāja foruma dalībniekus diskusijā par Rietumu un Austrumu sieviešu savstarpējo izpratni.

Valsts prezidenta preses dienests