Par Komerclikuma reformas īstenošanu

Būtiskākais LR Uzņēmumu reģistra (UR) tuvākajā nākotnē veicamais uzdevums ir sekmīgi aizsāktās Komerclikuma reformas realizēšana, kas tuvākajos trijos gados UR būs apjomīgākais uzdevums, uzskata otrdien, 28. janvārī, Ministru kabineta apstiprinātais UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. “Otrkārt, pilnvērtīgi jāizmanto informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas — jāievieš elektroniskie dokumenti reģistrācijas jautājumu kārtošanā un jāveic arhīva digitalizācija, lai mazinātu birokrātiju un atvieglotu uzņēmēju iespējas reģistrēt dokumentus un saņemt informāciju par Latvijas uzņēmumiem un komersantiem.”

J. Endziņš uzskata, ka jāturpina dažu administratīvo šķēršļu likvidēšana — jāpanāk, lai uzņēmumu gada pārskati turpmāk nav jāsniedz divās iestādēs — gan UR, gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet gan tikai vienā un tām savstarpēji jāapmainās ar informāciju par gada pārskatiem. Tāpat jāsamazina reģistrācijai nepieciešamo dokumentu skaits un jāvienkāršo to noformēšana, tai skaitā pārskatot to dokumentu sarakstu, kuriem nepieciešams notariāls apliecinājums.

J.Endziņš norādīja, ka UR ir uz klientu orientēta iestāde, tāpēc papildus šiem trim galvenajiem uzdevumiem UR ir pastāvīgi jāstrādā pie savu pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanas un efektivitātes palielināšanas, periodiski testējot sistēmu un veicot uzlabojumus.

Pasaules bankas grupas Ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta (FIAS) un Latvijas Attīstības aģentūras veiktajā pilotprojektā – “pašnovērtējuma instrumentu” izstrādāšana, lai identificētu Latvijā pastāvošos šķēršļus investīcijām, — atzinīgi novērtēta UR pieredze sadarbībā ar uzņēmējiem, ar ko būtu iepazīstināmas arī citas valsts iestādes, kā arī nodrošināšanā ar informāciju par reģistrācijas procedūrām. Turklāt pēc uzņēmēju aptaujas datiem (aptauja ietvēra šķēršļu uzskaitījumu, kas skar uzņēmējus), jaunu uzņēmumu reģistrācija 26 šķēršļu sarakstā ieņem 19. vietu.

Šis pētījums ir FIAS 1999. gada pētījuma “Par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā” aktualizēts variants – “pašvērtējuma projekts”, lai palīdzētu uzlabot valsts pārvaldes iestāžu administratīvo kapacitāti, regulāri novērtēt progresu reformas ieviešanā. Šādi pašnovērtējumi tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai noskaidrotu, kuras reformas tiek veiksmīgi realizētas un sasniedz izvirzītos rezultātus, kuras netiek realizētas, kā plānots, kā arī lai izvirzītu jaunas reformu prioritātes, kurām nepieciešams divkāršs atbalsts.

Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļa