Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim 23.janvāra Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu, lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un iekļaut to Saeimas 30.janvāra sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”). Nav. Paldies!

Deputāts Staņislavs Šķesters paziņo, ka atsauc savu parakstu pie likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju””. Līdz ar to šis likumprojekts nav izskatāms šīsdienas sēdē.

Desmit apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti ir iesnieguši Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Eināram Repšes kungam par Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu nr.53 no 2001.gada 30.oktobra neatbilstību Enerģētikas likuma 20.1.pantam. Iesniedzēji motivācijai vārdu nelūdz. Pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Izskatām sadaļu — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.559 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, mums jāatbalsta šis priekšlikums, bet es gribētu izdarīt divas piezīmes. Ja jau īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās amats ir izveidots, tad, protams, arī jānosaka šīs jaunās institūcijas kompetence, un tāpēc šie noteikumi ir vajadzīgi.

Bet pirmām kārtām mani drusciņ samulsina fakts, ka jau, pirms Saeima izskatīja šos noteikumus, pats jaunizveidotais ministra aparāts iesniedza vairākus grozījumus. Tā kā šie noteikumi īsti nebija saskaņoti ar tiem cilvēkiem, kas pildīs šīs funkcijas. Un es domāju, ka valdībai nopietnāk tomēr būtu jāizvērtē situācija, un tas vienkārši nozīmē, ka uz otro un trešo lasījumu mums vēl ir priekšā liels darbs. Tā ka šie noteikumi ir tikai tāds pusfabrikāts un vairāki grozījumi būs vajadzīgi.

Un otra problēma manā skatījumā ir vēl nopietnāka. Un tā ir saistīta ar likumprojekta anotāciju. Sesto sadaļu, par konsultācijām, gatavojot šo normatīvā akta projektu. Te ir rakstīts, ka ar nevalstiskām organizācijām konsultācijas vispār nav notikušas. Un otrajā ailē uz jautājumu, kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija, atbilde ir šāda — tiesību akta projekts šo jomu neskar. Varbūt tas ir vienkārši pieredzes trūkums. Bet mēs labi zinām, ka tieši nevalstiskās organizācijas, tādas kā “Glābiet bērnus!”, Bērnu fonds un citas, patiešām spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu bērnu aizsardzības sistēmas izstrādāšanā un pilnveidošanā. Un es domāju, ka būtu pārāk augstprātīgi — vispār nekonsultēties ar šīm organizācijām, neņemt vērā viņu priekšlikumus un viedokļus. Ja mēs tā turpināsim, tas nozīmēs, ka kārtējo reizi būsim spiesti šo ļoti būtisko likumu grozīt vēl un vēl un nekāda stabila darbotiesspējīga sistēma netiks izveidota. Tātad es domāju, ka šeit arī Saeimai būs jālabo šī Ministru kabineta kļūda un būs diezgan aktīvi jākonsultējas ar nevalstiskām organizācijām, gatavojot savus priekšlikumus un lēmumus otrajam un trešajam lasījumam. Bet kopumā tā kā nu diezgan lielu pusfabrikātu, tomēr šo likumprojektu es aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu nr.559 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 17. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Kādi priekšlikumi? Lūdzu! 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.560 “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēs vārdu lūdz deputāts Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (TP). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šis dokuments liecina par to, ka šai valdībai izglītība tomēr nav prioritāte. Atšķirībā no paustajiem viedokļiem pirms vēlēšanām konkrēti Šadurska kungs visnotaļ un visās auditorijās pārliecināja par pretējo, ka izglītība ir tā sfēra, kuru katrā ziņā “Jaunais laiks” un aizstāvēs vienmēr.

Jautājums un arguments šim dokumentam — šī dokumenta spēkā stāšanās laiku pārcelt par gadu — ir viens — trūkst līdzekļu. Un te atkal jāatgriežas pie jau varbūt zināmā un teiktā, pie tā paša taupības režīma. Tomēr, ja tā pavērtē un tā uzmanīgi paskatās kaut vai vakardienas diskusiju, finansu ministru, tad spoži rādītās diagrammas par budžeta pieaugumu gan decembrī, gan janvārī liecina par pretējo, ka izrādās, ka budžetā naudiņa ir. Jautājums tiek pārcelts uz citu — vai spriest par šī dokumenta vai šī likuma vai šī fonda lietderību. Un te ir neizpratne tāda, ka izglītības ministrs, ar vieglu roku parakstot šo dokumentu, izrādās, nav konsultējies ne ar vienu sabiedrisko organizāciju, un, kā mēs zinām, fonda padomē ir gan Latvijas Izglītības darbinieku vadītāju asociācijas pārstāvis, gan Profesionālās izglītības asociācijas pārstāvis, gan pedagogu domes un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuru domas vienkārši nav pajautātas, vai un cik lietderīgi ir palaist jeb iedarbināt šo fondu un kādu pienesumu šī fonda darbība izglītības sistēmas uzlabošanā un veicināšanā varētu dot. Ja mēs ietaupām uz šiem skaitļiem, kas ir rakstīti šajā likumā, tad katrā ziņā novilcināšana dos nesalīdzināmi lielāku zaudējumu nekā šie skaitļi šeit šajā likumā.

Es ierosinu neatbalstīt šos grozījumus, aizsūtīt atpakaļ valdībai, izdiskutēt ar sabiedriskajām organizācijām, atrast līdzekļus un, ja tik tiešām budžets ir tik spiedīgs, ka nav iespējams atrast šādu summu, tad šo fondu, fonda darbību uzsākt ar kaut kādu 3 mēnešu nobīdi, jo mēs zinām, ka šobrīd lielās mokās dzimst budžets, un, manuprāt, budžetā atrast līdzekļus, lai šo fondu palaistu jeb iedarbinātu, noteikti var.

Un jāpiebilst, vēl par taupības režīmu. Kā mēs dzirdam, tad ļoti viegli ir nopirkt kaut kādu automašīnu, teiksim, veselības ministrs bez konkursa, nodibināt kādu ministriju, kur ministrs nevar paskaidrot, kādas būs viņa funkcijas un ko viņš darīs, kā tur strādās, kā ko pārdalīs, to visu var. Nu tas viss ir pie taupības režīma.

Es ierosinu noraidīt šo dokumentu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu nr.560 “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 20, neviens neatturas. Grozījumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Strazdiņš (ZZS). 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.561 “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas debatēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 38, neviens neatturas. Noteikumi komisijām nodoti. Priekšlikums priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 30.janvāri. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.562 “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (TB/LNNK). Termiņš — 30.janvāris priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.563 “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS). Iesniegšanas termiņš, lūdzu, 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.564 “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.565 “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Ir priekšlikums — 30.janvāris. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.566 “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim!

I.Emsis (ZZS). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Paldies! Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.567 “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Solvita Mellupe vēlas debatēt? Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Mellupei!

S.Mellupe (JL). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 568 “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem... (No zāles deputāts J. Dobelis: “Viss skaidrs!”) Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.569 “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.569 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam!

A.Laksa (LPP). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.570 “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ar diletantismu un revolucionāro degsmi bieži vien ir par maz. Es saprotu, ka ļoti gribas pieņemt tā saucamos matrožu un ķēkšu likumus, kā kādreiz ir teicis tik dārgais mūsu valdībai Vladmirs Iļjičs Ļeņins, bet, ticiet man, šis nu nav tas gadījums. Un diplomātiskais dienests atšķiras ar to, ka tie cilvēki, kas strādā diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, ja kāds to vēl nezina, viņiem ir specifiskas zināšanas, un jūs nevarat pārcelt, teiksim, specializētu ierēdni, kas specializējas, teiksim, varbūt kādās austrumu valodās un ir studējusi ķīniešu valodu vai indiešu vienu no valodām, teiksim, hindu vai vēl kādu, pārcelt, teiksim, kaut kur strādāt ar Āfrikas valstīm, kurās, teiksim, lieto franču valodu. Te nav runa tikai par valodu. Te ir runa par profesionālajām zināšanām, kuras atšķirībā varbūt, es saprotu, no dažādām politiskajām padomēm, kur var ielikt kādu mežsargu, kas nodarbojas ar izglītību vai ar privatizāciju, diplomātijā tā gluži nevar. Un tāpēc tas jaunais izgudrotais “matrožu” un “ķēkšu” tik iemīļotais teiciens “elastība”, kas tiek pielietots pēdējā laika likumdošanas normās, ko izstrādāja Ministru kabinets, un es jums atļaušos arī nocitēt, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastīgu pārcelšanas mehānismu. To vajadzētu varbūt lietot vairāk medicīnā, runājot par kaut kādām saitēm, bet nelietot diplomātijā. Tas ir ļoti kļūdains, muļķīgs, nav pārdomāts un pretrunā ne tikai ar Latvijas, bet arī ar šo te praksi, kas ir citās valstīs. Tāpēc es aicinātu vienkārši nekļūt smieklīgiem un tiešām šo “ķēkšu” likumprojektu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.570 nodošanu Ārlietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 20, atturas — 1. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.janvāri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.janvāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.571 “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.572 “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.572 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam.

A.Laksa (LPP). Lūdzu noteikt iesniegšanas termiņu 30.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.573 “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 19, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.574 “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.574 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 30.janvāris. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.575 “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina šos noteikumus atzīt par steidzamiem. Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu atzīšanu par steidzamiem! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Steidzamība atzīta.

Lūdzu priekšlikumus par… Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (JL). Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 27.janvāris un nākamā sēde — 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27.janvāris, izskatīšana 30.janvārī. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.576 “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijai nodoti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina šos noteikumus atzīt par steidzamiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.576 atzīšanu par steidzamiem. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Steidzamība atzīta.

Lūdzu priekšlikumus par… Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (JL). Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 31.janvāris un sēde — 6.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.577 “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.578 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēt vēlas deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Eināra Repšes valdība ir deklarējusi enerģisku cīņu ar korupciju, valdībā tiek izstrādāta koncepcija korupcijas novēršanai un apkarošanai, un viens no šīs koncepcijas tādiem noteikumiem jeb ievirzēm ir tas, ka maksimāli jānovērš valsts amatpersonu atrašanās interešu konflikta situācijā.

Diemžēl, godātie kolēģi, nākas konstatēt, ka, iesniedzot likumprojektu, par kuru mēs šobrīd debatējam, valdība ir gājusi pretēju ceļu, proti, ar likuma spēku ir legalizējusi valsts amatpersonu interešu konfliktu. Kādēļ? Tātad iesniegtais likumprojekts paredz to, ka valsts amatpersonas, proti, kapitāla daļu turētāji jeb valsts uzņēmējsabiedrību, komercsabiedrību darbības lietderības un likumības pārraudzītāji, finansiālās darbības kontrolētāji, kādi ir šie kapitāla daļu tātad pārraudzītāji, algu, atalgojumu, saņem no tās institūcijas, kuras darbu viņi pārrauga. Tā, godātie kolēģi, ir klasiska interešu konflikta situācija, kuru mēs legalizējam ar likumu. Diemžēl šāda kārtība pastāvēja arī dažus gadus iepriekš. Paldies Dievam, iepriekšējā valdība šo kārtību grozīja un noteica, ka atalgojumu pārraudzītājam maksā tas, kas sūta šo valsts amatpersonu, deleģē šīs tiesības pārraudzīt, proti, attiecīgā valsts institūcija, attiecīgā ministrija. Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Interešu konflikta novēršanas likums, jaunais likums, kas arī ir vērsts uz cīņu pret korupciju, nosaka to, ka valsts amatpersonas nedrīkst saņemt atalgojumu no tām institūcijām, no tām personām, kuru darbību viņas pārrauga. Tātad arī šis likumprojekts ir pretrunā ar spēkā esošo Interešu konflikta novēršanas likumu valsts amatpersonu darbībā.

Tāpat es jūs gribētu informēt, ka jau iepriekš — tad, kad bija spēkā vecā kārtība, kura diemžēl paredzēja tādu kārtību, kādu šobrīd ierosina Einara Repšes valdība, daudzkārt ģenerālprokurors, gan iepriekšējais — Jānis Skrastiņš, gan arī jaunais ģenerālprokurors Maizītis, gan arī ārvalstu eksperti, tiekoties ar dažādām valsts institūcijām, ar Saeimas komisijām, ierosināja šo atklāto, ar likumu legalizēto interešu konfliktu novērst. Iepriekšējā valdība to izdarīja. Kādēļ, kolēģi, jaunā valdība atkal iet šos nepareizos ceļus — legalizē interešu konfliktu ar likumu? Es nedomāju, ka tā varbūt būtu tāda tīša darbība un ka gribētu valdība ar likumu tā tīši šeit interešu konfliktu ieviest. Nebūt nē, manuprāt! Tas ir tādēļ, ka acīmredzot kāds uzskata, ka naudas trūkuma dēļ ir jāsataupa šie daži desmiti tūkstošu latu un tādēļ jāievieš šāda absurda situācija.

Es aicinātu godātos kolēģus — gan pozīcijas, gan opozīcijas kolēģus — neatbalstīt šā likuma tātad pieņemšanu pirmajā lasījumā, atcelt 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus un atgriezties pie vecās kārtības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es liktu priekšā mūsu komisijas lēmumu, vakar mēs skatījām šo jautājumu, lūgt atbalstīt šo likumprojektu. Vienkārši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ielikt kā otro komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Vai ir iebildumi, ja Ministru kabineta noteikumi nr.578 tiek nodoti arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr.578 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 21, atturas — 18. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ērikam Škaparam!

Ē.Škapars (JL). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.579 “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.579 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 2. Noteikumi komisijai ir nodoti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.2 “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.2 nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 20, atturas — 16. Noteikumi Juridiskajai komisijai nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (ZZS). Jā, paldies! Es lūgtu atkal kārtējo reizi šo likumprojektu tomēr nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Jums vajadzēja ātrāk izteikt šo priekšlikumu. Saeima jau ir atbalstījusi Juridisko komisiju, kā vienu no atbildīgajām.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.3 “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pirms ieslēdzam balsošanas režīmu, ir jāvienojas par iepriekšējiem noteikumiem, tātad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Priekšlikums 30.janvāris. Iebildumu nav.

Balsosim par noteikumu nr.3 “Grozījumi Farmācijas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgēnijai Stalidzānei!

J.Stalidzāne (LPP). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Sociālo un darba lietu komisijā — 29.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.4 “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šiem noteikumiem noteikt steidzamību.

Vai kāds vēlas runāt “par”? Anna Seile. Lūdzu, no tribīnes! Ja jūs vēlaties runāt “par”, tad no tribīnes! Tādā gadījumā lūdz balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai atzīt par steidzamiem noteikumus nr.4 “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 19, neviens neatturas. Steidzamība pieņemta.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (TB/LNNK). Komisija ierosina līdz 30.janvārim iesniegt priekšlikumus un izskatīt Saeimas sēdē 13.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 5 “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr. 5 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 30.janvāris. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S. Šķesters. 30. janvāris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. 30.janvāris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Jāņa Jurkāna, Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva, Anatolija Mackeviča, Vjačeslava Stepaņenko Valērija Karpuškina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, “pret” vēlas runāt deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Godātie deputāti! Pilnībā piekrītot viedoklim, ka nepieciešams nodrošināt iespēju neproduktīvo dzīvnieku barību fasēt mazākos daudzumos tieši tirdzniecības uzņēmumos, kas ļauj suņu un kaķu turētājiem, īpaši maznodrošinātajiem iegādāties šo barību nelielos daudzumos un par zemāku cenu, tomēr gribu aicināt kolēģus noraidīt šo likumprojektu, jo pēc Latvijas tirgotāju asociācijas lūguma Zemkopības ministrija ir sniegusi skaidrojumu Dzīvnieku barības aprites likumam, kurā ir teikts, ka likuma 11.pants, kurš skan šādi: “Barību izplata ražotāju oriģinālajā iepakojumā” attiecas uz barības izplatītājiem, barības apritē iesaistītām personām, kuras pārstāv barības ražotāji un izplata tā produkciju tirdzniecības uzņēmumiem. Barības svēršana mazumtirdzniecībā nav uzskatāma par 11.panta pārkāpumu. Tāpat gribu informēt kolēģus arī par to, ka 2002.gada 14.novembrī valsts sekretāra sanāksmē ir izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Prasības dzīvnieku barības apritē iesaistītai personai un tās atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, kurā tiks precīzi noteiktas prasības dzīvnieku barības tirdzniecībai uz svara. Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, uzskatu, ka nav nepieciešamība izdarīt grozījumus Dzīvnieku barības aprites likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Apmēram gadu atpakaļ tika pieņemts Dzīvnieku barības aprites likums, kur 11.pants, kā jau bija teikts, aizliedz tirdzniecību ar uz vietas fasēto dzīvnieku barību. No pretējās puses un Pārtikas un veterinārais dienests man skaidroja, ka šis ierobežojums attiecas tomēr arī uz mazumtirdzniecību, un man ir vēstule, kur ir rakstīts, ka viņi skaidro terminu “izplatīšana” kā izplatīšanu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā un praktiski Pārtikas un veterinārais dienests ir vienīgais dienests, kas kontrolē šā likuma pildīšanu. Un es principā neredzu iemeslu, kāpēc mums nav jāatbalsta šis piedāvātais priekšlikums.

Par pašu kārtību. Man grūti saprast, ka, pieņemsim, produktu tirdzniecība ir atļauta, fasējot uz vietas, bet dzīvnieku barību ir aizliegts tirgot uz vietas un fasēt uz vietas no lielajiem maisiem uz mazāku iepakojumu. Tas patiešām atvieglo dzīvi daudziem mājdzīvnieku īpašniekiem un ļauj viņiem ekonomēt savus līdzekļus. Man ir zināms arī, ka notiek parakstu vākšana, lai šo ierobežojumu atceltu kā starp dzīvnieku īpašniekiem, tā arī šo barību tirgotājiem. Un Pārtikas un veterinārais dienests savā vēstulē raksta, ka nekas… pēc viņu datiem, nav konstatēti gadījumi, ka uz vietas fasētas dzīvnieku barības pārdošanas rezultātā ir nodarīts kaitējums pašiem dzīvniekiem.

Un, savācot kopā visus šos argumentus, es piedāvāju tomēr atbalstīt likumprojektu un likumu nostiprināt un atļaut cilvēkiem tirgot ar šo barību, kas paredzēta mājdzīvniekiem, uz vietas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis “pret”, viens — “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 48, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas Brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — deputāta Valērija Karpuškina iesniegums par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu zvanu!

Balsosim par lēmumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Valērijam Karpuškinam 2003.gada 23.janvārī. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Izskatām lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot administratīvā pārkāpuma materiālus, ir nolēmusi piekrist deputāta Leopolda Ozoliņa administratīvai sodīšanai par ceļu satiksmes noteikumu 89. 11.punkta prasības neievērošanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Es lūdzu mani izdot administratīvajai vajāšanai, jo tiešām vainīgs es biju, jo neieslēdzu tās avārijas gaismas, kas tur jāieslēdz, kā jūs rakstāt… kā sarakstīja šo protokolu pašvaldības policija. Man gan bija mašīnā pasažieris, kuru es lūdzu brīdināt, ja gadījumā pašvaldības policija uzmācas par to, ka man ir sabojājies motors, es meklēju palīdzību ARS. Pašvaldības policija izpildīja šo anketu, ātri pielīmēja, kā saka, aizmugurē rakstīdams… tā kā cilvēks, kam es to lūdzu paskaidrot pašvaldības policijai, nepaspēja to izdarīt. Pašvaldības policija ļoti profesionāli izpildīja savu pienākumu, un sods ir jau samaksāts, tā kā lūdzu jūs nobalsot par manis izdošanu šai te procedūrai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 8.Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Tātad likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Es informēju jūs, ka otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijas sēdē un tas ir atbalstīts komisijas sēdē otrajam lasījumam, tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, kurš arī ir galīgais, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par 1961. gada 21. aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Ārlietu komisija ir saņēmusi trīs Juridiskā biroja priekšlikumus attiecībā uz šo likumprojektu. Tie ir izskatīti Ārlietu komisijas sēdē. Aicinu jūs pievērst uzmanību 204.dokumentam!

Un tātad 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par nosaukumu, par likumprojekta nosaukumu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Vaidere. 2. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Vaidere. 3. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Vaidere. Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Tāpēc aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002 attiecībā uz Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu no 2002.gada 1.jūnija ieviest jauno konsolidēto protokolu par preču izcelsmes noteikumiem versiju. Tā kā preču izcelsmes noteikumi ir visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu neatņemama sastāvdaļa, ir nepieciešams nomainīt arī spēkā esošā Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolu par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm ar jauno šī protokola versiju. Valstis, kuras nebūs ieviesušas šos grozījumus preču izcelsmes noteikumos, tiks izslēgtas no Paneiropas kumulācijas sistēmas un zaudēs brīvu piekļūšanu Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas asociēto valstu tirgiem. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā arī Latvijas uzņēmējiem tiks liegta brīva pieeja Slovēnijas tirgum.

Es komisijas vārdā aicinātu atbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Vaidere. Paldies! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

I.Vaidere. Paldies! Tā kā jūs atbalstījāt šā likuma steidzamību, es lūgtu atbalstīt arī šo likumprojektu tūlīt otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās protokolu par likuma izpildi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Tātad līgums starp Latvijas valdību un ASV valdību ietver sevī trīs projektus, kas tiks realizēti ar ASV finansiālo atbalstu. Un tā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveide, Kriminālprocesa kodeksa reformas īstenošana un kontrolēto piegāžu muitas jomā apmācības nodrošināšana. Ietekme uz tautsaimniecības attīstību, protams, būs pozitīva. Tas pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi, arī ietekme uz uzņēmējdarbības vidi sakarā ar procedūru vienkāršošanu būs pozitīva. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

I.Vaidere. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.janvāri!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies! Vēl 2001.gada jūlijā Latvijas Ārlietu ministrija un Igaunijas Ārlietu ministrija saņēma Valkas un Valgas mēru vēstuli ar lūgumu veikt grozījumus Rīgā parakstītajā, vēl 1996.gadā parakstītajā Latvijas un Igaunijas valdības nolīgumā “Par valsts robežas šķērsošanas vietām”. Šo izmaiņu rezultātā robežpārejas punkts Valga—1, Valga—3 tiks pārveidots par kopīgu robežas pārejas punktu, kurā tiks nodrošināta iespēja arī ārvalstu pilsoņiem šķērsot robežu šajā vietā bez muitas kontroles, norādot, ka šie grozījumi nepieciešami, lai veicinātu tūrismu un uzņēmējdarbību abās valstīs un jo īpaši Valkā un Valgā. Grozījumu izdarīšana, protams, veicinās uzņēmējdarbību abās valstīs, jo īpaši Valkā un Valgā šī problēma ir samilzusi, mēs to domājam risināt arī tālāk. Tātad šis būtu pirmais un nepieciešamais solis.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

I.Vaidere. Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.janvāri!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr. 168. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Šie te grozījumi likumprojektā ir izstrādāti ar mērķi nodrošināt apdrošināšanas brokeru sabiedrību saistību izpildi. Saistību izpildi pret apdrošinātājiem, pārapdrošinātājiem un citiem kreditoriem saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem. Komisija uzskata, ka šis likumprojekts ir jānosaka kā steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” noteikšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums jānosaka.

B.Brigmane. Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris. Un otrajā lasījumā lūdzu izskatīt 6.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāte — Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.169. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un nodeva pirmajā lasījumā. Likumprojekts, kā jūs redzat, ir ļoti apjomīgs, bet grozījumi galvenokārt ir saistīti ar to, ka Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu Saeima pieņēma gandrīz pirms pieciem gadiem.

Latvijai, iekļaujoties Eiropas Kopienas finanšu sistēmā, jāievieš licencēšanas un uzraudzības savstarpējās atzīšanas principi, tātad vienotā licence. Likums tiek papildināts ar jauniem terminiem, atbilstoši Eiropas Kopienas direktīvu prasībām, tāpat likums nepieļauj ciešu attiecību izveidošanos starp apdrošinātāju un kādu fizisku vai juridisku personu. Tāpēc lūdzu izskatīt šo te likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Autortiesību likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu par grozījumiem Autortiesību likumā.

Mūsu komisijai bija ienācis deputāta Kabanova priekšlikums, ka bez autora atļaujas ne tikai atļaut fonogrammu reproducēšanu personīgām vajadzībām, bet arī datorprogrammu reproducēšanu. Diemžēl tas ir pretlikumīgi — datorprogrammu izmantošana bez atlīdzības, tā kā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, tādēļ lūdzu atbalstīt iepriekšējo redakciju, kas paredz filmu un fonogrammu kopēšanu personīgām vajadzībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1. — deputāta Kabanova priekšlikumu. Jānis Strazdiņš. Jūs nevēlaties debatēt. Vai iesniedzēji uztur balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”)Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. —deputāta Kabanova priekšlikumu. Lūdzu balsosim! Rezultāts! Par — 21, pret — 69, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Autortiesību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 17. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Strazdiņš (ZZS). Iesniegšanas termiņš varētu būt 6.februāris.

Sēdes vadītājs. 6.februāris. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Šis likumprojekts iesniegts, jo nepieciešams saskaņot grozījumus… mūsu Radio un televīzijas likumu ar Eiropas Savienības prasībām, direktīvu “Televīzija bez robežām”.

Šī grozījuma būtība ir šāda: nodrošināt īpaši svarīgu notikumu pārraidi pēc iespējas lielā Latvijas teritorijā, lai aptvertu pēc iespējas lielu iedzīvotāju procentu, un ir paredzēts nacionālā pasūtījuma ietvaros noteikt Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošās mūzikas īpatsvaru.

Trešais grozījums saistās ar nepieciešamību noteikt tos raidlaika procentus, kurus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

Lūdzam izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms diviem gadiem Saeimā tika pieņemti grozījumi Radio un televīzijas likumā, kas pamatā nodrošina šobrīd galveno audio un vizuālās nozares attīstības tiesisko jautājumu risinājumu tirgus ekonomikas apstākļos un augstu nacionālās likumdošanas saskaņotības pakāpi ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Es citēju anotāciju. Tieši tā, kā tas ir rakstīts. Un šo grozījumu pieņemšana, tikko minēto, pirms diviem gadiem ļāva 2001.gada 30.martā provizoriski slēgt sarunu sadaļu “Kultūra un audiovizuālā politika” Latvijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tālākais, kas ir minēts anotācijā, es gribētu teikt, ir viegli māņi tomēr, jo kā līdz šim uzskatīt par neatrisinātu jautājumu, ka spēkā esošā Radio un televīzijas likuma atsevišķās normas nav tehniski un praktiski īstenojamas, tas patiešām ir viegls apmāns un pašapmāns. Jo 17.panta 7.daļas prasības, par kurām minēja arī Druvietes kundze, nodrošināt apraidi 100% teritorijā un visiem iedzīvotājiem, ja tā tiktu grozīta uz prasību nodrošināt aptvert vismaz 80% iedzīvotāju, ir pilnīgi nesaprotama. Šis grozījums, anotācijas rakstītājuprāt, ir nepieciešams, lai nodrošinātu likuma atbilstību Eiropas Savienības direktīvas “Televīzija bez robežām” attiecīgā panta prasībām. Taču nekur direktīvā nav teikts, ka, ja kāda nacionāla valsts šobrīd ir spējīga apraidīt lielāku iedzīvotāju vai lielāku teritorijas procentu, tas būtu jāsamazina. Un šobrīd ir šāda situācija Latvijas valstī, ka Latvijas Televīzija—1 aptver 98,6% iedzīvotāju, Latvijas Televīzija—2 aptver 94,7% iedzīvotāju, un LNT, kas darbojas kā komerciāla raidstacija, aptver gandrīz 84 procentus iedzīvotāju. Kāds pamatojums šobrīd Latvijai samazināt aptverto iedzīvotāju skaitu tad, ja ir runa par tādiem notikumiem, kurus būtu jāredz visiem Latvijas iedzīvotājiem? Es neredzu atšķirību starp rīdzinieku, starp to, kurš dzīvo simts kilometrus Rīgas apkaimē, un starp vienu Viļakas, Dagdas, Kuldīgas vai Košraga iedzīvotāju. Ja šāda atšķirība ir, es vēlos to šeit dzirdēt, lai kāds man to formulētu, ar ko šie cilvēki atšķiras. Viņi visi ir Latvijas pilsoņi, tiesīgi redzēt to informāciju, kura viņiem ir jāsaņem kā jebkuram citam.

Kādēļ ir jāpasliktina situācija, lai apmēram astoņi rajoni, kuri ir apdzīvoti, ja mēs paņemam faktiskajā skaitļu izteiksmē, apmēram 400 000 iedzīvotāju nesaņemtu iespēju skatīties šos visiem iedzīvotājiem paredzētos raidījumus? Man tas nekādi nav izprotams un nav skaidrs. Un tādēļ tas, kas ir anotācijā minēts pareizi, es to atbalstītu. Taču to, kas mani ieved maldos, es nevaru atbalstīt. Un tas, ka anotācijas beigās ir minēts, ka ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas konsultācijas, šos grozījumus izstrādājot, ka tātad arī viņu viedoklis nav zināms, ka nav veikti sabiedrības informēšanas pasākumi par to, ka tiks samazināts šis apraidāmā procents, kā interesēs tas notiek? Es gribētu šeit dzirdēt, kādēļ tas tā ir jādara. Kādēļ parlamentam būtu jāuzņemas augstprātības un viszinības poza, kas nekad ne pie kā laba nevienā gadījumā nav novedusi? Un vienīgā atruna par konsultācijām ar Eiropas Komisijas ekspertu mani pārliecina par to, ka Eiropas Komisijā ir zināma Latvijas situācija, taču mani nepārliecina, kādēļ situācija Latvijā priekš mums, latviešiem, šeit ir jāpasliktina.

Vēl ko es gribētu teikt. Es ļoti vēlētos dzirdēt komisijā, iekams mēs skatām pirmajā lasījumā un pieņemam šādus grozījumus, Gravas kungu, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru. Mēs viņu neesam uzklausījuši, mēs nezinām viņa viedokli. Viņa viedoklis šeit būtu ļoti izšķirošs. Vai viņš ir ar mieru samazināt, vai viņš ir gatavs samazināt, vai viņš gatavs raidīt tikpat procentiem iedzīvotāju, gandrīz simtprocentīgi aptverot visus, vai viņš izmantos iespēju un vienkārši netērēs šos līdzekļus tik daudz. Varbūt viņš budžetam vairs neprasīs tik daudz naudas? Varbūt no budžeta vairs nevēlas piešķirt Latvijas Televīzijai tik daudz naudas, lai varētu nodrošināt 98 procentus?

Šie ir jautājumi, uz kuriem mums šobrīd atbildes nav.

Un vēl. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir ierosinājums dibināt darba grupu, lai varētu šos grozījumus un arī citus jautājumus, kas saistās ar radio un televīziju, skatīt ar ekspertu klātbūtni. Un mēs esam arī uzklausījuši dažus ierosinājumus, ka būtu nepieciešams izdarīt radikālus grozījumus šajā “jumta” likumā, atdalot privātās raidorganizācijas, sakārtojot viņu raidīšanas tiesisko bāzi, no sabiedriskajām. Tās ir ļoti nopietnas pretenzijas, pie tam bez jebkautkādas šobrīd diskusijas sabiedrībā, un vēl tas ir pilnīgi negatavs process. Apakškomisijas dibināšana pagaidām ir tikai iecerēs, un nav viedokļa, ar kuru mēs šobrīd varētu motivēt šos iesniegtos grozījumus un tādā veidā tos arī atbalstīt. Tādēļ es nekādi nevaru pieņemt šo piedāvājumu un uzskatu, ka tā ir situācijas pasliktināšana, tā ir pilnīga ignorēšana, to cilvēku ignorēšana, kuri jau šobrīd nesaņem pietiekamu šo redzamības signālu, lai viņi varētu skatīt Latvijas Televīzijas pārraides.

Un, visbeidzot, ja jau ir nepieciešams taupīt, tad vai tiešām ir jātaupa uz cilvēku informētības rēķina? Kāds tam ir nolūks? Kur paliek reģionālā attīstība un cilvēku izpratne par to, kas notiek valstī, ja jau mēs vēlamies viņiem dot šo informāciju adekvāti tam, kā mēs šeit, parlamentā, vai valdībā rīkojamies.

Katrā gadījumā šie grozījumi nepārliecina, ka tas ir Eiropas direktīvu prasībās, pie tam prasības neprasa samazināt tad, ja apraide ir plašāka.

Nevar atbalstīt šādus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau iepriekšreiz, kad runājām par šā likuma grozījumu nodošanu komisijai, mēs par šo jautājumu tā kā vienreiz runājām, un nav parādījies neviens jauns arguments, kā dēļ Latvijā televīzijā svarīgus notikumus vajadzētu skatīties kvadrātkilometriem, nevis tā, kā mēs esam šajā grozījumā paredzējuši, ka jāskatās televīzija ir cilvēkiem, nevis procentuāls teritoriāls noklājums, bet procenti no mūsu televīzijas skatītājiem, kuriem ir jābūt tiem, par ko mēs rūpējamies, nevis par kvadrātkilometriem jeb par procentiem no teritorijas. Un šajā gadījumā gan loģika, gan mūsu interese par televīzijas skatītājiem ir tas, kurš liek mums runāt par procentiem no skatītājiem. Šajā gadījumā, vai tie ir 80, 90 vai 99 procenti no skatītājiem, tie ir jūsu priekšlikumi, kuri varētu tikt iesniegti uz otro lasījumu. Par to tad mēs arī komisijā diskutētu, labprāt pieņemtu. Mans personīgais viedoklis, ka šis procents varētu būt 90%, nevis 80%, kā šeit šobrīd ir rakstīts.

Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šā likumprojekta grozījumu pirmajā lasījumā! Tāpēc, ka mēs rūpējamies nevis par Latvijas kvadrātkilometru pārklājamību ar televīzijas iespējām, bet ar Latvijas televīzijas skatītāju iespējām skatīties šīs pārraides. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka televīziju skatās nevis koki mežā, kā Kušķa kungs teica, bet skatās cilvēki. Bet tajā pašā laikā piedāvātais risinājums, manuprāt, nav tas pats labākais. Kas ir 20% no Latvijas iedzīvotājiem, ko mēs gribam atstāt, vismaz šobrīd teorētiski, bez televīzijas apraides? 20% iedzīvotāju ir 470 tūkstoši. 470 tūkstoši, tas ir, Balvu, Alūksnes, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Ludzas, Saldus, Preiļu, Valkas, Ventspils, Daugavpils, Talsu, Limbažu, Rēzeknes rajonu iedzīvotāji kopā. Protams, Eiropas Savienībā ir jāiestājas, un es to atbalstu. Bet, ja mēs tur ieiesim kā akli zaķēni, tad tas nebūs labi.

Ja 20% iedzīvotāju mēs gribam atstāt bez hokeja čempionāta, bez dziesmusvētkiem, es nedomāju, ka tas būs labi. Jāatceras ir viena lieta, ko es esmu vairākkārt šeit atgādinājis, ka parasti jau tas nepatīk citu valstu ekspertiem, ka mēs sakām, ka Latvija ir unikāla valsts. Bet Latvija tiešām ir unikāla valsts vienā aspektā. Nekur citur Eiropas valstīs galvaspilsētā nedzīvo trešdaļa valsts iedzīvotāju. Nekur citur Eiropas valstīs aglomerācijā jeb tajā teritorijā, kas ir cieši saistīta ar galvaspilsētu, nedzīvo puse iedzīvotāju. Un faktiski mēs ar lēmumu atstāt tikai 80% televīzijas apraides padarām mūsu Latvijas reģionus, tālos reģionus — Latgalē, Vidzemē, Kurzemē — mazāk, vēl mazāk konkurētspējīgākus salīdzinājumā ar galvaspilsētu nekā līdz šim.

Es piekrītu, ka varbūt ir tiešām likumā jāparedz, ka apraide ir domāta iedzīvotājiem, nevis teritorijai. Bet es kategoriski nepiekrītu šiem 80%, jo man personīgi izskatās, ņemot vērā to, ka mūsu 1.televīzijas programma apraida vairāk nekā 95% iedzīvotāju, ka šāda pieeja ir atklāta privāto televīziju interešu lobēšana.

Tā ka, cienījamie kolēģi, ja mēs šodien nodosim šo lietu izskatīšanai komisijās, es tomēr esmu par to, lai nebūtu šie 80%, bet lai šis cipars būtu stipri augstāks, kas ir pietiekami reāls arī privātajām televīzijām, jo, ja labi grib, arī privātās televīzijas var šo apraides procentu krietni palielināt salīdzinājumā ar šiem 80%.

Sēdes vadītājs. Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamās kolēģes! Cienījamie kolēģi! Izglītības, zinātnes un kultūras komisija skatīja šo jautājumu. Mēs bijām arī uzaicinājuši mūsu Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Uldi Gravu. Ar viņu bija ļoti saturīga diskusija, kā arī mēs runājām ar mūsu Radio un televīzijas komitejas vadību. Un jautājums nav tik viennozīmīgs, kā liekas, kā tad iepriekšējā mūsu likumā 100% teritorija un iedzīvotāji, jo diemžēl Latvijā ir vietas, kur ir ieplakas, kuras netiek apraidītas, ir ļoti slikta kvalitāte, bet lai uzlabotu šo kvalitāti un arī teritoriju un iedzīvotāju skaitu, mums ievērojami jāpalielina raidītāju jaudas, kas diemžēl mūsu budžetam pašreiz nav pa spēkam.

Tā ka pieņemt likuma normu, kura diemžēl nestrādā, paši sevi mānīt, tikai lai būtu šis tikpat kā, piedodiet, sociālisma laikā visaugstākais procents sasniegts, kas ir tikai uz papīra, bet nevis reāli dzīvē, mēs pietiekami kritiski komisijā izskatījām šo jautājumu un atzīstam arī dažu tīri juridisku momentu dēļ, ka 3.programma ir iepirkusi uz 7 gadiem pasaules čempionāta apraidi, un diemžēl viņiem pašlaik vēl nav šīs jaudas, tā kā pieņemt uz papīra tādu skaitli diemžēl nebūtu pareizi.

Mūsu komisija arī pieņēma lēmumu tomēr augstāku par šiem 80% iedzīvotāju, tā ka es domāju, ka tas tomēr ir reāli. Tā ka te mēs varētu tomēr, tālāk izskatot šo likumprojektu, pieņemt reālu skaitli, kas ir pa spēkam mūsu valstij, un lai visi iedzīvotāji tiktu apmierināti. Bet es domāju, ka šis lēmums stimulēs arī privātās televīzijas un arī ārvalstu organizācijas, kas iesaistītas mūsu apraidē, jo sevišķi svarīgu notikumu raidīšanai, ka viņas domās, kā uzlabot šo apraidi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Faktiski jau mēs turpinām šobrīd to diskusiju, kas sākās vēl pirms diviem gadiem. Un ļoti labi, ka vismaz mēs nonācām tik tālu pie vienprātības, ka pat Ābiķa kungs atzīst, ka televīziju skatās nevis hektāri, bet cilvēki. Tāpēc jautājumu par to, vai tur būtu jāmin teritorija vai iedzīvotāji, to, es uzskatu, mēs varam uzskatīt par atrisinātu.

Kas attiecas uz procentiem, tur situācija ir daudz sarežģītāka. Jā, protams, tas ir ļoti labs nodoms, ka 100% iedzīvotāju būtu pieejamas visas tās pārraides. Bet manā skatījumā tas ir tieši tas gadījums, kad ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli. Tehniski vai tas ir iespējams? Jo arī toreiz mēs runājām, ka jā, principā tas ir ārkārtīgi slikti, ka dažiem cilvēkiem nav pieejamas šīs programmas, ka daudzās vietās ne sabiedriskās televīzijas, ne privāto komerctelevīziju pārraides netiek uztvertas. Bet ko mēs varam darīt šajā jautājumā? Tas ir atkal mūsu jautājums, kolēģi. Pavisam drīz mēs apspriedīsim budžetu, un mums būs jāpieņem lēmums, vai mēs piešķirsim Latvijas Televīzijai nepieciešamo naudu, lai nodrošinātu šo uztveri visās tālās vietās, attālinātos rajonos. Un es domāju, ka jūs to neatbalstīsiet. Jo jūs tāpat kā 7.Saeimā to neatbalstījāt vairākkārt, neskatoties uz visiem pierādījumiem. Tātad ar šo likumu, ar šī likuma normas palīdzību mēs šo problēmu neatrisināsim. Mēs to atrisināsim, apspriežot budžetu. Bet diemžēl es domāju, ka mēs to nedarīsim, jo tās izmaksās uz katru papildu skatītāju patiešām ir ārkārtīgi lielas. Tātad kas notiek? Izpildīt šo normu šobrīd nav iespējams. Tas, ka pārējos noteikumos tika minēts tur tālāks termiņš — 2006.gads, es nedomāju, ka situācija radikāli mainīsies līdz tam brīdim. Tātad es nerunāšu par brīvo konkurenci, jo kāpēc Eiropas Savienība cilā šo jautājumu? Tāpēc, ka Eiropas Savienība ir par brīvu konkurenci. Es nedomāju, ka būs pareizi patiešām dot zināmas lielas priekšrocības tieši sabiedriskajai televīzijai.

Protams, var noteikt tādu robežu, tādus kritērijus, kas principā sabiedriskai televīzijai tur atbilst un komerctelevīzijai nē. Bet vai tas būs labi? Vai tas patiešām nodrošinās, ka skatītāji redzēs šos īpaši svarīgos notikumus? Domāju, ka nē, jo vienkārši sabiedriskā televīzija ir diezgan nabaga, mēs to labi zinām. Un var izveidoties tāda situācija, ka sabiedriskajai televīzijai vienkārši nebūs naudas, lai nopirktu translācijas tiesības, un komerctelevīzijām būs tāda nauda, bet nebūs iespēju tāpēc, ka mēs ar likumu ierobežojam šīs tiesības.

Vai patiešām jūs uzskatāt, ka aiz solidaritātes ar tiem cilvēkiem, kas dzīvo Balvu rajonā, būtu jāatņem iespējas skatīties īpaši svarīgus notikumus arī rīdziniekiem un cilvēkiem, kas dzīvo tuvāk Rīgai? Es nedomāju, ka tas būs pareizi. Jāmeklē kompromisa lēmums. Ir divas atšķirīgas problēmas. Pirmā problēma — kā tehniski un finansiāli nodrošināt, lai patiešām visas programmas būtu uztveramas visas Latvijas teritorijā, tā ir viena problēm, un otra problēma ir šī likuma norma, un nejauksim šīs divas lietas kopā.

Tā ka es domāju, ka savas kļūdas ir jālabo. Nebūsim… nu, teiksim, labi.. es negribu teikt kaut kādus rupjus vārdus, bet būsim praktiski, būsim pragmatiski un tomēr darīsim to, kas šobrīd ir mūsu iespējās. Un es aicinu labot šo pieļauto kļūdu, kas tika pieļauta pirms diviem gadiem, un atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates par likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). Godātie kolēģi! Divi ziņojumi.

Pirmais. Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Francijas vēstnieku notiks šā gada 4.februārī Saeimas Viesu zālē.

Otrs ziņojums. Starpbrīdī notiks Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupas dibināšana. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (JL). Aicinu šodien 8.Saeimā ievēlētās sievietes uz kopīgo sanāksmi, lai apspriestu mūsu tālākās sadarbības iespējas šīs Saeimas pilnvaru laikā. Vīrieši tiek lūgti piedalīties. Mūsu tikšanās notiks pēc plenārsēdes Jēkaba ielā 16 frakcijas “Jaunais laiks” zālē. Mums nebija citas telpas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS). Eiropas Padomes parlamentāro delegāciju lūdzu tagad sanākt kopā Dzeltenajā zālē uz īsu informāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Vladimirs Buzajevs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Valērijs Karpuškins, Andrejs Klementjevs, Krišjānis Peters, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre, Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pirmajā lasījumā.

Turpinām debates. Vārds Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Labdien, cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, skumjas pārņem, redzot šos priekšlikumus, jo vai tad nu nevajadzētu mūsu mazās valstiņas visiem iedzīvotājiem redzēt un dzirdēt svarīgus notikumus valstī? Mēs visi esam pārliecināti, droši vien, ka noteikti — jā. Jāredz visiem, jādzird visiem. Un faktiski šāda iespēja jau gandrīz ir radīta. Tātad Latvijas Televīzijas, sabiedriskās televīzijas, pirmā programma jau aptver 94,9 procentus teritorijas un 98,6 procentus iedzīvotāju. Tātad tehniski faktiski šī iespēja Latvijā jau ir nodrošināta. Un atsaukšanās, arī anotācijā, uz Eiropas Savienības kaut kādām rekomendācijām vai prasībām ir vienkārši smieklīga.

Mēs esam paraduši, latvieši, klausīties visos un paklausīt visus. Varbūt tomēr beidzot izbeigsim šo māžošanos! Es droši saku šo vārdu. Jo mēs esam sekojuši van der stūliem un viņam līdzīgiem un esam iebraukuši purvā ar to pašu Valodas likumu, kas ir padarīts par nulles vērtu, nevis kādam tam vajadzēja būt. Un tāpēc tagad nezinām, ko darīt ar integrāciju, ko darīt ar valodu, kā cittautiešus pievērst valodai.

Lūk, tā īsti ir! Un es jautāju jums: kas gan varētu būt pretī Eiropas Savienībai, ja Latvija nodrošinātu visu savu teritoriju (un iespēja tāda ir), visus iedzīvotājus ar iespēju klausīties ne tikai pašus svarīgākos, bet ikdienas notikumus? Visus! Visu, kas notiek valstī! Kas varētu būt pretī Eiropas Savienībai? Nekas! Pilnīgi pareizi. Lūk, un tādēļ ir diezgan smieklīgi, ka mēs tagad pazeminām šos “griestus” un gribam uz 80 procentiem samazināt šo apraides slieksni vai iespējas redzēt un dzirdēt. Dažs man sacīs: konkurence! Lai šajā konkurencē var piedalīties daudzi vai visi, tādā gadījumā ļausim iespēju, nu, pagasta vai viena rajona raidstacijai arī piedalīties šajā konkurencē. Nu lai viņi piedalās! Bet tad lai aptver, lai es varu redzēt, atrodamies tur kaut kur Latgalē tālumā vai Vidzemes kādā stūrī, lai es arī redzu! Un tādēļ arī strīds, godīgi sakot, par šo teritoriju vai iedzīvotājiem, ko it kā prasot rekomendācijas, ir visai smieklīgs. Patiešām, ir visai smieklīgs. Un tādēļ es uzskatu, ka... nu labi, ja nevaram tos 100 procentus teritorijas vēl nodrošināt pagaidām, bet vajadzētu, nu tad 90 procentus jau nu vismaz. Bet mēs, redziet, 80! Bet varbūt tad pietiek ar... ka mēs kādreiz saucam galvaspilsētu Rīgu par “ūdensgalvu Latvijas”, varbūt pietiek ar Rīgu? It īpaši, ņemot vērā Eiropas Savienības dažādas rekomendācijas, ka Latvijā laukos dzīvojot un strādājot pārāk daudz, ap 16 procentiem iedzīvotāju. Nu tad perspektīvā viņus tādā vai citādā veidā atdzīsim šurp uz Rīgu un nodrošināsim arī tādā veidā šo iespēju visiem dzirdēt, jo viņi atradīsies, visi Latvijas iedzīvotāji, lielākoties šeit, galvaspilsētā. Šāda pieeja ir vienkārši absurda. Un tādēļ es nepiekrītu šādam variantam. Ne velti, godīgi sakot, 7.Saeimā šis slieksnis bija pacelts līdz 100 procentiem. Bet nu līdz 90 jau nu noteikti vajadzētu palikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Cienījamie kolēģi! Kā jau šeit minēja Anta Rugāte, tad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Rubeņa kungs griezās ar ierosinājumu — veidot darba grupu, lai nodalītu, lai veidotu likumprojektu, un nodalītu, lūk, reglamentētu, pareizāk sakot, sabiedrisko televīziju no privātās televīzijas.

Manuprāt, šāds lēmums ir atbalstāms, taču nav izprotami šie grozījumi. Lielajā jeb galvenajā likumā tādā gadījumā būtu jārada šis jaunais likums un pēc tam jāizdara grozījumi šeit.

Otrs. Runājot par šiem skaitļiem, ko te minēja Tabūna kungs, ka šobrīd Latvijas Televīzijas 1.programma aptver 94,9% teritorijas. Tātad tehniski ir iespējams jau šobrīd nodrošināt šādu raidaptveramību. Un tas ietver tātad 98,6% iedzīvotāju.

Ko mēs lasām likumprojektā? Latvijas iedzīvotāji varētu tātad sekot šiem svarīgajiem notikumiem ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Tad jautājums ir tāds: kas liedz privātai televīzijai ierakstā raidīt, aptvert teritoriju, tātad 94,9% teritorijas, ja tas ir tehniski jau šobrīd iespējams. Kas liedz privātai televīzijai šobrīd to darīt? Tātad runāt un aizbildināties ar to, ka mēs nevaram, lūk, tehniski izdarīt un aptvert 100% teritorijas, tam es piekrītu, bet, ja šobrīd var turpat 95% teritorijas jau aptvert, pēc tam atkāpties atpakaļ uz 80% iedzīvotāju... atsaukties uz to, ka 80% iedzīvotājiem jāredz šie te svarīgie notikumi, tad tas aptver tikai aptuveni 50% teritorijas. Absurds! To var iztulkot tikai un vienīgi ar privāto televīziju kanālu jeb raidorganizāciju lobēšanu.

Es aicinu noraidīt šo likumprojektu un balsot “pret”! Paldies!

Sēdes vadītājs. Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL). Godājamie kolēģi! Es varbūt neiedziļināšos vēl vienu reizi tādā sīkā un detalizētā skaidrojumā par šo pantu, lai arī, klausoties kolēģu uzrunas, rodas iespaids, ka tik tiešām nav izpratnes, par ko mēs šodien runājam. Bet varbūt atsvaidzināsim nedaudz atmiņu. Pirms pusotras, faktiski pirms pusstundas izskanēja šajā Cileviča kunga runā, viss precīzi tika pateikts, par ko mēs šodien runājam.

Ir divas citas lietas. Pirmām kārtām, runājot par 80%. Neapšaubāmi, mums priekšā vēl ir divi lasījumi, un šo divu lasījumu laikā mēs varēsim un pats esmu gatavs iesniegt priekšlikumus šo 80% barjeru pacelt augstāk — uz 90% vai 95%. Bet pats būtiskākais, ko mēs ar šiem grozījumiem šobrīd izdarām, tas ir tas, ko arī pieminēja Kušķa kungs, mēs nomainām absurdo teritorijas principu vai kvadrātkilometrus pret iedzīvotājiem.

Un otrs būtiskais moments. Es saprotu, ka iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu skurbumā bija ļoti populāri un atbalstāmi iebalsot absurdu normu — par 100%. Diemžēl ir pagājis pusotrs gads, un realitātē ir pierādījies, ka 100% aptvert Latvijā, nu varbūt teorētiski ir iespējams, tiešām investējot milzīgus līdzekļus, bet ir absolūti nelietderīgi. Tad atkāpsimies no šī principa un no šīs deklaratīvās normas un tiešām iebalsosim vienu normālu principu — 90% vai 95% Latvijas iedzīvotāju, un šādu tad to likumu virzīsim uz pieņemšanu galīgajos lasījumos.

Es tiešām aicinu visus šodien šo likumprojektu atbalstīt un nodot komisijai tālākai skatīšanai! Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte — otro reizi.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Jaunupa kungs! Tā nav deklaratīva norma. Tā ir Latvijas šī brīža situācija. Jūs gribat to pasliktināt. Es pagaidām nedzirdu argumentu — kādēļ? Un galu galā, ja jūs piedāvājat uz otro lasījumu samierināties ar 90% vai 95% apraides aptveramības, iedzīvotāju procentu aptveramību, tad kādēļ viņu samazināt, ja šobrīd ir iespējami 99% un 95%, privātai raidstacijai LNT — 85% un ar vietējo raidstaciju starpniecību, ar kurām var noslēgt līgumus, kuri ne visur darbojas, aptvert pilnīgi visus, arī šīs dobītes vai bezrīces, vai kādas citas neredzamības vai signālu neaizsniedzamības teritorijas. Kādēļ šobrīd aizbildināties ar to, ar ko nevajadzētu aizbildināties? Šo likumu nevajadzētu šobrīd vērt vaļā arī vēl viena cita iemesla dēļ. Ja likums paredz, ka līdz 2006.gadam ir iespējams attīstīt tehnoloģijas, un tas ir viens no mērķiem digitālās tehnoloģijas atnāks arī līdz Latvijai, un tad vairs nebūs aktuāla šī debate, par ko mēs šobrīd runājam. Taču līdz tam laikam pasliktināt situāciju, vai dot iespēju tai būt sliktākai un paredzēt to likumā nav nekāda attaisnojuma, un nekāda pamatojuma.

Un vēl viens ļoti cilvēcisks arguments. Godātie kolēģi deputāti! Kad jūs braucat pie saviem vēlētājiem, jūs aizbraucat uz Mazsalacu, jūs dzirdat un redzat Igaunijas televīziju, radio, jūs aizbraucat uz Jēkabpili, pat nevajag, līdz Viesītei vai pierobežai, jūs dzirdat lietuviešu raidītājus. Sakiet, lūdzu, vai, šķērsojot šo valstu vai Krievijas, vai Baltkrievijas piedevām robežas, jūs kaut kur dzirdēsiet latviešu raidstacijas? Tiem latviešu tautības cilvēkiem, kuri dzīvo šajās valstīs, daudzu iemeslu dēļ nav svarīgi, kādēļ jūs to nedzirdēsiet! Šis ir viens no argumentiem, kura dēļ es uzskatu, un lūdzu jūs ļoti nopietni apsvērt, izlasīt anotāciju un neatbalstīt šī likuma atvēršanu, jo tas mūs pie laba gala nenovedīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputāte Ina Druviete vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 20, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu — līdz 30.janvārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu” ir nepieciešams sekojošu apsvērumu dēļ. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” un konkrētāk šī likuma 7.panta 6.punktu starpvalstu līgumu formā slēdzami līgumi par ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijā, un šī paša likuma 8.pants nosaka, ka starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu. Ievērojot to, Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par militāro sadarbību un personāla statusu pēc parakstīšanas ir ratificējams.

Saskaņā ar minēto likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, proti, 7.panta 6.punktu, šādā starpvalstu līguma formā slēdzami līgumi par ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijā, bet likuma 8.pants nosaka, ka šis līgums tiek apstiprināts ar Saeimas pieņemtu likumu. Ar šo likumprojektu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par militāro sadarbību un personāla statusu tiktu akceptēts, un līdz ar to tiktu izpildītas likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” prasības.

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu, jo komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un arī lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Es lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. 7.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Naglis… Andrejs Naglis, atvainojos.

A.Naglis (LPP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.253 “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi grozījumus otrajam lasījumam, un 1.priekšlikums — iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepanenko. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un pieņemts 2.priekšlikuma redakcijā, ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 3.priekšlikums. Iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepanenko. 3.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Pašlaik likums paredz četru veidu izņēmumus tā darbībai.

Pirmais. Uzņēmumu reklāmas un izklaides pasākumiem, reliģisko organizāciju pasākumiem, citu personu rīkotajiem izklaides pasākumiem un privātpersonu pasākumiem.

Nu, šāds iedalījums pa personu veidiem vairs neatbilst Latvijas tiesību sistēmai. Tā Administratīvā procesa likums nosaka, ka administratīvi procesuālās tiesībspējas atzīstamas vienlīdzīgi fiziskajām un privātu tiesību juridiskajām personām. Un līdz ar to nav tiesiskā pamata noteikt dažādu regulējumu uzņēmumiem, citām personām un privātpersonām. Šāds regulējums rada vienīgi jucekli.

Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka privātpersona var būt gan fiziska persona, gan privātu tiesību juridiskā persona. Var pieminēt arī Komerclikumu, kurā atrodam normas par komercsabiedrībām, ne vispār uzņēmējsabiedrībām. Mūsu priekšlikuma mērķis ir likvidēt šo terminoloģisko jucekli un noteikt citiem likumiem atbilstošu vienotu kārtību. Lūdzu tos atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Naglis. Ja mēs skatām šo 3.priekšlikumu, tad tas tika noraidīts sakarā ar to, ka šis priekšlikums sašaurina šo te skaidrojumu un pieņemto darbību. Tātad izšķirt ar balsojumu, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 72, atturas — 1. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. Tālāk 4.priekšlikums. Iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Arī šis priekšlikums ir noraidīts, jo esošā iepriekšējā redakcijā ir izteikts precīzāks skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Naglis. 5.priekšlikums. Iesniedz Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 6.priekšlikums. Iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

A.Naglis. 7.priekšlikums. Iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (PCTVL). Godātie kolēģi! Satversmes 116.pants nosaka, ka “noteiktas personas tiesības var ierobežot tikai, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību”. Šī norma attiecas arī uz 103.pantā minēto miermīlīgu sapulču, gājienu un piketu brīvību. Savukārt Satversmes 8.nodaļa — “Cilvēka pamattiesības” — tika pieņemta 1998.gadā, tātad pēc Sapulču un gājienu likuma pieņemšanas 1997.gadā. Jūs taču piekritīsiet, ka Satversmes formulējums, ko 3.pantā piedāvājam pārņemt mēs, ir daudz veiksmīgāks nekā spēkā esošā 3.panta otrās daļas redakcija. Piemēram, ko nozīmē vārdi “nekārtības un noziegumi”. Varbūt ir jēga runāt par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem, kā tas ir noteikts citos likumos? Bet varbūt arī nē? Varbūt nekārtības ir savādāk traktējams termins? Uzskatu, ka paplašināti traktēt terminus ir bīstami.

Vēl par valsts drošību. Kas vispār ir valsts drošība? Tas nav definēts Satversmē. Tāpēc, ja mēs aizliegsim rīkot kādu sapulci valsts drošības interešu dēļ, mēs pārkāpsim mūsu pamatlikumu.

Godātie kolēģi! Mēs aicinām jūs pieņemt mūsu formulējumus, jo tie nemaina lietas būtību, tomēr padara šo likumu par Satversmei atbilstošāku un vieglāk uztveramu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. Nu, šis bija 7.priekšlikums, tas tika noraidīts sakarā ar to, ka esošā redakcija nosaka tiesības un juridiskā terminoloģija bija labāk izteikta nekā šinī priekšlikumā, kur iesaka ierobežojumus. Lūdzu tad izšķirt ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputātu Klementjeva, Orlova un Stepaņenko priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 68, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 8.priekšlikums — iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts, pamatojoties ar to, ka iepriekšējā redakcija... valstij ir jārūpējas par šiem pasākumiem, un te prasa šo panta daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Naglis. 9.priekšlikums — iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. Arī 10.priekšlikums — iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko — noraidīts. Tas ir pamatojoties uz to, ka, ja 9.priekšlikums ir noraidīts, tad 10.priekšlikums automātiski arī tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Par 10.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 11.priekšlikums — iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts sakarā ar to, ka 9. ir noraidīts, tad arī automātiski 11. tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs vēlas debatēt par 11.priekšlikumu? Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL). Godātie kolēģi! Pašlaik likuma 10.panta otrajā daļā mēs atrodam veselu sarakstu — lietas, par kurām nedrīkst publiski runāt masu pasākumu norises laikā. Gandrīz pilnībā citēta vecā Kriminālkodeksa sadaļa “Par noziegumiem pret valsti”. Tam varētu piekrist, jo tiešām būtu nepareizi sapulces laikā sludināt vardarbību vai nacionālo un rasu naidu. Tomēr ir viens “bet”. Šis saraksts nav izsmeļošs, un saskaņā ar to beigās ir vārdi: “Aizliegts slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.” Saraksts nav izsmeļošs un sarakstā iekļautie aizliegumi ir nesamērojami. Piemēram, sarakstā trūkst terorisma slavēšanas aizlieguma, bet tur ir ideoloģijas propagandas aizliegums. Ir, teiksim, komunisma propagandas ierobežojums, bet nav islama fundamentālisma propagandas ierobežojuma. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas 11.pants regulē šo jomu šādi: ikvienam cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos. Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas nepieciešami, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, vai citu cilvēku tiesības vai brīvības. Valsts vai sabiedrības...

Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka mēs apspriežam 11.priekšlikumu. Lūdzu, turpiniet!

V.Buzajevs. Bet es, lūdzu, varbūt par 13. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es jums jautāju, vai jūs vēlaties debatēt par 11.priekšlikumu? Jūs teicāt, ka vēlaties debatēt par 11. Tādā gadījumā paldies! Par 11. priekšlikumu debatēs pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es, protams, ar interesi klausījos iepriekšējo runātāju, bet laikam viņš beidzot saprata, ka viņš ir nedaudz kļūdījies nākdams tribīnē, runādams par pavisam citām lietām. Bet es tādā gadījumā gribu tikai pieminēt vienu lietu šeit. Par šī te 6. panta izslēgšanas it kā tādu ieteikumu.

Redziet, kā var nebūt atbildīgs šādu sabiedrisko pasākumu organizators? Lūk, tas ir tāds interesants jautājums, kā vispār var parādīties priekšlikums, ka var tas, kas organizē, nebūt atbildīgs. Un es uzreiz gribētu atgādināt, ka Latvijas valstij vairākkārt ir nācies sastapties ar tādu ļoti jocīgu stāvokli, kur diemžēl šo mūsu pārlieko demokrātiju un pārlieku tādu miermīlīgumu ir ļoti ļaunprātīgi izmantojuši tie, kas vēlas šeit radīt nekārtības.

Un es gribētu atgādināt visiem 1998.gada piketu pie Rīgas domes, kurš tika sarīkots ārkārtīgi nekaunīgi, kurš tika sarīkots ar citu valstu atbalstu un pēc kura Latvijai radās papildu saimnieciskās un politiskās grūtības. Un līdz šai baltai dienai diemžēl nav neviena atbildīgā par šo nekārtību sarīkošanu, kur toreiz tika vispār traucēta satiksme, nobloķētas ielas, kur salasījās cilvēku pūlis, kas atļaujas pilnīgi nekaunīgi uzvesties. Un mēs tajā pašā laikā vēl šodien varam sākt runāt par bezatbildību un nevis par atbildību. Tā ka te nav runas par šāda priekšlikuma atbalstīšanu. Pilnīgi kategorisks:“Nē!”

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. Tātad izšķirsim jautājumu ar balsošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 70, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 12.priekšlikums — iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Naglis. 13. priekšlikums — iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tehniskas kļūdas dēļ jūs pusi no manas argumentācijas klausījāties, bet tomēr es pabeigšu. Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nav konkretizēti valsts vai sabiedrības drošības draudi. Un pēc mūsu uzskata tas ir pareizi. Jo pretējā gadījumā iznāk, ka it kā mūsu valstī ļoti daudz cilvēku domā tikai par fašismu, komunismu, kara propagandu vai nacionālo un rasu naida kurināšanu. Ņemot vērā augstāk minēto, mūsu frakcijas deputāti piedāvāja šo formulējumu vienkāršot, norādot, ka aizliegts aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus, kā arī sludinot vardarbību. Jēdziens “noziedzīgs nodarījums” ietver sevī gan nacionālo un rasu naida sludināšanu, gan kara propagandu. Vārdu sakot, visu Krimināllikuma sevišķo daļu. Mēs uzskatām, ka būtu jāaizliedz aicināt izdarīt arī citus vardarbīgus likumpārkāpumus, tomēr aizliegums aicināt izdarīt likumpārkāpumus, kas ir likumā esošajā variantā, ir nesamērīgs. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, ļoti sirsnīgi skan vārdi, kas, piemēram, mani aicina atbalstīt priekšlikumu, kas noraida atbildību par vēršanos pret Latvijas Republikas neatkarību. Man tiešām gribētos autoriem uzprasīt — kāpēc jums ir tik nepatīkami vārdi, kas aizliedz pasākuma laikā vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību? Kāpēc jūs tos esat izmetuši ārā vispār no šī teksta? Būtu tiešām ļoti interesanti šo paskaidrojumu dzirdēt, jo savā laikā mums arī Krimināllikumā nebija nekādu normu, kas atļāva sodīt par aicinājumiem uz Latvijas Republikas neatkarības likvidēšanu, izmantojot vardarbību. Bija tāds laiks, un tad bija ļoti interesanti aicinājumi dažādos piketos, bieži tie notika Vērmanes dārzā saieta laikā, un tur nepārtraukti izskanēja dažādi aicinājumi par pievienošanos Krievijai, par Krievijas impērijas atjaunošanu, par Pēteri I, Pēteri II, Pēteri III un Pēteri 40. Bija tur ļoti interesantas šādas sarunas. Tad, kad mēs pieņēmām šīs normas, tad vairs šādu sarunu tur kādu laiciņu nebija. Es tomēr domāju, ka vajadzētu cienīt valsti, kurā, godātie kolēģi, jūs esat kā likuma veidotāji, un tādas lietas kā mūsu valsts neatkarību gan neaiztikt. Mēs varētu šeit tiešām runāt par citiem jautājumiem, kas skar cilvēktiesības, nacionālās īpatnības un tā tālāk, arī mums ir savs viedoklis, bet tomēr esiet ļoti uzmanīgi ar šādiem priekšlikumiem, jo galu galā jāprasa tā — ar kādu nolūku un tieši patlaban parādās šāda, nu, var teikt, nepatika pret aizliegumiem aizskart mūsu valsts nacionālo neatkarību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Naglis. Godātie deputāti! Šis 13.priekšlikums tika noraidīts, jo iepriekšējā redakcijā ir plašāks un konkrētāks uzskaitījums šim te aizliegumam. Tāpēc arī tika noraidīts. Un izšķirsim jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — deputātu Klementjeva, Orlova, Stepaņenko priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 68, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 14.priekšlikums. Iesniedz deputāte Druviete. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Godājamie kolēģi deputāti! Man ne mirkli nav radušās šaubas, ka šis papildinājums pie 11.panta ir ierosināts ar vislabākajiem nodomiem. Be, ja mēs paskatāmies jau esošo 11.panta redakciju, kur ir aizliegts izmantot PSRS, Latvijas PSR un fašistiskās Vācijas karogus kaut vai, tas nozīmē, ka boļševisma upuri nedrīkstēs piketēt Kongresu nama laukumā un nedrīkstēs sev naidīgas iekārtas karogu ne plēst, ne dedzināt, ne atkārtot mācītāja Ķirsona akciju, šļakstot ar asinīm šo karogu

Tagad mēs runājam papildus vēl par simboliku un tajā skaitā stilizētu simboliku. Jautājums: ar ko, ar kādu simboliku mums saistās iepriekšējais režīms? Sirpis un āmurs. Piecstaru zvaigzne. Varbūt arī kirzas zābaks. Varbūt sarkanarmiešu cepure ar puļķīti galā un galu galā vācu laika ķivere un tradicionālā pufaika, ko mēs esam piedzīvojuši. Ja tagad šo simboliku mēs nedrīkstam izmantot, protestējot pret tiem režīmiem, kuriem šī simbolika bija raksturīga, tad iznāk, ka mēs nevaram vairs arī izmantot jūras vilni, kas bija Latvijas PSR karogā kā simbols, mēs nedrīkstam izmantot jūrā rietošu sauli vai vispār saules pusi ar stariem, un galu galā arī piecstaru zvaigznes vietā mums turpmāk ir jāliek auseklītis varbūt arī mūsu ģerbonī un mūsu Brīvības piemineklī.

Un es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību 11.panta 2.daļai, kur attiecībā uz 5.punkta atribūtu uzskaitījumu ir noteikts, ka tos aizliegts arī turēt pie personām vai transporta līdzekļos, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no pasākuma norises vietas.

Politrepresēto apvienība ir rīkojusi pasākumu, piketu laukumā pie Kongresa nama. Jūs saprotat, kādos gadījumos un kādā sakarībā. Tas nozīmē, ka šajā pazemes stāvvietā arī nedrīkstēs būs šī stilizētā simbolika vai kāda cita veida simbolika automašīnā, un tas man ļoti atgādina stūra mājas politiku, ka varēja pameklēt, paskatīties, kas ir manā grāmatskapī, kas ir manā automašīnā, un, ja tas ir puskilometru tuvāk pie attiecīgā objekta, pret kura politiku tiek protestēts, tad sekas ir ar visu likuma bardzību.

Godājamie kolēģi, likums ir kā runga ar diviem galiem. Un tāpēc, manuprāt, šis papildinājums, ka arī simboliku, to skaitā stilizētu, ko mēs esam gribējuši vērst it kā pret saviem pretiniekiem un pret mums naidīgām izpausmēm, faktiski mēs liedzam arī lielai Latvijas pilsoņu daļai, Latvijas valsts patriotu daļai izmantot kā protesta formu jebkādu simboliku, kuru viens vai otrs režīms kādreiz ir izmantojis savā labā, savās interesēs neatkarīgi no šo simbolu būtības, izcelsmes, lietojuma, izplatības. Mēs jau varam iet arī tālāk. Tas auseklītis, ko mēs atmodas laikā izmantojām kā atmodas simbolu, ir arī udmurtu tautas ornamentos, un mēs varam aiziet tālāk un kaut kādu iemeslu dēļ aizliegt to tāpēc, ka šis simbols, šis ornaments ir citas valsts teritorijā un citā valstī dzīvojošai tautai piederīgs, ne tikai latviešu tautai.

Tāpēc es ļoti lūgtu pārdomāt šo konkrēto grozījumu, šo papildinājumu un aicinu neielikt šo papildinājumu, kā arī simboliku, to skaitā stilizētu. Es aicinu balsot pret šo papildinājumu, ko komisija ir uzskatījusi par pieņemamu.

Es aicinu balsot pret 14.grozījumu. (Starpsauciens: “Tas jau nav balsojums!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Simsona kungam, bet diemžēl mēs nevaram šobrīd balsot pret šo papildinājumu, jo mēs izskatām 14.priekšlikumu. Diemžēl nav priekšlikuma noraidīt šo papildinājumu, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Cienījamie kolēģi! Nevajadzētu politizēt šo problēmu! Diemžēl iebildumi pret vairākiem priekšlikumiem, grozījumiem ir balstīti uz tīri politiskiem apsvērumiem, bet šis nav politisks likums. Asociācijas brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām, un to var ierobežot tikai skaidri noteiktos gadījumos. Faktiski mums jau ir zināma prakse, mums ir cilvēktiesību aizsardzības sistēma, kas ir diezgan efektīva gan nacionālajā līmenī, gan starptautiskajā līmenī. Un, ja, teiksim, deputātes Druvietes priekšlikums tiek noraidīts un arī galīgajā variantā šī 11.panta redakcija paliks tādā veidā, kā tā tika pieņemta pirmajā lasījumā, tad es paredzu, ka mums būs diezgan nopietni tiesas darbi šajā jautājumā. Jo kas ir... Ziniet, tad, kad runa iet par cilvēktiesību ierobežojumu, konkrēti — asociācijas brīvības ierobežojumu, formulējumiem jābūt absolūti skaidriem. Vai kāds no mums skaidri var... apzinās un apņemas interpretēt, ko nozīmē — “stilizēta simbolika”? Es domāju, lai vēsturnieki un kulturologi strīdas par to, ar ko ugunskrusts atšķiras no kāškrusta vai cik lielā mērā sarkano zvaigzni var uztvert kā PSRS simbolu, jo faktiski sarkanā zvaigzne kā simbols parādījās daudz agrāk, nekā PSRS tika izveidota kā tāda. Tā ka tā ir ļoti liela problēma, un es domāju, ka... nu, ja mēs piekrītam tam, lai atkal tiesas un visādi eksperti par to spriestu... nu lai notiek! Bet es domāju, ka mums ir jābūt atbildīgākiem kā deputātiem. Jo likumiem jābūt formulētiem ļoti skaidri, lai to varētu piemērot ļoti viegli, teiksim tā, un neatstājot likumu piemērošanu tur institūciju ziņā.

Kas attiecas uz 14.priekšlikumu par himnām, ir īpaši sarežģīta situācija. Un neaizmirsīsim — šeit ir minēta PSRS himna. Neaizmirsīsim, ka mūzika PSRS himnai ir tāda pati kā šobrīd oficiālās Krievijas Federācijas himnai. Un Krievijas Federācijas himna skanēs — sporta pasākumos, oficiālos pasākumos. Un tā, protams, ir problēma, ko nevis mēs esam izdomājuši, bet tas jāņem vērā. Un, godīgi sakot, es domāju, ka ļoti grūti būtu to izskaidrot arī mūsu Eiropas partneriem un draugiem, kāpēc, piemēram, cilvēki tiek sodīti par to, ka publiski skan mūsu kaimiņvalsts oficiālā himna. Es domāju, ka mēs radām sev mākslīgas problēmas, un labāk būtu no tā izvairīties. Tāpēc es saskatu ļoti nopietnas problēmas 11.pantā. Bet vismaz lai tiktu vaļā no daļas no šīm problēmām, es aicinu jūs atbalstīt kolēģes Druvietes priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Abi iepriekšējie runātāji tomēr diemžēl skāra lietas, kas vispār nav minētas šinī priekšlikumā. Ja jau mēs šeit nākam runāt, tad vajag runāt par to, ko piedāvā konkrētais priekšlikums. Un konkrētais priekšlikums piedāvā tikai apskatīt divu vārdu izslēgšanu un neko citu. Ne jūrnieku enkurus, ne apakškreklus, neko citu šeit neviens nepiedāvā. Tā kā runa ir tikai par to, ko darīt ar šo priekšlikumu. Lūk, tas ir viens. Ja jūs gribat uz trešo lasījumu kaut ko mainīt, tad iesniedziet savus priekšlikumus, un tad arī runāsim par tiem.

Bet es tomēr gribētu runāt par to, ka jāredz ir gan likuma gars, gan lietas būtība. Pirmkārt, himnai ir arī vārdi ļoti bieži, kā jūs zināt. Un, ja jau mēs runājam par himnu, tad mēs ne tikai par melodiju, bet arī par vārdiem runājam, mēs kaut ko kopīgu saprotam. Otrkārt, jā, protams, var skanēt kaut kur šī pati Krievijas himnas melodija. Bet, draugi mīļie, šeit ir būtiska lieta. Ja mēs runājam par to, ka kaut kādā sakarā šādu te pasākumu laikā izmanto kaut ko no tā, kas raksturo režīmu, tad tā neapšaubāmi ir arī himna. Un tā neapšaubāmi ir PSRS himna. Tā kā skaidri jāpaskatās, kurā vietā skan šāda himna un kādā sakarībā tas notiek. Tā ka es nedomāju, ka mums tur briesmīgi protesti un briesmīgi sarežģījumi būtu.

Es atkārtoju vēl vienu reizi, ka mēs esam bijuši ārkārtīgi mīkstsirdīgi, labdabīgi, varbūt ka daļai tas reizēm ir vajadzīgs, jo mūsu sabiedrība varbūt visvairāk tam ir atbilstoša. Bet katrā ziņā es neesmu par to, ka būtu jāmīkstina prasības, ja mēs vēršamies pret lietas būtību. Jo diemžēl dzīvo Latvijā pietiekami daudz, lai man cik tas ir nepatīkami, cilvēku, kas slavina PSRS, kas slavina visādus teroristus, visādus vadoņus, tā saucamos slepkavas un neliešus, kas staigā ar viņu portretiem, un kaut kādā veidā pret viņiem ir jāvēršas. Un tāpēc mums par sliktu nenāks tas, ka mēs ieliekam likumā aizliegumu, pareizāk sakot, tas tur ir, aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un fašistiskās Vācijas dažāda veida atribūtiku. Dažāda veida to, kas atgādina par šiem režīmiem, kuri mums bija nepieņemami. It īpaši PSRS, lūk! Tā ka es neredzu nekādu uztraukumu par to, ka mēs varētu mierīgi atstāt to tekstu un tieši pievērst tam uzmanību, jo, protams, katra valsts pasaulē var paņemt kaut ko no citas valsts un darīt kaut ko ar to, bet tieši tāpēc ir likuma burts un likuma gars, lai katrs savas valsts teritorijā prastu to ievērot un mākslīgi neradītu sarežģījumus.

Jā, acīmredzot, Latvijā ir vesela speciālistu grupa, kam ir tieksme mākslīgi radīt sarežģījumus un kuri tieši varbūt šo gadu — 2003.— sakarā ar visām mūsu iespējamām pārmaiņām uz labo pusi centīsies tāpēc izmantot. Un kāpēc mums būtu labprātīgi jāpiekāpjas un labprātīgi jāatsakās no šīs sarunas? Jo man liekas, ka reizēm tieši tāpēc, ka Latvija neprot pareizi pateikt vēsturisko patiesību, mēs esam šur un tur starptautiskajā līmenī bijuši cietēji.

Tā ka es, protams, aicinu piekrist komisijas variantam!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs — otro reizi.

B.Cilēvičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es netaisos apspriest Dobeļa kunga vēlmi aizmirst pagātni un aizliegt visu, kas ar pagātni saistīts. Jebkurā gadījumā tas ir jādara juridiski korekti. Nevajadzētu novest šādas lietas līdz absurdam!

Es minēšu vienu konkrētu piemēru. Es esmu sporta meistara kandidāts ūdenstūrismā. Un es lepojos ar saviem jaunības sportiskajiem sasniegumiem. Un man ir attiecīga nozīmīte, uz kuras krievu valodā ir uzrakstīts “sporta meistarkandidāts” un ar lieliem, sarkaniem burtiem SSSR. PSRS. Tātad, ja es atnākšu uz kādu sapulci ar šo nozīmīti uz savas žaketes, vai to varēs uzskatīt par PSRS simbolikas izmantošanu? (No zāles deputāts J. Dobelis: “Noņemsim!”) Jā, jā, un tad mani sodīs. Varbūt patiešām, nu, ja gadījumā likums paliks tādā veidā, kādā tas ir, nu es kā bijušais fiziķis organizēšu eksperimentus. Kādreiz es nākšu ar šo nozīmīti, un tad nu redzēsim, kā tiesību aizsargājošās institūcijas un tiesas rīkosies tālāk. Vismaz būs interesanti.

Tāpēc es vienkārši aicinu jūs: nestrīdēsimies par mērķiem. Protams, politiskie mērķi ir dažādi. Tas ir normāli parlamentā, bet rīkosimies juridiski korekti! Nu nevedīsim lietas uz absurdu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Simsons — otro reizi.

P.Simsons (LPP). Godājamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka kolēģis Dobelis varbūt ir pārpratis manas uzstāšanās jēgu un būtību. Es atļaušos īsi atkārtot un paskaidrot, ka viens vai otrs totalitārais mums naidīgais režīms dažādu iemeslu dēļ ir pieņēmis un izmantojis dažādus simbolus, kuri nebūt nav šo režīmu monopols un kuri ir pastāvējuši sen agrāk un daudzās citās tautās, ne tikai latviešu, ne tikai citur pasaulē. Un, ja mēs atstājam spēkā komisijas piedāvāto variantu — papildināt 11.panta pirmās daļas 5.punktu ar vārdiem “kā arī simboliku, to skaitā, stilizētu”, tas nozīmē, ka mēs noliedzam lietot pasaulē pazīstamu, zināmu, plaši izplatītu simboliku, elementus tā iemesla dēļ, ka kādi režīmi to ir izmantojuši ļaunprātīgi vai pret mums, pret latviešu tautu. Tātad runa nav par deputātes Druvietes ierosināto variantu, bet par komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Bet diemžēl mēs šobrīd apspriežam tieši deputātes Druvietes ierosināto 14.priekšlikumu.

A.Naglis. Paldies! Tad es piekrītu arī deputātes Druvietes variantam.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Arī iepriekšējās Saeimās, kad gāja debates, notika debates par šo likumu un par grozījumiem, ļoti daudzi deputāti karsti debatēja, jo uzskatīja, ka mēs visi esam ļoti zinoši, un tā tas droši vien arī ir, par šo problemātiku. Es tomēr pavisam īsi gribētu teikt, kādēļ komisija pieņēma noraidošu lēmumu par cienījamās kolēģes Inas Druvietes priekšlikumu, kurš šķiet it kā loģisks. Un tas motīvs bija sekojošs. Ka himna, godātie kolēģi, fašistiskās Vācijas himna un Padomju savienības himna, kā jebkuras valsts himna lielākoties sastāv no diviem elementiem — no melodijas un no vārdiem. Savukārt šobrīd Krievijas himna un Vācijas himna satur tikai vienu elementu — melodiju. Un tātad, ja saglabā spēkā esošo likuma redakciju un nepieņem kolēģes Inas Druvietes priekšlikumu, tad faktiski pēc būtības netiek aizliegts oficiāli Latvijā atskaņot tagadējās Vācijas un Krievijas himnas. Šeit nav pretruna. Tātad himna sastāv no diviem elementiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka es piekrītu atbildīgās komisijas viedoklim. Paldies Lagzdiņa kungam par to, ka šis priekšlikums tika atzīts par loģisku. Es arī uzskatu, ka tas tā ir. Jo, konsultējoties ar juristiem un ar speciālistiem, tika noskaidrots, ka atšķirība starp himnu ar vārdiem un bez vārdiem ir ļoti grūti juridiski formulējama, un tādēļ es šeit saskatīju diezgan lielu provokācijas iespēju. Bet es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un varu arī savu ierosinājumu noņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies! 14.priekšlikums ir noņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts piecu “Jaunā laika” frakcijas deputātu iesniegums, kurā ir lūgums izsludināt sēdē 10 minūšu pārtraukumu pirms likumprojekta 15.priekšlikuma izskatīšanas. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Jā!”) Ja ir iebildumi, lūdzu zvanu. Balsosim par šo piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 19. Pārtraukums līdz 12.05.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām tālāk priekšlikumus.

15.priekšlikums — iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 59, atturas — 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Naglis. Tātad šīs te domstarpības, kas ir radušās no šī te priekšlikuma, ir iesniedzamas trešajā lasījumā, un to varēsim izskatīt trešā lasījuma redakcijā. Paldies!

16.priekšlikums. Iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 17.priekšlikums. Iesniedz deputāti Klementjevs, Orlovs, Stepaņenko. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 19, atturas — 17. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Naglis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 10.februāris, 2003.gads.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

A.Naglis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar reģistrācijas numuru 34. Šodien dokuments ar numuru 254.

Par šiem konkrētajiem grozījumiem ir saņemti vairāki priekšlikumi.

1.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt, bet Juridiskās komisijas sēdē šim pantam tika pieņemta cita precizējoša redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskajai komisijai.

S.Mellupe. 3.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 4.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

S.Mellupe. 5.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 6.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 7.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 8.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas numurs 22. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 22. Šodien Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.255.

Par iesniegtajiem grozījumiem. Saņemts viens priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 24. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, reģistrācijas numurs 24, šodien numurs 256. Attiecīgajos grozījumos saņemti 2 priekšlikumi.

1.priekšlikums no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 2.priekšlikums no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 3.priekšlikums no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 4.priekšlikums no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

S.Mellupe. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 63). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar reģistrācijas numuru 63, šodien izskatāmais numurs 257.

Izskatot minētos grozījumus, tika saņemti vairāki priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc būtības pārformulēja šo pantu. Juridiskā komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 2.priekšlikums no Juridiskā biroja saistībā ar 1.priekšlikumu. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 3.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likuma izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 23). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, reģistrācijas numurs 23, šodien sēdē izskatāmais numurs 258.

1.priekšlikums — tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Juridiskā komisijas nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 2.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 3.priekšlikums — tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 4.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 5.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 6.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 7.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 8.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 9.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 10.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 12. — tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 13. — tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likuma izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījuma likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

S.Mellupe. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Tātad dokumentu ar reģistrācijas numuru 7. Dokumenti nr. 12, 259. Kopskaitā ir saņemti 7 priekšlikumi. Komisija tos ir izskatījusi, un tātad:

1.priekšlikums — iesniedzējs tieslietu ministrs Aksenoks. Komisijas viedoklis — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Laksa. 2.priekšlikums — iesniedzējs tieslietu ministrs Aksenoks. Komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Laksa. 3.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegts. Un tātad, protams, priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Laksa. 4.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Aksenoka. Komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Laksa. 5.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegts. Un, protams, lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Laksa. 6. priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka kunga iesniegts. Komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Laksa. 7.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegts. Priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Laksa. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Laksa. 6.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka šodien pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt iekšlietu ministra Māra Gulbja atbildes uz apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātu jautājumu.

Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Golde, Valērijs Karpuškins, Uldis Mārtiņš Klauss, Andrejs Klementjevs, Linda Mūrniece, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre un Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Buzajeva, Kabanova, Orlova, Tolmačova un Sokolovska jautājumu “Par valsts augstāko amatpersonu drošības garantijām sakarā ar sabiedriskās organizācijas “Uzvara” noziedzīgās darbības izmeklēšanu” atbildi sniegs Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Māris Gulbja kungs. Tā kā deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi, jūsu rīcībā mutiskai atbildei ir 2 minūtes. Lūdzu!

M.Gulbis (iekšlietu ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāja biedri Straumes kungs! Godātie deputāti! Jāsaka, ka Iekšlietu ministrija ir saņēmusi 8.Saeimas deputātu jautājumus un 2003.gada 14.janvārī ir sniegusi atbildi nr. 1/24-17-a. Atbilde ir sniegta, manuprāt, izsmeļoši. Ja ir kādi papildu jautājumi, es esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem ir papildu jautājumi? Lūdzu! Ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam! Jūsu rīcībā viena minūte papildjautājuma uzdošanai.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamais ministra kungs! Vai ir pamats apgalvot, ka ir saistība starp lietiskiem pierādījumiem, kas bija atrasti Mangaļu pussalā un apcietināto dzīvokļos? Vai ir kādas izmaiņas šajā jomā izmeklēšanas gaitā?

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu!

M.Gulbis (iekšlietu ministrs). Jāsaka, ka tuvākā izmeklēšanas gaitā acīmredzot ir jāgriežas Ziemeļu rajona prokuratūrā pie prokurores Grozas, kuras lietvedībā arī atrodas krimināllieta. Manā rīcībā šobrīd tādas informācijas nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ir iespēja uzdot otru papildjautājumu. Lūdzu! Ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam! Lūdzu!

V.Buzajevs. Jā, otrais jautājums: vai pastāv kādi īpaši kritēriji, kāpēc Drošības policija lūgusi piemērot drošības līdzekli — apcietinājumu — tikai trim personām, kuras pie tam savstarpēji nav saistītas, bet visi citi aizturētie organizācijas “Uzvara” biedri ir brīvībā?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

M.Gulbis (iekšlietu ministrs). Drošības policija pirmstiesas izmeklēšanas darbības veica atbilstoši dienesta rīcībā esošai informācijai un arī drošības līdzekļi tika piemēroti atbilstoši Ziemeļu rajona tiesas krimināllietā esošajiem pierādījumiem. Un jāsaka, ka uz doto momentu, uz doto brīdi netika piemērots citām personām, bet, protams, pārbaude tiek veikta, jo tas tomēr ir saistīts ar Valsts prezidentes apdraudējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Sēde ir slēgta.