Ar pērno vēju lasāmpapīra burā

Viens no sešiem godalgai nominētajiem 2003.gada kalendāriem — arī “Latvijas Vēstneša” izdotais

Akadēmiskajā bibliotēkā atklāta grāmatu izstāde

Pirms gadiem četrdesmit Arvīds Grigulis studentiem stāstīja, ka jaunībā apņēmies izlasīt visu latviešu valodā uzrakstīto un iespiesto. Turklāt viņš to esot arī iespējis. Neapšaubot profesora paveikto, gan jādomā, ka tika izlasīti visi līdz Latvijas valsts tapšanai izdotie literārie darbi. Jo jau pirms gadsimta Latvijā iznāca ap 470 grāmatu gadā, tātad visu varbūt varēja tikai rūpīgi pāršķirstīt.

Bibliogrāfijas institūta galvenā bibliogrāfe Skaidrīte Rozenbaha zina, ka 2001. gadā Latvijā iznāca 2530 grāmatas, to caurmēra metiens 2400 eksemplāru. Informācija par pērno gadu vēl nav pilnīga, līdz 27. janvārim institūts bija saņēmis ziņas par 2223 pērn izdotām grāmatām ar caurmēra metienu 1500 eksemplāru.

Pašlaik daļa no pērn izdotās ražas ir aplūkojama Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rīgā, Rūpniecības ielā 10, kur iekārtota izstāde “2002. gads Latvijas grāmatniecībā”. Šajā grāmatu parādē pārstāvētas 70 izdevniecības ar gandrīz tūkstoš iespieddarbiem. Ja ņem vērā, ka Latvijā ir vairāk nekā 400 grāmatu apgādu, jāsecina, ka daudzi izdevēji savu darbu plašākam vērtējumam nav gribējuši vai iespējuši dot.

Ar savu stendu izstādē piedalās arī “Latvijas Vēstnesis”, sniedzot ieskatu par pērn sarūpēto. Tur ir gan virkne likumkrājumu — “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”, “Prokuratūras likums”, “Tiesu izpildītāju likums”, “Valsts pārvaldes iekārtas likums” un citi, gan atsevišķu autoru pētījumi — Ārijas Meikališas “Prokuratūra Latvijā”, Valentīnas Liholajas “Kriminālatbildība Latvijā un Spānijā”, Janas Zīles “Cietušais krimināltiesisko zinātņu skatījumā”, arī citi darbi.

Atsevišķā nodalījumā vienkop izstādē aplūkojami izdevumi, ko Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izraudzīti eksperti izvēlējušies konkursam “Skaistākā grāmata”. Patīkami, ka sešu kalendāru pulkā, kas pretendē uz balvu, ir arī “Latvijas Vēstneša” kalendārs 2003. gadam ar Intas Rukas fotogrāfijām un mākslinieka Jura Petraškeviča iekārtojumu (projekta vadītāja Juta Krīgere). Jānis Rokpelnis, ievadot Intas Rukas melnbaltajā pasaulē, raksta arī tā: “Un šis ir kalendārs. Dabas dabiskais ritums. Daudzi saka — ģeniālākais mākslinieks ir daba. Lai arī šis mākslinieks pats ir Dieva radīts. Intas Rukas tik savdabi dabiskajā mākslā Latvijas cilvēks saplūst ar mēnešiem, gadskārtām — jo arī viņu ir radījis Dievs, kurš tautām “nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tām dzīvot”.”

Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti 5. februārī, pagaidām uz lauriem vēl var cerēt visi. Un te gribas atgādināt, ka reiz jau “Latvijas Vēstnesis” šajā konkursā ir guvis panākumus — 1997. gada sevišķo grāmatu grupā otrā vieta tika piešķirta enciklopēdiskajam un krāšņajam izdevumam “Triju zvaigžņu gaismā”.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors