Par Lielo teroru pret latviešiem

Par 1937. un 1938.gada mocekļiem un mocītājiem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.165., 13.11.2002., Nr.166., 14.11.2002., Nr.169., 20.11.2002., Nr.170., 21.11.2002., Nr.181., 11.12.2002., Nr.182., 12.12.2002., Nr.183., 13.12.2002., Nr.186., 19.12.2002., Nr.13., 24.01.2003., Nr.14., 28.01.2003.

Izziņa par J. Rozes nošaušanu

Spriedums par Jāņa Jāņa dēla Rozes nošaušanu izpildīts Rostovā pie Donas 1938.g. 7.VI. Akts par sprieduma izpildi glabājas PSRS IeTK 1. specdaļas arhīvā, sējums Nr. 10, lp. Nr. 227.

PSRS IeTK 1. specdaļas 12. nodaļas priekšnieks

Valsts drošības leitnants Ševeļevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P–3334.l., 70.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Melnās jūras flotes IeTK Galvenās

valsts drošības pārvaldes darbinieku safabricētā

Antona Pugas apsūdzības slēdziena

“Apstiprinu”

Krimas APSR iekšlietu tautas komisārs Mihelsons

1938.g. 10. janvārī

Pie izmeklēšanas lietas Nr. 2856

“Apstiprinu”

PSRS SZSA kara prokurora palīgs (paraksts nesalasāms — J.R.)

1938.g. 16.IV

 

Apsūdzības slēdziens par Antona Jēkaba dēla

Pugas apsūdzību pēc KPFSR KK 1.b, 58.8. un 58.—11. panta

A.J. Puga arestēts kā militāri fašistiskās sazvērestības dalībnieks SZSA.

(..) tiek apsūdzēts par to, ka viņš:

1. Būdams ar kontrrevolucionāriem uzskatiem, 1930.gadā Sevastopolē iestājās bijušo kara virsnieku kontrrevolucionārā monarhistiskā organizācijā.

2. 1935. gadā viņu līnijkuģa “Parīzes Komūna” komandieris Kožanovs savervēja militāri fašistiskajā sazvērestībā (..).

3. Vadoties no militāri fašistiskās sazvērestības uzdevumiem (..) uz līnijkuģa “Parīzes komūna”, kurš atradās remontā, veica kaitniecību (..).

4. Ietilpa Latvijas kontrrevolucionārajā spiegu organizācijā un šās organizācijas interesēs veica spiegošanas darbu Melnās jūras flotē un šās organizācijas sastāvam vervēja jaunas personas (..)

Pamatojoties uz norādīto, A.J.Puga ir jānodod PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijai, piemērojot 1934. gada 1. decembra likumu.

Apsūdzības lēmums sastādīts 1938. gada 10. janvārī Sevastopolē.

Melnās jūras flotes Sevišķās daļas 3. nodaļas priekšnieka palīgs

Valsts drošības jaunākais leitnants Muhačevs

Piekrītu: Melnās jūras flotes Sevišķās daļas 3. daļas

priekšnieks valsts drošības leitnants Ļeonovs

 

Melnās jūras flotes IeTK Galvenās valsts drošības pārvaldes Sevišķās daļas

priekšnieka pagaidu vietnieks valsts drošības vecākais leitnants Sovčenko

 

Izziņa: 1. Apsūdzētais A.J.Puga no 1937. gada 13. oktobra tiek turēts ieslodzījumā Sevastopoles cietumā

2. Lietā lietisko pierādījumu nav.

LVA, 1986.f., 2.apr., P–3390.l., 99., 102.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesijas

slēgtās tiesas sēdes protokols

Simferopolē 1938. gada 18. aprīlī

 

Priekšsēdētājs: divīzijas kara jurists biedrs Orlovs

Locekļi: brigādes kara juristi b.b. Zarjanovs un Kuļiks.

Sekretārs: 3. ranga kara jurists b.Kozlovs.

Priekšsēdētājs paziņo, ka ir jāizskata lieta par

Antona Jēkaba dēla Pugas apsūdzību noziegumos, kuri ir paredzēti KK 58.–1b, 58.–8., 58.–11. pantā.

Sekretārs ziņo, ka apsūdzētais uz tiesu ir nogādāts un ka liecinieki uz tiesu nav izsaukti.

Priekšsēdētājs pārliecinās par apsūdzētā personību un jautā, vai viņam ir izsniegta apsūdzības slēdziena kopija, uz ko apsūdzētais atbildēja apstiprinoši. Apsūdzētajam izskaidrotas viņa tiesības tiesā un paziņots tiesas sastāvs.

Apsūdzētais nekādus lūgumus un noraidījumu tiesas sastāvam nepaziņoja.

Pēc priekšsēdētāja priekšlikuma sekretārs nolasa apsūdzības slēdzienu.

Priekšsēdētājs izskaidroja apsūdzētajam viņam izvirzīto apsūdzību būtību un jautāja, vai viņš atzīst sevi par vainīgu, uz ko apsūdzētais atbildēja, ka sevi par vainīgu neatzīst un no iepriekšējā izmeklēšanā dotām liecībām atsakās.

Tiek nolasīti izvilkumi no apsūdzētā liecībām (..).

Apsūdzētais Puga: šīs liecības ir melīgas, un viņš no tām atsakās. Viņš ar spiegošanu nekad nav nodarbojies un latviešu spiegu nacionālistiskās organizācijas dalībnieks nekad nav bijis.

Tiek nolasīti izvilkumi no Petrova, Gugina, Āboliņa un Kožanova liecībām par Pugas piedalīšanos militāri fašistiskajā sazvērestībā un viņa pretpadomju darbību.

Apsūdzētais Puga: šīs liecības viņš uzskata par melīgām. Kamdēļ šīs visas personas dod par viņu liecības, viņš nezina un ne ar ko izskaidrot nevar.

Tiesas izmeklēšana ir pabeigta.

Pēdējā vārdā apsūdzētais paziņo, ka viņš nav vainīgs, un lūdz tiesu viņu apžēlot.

Tiesa aizgāja uz apspriedi, pēc atgriešanās no kuras priekšsēdētājs pasludināja spriedumu.

Priekšsēdētājs Orlovs

 

Sekretārs Kozlovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-33 90.l., 106., 106.alp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no sprieduma A.Pugas lietā

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesijas spriedums

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vārdā

(..) PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda: Antonam Jēkaba dēlam Pugam augstāko soda mēru — nošaušanu, visa viņam personīgi piederošā īpašuma konfiskāciju un militārās dienesta pakāpes “1. ranga kapteinis” atņemšanu. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un uz PSRS CIK 1934. gada 1.XII lēmuma pamata ir jāizpilda nekavējoties.

Priekšsēdētājs: A.Orlovs

 

Locekļi: Zarjanovs, Kuļiks

LVA, 1986.f., 2.apr., P—3390.l., 106., 106.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izziņa par A.Pugas nošaušanu

Spriedums par Antona Jēkaba dēla Pugas nošaušanu izpildīts 1938.g. 18/IV Simferopolē. Akts par sprieduma izpildi glabājas PSRS IeTK 1. specdaļas sevišķajā arhīvā, sējums Nr.9, lapa Nr.341.

PSRS IeTK 1. specdaļas 12. nodaļas priekšnieks

valsts drošības leitnants Ševeļevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3390. l., 107.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Annas Pugas lūgums noņemt sodāmību

PSRS prokuroram No pilsones Annas Jāņa meitas Pugas,

biedram R.A.Rudenko dzīvo Latv. PSR, Valmierā,

Krasta ielā Nr. 19

1954.g. 4. oktobrī

 

Iesniegums

Lūdzu Jūs noņemt man 39. pantu, jo es nekad neesmu bijusi tiesāta, tikai vīra dēļ, kā 1937.g. represētā Antona Jēkaba dēla Pugas sievu, kurš strādāja par līnijkuģa “Parīzes komūna” komandieri, mani izsūtīja uz 8 gadiem, bet, tā kā es pēc tautības esmu latviete, man pielika vēl 10 mēnešus.

Mani atbrīvoja 1946. gadā.

Lūdzu Jūs nenoraidīt manu lūgumu.

A.Puga

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3390.l., 108.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Pārskata izziņa J.Alkšņa izmeklēšanas lietā

1956.g. 15.augustā

 

Pārskata izziņa par Jāņa Jāņa dēla Alkšņa

arhīva – izmeklēšanas lietu Nr.966975

J.J.Alksnis, dzimis 1895.gadā bijušajā Vidzemes guberņā, latvietis, PSRS pilsonis, līdz arestam VK(b)P biedrs, Ģenerālštāba akadēmijas katedras priekšnieks, divīzijas komandieris. PSRS IeTK arestējis 1938.gada 17.septembrī.

Iepriekšējā izmeklēšanā Alksnim tika uzrādīta apsūdzība par to, ka viņš bijis Vācijas izlūkdienesta aģents un latviešu pretpadomju nacionālistiskās organizācijas dalībnieks.

Pratināšanās Alksnis sevi par vainīgu nekur neatzina.

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1939.gada 28.aprīlī Alksni notiesāja uz 15 gadiem labošanas darbu nometnē, taču 1940.gada 4.aprīlī PSRS Augstākās tiesas Plēnums spriedumu Alkšņa lietā atcēla un lietu nosūtīja papildizmeklēšanai. Pēc papildizmeklēšanas pabeigšanas PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1940.gada 26.novembrī Alksni atkal notiesāja uz 15 gadiem labošanas darbu nometnē, bet PSRS Augstākās tiesas plēnums 1944.gada 6.janvārī atkal šo spriedumu atcēla un lietu nosūtīja papildizmeklēšanai.

Papildizmeklēšanas laikā 1944.gada 21.martā Alkšņa lieta tika pārtraukta sakarā ar to, ka 1943.gada 23.decembrī Alksnis nomira.

Alkšņa lietas izskatīšanas laikā Kara kolēģijas tiesas sēdēs viņš, tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, viņam uzrādītajās apsūdzībās sevi par vainīgu neatzina. (..)

PSRS MP VDK 3.galvenās pārvaldes 6.daļas

vecākais izmeklētājs majors Panovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3317.l., 165.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Ļeņingradas kara apgabala IeTK

Sevišķās daļas darbinieku safabricētā

Mārtiņa Apses apsūdzības slēdziena

Apsūdzības slēdziens izmeklēšanas lietā Nr. 41900

par M.J. Apses apsūdzību KPFSR KK 58.–1.b pantā

paredzētajos noziegumos

SZSA atklātās pretpadomju militāri – fašistiskās sazvērestības lietā tika konstatēts, ka aktīvs sazvērestības dalībnieks ir Aizkaukāza kara apgabala Kara padomes loceklis Mārtiņš Jāņa dēls Apse, kamdēļ 1938. gada 3. janvārī M.J. Apse tika arestēts.

(..) Izmeklēšanā ir arī noskaidrots, ka M.J. Apse bija pārliecināts Latvijas nacionālists, 1937. g. viņš deva piekrišanu vienam no kontrrevolucionārās Latvijas nacionālistiskās organizācijas vadītājiem K.A. Stuckam iestāties šajā organizācijā (..) un vadīt šās organizācijas grupu 19. strēlnieku kurpusā (..).

Par vainīgu sevi atzina pilnīgi un tiek atmaskots ar apsūdzēto: I.F.Ņemerzelli, (..), I.I. Kalvāna (..), V.V. Serpuhovitina (..), A.I. Zemīša (..), I.J. Lindova-Ļifšica (..), K.A. Stuckas (..), A.V. Fjodorova (..), V.P. Dobrovoļska (..), A.I. Rudzīša (..) liecībām un konfrontācijām ar apsūdzētajiem A.I.Rudzīti (..), B.B. Čerņavski (..) un V.I. Malofejevu (..).

Pamatojoties uz izklāstīto, tiek apsūdzēts:

Mārtiņš Jāņa dēls Apse, dzimis 1893. gadā Rīgā, latvietis, PSRS pilsonis, bijušais VK(b)P biedrs no 1912. līdz 1938.g., līdz arestam – Aizkaukāza kara apgabala Kara padomes loceklis, dienesta pakāpe – korpusa komisārs, par to, ka — no 1932. gada būdams pretpadomju militāri fašistiskās sazvērestības dalībnieks un no 1937. g. kontrrevolucionārās Latvijas nacionālistiskās organizācijas dalībnieks, nolūkā sagatavot SZSA karaspēka daļu sakāvi Ļeņingradas kara darbības rajonā, sistemātiski 1. un 19. strēlnieku korpusu karaspēka daļās veica kaitniecisku darbu (..).

t.i., KPFSR KK 58. –1.b pantā paredzētajos noziegumos.

Pamatojoties uz teikto, izmeklēšanas lietu Nr. 41900 par M.J. Apses apsūdzību uzskatīt par pabeigtu un ar Ļeņingradas kara apgabala kara prokurora starpniecību nosūtīt izskatīšanai PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijai, no šā datuma pārskaitot viņu LKA kara prokuratūras rīcībā.

ĻKA IeTK Sevišķās daļas 1. nodaļas priekšnieka vietnieks valsts drošības seržants Kordonskis

“Piekrītu”: LKA IeTK Sevišķās daļas priekšnieka vietnieks valsts drošības kapteinis Samohvalovs

Izziņa: 1. Apsūdzētais M.J. Apse tiek turēts ieslodzījumā IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes cietumā no 1938. gada 3. janvāra.

2. Lietisko pierādījumu lietā nav. (..)

LVA, 1986.f., 2. apr., P–400 lieta, 208., 209., 210.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Rīkojums par M. Apses nogādāšanu

uz tiesu Butirku cietuma priekšniekam

1939. gada 29. augustā

 

Lūdzu nogādāt uz PSR Savienības Augstākās tiesas Kara kolēģijas sēdi š.g. 3. septembrī pulksten 11(25.oktobra iela 23) pie Jums ieslodzījumā esošo Mārtiņu Jāņa dēlu Apsi, lai izskatītu viņa lietu.

Kara kolēģijas tiesas sekretārs

3. ranga kara jurists Bičkovs

LVA, 1986.f., 2. apr., P–4400 l. 212.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpmāk — vēl