Par Lielo teroru pret latviešiem

Par 1937. un 1938.gada mocekļiem un mocītājiem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.165., 13.11.2002., Nr.166., 14.11.2002., Nr.169., 20.11.2002., Nr.170., 21.11.2002., Nr.181., 11.12.2002., Nr.182., 12.12.2002., Nr.183., 13.12.2002., Nr.186., 19.12.2002., Nr.13., 24.01.2003.

Harkovas kara apgabala kara prokurora palīga

Nelsona slēdziens par IeTK Harkovas apgabala

pārvaldes safabricētās V.Rāceņa lietas nosūtīšanu

izskatīšanai PSRS IeTK Sevišķajā apspriedē

Harkovā 1939. gada 8. aprīlī

 

Harkovas kara apgabala kara prokurora palīgs 2. ranga kara jurists Nelsons, izskatījis lietu par pilsoņa Vladimira Jēkaba dēla Rāceņa, dzimuša 1900. gadā Rīgā (Latvija), pēc tautības latvieša, PSRS pilsoņa, bijušā SZSA Kara – saimniecības akadēmijas Finansu fakultātes klausītāja apsūdzību noziegumos, kuri ir paredzēti UPSR KK 54.-1.b, 54.-8., 54.-11. pantā,

konstatēju:

Vladimirs Jēkaba dēls Rācenis, dzimis 1900. gadā, ir atmaskots par to, ka 1937. gada janvārī viņu nacionālistiskajā latviešu kontrrevolucionārajā organizācijā savervēja kontrrevolucionārās nacionālistiskās latviešu organizācijas dalībnieks Finansu fakultātes priekšnieks Grobiņš.

Nopratinātais Grobiņš apstiprināja V.J.Rāceņa vervēšanu, par to pašu viņš liecināja arī konfrontācijā ar Rāceni (..). Grobiņš (ir notiesāts).

Rācenis pratināšanā sākumā atzina sevi par vainīgu piederībā kontrrevolucionārajai nacionālistiskajai latviešu organizācijai, bet pēc tam no savām liecībām atteicās.

Kontrrevolucionārās organizācijas “PKO” [Poļu karavīru organizācija] dalībnieki 1. Georgijs Antona dēls Jasinkevičs, 2. Vladimirs Ivana dēls Drivens, kuri atmaskoja Rāceni piederībā “PKV”, no savām liecībām atteicās. (..)

Pamatojoties uz teikto un ņemot vērā, ka nav pietiekamu materiālu lietas nodošanai tiesai, es ieteiktu

V.J.Rāceņa apsūdzības lietu nodot izskatīšanai PSRS IeTK Sevišķajai apspriedei.

HKA kara prokurora palīgs 2. ranga kara jurists Nelsons

“Apstiprinu”: HKA kara prokurors brigādes jurists Grezovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3528.l., 116.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS IeTK Sevišķās apspriedes lēmums

par V.Rāceņa notiesāšanu

1939.g. 5. oktobrī

 

Izraksts no PSRS Iekšlietu tautas komisariāta

Sevišķās apspriedes protokola Nr.34

Klausījās	Nolēma
HKA IeTK pārvaldes lietu	Vladimiru Jēkaba dēlu Rāceni par
Nr.101030 par Vladimira	piedalīšanos kontrrevolucionārajā
Jēkaba dēla Rāceņa, dzimuša	nacionālistiskajā organizācijā ieslodzīt
1900.g., Latvijā, latvieša,	labošanas darbu nometnē ar termiņu
PSRS pilsoņa, bij. VK(b)P	uz 3 gadiem, termiņu skaitot no
biedra apsūdzību	1938. gada 13. marta.
	Lietu nodot arhīvā.

 

PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķās apspriedes

sekretariāta priekšnieks Ivanovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3928.l., 119.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no izziņas par J.Staļina un citu VK(b)P CK

Politbiroja locekļu parakstītajām soda sankcijām

Pilnīgi slepeni, vienīgais eksemplārs

 

PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas izziņa

par PSRS IeTK saņemtajām J.V.Staļina un citu VK(b)P CK

Politbiroja locekļu sankcijām par notiesāšanu PSRS Augstākās tiesas

Kara kolēģijā laika posmā no 1937. gada 27. februāra

līdz 1938. gada 12. novembrim

No dokumentiem, kuri atrodas PSKP CK sevišķajā sektorā, ir redzams, ka no 1937. gada 27. februāra līdz 1938. gada 12. novembrim PSRS IeTK saņēma no biedra Staļina un citiem Politbiroja locekļiem sankciju par 38679 cilvēku notiesāšanu PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijā, no tiem: 16606 – 1937. gadā un 22073 – 1938. gadā.

Sankcijas obligāti tika dotas par vadošajiem partijas, padomju, komjaunatnes un arodbiedrību orgānu darbiniekiem, kā arī par tautas komisāriem un viņu vietniekiem, ievērojamiem saimniecības un militārajiem darbiniekiem, rakstniekiem, kultūras un mākslas vadītājiem.

Dodot sankciju nodot Kara kolēģijas tiesai, b.b. Staļins, Molotovs, Kaganovičs, Vorošilovs, Ždanovs jau iepriekš noteica soda mēru, bet Kara kolēģija tikai noformēja šo soda mēru ar spriedumu, pēc būtības formāli izpildīja savus pienākumus.

Biedra Staļina Ježovam nosūtītie saraksti tika sastādīti par lielu personu daudzumu. Šajos sarakstos tika norādīti tikai notiesāšanai paredzēto uzvārdi, vārdi un tēva vārdi un pēc kādas kategorijas viņi ir jānotiesā.

Sankcijas notiesāšanai vienlaikus tika dotas par lielu skaitu arestēto. Tā, piemēram, biedrs Staļins un biedrs Molotovs vienā dienā, 1938. gada 12. septembrī, sankcionēja notiesāšanai pēc pirmās kategorijas (nošaušana) 3167 cilvēkus. (..)

IeTK darbinieki tika nošauti īpašā kārtībā. (..)

 

Arestēto sarakstus, kurus nosūtīja PSKP CK sankcijas saņemšanai par viņu notiesāšanu, PSRS IeTK sastādīja nevīžīgi, izkropļojot uzvārdus, vārdus un tēva vārdus, bet daži uzvārdi sarakstos bija minēti divas reizes. Šo sarakstu pavaddokumentus Ježovs rakstīja uz papīra strēmelēm.

Tā, piemēram, 9. sējuma 210. lappusē glabājas Ježova vēstule Staļinam, kura uzrakstīta uz papīra strēmeles. Šās vēstules saturs ir šāds:

“P. Slepeni biedram Staļinam. Nosūtu arestēto sarakstu, kuri ir paredzēti Kara kolēģijai pēc pirmās kategorijas. Ježovs. 26.VII 38.g.”

Rezolūcija: “Par visu 138 cilvēku nošaušanu.

J. St. V. Molotovs.”

Šo 138 cilvēku vidū bija: Alksnis, Antipovs, Bubnovs, Buļins, Vareiķis, Dibenko, Kriļenko, Mežlauks, Pahomovs (ūdenstransports), Prāmnieks, Rudzutaks, Steckis, Unšlints, Čubars un citi.

221. lappusē atrodas šāda Ježova zīmīte:

“P. Slepeni.

Biedram Staļinam

Nosūtu apstiprināšanai 4 personu sarakstus, kuras ir paredzētas KK [Kara kolēģijai]:

1. Saraksts Nr.1 (kopējais) - 313

2. Saraksts Nr.2 (bijušie militārie darbinieki) – 208

3. Saraksts Nr.3 (bijušie IeTK darbinieki) – 134

4. Saraksts Nr.4 (tautas ienaidnieku sievas) – 15

Lūdzu sankciju visu notiesāšanai pēc pirmās kategorijas.

20.VIII 38. gadā. Ježovs.”

Rezolūcija: “Par – St. V.Molotovs. 20.VIII”* (..)

Источник, 1999 г., з 5ъ41)б стр. 81б 82б 83

* Šī izziņa tika sagatavota 1957. gada jūnijā. 1957. gada 22.-29. jūnijā notika PSKP CK plēnums, kurš apsprieda jautājumu par G.Maļenkova, L.Kaganoviča un V.Molotova antipartijisko grupu un J.Staļina personības kulta seku likvidāciju. Plēnuma materiāli atklāja J.Staļina un citu Politbiroja locekļu tiešo līdzdalību masu represijās, daudzu cilvēku mocīšanā un nošaušanā

 

 

PSRS MP VDK izziņa par PSRS Augstākās tiesas

Kara kolēģijas ar augstāko soda mēru – nošaušanu –

notiesāto skaitu 1937.-1938. gadā

Pilnīgi slepeni

 

Izziņa par PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas ar augstāko soda mēru

notiesāto personu skaitu 1937.-1938. gadā, par kuriem saraksti

11 sējumos glabājas PSKP CK sevišķajā sektorā

1. sējums no 1937. gada 27. II līdz 26.VI	– 2489
2. sējums no 1937. gada 10. VII līdz 31. VIII	– 3688
3. sējums no 1937. gada 7. IX līdz 21. X	– 2342
4. sējums no 1937. gada 21. X līdz 13. XI	– 3347
5. sējums no 1937. gada 13. XI līdz 22. XII	– 4740
	16 606
6. sējums no 1938. gada 3. I līdz 14. II	– 6172
7. sējums no 1938. gada 5. III līdz 28. III	– 2986
8. sējums no 1938. gada 19. IV līdz 3. V	– 3576
9. sējums no 1938. gada 10. VI līdz 20. VIII	– 3173
10. sējums par 1938. gada 12. IX	– 3167
11. sējums no 1938. gada 12. IX līdz 29. IX	– 2999
	22 073
Pavisam	38 679

Источник, 1999 г., з 5ъ41)б стр. 83

 

 

IeTK darbinieku safabricētā izziņa

par J.Uzara noziedzīgo darbību

1937. gada 25. martā

 

Pēc arestētā aktīvā kontrrevolucionārās, trockistiskās, teroristiskās organizācijas dalībnieka Aleksandra Ļeva dēla Kameņeva (nošautā Ļ.B.Kameņeva dēla) liecībām, viņš 1932. gadā pēc sava tēva Ļ.B.Kameņeva norādījuma Ļeņingradā saistījās ar Jāni Dāvida dēlu Uzaru, kurš tajā laikā bija Tolmačeva akadēmijas štāba priekšnieks un Ļeņingradā veica aktīvu trockistisku darbu, lai armijā izveidotu trockistu grupas.

Vēlāk A.Ļ.Kameņevs sistemātiski uzturēja sakarus ar Uzaru, nododot viņam sava tēva norādījumus par kontrrevolucionārā trockistiskā darba virzību un saņemot no Uzara informāciju par viņa kontrrevolucionārā darba rezultātiem Ļeņingradā.

1933. gada beigās J.D.Uzars par Tolmačeva akadēmijas štāba darba sagraušanu tika atbrīvots no darba un aizbrauca strādāt uz Maskavu, Civilās gaisa flotes galvenajā pārvaldē par Civilās gaisa flotes galvenās pārvaldes specsektora priekšnieku.

Pēc Uzara aizbraukšanas uz Maskavu, kur Civilās gaisa flotes galvenajā pārvaldē tajā laikā jau strādāja A.Ļ.Kameņevs, Uzars personīgi saistījās ar A.Ļ.Kameņevu un viņa tiešā vadībā veica kontrrevolucionāru trockistisku darbu. 1936. gadā Uzars tika iecelts par Civilās gaisa flotes institūta direktoru Ļeņingradā. (..)

Lūdzu Jūsu sankciju par Jāņa Dāvida dēla Uzara kratīšanu un arestu, kurš patlaban atrodas Maskavā.

IeTK Galvenās valsts drošības pārvaldes 5. daļas

priekšnieks valsts drošības 2. ranga komisārs Lepļevskis

LVA, 1986.f.,, 2.apr., P-4760.l., 109., 110.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

J.D.Uzara arestu sankcionēju (paraksts nesalasāms)

 

 

Izvilkums no IeTK darbinieku safabricētā

J.Uzara apsūdzības slēdziena

“Apstiprinu”

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes priekšnieks

valsts drošības 1. ranga komisārs Zakovskis

1937.gada 29. jūnijā

“Apstiprinu”

PSR Savienības prokurors A.Višinskis

1937.g. “..” jūnijā*

 

Apsūdzības slēdziens izmeklēšanas lietā 1937.g. —

Nr. 2343 par Jāņa Dāvida dēla Uzara apsūdzību

pēc KPFSR KK 58. — 7., 8., 9. un 11. panta

(..) J.D.Uzars, būdams kadru trockists, savā kontrrevolucionārajā trockistiskajā-teroristiskajā darbā bija saistīts ar trockistu līderi Ļ.B.Kameņevu (..).

J.D.Uzars, būdams Tolmačeva vārdā nosauktās kara–politiskās akadēmijas štāba priekšnieks, 1932. — 1933. gadā Ļ.B.Kameņeva uzdevumā savāca kopā trockistu kadrus Ļeņingradas kara akadēmijās — Tolmačeva vārdā nosauktajā kara-politiskajā akadēmijā, Artilērijas akadēmijā un Kara-medicīnas kara akadēmijā un vēlāk vadīja kontrrevolucionāro trockistu teroristisko darbu.

1936. gada vasarā J.D.Uzars, personīgi tiekoties ar Tuhačevski, tika iesaistīts kontrrevolucionārā trockistiskā-teroristiskā sazvērestībā Strādnieku-zemnieku Sarkanajā armijā.

(..) 1935. — 1936. gadā J.D.Uzars, būdams Civilās gaisa flotes inženieru institūta priekšnieks, izveidoja kontrrevolucionāru diversiju — kaitniecības trockistu organizāciju, pats personīgi vadīja diversiju kaitniecības darbu. (..)

Apsūdzētais J.D.Uzars atzinās savā aktīvajā līdzdalībā kontrrevolucionārajā trockistiskajā-teroristiskajā sazvērestībā SZSA, trockistu-teroristu organizācijas izveidošanā un vadīšanā Ļeņingradas kara akadēmijās. Viņš apstiprināja savus personīgos sakarus ar trockistiem-teroristiem Ļ.B.Kameņevu, M.N.Tuhačevski un Mukļeviču. (..)

Pamatojoties uz teikto, J.D.Uzars ir jānodod PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas tiesai, piemērojot viņam 1934. gada 1. decembra likumu.

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības

pārvaldes 5. daļas 2. nodaļas operatīvais pilnvarotais

Valsts drošības vecākais leitnants Smirnovs

 

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes valsts drošības pārvaldes 5. daļas 2. nodaļas priekšnieks valsts drošības vecākais leitnants Slavins

“Piekrītu” IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes valsts

drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieks valsts

1937.g. “..” Ļeņingradā drošības kapteinis Ņikonovičs

 

Izziņa — Arestētais Jānis Dāvida dēls Uzars tiek turēts ieslodzījuma iepriekšējās izmeklēšanas namā no 1937. gada 25. marta un ar šo datumu tiek pārskaitīts PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijai

IeTK Ļeņingradas apgabala Valsts drošības pārvaldes

5. daļas 2. nodaļas operatīvais pilnvarotais

valsts drošības vecākais leitnants Smirnovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4760.l., 156., 157., 158., 159. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Šo apsūdzības slēdzienu sankcionēja PSRS prokurora palīgs Grodko

 

 

Izvilkums no PSRS Augstākās tiesas

Kara kolēģijas izbraukuma sesijas sprieduma

Spriedums Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vārdā

PSR Savienības Kara kolēģijas izbraukuma sesija šādā sastāvā:

Priekšsēdētājs: korpusa kara jurists – I.O. Matuļevičs

Locekļi: brigādes kara jurists –Zarjanovs un divīzijas kara jurists – A. I. Mazjuks

Sekretārs: 1. ranga kara jurists – A.F. Kostjuško

Slēgtā tiesas sēdē Ļeņingradā 1937. gada 29. augustā izskatīja lietu par Jāņa Dāvida dēla Uzara, dzimuša 1898.g., bijušā Civilās gaisa flotes Ļeņingradas inženieru institūta bijušā direktora, SZSA pulkveža apsūdzību (..).

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija nolēma:

Jānim Dāvida dēlam Uzaram atņemt militāro dienesta pakāpi “pulkvedis” un pakļaut augstākajam soda mēram – nošaušanai. (..)

Spriedums ir galīgs, nav pārsūdzams un saskaņā ar PSRS CIK 1934. g. 1. decembra lēmumu ir jāizpilda nekavējoties.

Priekšsēdētājs Korpusa kara jurists I. Matuļevičs

 

Locekļi: divīzijas kara jurists A. Mazjuks

 

Brigādes kara jurists Javjanovs

LVA, 1986.f., 2. apr., P–4760.l., 163.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izziņa par J. Uzara nošaušanu

Slepeni

 

Spriedums par Jāņa Dāvida dēla Uzara nošaušanu izpildīts Ļeņingradā 1937.g. 29.VIII.

Akts par sprieduma izpildīšanu glabājas PSRS IeTK 1. specdaļas sevišķajā arhīvā, sēj. Nr.9, 448.lp.

PSRS IeTK 1. specdaļas 12. nodaļas priekšnieks

Valsts drošības leitnants Ševeļevs*

LVA, 1986.f., 2. apr., P—4760.l., 164.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* PSRS Kara prokuratūra J. Uzara sievai paziņoja, ka viņš “notiesāts uz 10 gadiem tālajās nometnēs”. Pati V. Uzare tika arestēta 1938. gada 17. februārī, un PSRS IeTK Sevišķā apspriede, neuzrādot nekādu apsūdzības motīvu, viņu notiesāja ar 8 gadiem labošanas darbu nometnē. Tādu likteni piedzīvoja daudzu nošauto latviešu sievas

 

 

Izvilkums no PSRS Augstākās tiesas

Kara kolēģijas sprieduma J. Rozes lietā

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesijas spriedums

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vārdā

Šādā sastāvā:

Priekšsēdētājs: Korpusa kara jurists biedrs Matuļevičs

Locekļi: Brigādes kara juristi b.b. Kolpakovs un Kuļiks

Sekretārs: 3. ranga kara jurists Kozlovs.

Slēgtā tiesas sēdē Rostovā pie Donas 1938. gada 7. jūnijā izskatīja lietu par Jāņa Jāņa dēla Rozes, dzimuša 1900. gadā, bijušā 74. strēlnieku divīzijas tanku bataljona komandiera apsūdzību (..)

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija nosprieda:

Jānim Jāņa dēlam Rozem atņemt militāro dienesta pakāpi “majors” un pakļaut augstākajam soda mēram – nošaušanai ar visu viņam personīgi piederošā īpašuma konfiskāciju.

Spriedums ir galīgs un saskaņā ar 1934.gada 1. decembra likumu ir izpildāms nekavējoties.

Priekšsēdētājs I. Matuļevičs

 

Locekļi: Kolpakovs, Kuļiks

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3334.l., 6.,7. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Tiesas sēde ilga no 1938.g. 7.06. pulksten 12.45 līdz pulksten 13.00, t.i., tikai 15 minūtes

Turpmāk — vēl