Pēc 2003.gada 23.janvāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija): Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pievērsusi īpašu uzmanību tiem pēdējā laika notikumiem, kas prasa noteiktu un skaidru pieeju.

Pirmkārt, izteiktās bažas par nespēju īstenot Izglītības likumu 2004.gadā. Mēs paliekam savās noteiktajās pozīcijās — ir jābūt garantētai šī likuma izpildei, tāpēc Saeimai un valdībai jādara viss, lai šis likums būtu dzīvs un darbīgs. Mūsu apvienība darīs visu, lai tas tā būtu.

Otrkārt, atkal ir atmodušies lielie nepilsoņu aizstāvji, prasot tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pats par sevi skaidrs, ko tas nozīmē. Tāpēc arī šajā gadījumā ir nepieciešamas mūsu aktivitātes, lai jebkurā līmenī novērstu šādu ģeniālu ideju parādīšanos.

Šajā gadā mūsu apvienība, neapšaubāmi, lielu uzmanību pievērsīs Latvijai nozīmīgiem procesiem. Tieši tāpēc šodien, apspriežot grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kārtējo reizi nācās atcerēties šīs ļaunprātīgās izdarības, kādas ir skārušas Latvijas valsti pirms dažiem gadiem. Piemēram, bēdīgi slavenais pikets pie Rīgas domes, pēc kura mums nācās izturēt diezgan smagus pārbaudījumus. Mums — Latvijas valstij. Tāpēc šodien bija ārkārtīgi jocīgi dzirdēt priekšlikumu, ka nedrīkst būt vārdi ar aicinājumu vērsties pret Latvijas valsts neatkarību. Tādi būtu jāizslēdz. Protams, priekšlikuma autori bija no attiecīga grupējuma, tāpēc mums nācās piedalīties debatēs, lai pārliecinātu kolēģus par šī priekšlikuma bezjēdzību. Bet darbs turpinās, un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK skaidri zina, kas darāms šajā Saeimā un valdībā. Es varu solīt tikai to, ka mēs darīsim visu, lai aizstāvētu latviešu nacionālās intereses Latvijā.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”): Gribu teikt, ka šī plenārsēde, manuprāt, demonstrēja ļoti būtisku pavērsienu Saeimas darbā. Pēc Saeimas ievēlēšanas politiskajām kaislībām tā tomēr sāk pievērsties konstruktīvam darbam, lai spriestu par likumu būtību, ne tikai to politisko jēgu. Tāpēc gribu pateikties kolēģiem no citām frakcijām — gan pozīcijas, gan opozīcijas — par to, ka likumi lielākoties tika skatīti pēc būtības un akceptētas daudzas labas lietas.

Atgādināšu, ka šodien liela daļa no pieņemtajiem grozījumiem likumos bija Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas pirmo reizi tika skatīti Saeimā un nodoti izskatīšanai komisijās. Šādā veidā valdība izmanto Satversmē noteikto, kas rada iespējas ātrākai likumdošanas virzībai, un valdībai ir iespējas ātrāk pildīt vēlētājiem dotos solījumus, cenšoties padarīt mūsu dzīvi kaut nedaudz labāku. To apliecina šīsdienas darbs, nododot valdības izdotos noteikumus tālākai izskatīšanai komisijās. Piemēram, attiecībā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju jāsaka, ka valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas tomēr izskatīs Valsts ieņēmumu dienests, kam ir daudz lielāki resursi. Līdz ar to nebūs jāpalielina jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansējums, un tā darbs būs daudz efektīvāks.

Vēl daudz tika diskutēts par Valsts civildienesta pārvaldi, kur pat opozīcija atbalstīja mūsu viedokli par izmaiņām civildienestā. Grozījumi likumā valdībai savu mērķu sasniegšanai ļaus strādāt daudz operatīvāk.

Būtisks jautājums ir par informācijas atklātību. Arī grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” arī tika iesniegti Satversmes 81.panta kārtībā, kas nosaka, ka pasūtījumi valsts vai pašvaldību vajadzībām notiek atklāti, tādējādi nebūs iespēju neko noslēpt un visai informācijai būs jābūt pieejamai internetā.

Valdība strādā savā noteiktajā virzienā un partija “Jaunais laiks” dara to, ko solījusi. Prieks, ka arī kolēģi mūs atbalsta.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodien Saeimā tika iesniegti un izskatīti daudzi priekšlikumi grozījumiem likumdošanā. Visumā Saeimas darbs likumprojektu izskatīšanā rit normāli. Patīkami ir tas, ka tajā iesaistās visu frakciju deputāti.

Es pārstāvu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kas sagatavoja šodien Saeimā 2.lasījumā izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Priekšlikumus grozījumiem pārsvarā bija iesnieguši frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti. Lielākā daļa no tiem tika noraidīti, bet daļa arī atbalstīti. Protams, izraisījās diezgan spraigas debates, bet tas ir labi, jo radās daudz priekšlikumu jau likumprojekta 3.lasījumam. Tādējādi likums tiks uzlabots un būs stabils. Kopumā par otrajā lasījumā pieņemto redakciju 54 deputāti nobalsoja “par”, 19 — “pret”, bet 17 — “atturējās”.

Runājot par citiem likumprojektiem, atzīmēšu, ka neviens netika noraidīts. Tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un arī dažos citos likumos.

Latvijas Pirmās partijas vārdā gribu teikt, ka esmu apmierināts ar Saeimas darbu.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Pēdējā laikā mūsu valsts iedzīvotājus ir satraukusi Ministru prezidenta Einara Repšes vadītās valdības atsevišķu ministru rīcība un izteikumi. Es nerunāšu par veselības ministra Āra Audera lietu, ko šobrīd pārbauda tiesībsargājošās iestādes. Īpašu satraukumu izraisa Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera paziņojums, ka varētu atkāpties no Izglītības likumā noteiktā, kas paredz, ka, sākot ar 2004./2005.mācību gadu, skolas ar krievu mācību valodu pāriet uz mācībām latviešu valodā. Tautas partijas pozīcija šajā jautājumā ir ļoti skaidra. Mēs uzskatām, ka, sākot ar 2004./2005.mācību gadu, kā to nosaka likums, skolās ar krievu mācību valodu mācību priekšmeti jāpasniedz latviešu valodā. Nekādas atkāpes šeit nav iespējamas. Lai noskaidrotu precīzu valdības pozīciju šajā jautājumā, nākamnedēļ uz frakcijas sēdi esam uzaicinājuši divus valdības ministrus, proti, par sabiedrības integrācijas lietām atbildīgo Nilu Muižnieku un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

Šodien Saeimas sēdē ar koalīcijas balsu vairākumu 1.lasījumā tika pieņemti valdības ierosinātie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas atklāti veicina interešu konfliktu un korupciju. Proti, grozījumi paredz, ka tām valsts amatpersonām, kuras, rīkojoties valsts vārdā, pārrauga valsts un pašvaldību uzņēmumu darbības likumību, atalgojumu maksā nevis valsts vai pašvaldība, bet tā institūcija, kuras darbības lietderība un likumība tiek kontrolēta. Tā ir pilnīgi absurda kārtība un klajš, ar likumu nostiprināts interešu konflikts. Ļoti žēl par šādu valdības rīcību, jo, iegūstot Saeimas uzticību, kā vienu no galvenajiem savas darbības moto tā ir deklarējusi cīņu pret korupciju. Diemžēl vārdi atšķiras no darbiem.

I.Emsis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti šajā nedēļā uzmanību galvenokārt koncentrēja uz Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ir stājušies spēkā, un tiem piemīt jau likuma spēks. Saeima tos tagad caurskatīs, izdarot tajos korekcijas. Tomēr jāievēro, ka šie noteikumi jau ir stājušies spēkā, tāpēc nepieciešama ātra rīcība. Sesiju starplaikā Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā ir pieņemti 25 Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku. Gribu pievērst uzmanību tiem, kas ir ļoti svarīgi un ko īpaši atbalsta Zaļo un Zemnieku savienība. Kā vienu no tiem minēšu grozījumus likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kur pēc būtības ir sperts ļoti nopietns solis uz priekšu atklātības virzienā. Esošais likums neparedzēja iepirkuma konkursu un dokumentācijas publiskošanu, un sabiedrība nevarēja sekot līdzi, vai lēmumi tiešām tiek pieņemti sabiedrības vai kādas īpašas uzņēmējsabiedrības interesēs, tos lobējot. Tagad šie grozījumi paredz, ka turpmāk visiem protokoliem un iepirkumu līgumiem jābūt pieejamiem. Tas ir ļoti jutīgs jautājums, jo līgumā var tikt iekļautas tādas normas, kas aizsargā uzņēmēju intereses. Tāpēc uzņēmējiem jādomā par līgumu sastādīšanu, jo tie būs publiski pieejami. Bet sabiedrības interesēs, protams, ir lielāka procesu atklātība un caurskatāmība, ko šis likumprojekts arī paredz.

Zaļo un Zemnieku savienībai nozīmīgi ir arī priekšlikumi grozījumiem Radio un televīzijas likumā. Mēs ļoti rūpīgi sekosim līdzi to izskatīšanai un pieņemšanai, jo visu Latvijas iedzīvotāju interesēs ir apraides apjomu palielināšana, lai Latvijas Radio varētu dzirdēt arī tajos rajonos, kur tas nenotiek pašlaik. Tas attiecas arī uz Latvijas Televīziju - uztvērumiem jābūt kvalitatīviem arī tur, kur tie šobrīd ir traucēti. Šajā ziņā soli pa priekšu iet mūsu kaimiņvalstis, tāpēc mums ir jābūt tikpat efektīviem.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šīsdienas Saeimas plenārsēdes darba kārtības lielāko daļu veido noteikumi ar likuma spēku, ko Ministru kabinets pieņēma Saeimas sesiju starplaikā. Lielāko daļu no tiem mēs atbalstījām, kaut gan jāatzīmē, ka vairāki no šiem noteikumiem tika izstrādāti nekvalitatīvi.

Kā piemēru minēšu grozījumus būtiskajā un svarīgajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Protams, šie grozījumi bija nepieciešami ar jaunās Īpašu uzdevumu ministrijas bērnu un ģimenes lietās izveidošanu, jo bija jānosaka tās pilnvaras un kompetence. Tomēr izrādās, ka pašam jaunajam ministram jau ir nopietnas pretenzijas pret šiem noteikumiem. Vēl pirms Saeima izskatīja šos grozījumus, mēs saņēmām no ministra priekšlikumus jau turpmākajiem grozījumiem. Tas nav pieņemami, tāpēc valdībai šajā ziņā būtu jāstrādā daudz nopietnāk. Par īpaši nepieņemamu uzskatu likumprojekta anotācijā atklāti rakstīto, ka konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas, jo likumprojekts šo jomu neskar. Tas ir zem jebkādas kritikas. Protams, ka tas skar visu Latvijas iedzīvotāju intereses, un mēs zinām, ka tieši nevalstiskajām organizācijām — “Glābiet bērnus!” vai Latvijas Bērnu fondam — ir ļoti liela nozīme bērnu tiesību aizsardzības sistēmas veidošanā, attīstībā un pilnveidošanā. Šos noteikumus mēs uzskatām kā jēlu pusfabrikātu, tāpēc Saeimai likumprojekta otrajā un trešajā lasījumā būs jālabo vairāki trūkumi.

Vēl atzīmēšu ļoti būtiskos grozījumus Radio un televīzijas likumā. Manā skatījumā 8.Saeima tagad laboja kļūdu, ko populistisku apsvērumu dēļ pieļāva 7.Saeima. Piemēram, 7.Saeimā pieņemtie grozījumi noteica, ka tiesības raidīt sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus ir tikai tām organizācijām, kas faktiski aptver 100% Latvijas teritorijas. Tas izklausās labi, bet 7.Saeima nedomāja, ka arī 8.Saeima nepiešķirs līdzekļus Latvijas Televīzijai jaunu raidītāju uzstādīšanai, lai tehniski nodrošinātu Latvijas Televīzijas pārraižu uztveršanu visā valsts teritorijā. Domāju, ka tas ir pilnīgi normāli, šo normu grozot. Tagad runa ir nevis par teritoriju, bet par iedzīvotājiem, jo televīziju taču skatās cilvēki, nevis hektāri.

Saeimas preses dienests