Ir jāizraugās attīstības iespējas un virzieni

Par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera tikšanos ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem

Līdz ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izveidi arvien biežāk pašvaldībās tiek apspriestas reģionālās attīstības lietas. Jautājums, kas vēl pirms neilga laika, pašvaldību redzējumā, tika pārrunāts diezgan vispārīgi, nu ir kļuvis nozīmīgs. Reģionālā politika un tai atbilstošie reģionālās attīstības jautājumi vēl nesen arī valsts līmenī tika izprasti nepietiekami. To vairākās sarunās ar pašvaldību vadītājiem atzinis nozares ministrs Ivars Gaters. Likumdošana par valsts reģionālo attīstību – Reģionālās attīstības likums – ir pieņemta aizvadītajā gadā.

Nepareizi būtu teikt, ka pašvaldībās par reģionālo politiku iepriekš nav domāts nemaz. Ar teritorijas attīstības plānošanu nodarbojas katra pašvaldība. Daudzās pašvaldībās ir speciālisti, kas izstrādā attīstības plānus. Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) ar šiem jautājumiem nodarbojas Reģionālās attīstības komiteja, bet kopš 1998.gada nogales darbojas sabiedriskā organizācija “Latvijas reģionu attīstības fonds”.

Savukārt valsts līmenī līdz šim reģionālās attīstības un plānošanas jautājumus pārraudzīja un kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) reģionālo politiku koordinēja Finanšu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde (RPPP). Tieši šī iestāde sadarbībā ar reģionālajām attīstības aģentūrām un nozaru ministrijām izstrādāja un iesniedza ES Latvijas Attīstības plānu – dokumentu, kas paredzēts ES struktūrfondu izmantošanai. Tajā pierādīti Latvijas valsts mērķi un prioritātes, kuru īstenošanai var lūgt no ES finansiālu atbalstu. Valsts līmenī jau izveidota un jaunās RAPLM padotībā arī turpmāk būs bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (BO VSIA) “Reģionu attīstība”, kuras ietvaros darbojas tā dēvētais reģionālais fonds.

Reģionālās attīstības politika, kā sarunā ar LPS Reģionālās attīstības komitejas locekļiem komitejas sēdē 21. janvārī pauda I.Gaters, pamatnostādnēs nemainīsies. Arī turpmāk ministrs atbalstīs dialogu starp procesā iesaistītajām pusēm. Reģionālās attīstības likuma pieņemšanu ministrs uzskata par nozīmīgu sasniegumu ceļā uz galveno mērķi. Galvenokārt tādēļ, ka likumā ir izdevies skaidrot jēdzienus “reģionālā attīstība”, “reģionālā politika”, kā arī noteikt plānošanas reģionu kompetenci reģionālās attīstības dokumentu sagatavošanā. “Reģionālās attīstības jautājumi nav skatāmi atrauti no pašvaldībām, tāpat kā pašvaldību un valsts sadarbība ar plānošanas reģioniem, kas, manuprāt, ir šimbrīžam atbilstoši pozitīvi vērtējama. Plānošanas reģionu izveidē nav noliedzama arī Latvijas reģionu vēsturiskās veidošanās saistība. Vidzemi, Kurzemi, Latgali, Zemgali mēs pazīstam kā vienotus, tomēr atšķirīgus novadus. Un, nenoliedzami, plānošanas reģioniem — teritorijām bez noteiktām administratīvajām robežām — šobrīd reģionālās attīstības veicināšanā ir ļoti svarīga loma. Es nešaubos, ka tieši plānošanas reģioni vislabāk redz un izprot attiecīgās teritorijas attīstības virzienus un iespējas,” teica I.Gaters.

Reģionālās politikas realizāciju līdz 2006. gadam ministrs uzskata par paveicamu, galvenokārt uzdodot to veikt plānošanas reģioniem, reģionu attīstības padomēm un aģentūrām. Tas nozīmē, ka aģentūrās būs gan iegūstama pietiekama informācija, gan cilvēkresursi un zināšanas projektu sagatavošanai, izstrādei un koordinācijai. Plānošanas reģionu kompetencē tiks nodota reģiona īpaši atbalstāmo teritoriju statusa noteikšana. Par to iepriekš lemts Ekonomikas ministrijā. I.Gaters arī noliedza, ka ar jauno kārtību varētu zust kādas iepriekš noteiktās saistības.

Domājot par to, ka mazajiem pašvaldību projektiem ir sarežģītāk nodrošināt līdzfinansējumu, tiek meklētas iespējas palielināt reģionālā fonda kompetenci – radīt fondam iespējas nodrošināt līdzfinansējuma daļu naudas saņemšanai no Eiropas Savienības reģionālā fonda. Vēl būdams RPPP vadītājs, Ivars Gaters intervijā “Latvijas Vēstnesim” teica: “Reģionālā fonda darbību es saskatu ne tikai īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības veicināšanas virzienā. Ar skaidriem noteikumiem fonds varētu daļēji finansiāli atbalstīt to pašvaldību projektus, kuras nav spējīgas ieguldīt līdzfinansējumu vajadzīgajā apjomā nelielā budžeta dēļ. Pretējā gadījumā mēs nonāksim pie situācijas, ka labus, kvalitatīvus projektus ar atbilstošu līdzfinansējumu ātri sagatavos Rīga un citas spēcīgās pašvaldības, savukārt mazākajām pašvaldībām to kapacitāte tā arī paliks nemainīga.” Pēc ministra teiktā, ir atlicis viens gads, kura laikā valstī ir jāvienojas par pieņemamas sistēmas izveidošanu reģionālā fonda finansējuma sadalei Latvijas iekšienē. Svarīgākais ir, lai spēcīgākām un finansiāli labāk nodrošinātām pašvaldībām no reģionālā fonda tiktu piešķirta mazāka līdzfinansējuma daļa.

Reģionālās attīstības jautājumu risināšanai pašvaldības vēlējās saņemt skaidrojumu vairākiem terminiem, piemēram, plānošanas reģioni, attīstības reģioni, administratīvie reģioni. Terminu nekorekta lietošana un skaidrojuma nezināšana rada domstarpības. Redzams piemērs šajā gadījumā ir pašvaldību un nozares vadības atšķirīgā izpratne par plānošanas reģionu būtību, mērķiem un uzdevumiem. Ministrs skaidroja, ka plānošanas reģioniem atšķirībā no administratīvajiem reģioniem nav vienotas teritorijas robežas. Tāpat I. Gaters uzsvēra, ka, neraugoties uz vairāku Pierīgas rajonu pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem būt Rīgas plānošanas reģionā, šie lēmumi Ministru kabinetā plānošanas reģionu teritorijām tiks pārskatīti: “Plānošanas reģioni nav administratīvas teritorijas, tie vairāk balstās uz vēsturiskajiem reģioniem — Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un reģions ap Rīgu. Ar to jāsaprot šo reģionu iesaistīšanās valsts attīstības plānošanas procesā. Valstī pirmoreiz tiks izveidota nacionālā reģionālās attīstības padome, kurā strādās gan ministri, gan piecu plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji.” Terminu “administratīvais reģions” ministrs skaidroja kā turpmāko virzību uz tieši vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām. Latvijā saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas nostādnēm varētu tikt izveidotas deviņas reģionālās pašvaldības.

I.Gaters pauda pārliecību, ka pašvaldību valsts investīciju projekti ir jākoordinē RAPLM, nevis, kā tas bija iepriekš, nozaru ministrijās. Tomēr tā nav viena ministra kompetence, ir jāsaņem atbalsts no pārējām iesaistītajām pusēm. Arī pašvaldību nostāja ir līdzīga, tomēr Cēsu domes priekšsēdētāja Ginta Šķendera izteiktā doma, ka visi ir ieinteresēti risinājuma atrašanā, tika uztverta kā aicinājums dialogus veidot konstruktīvi un pārlieku nevilcināties ar izšķirošu lēmumu pieņemšanu. G.Šķenders teica: “Mūs visus vieno doma, kā izveidot un ieviest vienotu sistēmu, kur reģionālās attīstības un pašvaldību lietas būtu savstarpējā saistībā. Nedrīkst kavēties, ar to mēs tikai zaudējam. Patlaban rajonu padomju pārraudzībā esošie objekti — slimnīcas, pansionāti — zaudē, jo rajonu padomes ļoti nedaudz strādā valsts investīciju projektu sagatavošanā. Ir jāsanāk kopā, lai lemtu, kā rīkosimies reģionālo pašvaldību, reģionālās attīstības un citos jautājumos.”

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore