Par to, vai mums būs izdevīga celulozes lielrūpnīca

Sistemātiski sekojot līdzi Jēkabpils rajonā plānotās celulozes rūpnīcas projekta apspriešanai, joprojām neesmu saņēmis izsmeļošas, pārliecinošas atbildes uz vairākiem Latvijai ļoti būtiskiem jautājumiem.

Pirmais — kāpēc somu investori to rūpnīcu neprojektē celt pašā Somijā, ja tā ir daudz bagātāka ar mežiem un tātad ar koksni kā izejvielu? Vai varbūt tāpēc, lai saglabātu savas valsts koksnes resursus, kuru cenas Somijā ir daudz augstākas un pasaules tirgū tās joprojām turpina pieaugt, jo meži pasaulē tiek strauji izcirsti, bet vajadzība pēc koksnes kā izejvielas strauji pieaug?

Otrs jautājums attiecas uz Daugavas ūdeņu piesārņotību šādas rūpnīcas funkcionēšanas rezultātā. Līdzšinējās projekta aizstāvju atbildes šai ziņā ir bijušas tik abstrakti izvairīgas, ka varbūtējais iedzīvotāju veselības apdraudējums gan Rīgas, gan citu Daugavas krastos atrodošos pilsētu iedzīvotājiem var izrādīties par lielu negatīvu, ilglaicīgu ķīmiskas iedarbības bumbu ar laika degli.

Trešo pagaidām neatbildēto jautājumu izraisīja informācija, ka rūpnīca diennaktī pārstrādāšot desmit tūkstošus kubikmetru koksnes. Vai tādā gadījumā tās transportēšana no Latvijas novadu mežiem uz rūpnīcu pa pagaidām diemžēl ļoti neapmierinošā stāvoklī esošajiem Latvijas šaurajiem divvirzienu ceļiem neradīs tādas lielas un sarežģītas transporta problēmas, ar kurām salīdzinot Rīgas ielu sastrēgumstundu situācija var izrādīties gluži vai bērnu spēle?

Ceturtais būtiskais jautājums attiecas uz šai gadījumā jaunradīto jeb pievienoto vērtību. Ekonomikas teorija māca, ka tā ir vislielākā galaproduktam, šinī gadījumā papīram un citām no celulozes saražotajām precēm. Vai tādā gadījumā Latvijai nebūtu daudz izdevīgāks tāds somu firmas projekts, kurā būtu kaut vai uz pusi vai, vēl labāk, par divām trešdaļām samazināts ražojamās celulozes apjoms, vienlaikus paredzot arī turpat uz vietas jaunas, modernas papīra ražotnes celtniecību?

Un beidzot tāds rezultējošs, bet ļoti būtisks jautājums — kādi ir daudzmaz droši Latvijas ieguvumi vietējo iedzīvotāju papildu darba vietu skaita, valsts budžeta ieņēmumu un citu mūsu valstij un tautai pozitīvi nozīmīgu guvumu veidā? Varbūt, piemēram, ieguldījumi mēbeļrūpniecības attīstībā Latvijai būtu ekonomiski izdevīgāki.

Uzskatu, ka visi Latvijas iedzīvotāji būtu ļoti ieinteresēti saņemt konkrētas un izsmeļošas atbildes uz šiem šodienas un nākamajām paaudzēm vitāli svarīgajiem jautājumiem.

Jānis Porietis, Latvijas Universitātes profesors