Otrdien, 28. janvārī, Ministru kabineta sēdē

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.15., 29.01.2003.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumos Nr.164 “Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” statūti””.

Šobrīd Valsts nekustamā īpašuma aģentūras statūtu 23.punktā ir noteikts, ka aģentūras pamatkapitāls ir 12 000 000 latu un apmaksātais pamatkapitāls — 11 554 300 latu. Ministru kabineta rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitāla palielināšanu”” paredz ieguldīt aģentūras pamatkapitālā nekustamos īpašumus Rīgā, Brīvības ielā 61, Raiņa bulvārī 5 un Raiņa bulvārī 6 par kopējo summu 2 819 000 latiem. Ar Satversmes tiesas 2002.gada 11.novembra spriedumu lietā Nr.2002-10-04 par Ministru kabineta 1999.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.321 “Par valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitāla grozīšanu”” no aģentūras pamatkapitāla tiek izslēgts nekustamais īpašums Rīgā, Kaļķu ielā 24, kura vērtība ir 370 567 lati.

Ņemot vērā minēto, Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pamatkapitāls tiek palielināts no 12 000 000 latu līdz 14 002 733 latiem, tādējādi tiek izdarītas izmaiņas akciju sabiedrības statūtos.

Akceptēti noteikumi “Muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā – izpildes kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā izpildāma muitas procedūra - ievešana muitas noliktavā — gadījumus, kuros Muitas likuma 43.panta pirmajā daļā minētajām precēm var piemērot ievešanu muitas noliktavā, neuzglabājot tās muitas noliktavā, apstiprina preču apstrādes metožu sarakstu, kā arī nosaka beznodokļu tirdzniecības veikalu darbības kārtību.

Ievešana muitas noliktavā ir uzsākta brīdī, kad pieņemta deklarācija ievešanai muitas noliktavā. Ievešana muitas noliktavā ir pabeigta brīdī, kad piemēro citu muitas procedūru vai muitas režīmu.

Noteikts, ka publiskās muitas noliktavas iedala šādi: A tips - muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs muitas noliktavas turētājs; B tips - muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs preču valdītājs, kas preces novieto uzglabāšanā minētajā noliktavā; F tips - muitas noliktava, kuras turētājs un tajā uzglabājamo preču valdītājs ir Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests var atļaut uzglabāt F tipa noliktavā preces, kuru valdītājs nav Valsts ieņēmumu dienests.

Noteikts, ka privātās muitas noliktavas iedala šādi: C tips - muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties. Noliktavas turētājs var nebūt noliktavā novietoto preču īpašnieks; D tips - muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties, un kurā muitas maksājumus pēc preču valdītāja izvēles aprēķina preču ievešanas dienā vai dienā, kad preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam; E tips - muitas noliktava vai Valsts ieņēmumu dienesta atzīta vieta, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties. E tipa noliktavas atļaujā var paredzēt, ka tai piemērojama D tipa muitas noliktavai noteiktā kārtība, kā arī to, ka preces novietotas dažādās vietās.

Katram muitas noliktavas tipam tiek izsniegta viena atļauja un norādīta atsevišķa noliktavas telpa vai vieta.

Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt atļauju uzglabāt muitas noliktavās ar akcīzes nodokli apliekamās preces, izdarot muitas noliktavas turēšanas atļaujā attiecīgu atzīmi par konkrētām preču grupām. Šādu atļauju nepiešķir B tipa muitas noliktavām. Valsts ieņēmumu dienests A, B, C vai D tipa muitas noliktavas var atzīt arī par pagaidu uzglabāšanas vietām vai izmantot par F tipa muitas noliktavām.

Publiskajā muitas noliktavā preces novieto uzglabāšanā noliktavas turētājs vai preču valdītājs, kas ir noslēdzis ar noliktavas turētāju preču uzglabāšanas līgumu.

Preču īpašuma tiesību maiņas gadījumā preču valdītājs rakstiski informē muitas noliktavas turēšanas atļaujā norādīto muitas iestādi, kura uzrauga muitas procedūru — ievešana muitas noliktavā —, nosūtot tai īpašuma tiesību maiņu apliecinoša dokumenta kopiju.

Par precēm, kurām tiek piemērota ievešana muitas noliktavā, netiek iekasēti muitas maksājumi, kas saistīti ar attiecīgo preču ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā. Piemērojot precēm muitas procedūru — izlaišana brīvam apgrozījumam, muitas maksājumus aprēķina no preču muitas vērtības brīdī, kad tās tiek izvestas no muitas noliktavas. Izlaižot brīvam apgrozījumam D tipa muitas noliktavā ievestās preces, pēc preču valdītāja izvēles maksājami muitas maksājumi, kas aprēķināti preču ievešanas dienā vai izvešanas dienā.

Ar uzraudzības muitas iestādes atļauju muitas noliktavā var tikt novietotas preces pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē, bet tām jāatrodas atsevišķi no precēm, kurām tiek piemērota ievešana muitas noliktavā.

E tipa noliktavā, ja ir iespējams nodrošināt attiecīgo preču identifikāciju, ar uzraudzības muitas iestādes atļauju var piemērot ievešanu muitas noliktavā, neuzglabājot attiecīgās preces muitas noliktavā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumos Nr.435 “Izložu un azartspēļu organizēšanas un uzturēšanas uzraudzības un kontroles kārtība””.

Tā kā 2002.gada 13.jūnijā ir izdarīti grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, kas nosaka stingrākas prasības azartspēļu automātu izvietošanai, kā arī ievieš kazino apmeklētāju reģistrāciju, tādējādi paplašinot to jautājumu loku, kuriem, veicot pārbaudes, inspekcijas darbiniekiem ir jāpievērš uzmanība, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Izložu un azartspēļu organizēšanas un uzturēšanas uzraudzības un kontroles kārtība”.

Noteikumi precizē, kādiem dokumentiem ir jāatrodas dažādās azartspēļu vai izložu organizēšanas vietās, kādu informāciju Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbinieki ir tiesīgi pieprasīt no azartspēļu organizētājiem, kādas personas tiek pieaicinātas pārbaudes veikšanas laikā, kā arī paredz, ka azartspēļu automātu skaitītāju uzskaites pārskats ir aizpildāms vienlaikus ar azartspēļu automāta inkasāciju.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra rīkojumā Nr.526 “Par Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā””, kurš paredz noteikt, ka Latvijas Republikas pilnvarotais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā ir finanšu ministrs.

Rīkojums izstrādāts, ņemot vērā īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām amata likvidēšanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt sadarbību ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, kuri izstrādāti, lai noregulētu policijas starptautisko sadarbību un deleģētu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā policijas darbinieki tiek nosūtīti starptautiskajās operācijās un misijā, un šīs dalības finansēšanas kārtību.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurās iekļauti 272 pilsonības pretendenti, t.sk. 32 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”.

Latvijas Republikas Advokatūras likums regulē advokātu profesionālo un korporatīvo darbību, paredzot, ka ārvalstu advokāti Latvijā var praktizēt tikai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību. Taču, ievērojot Latvijas saistības nodrošināt brīvu pakalpojumu un personu kustību Eiropas Savienības ietvaros, šobrīd Advokatūras likums neregulē kārtību, kādā tiks nodrošināta brīva kustība Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu pakalpojumu sniegšanā.

Likumprojekts paredz, ka tiek saskaņotas Advokatūras likuma normas ar likumu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kā arī Eiropas Padomes 1977.gada 22.marta direktīvu 77/249/EEC un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvu 98/5/EEC, lai atvieglotu advokāta profesijas praktizēšanu Eiropas Savienības dalībvalstu advokātiem Latvijā.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā telekomunikāciju uzņēmumi aprīko publiskos telekomunikāciju tīklus ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvu sarunu noklausīšanos”.

Lai publisko telekomunikāciju tīklu aprīkotu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvu sarunu noklausīšanos, operatīvās darbības subjekts izstrādā pārtveršanas punkta (punktu) projektu un tehniskos noteikumus un saskaņo tos ar Satversmes aizsardzības biroju.

Operatīvās darbības subjekts tehnisko projektu iesniedz Satiksmes ministrijā apstiprināšanai. Satiksmes ministrija izskata iesniegto tehnisko projektu un piecu darbdienu laikā to apstiprina vai sniedz motivētu atteikumu.

Ja apstiprināšanas laikā tehniskajā projektā tiek izdarītas izmaiņas, tās saskaņo ar Satversmes aizsardzības biroju. Satversmes aizsardzības birojam (tehniskā projekta saskaņošanas stadijā) un Satiksmes ministrijai (tehniskā projekta apstiprināšanas stadijā) ir tiesības pieprasīt no publiskā telekomunikāciju tīkla operatora tehniskā projekta saskaņošanai vai apstiprināšanai nepieciešamo informāciju.

Publiskā telekomunikāciju tīkla operators ierīko pārtveršanas punktu (punktus) likuma “Par telekomunikācijām” 18.panta 5.punktā noteiktajā termiņā. Publiskā telekomunikāciju tīkla operatora un operatīvās darbības subjektu sadarbību nosaka likums “Par telekomunikācijām” un Operatīvās darbības likums.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā ārvalstu juridiskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”.

Noteikumi nosaka: kārtību, kādā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētām ārvalstu juridiskajām personām, kuras nav reģistrējušās Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā un neveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, atmaksā pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts par Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem uzņēmējdarbības veikšanai ārpus Latvijas Republikas teritorijas; nodokļa atmaksāšanas termiņus un atmaksājamā nodokļa minimālo summu; dokumentus, kas iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestā, un to iesniegšanas termiņus; iesnieguma pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai ārvalstu juridiskajām personām veidlapas paraugu.

Ārvalsts juridiskā persona par Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem samaksā nodokli saskaņā ar nodokļa rēķiniem (to skaitā preču pavadzīmēm-rēķiniem, faktūrrēķiniem, elektronisko kases aparātu čekiem).

Nodokli atmaksā Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvalde, pamatojoties uz ārvalsts juridiskās personas vai ārvalsts juridiskās personas vārdā – tās pilnvarotās personas iesniegumu. Iesniegumu aizpilda latviešu vai angļu valodā. Persona, kurai ir tiesības parakstīt iesniegumu iesniedzēja vārdā, ar parakstu apliecina, ka iesniegumā norādītā informācija ir patiesa, iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi izmantoti uzņēmējdarbības veikšanai ārpus Latvijas Republikas teritorijas un attiecīgajā taksācijas gadā uzņēmējdarbība Latvijas Republikā nav veikta.

Noteikumi paredz, ka PVN tiks atmaksāts tikai tām ārvalstu juridiskajām personām, kuru rezidences valstīs tiek atmaksāts PVN Latvijas uzņēmumiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Likums “Par vides aizsardzību” tiek papildināts ar jaunu normu – par Vides aizsardzības konsultatīvo padomi.

Vides ministrs izveido Vides aizsardzības konsultatīvo padomi, kuras lēmumiem vides aizsardzības jomā ir ieteikuma raksturs. Vides ministrs apstiprina padomes nolikumu, kurā nosaka Vides aizsardzības konsultatīvajā padomē pārstāvētās organizācijas un personālsastāvu. Vides aizsardzības konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp sabiedriskajām organizācijām, valsts institūcijām un pašvaldībām vides aizsardzības jomā, kā arī sekmēt priekšlikumu sniegšanu vides politikas izstrādē, tās īstenošanā un normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments