Par godprātīgu rīcību ar budžetu

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

Vairākus gadus uzmanīgi sekojot līdzi valsts budžeta un finanšu sistēmas notikumiem, nebiju redzējis tik daudz interesantu un pārsteidzošu lēmumu kā bijušās valdības pēdējās darbadienās. Pēkšņi izrādījās, ka Latvijā vienlaikus iespējama ir gan nodokļu parādu norakstīšana, gan valsts galvojumu izsniegšana, gan visu ierēdņu algu palielinājums, gan austrumu robežas izbūve mēneša laikā, gan atteikšanās no miljoniem lielām prasībām valsts vārdā.

Ar jaunās valdības pūlēm 2003.gada budžeta projekts -arī pieņemot sāpīgus lēmumus - tomēr ir sagatavots ar fiskālo bilanci, kas iekļaujas Māstrihtas kritērijos. Diemžēl 2002.gada budžetā novērst pārlieku lielu deficītu vienā mēnesī vairs nebija iespējams.

Jau decembrī, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem, valsts budžetā bija rekordlieli ieņēmumi - 150 miljoni latu (citos mēnešos vidēji 126 miljoni latu). Sociālā budžeta ieņēmumi sasniedza nebijušu apmēru - 56 miljonus latu, kas vidēji par 10 miljoniem latu pārsniedz citu mēnešu ieņēmumus. Lieliskie sociālā nodokļa maksājumi decembrī nodrošināja, ka gan decembrī, gan arī visā 2002.gadā sociālajā budžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus. Šāda situācija Latvijā nebija bijusi kopš 1997.gada.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi 2002.gadā bija 1,895 miljardi latu, kas ir par 180 miljoniem latu jeb 10% vairāk nekā 2001.gadā.

Taču veiksmīgo budžeta ieņēmumu pieaugumu un cerības uz nelielu valsts budžeta deficītu sagrāva iepriekšējās valdības sagatavotie un Saeimas pieņemtie budžeta likuma grozījumi, kas paredzēja budžeta deficītu palielināt līdz 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IK). Šo grozījumu dēļ arī valsts pamatbudžeta izdevumi 2002.gada decembrī bija 146,7 miljoni latu, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji citos gada mēnešos.

Kā tas ir iespējams? Vienkārši - budžeta grozījumi tika sagatavoti ar zemūdens akmeņiem, un jau vasarā valdība bija izrādījusi apbrīnojamu jaunradi budžeta uzskaitē un grāmatvedībā. Tā jau pirms budžeta grozījumu pieņemšanas Ministru kabinets bija pieņēmis lēmumus par papildu 17,4 miljonu latu lieliem izdevumiem, kas attiecīgi tika piešķirti ar 2002.gada budžeta likuma grozījumiem un finansēti decembrī.

Kopumā decembris sagrāva cerības uz nelielu valsts budžeta deficītu un pēdējās ilūzijas par bijušo varas partiju darbību. Kaut arī valsts budžeta fiskālais deficīts pērn bija 1,8% no IK un tas ir pusotras reizes mazāk, nekā bija plānots, šis rādītājs varēja būt vēl labāks. Vēl labāks, ja ne aizejošās valdības atstātie budžeta zemūdens akmeņi un vienas pašvaldības vājā finanšu disciplīna. Jo pašvaldības, galvenokārt Rīga, «pienesa» valsts budžetam papildu deficītu, tādējādi kopējais valsts kopbudžeta deficīts 2002.gadā bija aptuveni 2,5% no IK.

Vēl aizvien, kaut gan jaunā valdība strādā jau kopš novembra sākuma, mēs atrodam dīvainus iepriekšējās valdības lēmumus. Piemēram, nesen atklājās informācija par Iekšlietu ministrijas 2002.gadā noslēgtajiem līgumiem par austrumu robežas izbūvi, kas pat nebija atbilstoši likumiem reģistrēti kā valsts ilgtermiņa saistības, taču paredzēja uzlikt valdībai pienākumu maksāt turpmākajos gados milzīgas naudas summas. Steidzīgi notika būvniecība pat -30 grādu salā, lai tikai uzņēmumi varētu budžetam iesniegt rēķinus.

Turpmāk šāda izšķērdība ar budžeta naudu vairs netiks pieļauta - tas arī ir valdības deklarētais taupības režīms. Precīzāk to var saukt par godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu.

“DIENA”; pēc V. Dombrovska raksta “Budžets ar zemūdens akmeņiem”

Pēc “LV” informācijas redaktora apkopotā