Par “Letoniku” globālajā tīmeklī

Pavisam nesen sabiedrība “Tilde” ir atklājusi jaunu uzziņu un tulkošanas portālu “Letonika” internetā. Tas ietver virkni vārdnīcu, enciklopēdiju un citus elektroniskos uzziņu līdzekļus. Daļa servisu pieejami bez maksas, bet pilnvērtīgai “Letonikas” iespēju izmantošanai pakalpojums ir jāabonē.

“Letonikas” pamatmērķis ir sniegt sistematizētu enciklopēdiska rakstura uzziņu informāciju internetā. To veidojot, tika radīti jauni, apzināti esošie un apkopoti vienuviet digitālie resursi par Latviju latviešu valodā. Patlaban “Letonika” ietver Latvijas Enciklopēdisko vārdnīcu, terminu vārdnīcas, tulkojošās un skaidrojošās datorvārdnīcas, Latvijas vēstures datorenciklopēdiju un norādes uz resursiem internetā.

“Ziņu resursi internetā ir labi iekarojuši savu vietu, bet uzziņu tipa enciklopēdiska informācija interneta lietotājiem līdz šim nav bijusi pieejama,” klāsta “Tildes” programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs. “Ne tikai internetā - mūsu valstī vispār enciklopēdisku izziņu resursu izstrādes jomā ir bijis pārrāvums - pēdējā astoņdesmitajos gados tika izstrādāta Latvijas padomju enciklopēdija. Turpmākajos gados informācija par Latviju vairs netika sistemātiski apkopota, tādēļ enciklopēdiju veidošanas pieredze bija daļēji zudusi un jauni projekti, ja tādi tiek ierosināti, jāsāk no nulles. Šo iemeslu dēļ enciklopēdijas veidošanu ilgāku laiku nevēlējās uzņemties neviena izdevniecība.” Šobrīd top Nacionālā apgāda veidotais Latvijas Enciklopēdiskās vārdnīcas projekts, kura drukātā versija vēl nav izdota, bet elektroniskais variants jau iekļauts “Letonikā”. Tajā ir ap 33 000 šķirkļu un ap 3500 attēlu.

Otra enciklopēdisko izziņas materiālu sadaļa “Letonikā” ir datorenciklopēdija “Latvijas vēsture”, ko “Tilde” savulaik izdeva kompaktdiskā galvenokārt kā mācību materiālu izglītības iestādēm. Latvijas vēsture “Letonikas” ietvaros ir papildināta ar jaunāko laiku notikumiem.

Būtisku “Letonikas” satura īpatsvaru veido vārdnīcas. Bez maksas “Letonikas” apmeklētājiem tiek dota iespēja izmantot angļu-latviešu un latviešu-angļu tulkošanas vārdnīcas, tiesa gan, arī nedaudz ierobežoti (tiek sniegtas pirmās trīs vārda nozīmes un pirmie trīs izteicieni). Angļu-latviešu un latviešu-angļu vārdnīcu pamatā ir 1995. gadā izdotā Angļu-latviešu vārdnīca, kas saturēja vairāk nekā 65 000 angļu vārdu un izteicienu un virs 52 000 latviešu vārdu un izteicienu, kā arī 2001. gadā izlaistā Jaunā latviešu-angļu vārdnīca ar 70 000 vārdu un 79 000 izteicienu. Papildus šīm divām vārdnīcām tajā iekļauti arī šķirkļi no daudzām terminoloģijas vārdnīcām un krājumiem, kopā piedāvājot vairāk nekā 103 000 terminu angļu un latviešu valodā. Krievu-latviešu-krievu vārdnīca, kas iekļauta “Letonikā”, satur 162 000 krievu valodas un 168 000 latviešu valodas vārdu un izteicienu, kā arī 196 000 terminu krievu un latviešu valodā. Vācu-latviešu-vācu vārdnīcā ietilpst attiecīgi 70 000 un 55 000 vārdu.

Papildus tulkošanas vārdnīcām “Letonikā” iekļauta arī 1999. gadā izdotā Svešvārdu skaidrojošā vārdnīca, kas satur gandrīz 15 000 svešvārdu. Īpaši izdalīta ir terminu vārdnīcu sadaļa. Tā tiek visstraujāk atjaunota, gan tiekot pieņemtiem jauniem terminiem, gan iekļaujot “Letonikā” jaunas nozares. Šobrīd interneta resursā ir atrodama informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju un arī bibliotēku terminoloģijas vārdnīcas, taču jau februārī to klāsts tiks būtiski paplašināts, pārklājot arī tādas nozares kā lietvedība, enerģētika, arheoloģija, poligrāfija, ģeoloģija, lauksaimniecība, celtniecība, autobūve u.c.

Pēdējais no “Letonikas” stūrakmeņiem ir interneta adrešu katalogs un meklēšanas sistēma Latvijas internetā. Tie šobrīd vēl atrodas izstrādes stadijā, taču jau šogad kļūs pieejami “Letonikas” lietotājiem.

A.Vasiļjevs atzīst, ka lietotāju interese ir krietni lielāka, nekā projekta izstrādes gaitā tika sagaidīts. “Jau pirmajā nedēļā vien vairāk nekā 1000 lietotāju bija reģistrējušies izmēģinājuma versijai (7 dienas “Letoniku” bez maksas var izmantot jebkurš interesents). “Letonikas” klienti ir vairākas bibliotēkas, uzņēmumi, Saeima, Latvijas Banka, kā arī privātpersonas.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc J. Lindes raksta ““Letonika”   — Latvijas “Britanica” internetā”