Vakar, 28. janvārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par R.Zeibotu”, saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu apstiprināta Ralfa Zeibota kandidatūra iecelšanai Sociālās palīdzības fonda direktora amatā.

Akceptēts rīkojums “Par J.Endziņu”, saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 1.panta pirmo daļu, kā arī ievērojot tieslietu ministra ieteikumu, Jānis Endziņš iecelts Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amatā.

Akceptēts rīkojums “Par Ikgadējo finanšu līgumu 2002.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”, kurš paredz akceptēt Ikgadējo finanšu līgumu 2002.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba pilnvarota kā nacionālā atbildīgā amatpersona parakstīt līgumu. Līgumu pēc tā parakstīšanas uzdots iesniegt apstiprināšanai Saeimā.

Ar likumprojektu tiks pieņemts un apstiprināts Ikgadējais finanšu līgums 2002.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā, kas nosaka Eiropas Kopienas 2002.gada SAPARD programmas finanšu palīdzības apmēru Lauksaimniecības un lauku attīstības programmas īstenošanai Latvijā, kuras mērķis ir nodrošināt Latvijas lauksaimniecības sektora likumdošanas harmonizāciju ar ES likumdošanu, kā arī ilgtspējīgu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoru attīstību.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Īstenojot “Deklarācijas par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” 18.punktā definēto mērķi sekmēt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī ņemot vērā faktu, ka Latvijas valdība ir paredzējusi 2003.gada 16.aprīlī parakstīt līgumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas tiesību sistēmā, lai tiesiski noregulētu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tiek veikti grozījumi Satversmes 68. un 79.pantā saistībā ar iespējamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā, nodrošinot iespēju deleģēt daļu no valsts varas realizēšanas tiesībām starptautiskām institūcijām, kā arī īpaši atrunājot procedūru, kādā tiek apstiprināta Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Satversmes papildināšana ar izstrādātajiem grozījumiem radītu pamatu iztulkot Satversmes normas kopsakarā ar Eiropas Kopienas tiesību normām, kā arī konstitucionālā līmenī nostiprinātu tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā obligātumu. Ievērojot Satversmes veidošanās vēsturi un tās uzbūves īpatnības, Satversmes grozījumu izstrādes gaitā panākta konceptuāla vienošanās neveikt grozījumus Satversmes 1. un 2.pantā.

Paredzēts papildināt Satversmes 68.pantu šādā redakcijā: iekļaut Satversmes 68.panta pirmajā daļā noteikumu, kas paredz, ka, slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences ar nosacījumu, ka deleģēšana tiek veikta nolūkā stiprināt demokrātiju. Atsevišķas valsts kompetences deleģēšana šādā redakcijā liedz iespēju to deleģēt suverēnām valstīm vai nedemokrātiskām starptautiskām institūcijām, kā arī dod tiesības šādu kompetences deleģējumu atsaukt, ja institūciju darbība vairs neatbilst nolūkam, ar kādu Latvija valsts institūcijas kompetences deleģēšanu ir veikusi. Kompetences deleģēšanas atbilstību Satversmei kontrolē Satversmes tiesa, kurai ir ne tikai tiesības pasludināt kompetences deleģējumu par neatbilstošu Satversmei, bet arī tiesības interpretēt, vai kompetences deleģēšana varētu neatbilst Satversmei (preventīva loma).

Nolemts Satversmes 68.panta otro daļu izteikt, pašlaik esošo 68.pantu papildinot ar procedūru, kādā Saeima var apstiprināt starptautiskos līgumus, ar kuriem tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences. Šādus līgumus Saeima var apstiprināt ar 2/3 kvalificēto balsu vairākumu sēdēs, kurās piedalās ne mazāk kā 2/3 Saeimas locekļu.

Satversmes 68.panta trešajā daļā noteikts, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir izlemjama tikai tautas nobalsošanā. Tas nozīmē, ka tautai pieder tiesības ne vien lemt par Latvijas iestāšanos, bet arī par izstāšanos no Eiropas Savienības, turklāt izstāšanās procedūrai jābūt tādai pašai kā iestāšanās procedūra. Skatot Satversmes 68.panta pirmās trīs daļas kopā, ir nepārprotami formulēts tas, ka tautas nobalsošana par Latvijas dalību citās starptautiskās organizācijās, piemēram, NATO, nebūs nepieciešama, to ar kvalificēto balsu vairākumu būs tiesības izlemt Saeimai.

Satversmes 68.panta ceturtajā daļā (un 79.panta otrajā daļā) tautai tiek nodotas tiesības izlemt par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šāds formulējums nodrošina iespēju noskaidrot tautas viedokli gadījumā, ja Eiropas Savienības konstitucionālā uzbūve mainās tik ļoti, ka rodas pamats apšaubīt, vai tauta atbalstītu Latvijas dalību būtiski mainītā Eiropas integrācijas formā, vienlaikus nodrošinot, ka tautas nobalsošana tiks rīkota tikai par ļoti nozīmīgiem Eiropas integrācijas jautājumiem (piemēram, par būtiskām izmaiņām Eiropas Savienības pamatlīgumos). Piedāvātais formulējums nepieļauj iespēju tautas nobalsošanai nodot jebkuru jautājumu (piemēram, Eiropas Savienības institūciju pieņemtos aktus – direktīvas, regulas utt.).

Satversmes 79.panta otrā daļa tiek papildināta, nosakot nepieciešamo kvorumu tautas balsojumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos. Būtisks ir lietotais termins “lēmums”, kas norāda, ka balsojums notiek nevis par konkrētu juridisku dokumentu, bet gan par abstraktu jautājumu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Lai nodrošinātu Satversmes grozījumu leģitīmu funkcionēšanu, grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredz grozīt likuma pirmo pantu, iestrādājot tajā divus jaunus punktus (piekto un sesto), 11. pantu, iestrādājot jaunu trešo un ceturto panta daļu, 12.pantu, papildinot panta pirmo daļu ar palīgteikumu, kas paredz īpašu gadījumu, kā arī 14.panta pirmajā daļā iestrādājot jaunu teikumu.

Likuma pirmo pantu papildinot ar diviem punktiem un 11.pantu ar divām daļām, tiek paredzēti divi jauni gadījumi, kad jautājums izlemjams tautas nobalsošanas ceļā – ja izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un ja izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.

Saskaņā ar Satversmes 68.panta ceturtās daļas un 79.panta otrās daļas redakciju tautai tiek nodotas tiesības izlemt par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šāds formulējums nodrošina iespēju noskaidrot tautas viedokli gadījumā, ja Eiropas Savienības konstitucionālā uzbūve mainās tik ļoti, ka rodas pamats apšaubīt, vai tauta atbalstītu Latvijas dalību būtiski mainītā Eiropas integrācijas formā, vienlaikus nodrošinot, ka tautas nobalsošana tiks rīkota tikai par ļoti nozīmīgiem Eiropas integrācijas jautājumiem (piemēram, par būtiskām izmaiņām Eiropas Savienības pamatlīgumos). Piedāvātais formulējums nepieļauj iespēju tautas nobalsošanai nodot jebkuru jautājumu (piemēram, Eiropas Savienības institūciju pieņemtos aktus – direktīvas, regulas utt.).

12. panta pirmās daļas teikums papildināts ar palīgteikumu, kas paredz izņēmuma gadījumu no vispārīgās tautas nobalsošanas dienas noteikšanas un paziņošanas kārtības. Šāds izņēmuma gadījums ir paredzēts, ja tautas nobalsošanā izlemjami 11.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētie jautājumi. Šajos gadījumos tautas nobalsošanas dienu nosaka un paziņo Saeima.

14. pants savukārt nosaka, ka pirmā panta piektajā un sestajā punktā paredzētajos izņēmuma gadījumos jautājumu, par kuru organizējama tautas nobalsošana, formulē Saeima.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumos Nr.95 “Kārtība, kādā tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu””. Lai palielinātu valsts pamatbudžeta ieņēmumus, paredzēts palielināt maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu apmēru no 15 procentiem uz 27 procentiem.

Akceptē grozījumus rīkojumā “Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras izveidošanu”.

Ministru kabineta 28.janvāra sēdē akceptēja rīkojumu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 24.oktobra rīkojumā nr.597 “Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras izveidošanu””.

Ministru kabineta rīkojumā vārdi “Finansu ministrijas” tiek aizstāti ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas”, vārdus “Īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām” ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram”. Kā arī tiek ierosināts reorganizēt īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās padotībā esošo bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība” un līdz 2003.gada 31.jūlijam izveidot Valsts reģionālās attīstības aģentūru.

Akceptēts rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitāla palielināšanu”, kurš paredz saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumu Nr.164 “Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” statūti” 24. un 25.punktu palielināt valsts akciju sabiedrības pamatkapitālu, ieguldot tajā valsts nekustamā īpašuma objektus, un apstiprināt ieguldīto valsts nekustamā īpašuma objektu sarakstu: Rīgā, Brīvības bulvāris 61; Rīgā, Raiņa bulvāris 5; Rīgā, Raiņa bulvāris 6.

Minētos nekustamā īpašuma objektus noteiktā kārtībā uzdots ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” vārda.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments