Lai attīstītos Latvijas ekonomika

Piektdien, 24.janvārī, Latvijas ministri, uzņēmēji, tirgotāji, zinātnieki piedalījās konferencē “Latvijas ekonomiskā stratēģija”

Konferences “Latvijas ekonomiskā stratēģija” laikā Latvijas Zinātņu akadēmijā: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un ekonomikas ministrs Juris Lujāns Foto: A.F.I.

Dienu pēc tam, kad Davosā tika atklāts 33. Pasaules ekonomikas forums, kurā tikās pasaules valstu politiskie un ekonomiskie līderi, Latvijā notika konference “Latvijas ekonomiskā stratēģija”, kas dialogā vienoja valdību un uzņēmējus. 24. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas zālē pulcējās politiķi, uzņēmumu vadītāji, valsts institūciju, nozaru asociāciju, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš konferences ievadvārdos atzina, ka Davosā atklātā ekonomikas foruma devīze “Radīt uzticību!” sasaucas ar pašmāju konferences mērķi — stiprināt uzņēmēju uzticību valsts varai.

J. Stradiņš uzskata, ka makroekonomisko rādītāju spodrināšana Latvijā pēdējos gados ir aptumšojusi reālo situāciju valstī. Diemžēl divpadsmit gadu laikā Latvijā nav izveidojies stabils vidusslānis. LZA prezidents gan pilnībā nepiekrīt Amerikas kolēģa profesora Nikolaja Balabkina viedoklim, ka šie Latvijai ir zaudēti gadi, tomēr ar nožēlu atzīst, ka mūsu valsts tautsaimniecībai līdz šim ir bijusi pavāja taktika un haotiska stratēģija, kas vairāk veidota nevis Latvijas valsts, bet zināmu aprindu interesēs.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš atzina, ka svarīgas ir visas Latvijā patlaban dominējošās nozares — tirdzniecība, transports, tostarp tranzīts, pakalpojumi un lauksaimniecība, tomēr valsts stabilitāte nav iedomājama bez rūpnieciskās ražošanas. Kādreizējo lielražotāju vietā Latvijā veidojas jauni mazie un vidējie uzņēmumi, kas pagaidām vēl pārāk maz izmanto augstās informācijas tehnoloģijas. Latvijā tikai 6–7% no eksporta kopapjoma veido augstu tehnoloģiju produkti, turpretī Igaunijā – ap 30%, bet Ungārijā – vairāk nekā 60%. Moderno tehnoloģiju ieviešanā ražotājiem talkā varētu nākt zinātnieki, kuri popularizē inovāciju politiku Latvijā.

J. Stradiņš uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) pašlaik virzās uz to, lai turpmākajos desmit gados 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) katrā savienības valstī tiktu novirzīti zinātnes un jauno tehnoloģiju atbalstam. Pašlaik ES valstīs šiem mērķiem tiek atvēlēti 1,9% no IKP, Latvijā – tikai 0,5%. Akadēmiķis atzina, ka patlaban daudziem lielas cerības saistās ar iespējamo ES finansiālo atbalstu, tomēr brīdināja, ka iestāšanās ES nav nekāda brīnumrīkstīte – bez pašu valsts atbalsta savienības fondiem piekļūt nevarēs un augsto tehnoloģiju ieviešana nesekmēsies. “Nākotnes atslēga ir mūsu pašu rokās. No vienas puses, mums nav vienalga, kādā Eiropā mēs ieejam, no otras – kādi mēs paši ieiesim tajā,” uzsvēra LZA prezidents.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Uzrunājot konferences dalībniekus: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers savā uzrunā atzina, ka aizvadītajos divpadsmit gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viss nav gājis tā, kā iecerēts. Lielie mērķi – iestāties ES un pievienoties NATO – teju, teju tiks sasniegti. Šobrīd priekšplānā izvirzījies jautājums, ko darīt tālāk, kā dzīvot jaunajos apstākļos. Eiropa mainās, un jāmainās arī Latvijai. Pēdējos divpadsmit gadus Latviju daudzi ir uztvēruši kā “pelēko zonu” starp Austrumiem un Rietumiem. Tagad ir pienācis laiks izdarīt izvēli un pateikt, vai Latvija vēlas būt neliela valsts Eiropā, kas mēģinās dzīvot tikai no lielo ES valstu atbalsta, vai kļūt par valsti, kas spēj aktīvi strādāt kā līdzvērtīga pārējo valstu partnere, uzsvēra A. Šlesers.

Raksturojot iepriekšējo desmitgadi, kā pozitīvu iezīmi A. Šlesers minēja aizvien jaunu privātu uzņēmumu veidošanos, kuru priekšgalā stājas labi izglītoti speciālisti. Diemžēl atbalsts ekonomiskiem procesiem valstī nav bijis pietiekams. Daudzkārt tika runāts, ka no privatizācijas iegūtie līdzekļi būtu jānovirza uzņēmējdarbības veicināšanai, vides sakārtošanai un Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Tomēr lielāka daļa līdzekļu tika novirzīti sociālo jautājumu risināšanai. “Protams, nevar noliegt to, ka skolotāju un mediķu zemais atalgojums, mazās pensijas ir svarīgi jautājumi, kas jārisina. Diemžēl uzņēmēji līdz šim nav bijuši pietiekami vienoti, lai aizstāvētu savas intereses,” atzina A. Šlesers.

Viņš atgādināja, ka pirms četriem gadiem, būdams ekonomikas ministrs, sapratis, ka situācija nebūt nav cerīga, jo ministrijā trūkst speciālistu, kas spētu izstrādāt ekonomisko stratēģiju. Lai situāciju mainītu, tika izveidota Tautsaimniecības padome, kurai bija jākļūst par uzņēmēju interešu lobiju. Apvienojot uzņēmējus, tika izveidotas astoņpadsmit nozaru ekspertu padomes. Šķita, ka viss sāksies, tomēr bez politiskā atbalsta šīs struktūras nebija gatavas darboties un ekonomiskos procesus valstī neietekmēja.

Latvijai ir nepieciešama vienota ekonomiskā stratēģija, uzsvēra A. Šlesers. Vairākas stratēģijas ir palikušas uz papīra tā arī neīstenotas. “Lai mēs sasniegtu reālus rezultātus, lai mēs patiešām ietekmētu ekonomiskos procesus Latvijā, ir vajadzīgs vienots darbs, kurā apvienojas valdība, pašvaldības, uzņēmēji un sabiedrība kopumā,” minēts kādā no tām. Vienots darbs ir sekmju atslēga, uzskata A. Šlesers.

Runājot par stratēģijas veidošanu, A. Šlesers norādīja, ka katrā valstī ir izvirzītas prioritāras nozares un šāda pieeja ir jāizmanto arī Latvijai. Viceprezidents uzskata, ka ir jāatbalsta visas tās uzņēmējdarbības aktivitātes, kas patlaban notiek Latvijā, bet līdztekus tam ir jādomā, kā piesaistīt jaunas investīcijas, kā īstenot jaunus projektus, kā atrast jaunus noieta tirgus un kā valsts var iesaistīties šajos procesos.

Par pašlaik prioritārām nozarēm mūsu valstī ir izvirzījušās tranzīts un mežsaimniecība, atzina A. Šlesers. Pārējo nozaru pārstāvjiem būtu jādiskutē ar valdību, pierādot katras konkrētās nozares spēju pelnīt un atmaksāties ilgtermiņā. Nenoliedzami, ka būs jāatbalsta zinātne un lauksaimniecība, jo pirmā nodrošina izstrādājumu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, bet otrā ļauj saglabāt Latvijas laukus kā dzīves telpu.

Iestājoties ES, Latvija būs valsts ar stratēģisku nozīmi jaunajā Eiropā ar 455 miljoniem iedzīvotāju. Kad robežas vairs nešķirs mūsu un pārējās ES valstis, Latvijai būs jāprot izmantot ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocības un jākļūst par nozīmīgu biznesa centru Eiropā. A. Šlesers pauda cerību, ka Latvija ES attīstības līmeni sasniegs nevis nākamo divdesmit trīsdesmit gadu laikā, kā tiek prognozēts, bet jau tuvākajā desmitgadē. Viņš atzina, ka rosinošs ir Īrijas piemērs: mazinot birokrātiju un nodokļu slogu, sekmējot investīciju ieplūšanu valstī un vietējā biznesa attīstību, tā pat nepilnos divdesmit gados no salīdzinoši atpalikušas ir kļuvusi par vienu no attīstītākajām valstīm Eiropā.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī ziņa par ES atbalstu pēc Latvijas pievienošanās savienībai nav pārspīlēta: patiešām, potenciāli apgūstamais finansējums pārsniegs vienu miljardu eiro. Tomēr jāapzinās, ka šī nauda Latvijā nonāks tikai tad, ja būs izstrādāti kvalitatīvi projekti, uzsvēra A. Šlesers.

Lai sniegtu lielāku atbalstu uzņēmējiem, kas būtu gatavi pretendēt uz ES finansējumu, tiks reorganizēta Latvijas Attīstības aģentūra, to pārveidojot par Latvijas Attīstības un investīciju aģentūru, kas turpmāk būs nevis Ekonomikas ministrijas, bet gan Ministru prezidenta biedra pakļautības institūcija. Tās uzdevums būs koordinēt ekonomiskos procesus valstī. Atbalsts Latvijas uzņēmējiem tiks sniegts nevis pēc principa “kas pirmais brauc, tas pirmais maļ”, bet gan ņemot vērā iesniegto projektu kvalitāti un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā. Sadarbībā ar komercbankām tiks izveidoti konkrēti mehānismi, kā izvērtēt projektus un kādu palīdzību sniegt potenciālajiem atbalsta saņēmējiem: uzlabot biznesa plānus, meklēt investīcijas, piesaistīt sadarbības partnerus, palīdzēt atrast jaunus noieta tirgus vai kā citādi sekmēt labu biznesa ieceru īstenošanos, stāstīja A. Šlesers. Plānots, ka gadā tiks atbalstīti apmēram 30 — 50 labākie vidējo uzņēmumu iesniegtie projekti. Savukārt, lai attīstītos mazie uzņēmumi, tiks rasts veids, kā atrisināt starta kapitāla nepietiekamības problēmu.

Ministru prezidenta biedrs uzskata, ka Latvijā valda pārāk liela birokrātija. Kā vienu no problēmām valsts pārvaldes darbā viņš minēja to, ka bieži vien jautājumus risina ministriju ierēdņi, bet ministri paši nav īsti lietas kursā. Lai situāciju mainītu, iecerēts, ka desmit šīs valdības ministri veidos Latvijas tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomi, ko vadīs viceprezidents. Padomē darbosies visi tie ministri, kas tieši vai netieši spēj ietekmēt ekonomiskos procesus valstī. Vēlme izveidot šādu padomi liecina par to, ka politiķi ir gatavi ekonomikas jautājumus risināt augstākajā līmenī. “Tādējādi mēs tiešām spēsim mazināt birokrātiju, uzņēmēju priekšlikumus un problēmas izskatīt un lēmumus pieņemt daudz ātrāk. Tas ļaus arī drīzumā sākt darbu pie vienotās ekonomiskās stratēģijas izveides,” ir pārliecināts A. Šlesers. “Visi ministri ir apliecinājuši gatavību rīkoties aktīvi, bet, lai nekļūdītos, meklējot piemērotākos risinājumus un pieņemot lēmumus, valdībai un uzņēmējiem ir jāstrādā vienoti.”

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Ar līdz šim paveikto un nākotnes iecerēm, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, iepazīstināja arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Roberts Zīle. Viņu viedokļu atspoguļojums — kādā no nākamajiem laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidieniem.