Kad vēl jāpilda savstarpējo vienošanos svaru kauss

Par valdības un Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu

Lai apspriestu ikgadējā Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2003.gada domstarpību un vienošanās protokola projektu saskaņā ar MK Kārtības rulli, pirms valdības 28.janvāra sēdes tika sasaukta paplašinātā MK komitejas sēde. Pēc aizvadītajā nedēļa notikušajām valdības un LPS sarunām par šā gada finansējuma apjomu pašvaldībām, kas beigušās ar pušu viedokļu fiksēšanu domstarpību un vienošanās protokola projektā, vienošanos salīdzinājumā ar domstarpībām ir maz.

Šajā sēdē bija ieradušies pašvaldību vadības pārstāvji no visas Latvijas. Komitejas sēdē šoreiz runāja ne vien par šā gada finansējumu pašvaldībām, bet arī par pašreizējo situāciju.

Starp funkcijām un finansējumu

No valsts puses pašvaldībām uzdoto funkciju apjoms ar katru gadu pieaug. Par demokrātiskas pašpārvaldes sistēmas īstenošanu, ievērojot valstī pastāvošos likumus, pašvaldības iebildumus neceļ. Abpusēja ir arī sapratne, ka vietējā vara izprot apstākļus, spēj un vēlas strādāt savu iedzīvotāju labā, tādēļ uzņemas veikt funkcijas, kas iepriekš bijušas valsts pārziņā. Tomēr, ieviešot arvien jaunus normatīvos dokumentus, jau gadiem valsts nodod tikai veicamo funkciju, bet finansējuma daļa labākajā gadījumā ir vai nu nepietiekama, vai tās vispār nav.

Pašvaldību, kas spētu no saviem budžeta ieņēmumiem nodrošināt visu tām deleģēto funkciju apjomu, Latvijā ir ļoti maz. Līdz ar to daudzu uzticēto pienākumu izpilde notiek nepilnīgi un nepietiekami vai arī finansējuma trūkuma dēļ nenotiek vispār. Var jautāt: kādēļ pašvaldības savu protestu nav izteikušas agrāk? LPS uzskata, ka situācijas noteicēja ir un būs valdība. Valdības pārziņā ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Cīnīties ar tiesvedības palīdzību un vēršoties Satversmes tiesā, individuāli pašvaldībām neesot saprātīgi. Savukārt Pašvaldību savienībai šādas tiesības likumdošanā nav noteiktas.

Pašvaldību pacietības mērs, iespējams, ir sasniedzis robežu līdz ar šogad pieņemto Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, joprojām neesošiem MK noteikumiem likuma izpildei un nenovirzīto finansējumu. Saskaņā ar šo likumu pašvaldības prasa piešķirt 18,18 miljonu latu finansējumu garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalsta nodrošināšanai, sociālo darbinieku atalgojumam (to skaitam palielinoties) un alternatīvo aprūpes pakalpojumu attīstībai. Ja tas nav iespējams, LPS aicina atlikt GMI ieviešanu. Protokola projektā pausts valdības atbalsts grozījumu sagatavošanai tajos likumos un normatīvajos aktos, kam 2003. gadā nav finansiālā nodrošinājuma.

Tāpat MK 2002.gada 27.decembrī pieņemtos MK noteikumus Nr. 596 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas” un MK noteikumus Nr.610 “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” uzdots īstenot bez naudas seguma, pēc LPS aprēķiniem, tam vajadzīgi 51,95 miljoni latu.

Bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2002. gada 5. jūnija rīkojumā Nr.101 “Par grozījumu Latvijas būvnormatīvā LBN-403 “Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi”” ir svītrots punkts, kas paredz namīpašnieku pienākumu nodrošināt īpašumam piegulošo teritoriju sanitāro tīrību. Tādējādi pilsētu pašvaldību izdevumi palielinās un ir jāparedz finansējums. Pēc LPS aprēķiniem, tie ir 23 miljoni latu.

Līdzīgi kā jautājumā par GMI, valdība protokola projektā paredz iesaistīto pušu situācijas izvērtēšanu un iespējamu šā rīkojuma atcelšanu, kā arī MK noteikumu Nr.610 un Nr.596 grozījumu sagatavošanu.

Argumentus Ministru prezidentam Einaram Repšem, paskaidrojot pašvaldību iebildumus valsts plānotajam pašvaldību pamatbudžetam, skaidroja Finanšu ministrijas (FM) Budžeta departamenta direktore Solvita Zvidriņa.

Domstarpību nebūs

Starp pusēm ir panākta vienošanās pašvaldību pamatbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu, tai skaitā maksas pakalpojumu, daļā — 340,31 miljons latu. No valsts budžeta dotāciju apjoma administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei un reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai panākta vienošanās par 53 tūkstošu latu finansējuma piešķiršanu. Mērķdotācijas izglītības pasākumiem, pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un pašvaldību apvienošanās projektu izstrādei šogad būs 122,36 miljoni latu. Iebildumu nav arī par 5 tūkstošiem latu projekta “Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide” īstenošanai. Protokola projektā norādītā summa ar Eiropas Savienības finansējumu saistīto pašvaldību investīciju projektiem paredzēta 11,25 miljoni latu. Arī šai sadaļā ir abpusēji vienāds viedoklis. Panākta vienošanās par atsevišķa panta iekļaušanu likumprojektā “Par valsts budžetu 2003.gadam” Rīgas domes ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa saistību pārkreditēšanai 28 miljonu latu vērtībā. Ar to noteikts, ka Rīgas domei šim mērķim minētajā apjomā atļauts ņemt ilgtermiņa aizņēmumu no komercbankām.

Informācija par kopējiem pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem šajā gadā vēl tiks precizēta pēc konkrētu datu saņemšanas no Satiksmes ministrijas par autoceļu fonda līdzekļu sadalījumu. Protokola projektā ir fiksēts LPS ierosinājums veikt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, paredzot Valsts autoceļu fondam ne mazāk kā 70% no nodokļa ieņēmumiem un palielinot finansējumu Latvijas lauku ceļu sakārtošanas un attīstības programmai. Tomēr protokola projektā fiksēts, ka domstarpību šajā jautājumā kopumā nav.

Viedokļi atšķiras

Atšķirīgs viedoklis ir par valsts dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. LPS uzskata, ka FM aprēķinātos 7,15 miljonus latu nepieciešams palielināt par 99 tūkstošiem, lai segtu kompensācijas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus minimālās darba algas paaugstināšanai pašvaldību iestādēs strādājošajiem tehniskajiem darbiniekiem. Pretējā gadījumā minētās summas iztrūkumu pašvaldībām nāksies paredzēt no saviem budžetiem, apliecināja gan LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, gan Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Runājot par kopējo dotācijas apjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, A.Jaunsleinis norādīja, ka šajā gadā 20 pašvaldībām saskaņā ar aprēķināšanas kārtību tiks piešķirtas mazākas dotācijas nekā iepriekšējā gadā un tādējādi samazināsies šo pašvaldību kopējais budžets. Savukārt finanšu ministrs Valdis Dombrovskis teica, ka A.Jaunsleiņa minēto pašvaldību skaits katru gadu samazinās. Rēķinot mehāniski, dotācijas apjoms šim fondam ir tikai 490 tūkstoši latu, tomēr, ņemot vērā iepriekš ar LPS panākto vienošanos, ka dotācija fondā nebūs mazāka kā iepriekšējā gadā, FM atbalstīja 7,15 miljonu latu piešķiršanu. Tāpat finanšu ministrs norādīja, ka LPS nav gatava pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotāciju piešķiršanas kārtību. Par to puses ir panākušas vienošanos — neveikt grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” līdz administratīvi teritoriālās reformas beigām.

Mērķdotācijām no valsts budžeta, pēc FM aprēķiniem, paredzēts piešķirt 126,76 miljonus latu, tai skaitā izglītības pasākumiem 122,36 miljonus latu, par ko panākta vienošanās, bet pārējām investīcijām: administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšanai — 0,44, valsts investīciju programmu (VIP) projektiem — 3,96 miljonus latu. Pašvaldību viedoklis šajā jautājumā atšķiras par 23,2 miljoniem latu, un kopumā pieprasījums ir 145,45 miljoni latu. Administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšanai LPS lūdz 7,46 miljonus, bet investīcijām —— 14,48 miljonus. Kāpēc ir tik atšķirīgs pušu viedoklis? To Ministru prezidentam S.Zvidriņa komentēja šādi: “ Tā kā finanšu resursi budžeta sagatavošanā bija ierobežoti un katrai ministrijai saskaņā ar MK lēmumu par mērķa griestiem bija uzdots pārskatīt finansējuma pieprasījumu, valsts investīciju projekti 2003. gadā nav ieplānoti. Izņēmums ir vienīgi tie projekti, kurus saista starptautiski līgumi. FM tika izvērtēti visi investīciju projekti. Tika ņemts vērā arī fakts, ka kopējā summa investīciju projektiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir nemainīga. Ņemts vērā Valsts kontroles norādījums par veiktajām revīzijām vairāku VIP projektu līdzekļu izlietojumā pašvaldībās.”

Pārrunājot investīciju piešķiršanas politiku, sēdē izskanēja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska skaidrojums par piketējošo kuldīdznieku prasībām. K.Šadurskis atzina, ka Kuldīgas projekta tāme sporta halles celtniecībai “neradīja pārliecību par pieprasīto līdzekļu efektīvu izmantošanu. Šis projekts ir mākslīgi sadārdzināts, tas tapis dāsnajā iepriekšējās valdības dāvanu laikā”. Arī valsts kontrolieris Raits Černajs atzina, ka kontroles rezultāti aizvadītajā gadā apliecina Kuldīgas un Ogres pašvaldību vieglprātīgu attieksmi valsts investīciju izlietojumā. Bet reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters ieteica mainīt pieeju valsts investīciju programmas sastādīšanai un atbalstīja domu arī turpmāk sekot līdzi pašvaldību rīcībai valsts investīciju izlietojumā.

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis aicināja valdību pievērst uzmanību tam, ka, izvērtējot VIP projektus, no valdības puses nebija diskusijas ar to iesniedzējiem. Lēmums ticis pieņemts vienpusēji. “Nav skaidrs, kā programmā atstātos projektus par šādu summu iespējams virzīt tālāk. Turklāt ikvienam VIP projektam ir arī pašvaldību līdzfinansējums. Kāpēc kādā kabinetā sēdošie nolēma atstāt šos, bet neatbalstīt citus aizsāktos projektus?” neizpratni pauda LPS priekšsēdis. Šim argumentam piekrita arī Ministru prezidents, atbalstot kārtību, kad FM norāda pieļaujamo kopsummu, pēc tam ar pusēm, nozaru ministrijām pārrunā vajadzības un veic projektu izvērtējumu.

Viedokli par finansējuma palielināšanu administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādei pauda Līvānu domes deputāts un LPS reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns: “ Teritorijas attīstības plāni ir ļoti būtiski pašvaldības attīstības veicināšanā. Tā ir pašvaldības nākotne, jo nosaka investīciju piesaisti. Ja nav šāda plāna, neviens nopietns investors, ne pašmāju, ne ārzemju, ar pašvaldību sarunas neturpinās.”

Uz ierobežotajām iespējām aizņemties, lai realizētu valsts investīciju programmu projektus pašvaldībā, dotu pašvaldībām iespēju ieguldīt naudu infrastruktūras objektu sakārtošanā un garantētu iespēju saņemt īstermiņa aizdevumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai, pašvaldības valdībai ir norādījušas daudzkārt. Patlaban ikgadējo pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugums paredzēts 15,28 miljoni latu, t.sk. 1 miljons pašvaldību finanšu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai, bet pašvaldību sniegto galvojumu maksimālā apjoma pieaugums — 9 miljoni latu. LPS lūdz paredzēt ikgadējo pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugumu šajā gadā — 29 miljonus latu — un atbalsta 1 miljona latu piešķiršanu pašvaldību finanšu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai.

Izdevumu daļā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām valdība 2003. gadam paredz kopējo minimālo finanšu nepieciešamību noteikt ne mazāku kā 236,08 miljoni latu saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” 8.pantu. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām šogad kopējai minimālo finanšu nepieciešamībai jābūt ne mazākai kā 247,56 miljoni latu, saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” 1.panta 13.punktu. Uz likuma dažādu pantu interpretāciju kā domstarpību iemeslu šajā jautājumā norādīja V.Dombrovskis.

Pašvaldības prasa arī VIP ietvaros paredzēt naudu reģionālo tūrisma objektu norāžu sistēmas izveidošanai — 23 tūkstošus latu, kā arī 4,54 miljonus Latvijas publisko bibliotēku vienota informācijas tīkla izveidei. Patlaban nekāda nauda nav atvēlēta arī izglītības iestāžu informatizācijas projektam. Pēc finanšu ministra teiktā, VIP projektu atbalsta palielinājums, kā arī pašvaldību īstermiņa aizņēmumu apjoma palielinājums tiks vērtēts pēc likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanas, kad tiks izskatīti šā gada valsts budžeta grozījumi.

Ieguvumus vērtējot

Sēdes laikā izskanējušos pašvaldību vadītāju norādījumus Ministru prezidents E.Repše vērtēja atzinīgi: “Ir notikusi laba saruna, tomēr šobrīd un šādā veidā mēs domstarpības neatrisināsim. Es aicinu pašvaldības kopā ar nozares ministriju izskatīt problēmjautājumus. Lūdzu sniegt priekšlikumus, lai tiktu veikti grozījumi muļķīgos valdības lēmumos.” Ministru prezidenta pēdējais teikums attiecināms uz LPS priekšsēža A.Jaunsleiņa aicinājumu paplašināt dialogu ar pašvaldībām, nepieņemt nekādu funkciju nodošanu un grozījumus normatīvajos aktos bez saskaņojuma ar LPS, kā arī izbeigt reiz valsts augstākajā līmenī pieņemt lēmumus, “ jau skaidri apzinoties, ka nespēs pildīt”.

LPS padomniece Olga Kokāne apliecināja, ka Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2003.gada domstarpību un vienošanās protokolu esošajā redakcijā LPS domes sēdē paredzēts apstiprināt 5.februārī, piedaloties reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram un finanšu ministram Valdim Dombrovskim. Pēc apstiprināšanas šis dokuments tiks pievienots likumprojektam “Par valsts budžetu 2003.gadam”, iesniedzot to Saeimā.

Par MK paplašinātās komitejas sēdes ieguvumu var nosaukt dialoga un saiknes nostiprināšanos un vēlmi pēc sapratnes pieaugumu starp sarunu pusēm — valdību un pašvaldībām.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore