Ja ir abpusēja vēlme dialogu turpināt

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” aizvakar, 27.janvārī

Intervija Latvijas Radio 27.janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Šīsnedēļas galvenais temats domē, droši vien, ir galvaspilsētas budžeta deficīta mazināšana. Budžeta komisija plāno pārskatīt investīciju projektus un mazināt tēriņus. Tā ir?

Gundars Bojārs: — Pagājušonedēļ man bija tikšanās ar diviem ministriem – ar Dombrovska kungu, finanšu ministru, un pašvaldību ministru Gatera kungu, un mūsu sarunas temats bija Rīgas pilsētas budžets, investīcijas un arī budžeta deficīts un tā mazināšanas iespējas. Šai sakarā es esmu uzdevis šonedēļ visām domes komitejām izskatīt attiecīgo nozaru budžetus, to samazināšanas iespējas, un šī samazināšana pirmām kārtām varētu notikt uz investīciju rēķina. Piektdien ir plānots sasaukt budžeta komisiju, kura tad izvērtētu domes komiteju priekšlikumus un lemtu par tālāku šī lēmuma virzīšanu.

— Prasības samazināt izdevumus atsaukšoties uz pilsētas attīstību — un pat ļoti nopietni. Tika runāts ļoti konkrēti par lielu projektu apdraudējumu. Prese min gan tiltu projektus, gan finansējumu Dziesmu svētkiem, Eirovīzijai, aiziet pat līdz uzsāktajai Nacionālā teātra un Mākslas muzeja renovācijai. Tā tas ir?

G.Bojārs: — Šī situācija ir veidojusies gadu gadiem, un tas ir saistīts ar maksājumiem pašvaldības izlīdzināšanas fondā, saistīts ar mūsu daļu, ko mēs saņemam. Rīgas pilsēta saņem no Valsts autoceļu fonda 68 miljoniem tikai trīsarpus miljonus Rīgas pilsētas vajadzībām.

Te var saukt piemērus bez gala, arī to, ka Rīgas pilsēta no 1994.gada 22 miljonus ir ieguldījusi tieši valsts programmās un valsts īpašumos. Šobrīd budžeta taupīguma dēļ acīmredzot ir jāmaina mehānismi, jāmaina prioritātes un domei ir jāizvērtē, kuri no valsts projektiem ir atbalstāmi un kurus dome pilsētas vārdā varētu tomēr uzņemties. Protams, būtu lielas diskusijas par Nacionālo teātri un to, vai domei ar šīm lietām ir jānodarbojas, tas pats skar arī Eirovīziju un daudzas citas lietas. Bet man negribētos šo problēmu komentēt šobrīd, pirms to nav izskatījušas attiecīgās domes komitejas.

— Jebkurā gadījumā par tikko minēto tīri politiski jums nevar pārmest šantāžu?

Gundars Bojārs: — Es nedomāju, ka tā ir šantāža, valsts ir uzņēmusies zināmas saistības sakarā ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā, ir zināmi kritēriji, kas attiecināmi uz budžeta deficītu. Bet mēs varam minēt konkrētu piemēru. Zviedrija, kur pašvaldībām ir tikpat daudz funkciju, proporcionāli tikpat daudz kā Latvijā, bet budžeta attiecības ir 50 uz 50 — valsts un pašvaldības. Mums ar tādām pašām saistībām valsts budžets pret pašvaldību budžetu ir 75 pret 25. Protams, visām pašvaldībām tādas pašas problēmas, kas Rīgai, bet Rīgai tas ir sakāpināts, jo Rīgai ir jāpilda arī galvaspilsētas funkcijas, tā ka es tomēr ceru uz diskusijas un dialoga turpinājumu ar valdību. Šī abpusējā vēlme dialogu turpināt ir, un ir jārod abpusēji pieņemami mehānismi investīciju projektu finansēšanai.

— Jā, nenoliedzami, piemēram, gan jaunie tilti, gan Nacionālais teātris. Nupat kļuvis arī zināms, ka vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrāde un izmaksas varētu būt par 20 procentiem augstākas, nekā tas bija paredzēts. Un tā jau pēc būtības nav tikai Rīgas problēma.

G.Bojārs: — Tā nav tikai Rīgas problēma, un tas nebūtu tikai Rīgas uzdevums. Šīs funkcijas pašvaldībām ir pievienotas gadu no gada, un Rīga nodrošina visas tās funkcijas, ko tai pienākas darīt kā galvaspilsētai. Ļoti daudzas amatpersonas ir norādījušas uz mūsu sākotnējās domas pareizību, ka attiecībā uz Rīgu būtu nepieciešams īpašs likums — likums par Latvijas valsts galvaspilsētu, kurā tad varētu noteikt varbūt īpašus veidus, kā Rīgai būtu savs budžets jāveido. Šeit ir ārkārtīgi nepieciešama un ļoti svarīga savstarpēja sapratne ar valsti.

— Valsts kontroles vadība ir atzinusi, ka budžeta deficīts nav par lielu, vienīgi, lai varētu izkontrolēt Rīgas naudas apriti, lūk, te esot grūtības, līdz šim tas nevienam neesot izdevies, un tādēļ nepieciešams arī speciāls likums par Rīgu un tās finansēšanas vadību. Tātad tas varētu ko mainīt kardināli, bet kam ir jābūt iniciatoram šai ziņā?

G.Bojārs: — Iniciators esmu bijis es, jau stājoties amatā, un pirmais, ko mēs uzsākām – izveidojām audita revīzijas pārvaldi, kas, ļoti cieši sadarbojoties arī ar Valsts kontroli, šobrīd strādā pie Rīgas pilsētas konsolidētā budžeta izveidošanas. Kā atzīst Černaja kungs, man vairākkārt ar viņu runājot, tas aizņemtu vēl kādus divus gadus. Progress ir ļoti liels, un tomēr Rīgas pilsētai nav piemērojamas tās pašas normas, tie paši normatīvi, kas ir piemērojami jebkurai citai pašvaldībai. Rīga ir pārāk sarežģīts organisms, teiksim tā.

— Nu, ja mēs runājam par konkrēto budžetu, situācija ir tāda, kāda tā ir, un izeja būs jāatrod. Dolgopolovs atkal jau sācis runāt par iespējamo Rātsnama pārdošanu, šaubos, vai tas spēs ko kompensēt. Bet, ja runājam par citiem risinājuma variantiem, kādēļ, piemēram, nevar vienkārši ņemt un paaugstināt budžeta ieņēmumu daļu, tā taču reāli būs lielāka, nekā plānots?

G.Bojārs: — Parasti gadu no gada mums tomēr ir vērojama neliela pārpilde. Jāņem vērā, ka pieaugums ir, bet pieauguma temps salīdzinoši ar pārējo Latviju ir mazāks. Tas ir objektīvs faktors. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā pierakstīto cilvēku skaits samazinās, it sevišķi tie cilvēki, kas maksā vislielākos nodokļus, tātad turīgie cilvēki, pārceļas uz dzīvesvietu Jūrmalā, dažādās citās skaistās, pievilcīgās, klusās vietās, Pierīgā, un Rīgas pilsētas budžets šajā ziņā zaudē. Jāņem vērā, ka apmēram trešo daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko iekasē Rīgā, sadala citām pašvaldībām, tie ir visas Latvijas iedzīvotāji, kas savu darbavietu ir atraduši Rīgā. Un, neskatoties uz to, Rīgas pilsētai ir jānodrošina gan infrastruktūra, gan sociālās palīdzības pieejamība, gan medicīnas pieejamība arī šiem iedzīvotājiem.

— Tādēļ tā nav izeja.

G.Bojārs: — Tā nav izeja, tas ir ārkārtīgi ilgs, pacietīgs un sarežģīts darbs, un es tikai vēlreiz varu atzīmēt, ka pašreizējā valdība ar izpratni uztver šo problēmu un ir gatava dialogam, gatava risinājumam.

— Acīmredzot pie šī paša jautājuma būs jāatgriežas nākampirmdien. Lai gan visas vajadzīgās institūcijas savulaik atbalstīja firmas “Spēks” ierosinātās būves celtniecību 11.novembra krastmalā virs Triangula bastiona, tikai aizvadītajā nedēļā domnieki attapušies, ka apjomīgā celtne bojā Vecrīgas tradicionālo panorāmu. Vai tas, kas izskanēja presē, ir tikai tāda populistiska poza vai tik tiešām tās ir nopietnas versijas, ka šo būvi pat vajadzētu nojaukt?

G.Bojārs: — Visi šie saskaņojumi un līgumi ir noslēgti un pieņemti jau iepriekšējā sasaukuma laikā, un, kā jūs zināt, būvējot, tātad rokot pamatus, tika atklāti šie senie pamati, kuri uzlika pienākumu nomniekam veikt papildu darbības, lai nodrošinātu šo vēsturisko vērtību saglabāšanu. Viņi ir nodrošinājuši, lai šie pamati būtu redzami, tur ir izveidotas speciālas stikla sienas, ir apskates iespējas, un iepriekšējā domes sēde pieņēma lēmumu par attiecīgiem grozījumiem savā iepriekš pieņemtajā lēmumā. Šīs ir civiltiesiskas attiecības, kur pašreizējam sasaukumam ir jāievēro pārmantojamības princips. Cita veida lēmumus dome nevarētu pieņemt, nevarētu arī šo līgumu lauzt, jo ir veiktas zināmas investīcijas, patīk tas vai nepatīk. Man personīgi liekas, ka šai vietā vajadzētu pavisam citu arhitektūru, pavisam citu būvi. Šobrīd mēs šo soli spert nedrīkstam, likuma izpratnē.

— Domes sēdē šonedēļ skatīs zemes rezervāciju multihalles celtniecībai, vai tad tas jau reiz netika darīts?

G.Bojārs: — Tas tika darīts Attīstības komitejas sēdē, un bieži šīs lietas tiek jauktas. Tātad komiteja gatavo papildu lēmuma projektu, dome lems rīt.

— Skaidrs. Īpašuma problēmu risinājums saistībā ar šo zemi — domāju, ka tur ir daudz problēmu.

G.Bojārs: — Jā, un problēmas arvien pavairojas. Nezin kādā veidā pēkšņi šajā teritorijā rodas privātīpašnieki, kas tur ir pierakstīti, kaut kādā veidā mantojuši savu īpašumu, un šādu īpašnieku pēdējā laikā rodas arvien vairāk tādā šaha zirdziņa kārtībā. Manuprāt, ir struktūras, ir uzņēmēji, kas mēģina šādā veidā nopelnīt. Un, kas attiecas uz pēdējiem rīkojumiem un domes lēmumiem, arī uz šo domes lēmumu par multihalles celtniecībai rezervēto zemi, es ceru, ka šis process tiks apturēts.

— Jautājums par alkoholisko dzērienu, arī alus, mazumtirdzniecības ierobežošanu, tas iestrēga pagājušonedēļ?

G.Bojārs: — Pagājušonedēļ domes deputāti lēma noņemt šo jautājumu no izskatīšanas un nosūtīt ekspertīzei pašvaldību lietu ministram, jo viņš iepriekš bija izteicis bažas par šī lēmuma projekta atbilstību likumdošanai. Tātad mēs gaidīsim viedokli no Gatera kunga un esam gatavi pieņemt lēmumu, kurš būtu sabalansēts ar spēkā esošo likumdošanu. Kaut gan šī problēma eksistē, tā vēl joprojām nav noņemta no dienas kārtības, alkohols tiek tirgots arī izglītības iestāžu tuvumā. Manuprāt, tas nav pieņemami.

— Un pašās beigās jautājums – ģenerālprokuratūra par jūsu iespējamo interešu konfliktu ir lūgusi pārbaudīt to Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, vai tas ko maina jūsu lēmumā attiecībā pret “Dienu”?

G.Bojārs: — Nē, tās nav saistītas lietas. Es nekādu lēmumu attiecībā pret “Dienu” vēl neesmu pieņēmis. Visam jābūt juridiski precīzam un korektam, un “Dienai” jāatbild par saviem darbiem, arī “Dienas” amatpersonām, un man būs jāatbild par saviem. Es par sevi esmu pārliecināts.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā