Lai attīstītos Latvijas ekonomika

Piektdien, 24.janvārī, Latvijas ministri, uzņēmēji, tirgotāji, zinātnieki piedalījās konferencē “Latvijas ekonomiskā stratēģija”

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas ekonomiskajā politikā dominēja īstermiņa un vidēja perioda mērķi un uzdevumi — cenu un tirgus liberalizācija, nacionālās valūtas ieviešana, privātīpašuma atjaunošana, tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju veidošana un citi. Šobrīd, kad brīvais tirgus Latvijā ir izveidots un tirgus infrastruktūras institūcijas funkcionē, arvien aktuālāks kļūst ekonomiskās stratēģijas jautājums, konferencē “Latvijas ekonomiskā stratēģija”, kas notika 24. janvārī, atzina ekonomikas ministrs Juris Lujāns.

Valsts ekonomiskā stratēģija nepieciešama, lai Latvija sekmīgi integrētos pasaules ekonomiskajā un drošības sistēmā, lai pieņemtie ekonomiskie un politiskie lēmumi būtu saskaņā ar valsts ilgtermiņa mērķiem un lai sabiedrībā rastos pārliecība un ticība nākotnes izaugsmes iespējām un dzīves uzlabojumam. Iepriekšējos desmit gados ir izdarīts ļoti daudz laba, pierādījums tam ir valsts veiksmīgā tautsaimnieciskā attīstība un uzaicinājums kļūt par pilntiesīgu locekli NATO un ES, sacīja J. Lujāns.

Ministrs atgādināja, ka jau pirms pāris gadiem Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Bankas speciālisti izstrādāja “Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju”, kas tika prezentēta 2001. gada maijā. Dokumentā ir aprakstīti divi iespējamie Latvijas ekonomiskās attīstības scenāriji.

Stagnācijas scenārijs paredz 3 - 4 % iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu gadā. Diemžēl šāds attīstības temps Latviju Eiropas Savienības (ES) vidēji pārtikušu valstu līmenim tuvinātu apmēram pēc 40 — 50 gadiem. Ekonomiskā attīstība ir atkarīga no tradicionālo nozaru produkcijas eksporta un ar vietējo dabas resursu izmantošanu saistītu nozaru attīstības. Jāņem vērā tas, ka šādā gadījumā eksporta nišas agrāk vai vēlāk tiktu aizpildītas un resursi noplicināti. Šis scenārijs varētu īstenoties, neprasot īpašu valdības un sabiedrības rīcību. Tas nodrošinātu relatīvu attīstību un pasargātu no vispārējas atpalicības, tomēr ar to nepietiek.

Latvijā, pēc J.Lujāna teiktā, ir jāīsteno otrais — konverģences (pakāpeniskas pazīmju tuvināšanās) — scenārijs. Tā kontekstā nākotnē tiek prognozēta Eiropas ekonomiskā centra pārstrukturizācija. Jaunajā Eiropā iespējama pastiprināta ģeopolitiska reģionalizācija, kuras rezultātā izveidosies četri nosacīti reģioni. Latvija ietilps Ziemeļu reģionā, tāpēc sadarbība ar Baltijas un Skandināvijas valstīm jānostiprina vēl vairāk, vienlaikus paplašinot kontaktus arī ar Austrumu kaimiņiem. Rīgai būtu jākļūst par Baltijas jūras reģiona centru, jo tā ir otrā lielākā pilsēta Baltijas jūras piekrastē aiz Sanktpēterburgas un tās ģeopolitiskais novietojums ir ļoti izdevīgs.

FM paredz, ka problēmas transporta nozarē turpināsies: nav sagaidāms, ka naftas un naftas produktu tranzīta apjoms sasniegs iepriekšējo gadu līmeni.

Nodokļu politikas galvenie mērķi ir garantēt pastāvīgus nodokļu ieņēmumus, lai varētu nodrošināt visu valsts funkciju izpildi, nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un ilglaicīgu prognozējamību un saglabāt fiskālo klimatu, kas veicinātu brīvu un godīgu konkurenci. Kā norādīja V. Dombrovskis, lai samazinātu nodokļu slogu, šogad no 35 līdz 33 % ir samazināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme un no 22 līdz 19 % — uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likme, kā arī atlikti vairāki iepriekšējās valdības plānoti nodokļu likmju palielinājumi, piemēram, dīzeļdegvielai un siltumenerģijai.

V.Dombrovskis informēja, ka 2004. gadā tiks turpināta UIN likmes samazināšana līdz 15 %. Runājot par nodokļu atlaidēm, finanšu ministrs pauda nostāju, ka 40 % UIN atlaide būtu jāpiešķir visām investīcijām valsts atbalstāmajās nozarēs, nevis tikai 10 miljonu latu vērtajām trīs gados realizētajām programmām. Tajā pašā laikā būtu jāatceļ vairākas mazāk efektīvas nodokļu atlaides. Šī jautājuma analīze FM patlaban tiek veikta.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sakarā nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Runājot par neapliekamā minimuma izmaiņām, V.Dombrovskis atzinīgi vērtēja īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās nostāju, ka vispirms būtu jāpalielina nodokļa atlaide par apgādībā esošu bērnu. Finanšu ministrs atzina, ka patlaban likumā ietvertas 26 ienākumu kategorijas, kurām var piemērot dažādus atvieglojumus. Nevienā ES valstī tik daudz atvieglojuma kategoriju nav, un arī Latvijai tās būtu jāpārskata, saglabājot tikai patiesi prioritārās.

Pēc šogad veiktā sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma līdz 33 % tā tagad ir zemākā likme Baltijas valstīs, tāpēc izmaiņas tuvākajā laikā nav gaidāmas.

Ar 2004. gada 1. janvāri ir plānots veikt būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī — likme tiks samazināta no 1,5 līdz 1 % no kadastrālās vērtības, savukārt ar nodokli apliekamā bāze tiks paplašināta, ietverot arī dzīvojamos namus, lauksaimniecībā izmantojamas ēkas un būves, kultūras, sporta, izglītības un veselības iestāžu ēkas. Bija paredzēts šo reformu īstenot, sākot ar šā gada 1. janvāri, bet sociālā jutīguma un sabiedrības pretspara dēļ tā atlikta.

Pēdējos gados vislielākās izmaiņas skārušas akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tās galvenokārt saistītas ar ES prasībām. Daudzām jomām, kas līdz šim Latvijā netika apliktas ar PVN, ES direktīva prasa piemērot pazeminātu PVN likmi. Finanšu ministrs atzina, ka sāpīgs jautājums ir 18 % PVN likmes piemērošana siltumenerģijai, tomēr tāda ir ES prasība. Tā ir atlikta uz 2004. gada 1. janvāri.

Tā kā Latvijai jāpiemērojas ES minimālajām likmēm, akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai bija plānots paaugstināt ar šā gada 1. janvāri. Ja Latvijai izdosies vienoties ar Lietuvu un Igauniju par likmes paaugstinājumu, akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta divos posmos — 2004. gada 1. janvārī un 1. maijā, tādējādi novēršot pārāk strauju cenu kāpumu. Kā iestāšanās sarunās vienojās puses, atbilstoši ES prasībām akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem Latvijā ir jāmaina līdz 2010. gadam, ieviešot kombinēto likmi.

Kā uzsvēra V.Dombrovskis, ne jau nodokļu likmes, kas, salīdzinot ar ES valstīm, nebūt nav tik augstas, mazina uzņēmēju konkurētspēju, bet gan lielais “pelēkās ekonomikas” īpatsvars.

Lai uzlabotu nodokļu administrēšanu, tiek pastiprināta cīņa ar kontrabandu un cita veida nelegālo uzņēmējdarbību, uzlabots muitas darbs.

Runājot par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi, V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijai ir pienācīgi jāsagatavojas piešķirtās summas saņemšanai, izstrādājot kvalitatīvus projektus un izveidojot līdzekļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās institūcijas. Lai gan Eiropas stingri birokrātisko prasību ieviešana patlaban saistīta ar papildu izdevumiem no valsts budžeta, ilgtermiņā tie noteikti atmaksāsies ar daudzkārtīgu uzviju.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis

Nodokļu sloga samazināšana un nodokļu administrēšanas uzlabošana ir uzdevumi, kuriem īpašu uzmanību pievērš jaunā valdība, apliecināja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Raksturojot budžeta likumprojekta izstrādes gaitu, V.Dombrovskis uzsvēra, ka sākotnēji izstrādātais laika grafiks tika mainīts tāpēc, ka valdībai ir jāsabalansē tiešām pretrunīgas lietas — nodokļu likmes samazināšana, kas īstermiņā rada zaudējumus budžetā, un izdevumu palielinājums daudziem prioritāriem un neatliekamiem pasākumiem, piemēram, ar integrāciju ES un NATO un ar valsts iekšējās drošības nostiprināšanu saistītajiem. Nedaudz ilgāk strādājot pie budžeta, ir izdevies to izveidot kvalitatīvāku, nodrošinot finansējumu prioritārajiem pasākumiem un samazinot ministriju administratīvos izdevumus kopumā par 4,5 miljoniem latu.

V.Dombrovskis atgādināja, ka 14. janvārī Ministru kabinets apstiprināja valsts budžeta mērķa griestus un kontrolskaitļus. Ieņēmumu prognoze valsts pamatbudžetā ir 923 miljoni latu un valsts speciālajā budžetā — 830 miljoni latu. Tie ir pietiekami labi rādītāji, kas nodrošina valsts turpmāko ekonomisko attīstību. Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka 2003. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būs 5,5 % un inflācija nepārsniegs 3 % līmeni. Samazināsies tekošā konta deficīts, jo ES ekonomikas pakāpeniska atveseļošanās un eiro kursa pieaugums labvēlīgi ietekmēs eksporta attīstību Latvijā.

Konverģences scenārijs paredz inovatīvas tautsaimniecības un e-komercijas vides attīstību, orientāciju uz zemas materiālu un enerģijas ietilpības ražošanu, kas balstīta uz zināšanām un augstām tehnoloģijām. IKP pieauguma temps šādā kontekstā tiek prognozēts 6–8 % gadā, un tas ļautu ES valstu līmeni sasniegt apmēram divdesmit gados. Tomēr Latvijai būtu jāpanāk vēl straujāka izaugsme, lai ES līmeni sasniegtu desmit gados, uzsvēra J. Lujāns. Tādēļ jāpanāk tautsaimniecības attīstībai iespējami labvēlīgi nosacījumi: attīstīta, moderna infrastruktūra, visas Latvijas ekonomiskās telpas pilnīga datorizācija un pieeja interneta tīklam, uzņēmumu darbības profila paplašināšanās lauku rajonos u.c.

Uz šā scenārija bāzes vajadzētu modelēt Latvijas ekonomisko stratēģiju, kuras galvenie uzdevumi ir tautsaimniecības funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana, efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveide un sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana, norādīja J. Lujāns. Viņš atzina, ka iepriekšējos trīs gados valsts izaugsme bijusi veiksmīga. To pozitīvi ietekmējis pieaugošais iekšējais un ārējais pieprasījums un investīciju pieaugums. Straujāk augošās tautsaimniecības nozares tālab bijušas tirdzniecība, rūpniecība, transports un sakari, pakalpojumi un finanses. J. Lujāns uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes dinamiku un tās svārstības nosaka trīs galveno tautsaimniecības sektoru — apstrādes rūpniecības, tranzīta un pakalpojumu — attīstība.

Lai paaugstinātu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, ir jāīsteno mērķtiecīga inovāciju politika, kas veicinātu jaunu, zinātņietilpīgu nozaru paātrinātu attīstību un produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvara palielināšanu tradicionālajās nozarēs. Šī nostāja sasaucas ar Eiropas rūpniecības politikas prioritātēm — izglītības attīstību, inovāciju ieviešanu un sadarbības stiprināšanu starp uzņēmumiem un zinātnes un pētniecības institūcijām.

Viens no stratēģiskajiem mērķiem, kas jāsasniedz ES, ir mazo un vidējo uzņēmumu skaita ievērojama palielināšana. Patlaban Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem vidēji ir 17,5 uzņēmumi, bet Igaunijā šis rādītājs sasniedz 27, ES valstīs — 51. Kā norādīja ekonomikas ministrs, valsts rokās ir trīs nozīmīgi instrumenti, kas ļauj uzlabot situāciju: tiesiskie akti, informācija un tiešais valsts atbalsts garantiju, subsīdiju, atlaižu vai citā formā. J.Lujāns uzskata, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošanā valdība ir paveikusi ļoti daudz, kā aktuālāko piemēru minot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes samazināšanu. Līdz šim mazāk darīts valsts atbalsta mehānismu ieviešanā. Ministrs ir pārliecināts, ka būtu jāsamazina summa, kas uzņēmumiem trijos gados jāinvestē, lai valdības akcepta gadījumā saņemtu 40 % UIN atlaidi. Pašlaik noteikts, ka potenciālajiem atbalsta saņēmējiem attīstībā jāiegulda vismaz 10 miljoni latu, bet J.Lujāns uzskata, ka latiņa būtu jānolaiž līdz 3 — 4 miljoniem latu. Svarīgi ir atbalstīt lielos uzņēmumus, jo tie rada bāzi mazā un vidējā biznesa attīstībai.

Raksturojot šogad iecerētos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus Latvijā, J. Lujāns norādīja, ka valdība, apstiprinot EM budžeta prioritātes, 250 000 latu atvēlējusi Latvijas Garantiju aģentūras, kas izsniedz kredītu garantijas, pamatkapitāla palielināšanai, 300 000 latu — tirdzniecības pārstāvniecību atvēršanai ASV, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā un Zviedrijā, 250 000 latu — eksporta mārketinga atbalstam, 200 000 latu — inovāciju politikas ieviešanai, 100 000 latu — uzņēmēju atbalstam līdzdalībai starptautiskās izstādēs.

Ekonomikas ministram bija iesūtīti vairāki jautājumi par privatizācijas sertifikātu likteni. J. Lujāns informēja: ņemot vērā pašreiz valsts rīcībā esošo vēl privatizējamo zemes un nekustamā īpašuma apjomu, apmēram 3 – 6 miljoniem sertifikātu nav seguma. Lai tos atprečotu, ir vai nu jāievieš kāds jauns instruments, vai arī jāļauj tos izmantot lielo uzņēmumu privatizācijā. J. Lujāns uzskata, ka atlikušie lielie uzņēmumi būtu jāprivatizē simtprocentīgi par naudu, tomēr apzinās, ka ir jāsabalansē valsts un sertifikātu īpašnieku intereses. Viņš pastāstīja, ka EM ir nosūtījusi Ministru prezidentam vēstuli ar aicinājumu izveidot starpministriju darba grupu, kas formulētu valsts nostāju privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma posmam. Apmēram pēc mēneša šajā jautājumā būs skaidrība, solīja ministrs.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore