Saeimā:

2001. gada 5. aprīļa sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu”. (Reģ.nr.859) (dok.nr.2967; nr.2967A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.861) (dok.nr.2995; nr.2995A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.862) (dok.nr.3003; nr.3003A) Deputāte Silva Golde, Dzintars Ābiķis, Jānis Esta, Oskars Spurdziņš, Vineta Muižniece

4. 4. Likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.863) (dok.nr.3007; nr.3007A) Deputāte Vineta Muižniece, Māris Vītols, Jānis Esta, Jānis Lagzdiņš, Juris Dalbiņš

2. Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu

5. 1. Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala nodošanu Mazsalacas pilsētas pašvaldības īpašumā”. (dok.nr.2985) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

 

6. 1. Lēmuma projekts “Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. (dok.nr.2974) Juridiskā komisija

7. 2. Lēmuma projekts “Par Elfas Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2975) Juridiskā komisija

8. 3. Lēmuma projekts “Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2976) Juridiskā komisija

9. 4. Lēmuma projekts “Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2977) Juridiskā komisija

10. 5. Lēmuma projekts “Par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2978) Juridiskā komisija

III. Lēmumprojekta izskatīšana

11. 1. Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Tabūna saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok.nr.2972) Mandātu un iesniegumu komisija

 

IV. Likumprojektu izskatīšana

12. 1. Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. (Reģ.nr.661) (3. lasījums) (dok.nr.2921A) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

13. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās””. (Reģ.nr.662) (3. lasījums) (dok.nr.2994) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

14. 3. Likumprojekts “Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. (Reģ.nr.678) (3. lasījums) (dok.nr.3004) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

15. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. (Reģ.nr.808) (3. lasījums) (dok.nr.3005) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 5. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”. (Reģ.nr.835) (2. lasījums) (dok.nr.2830; nr.3000) Ārlietu komisija

17. 6. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”. (Reģ.nr.834) (2. lasījums) (dok.nr.2829; nr.3001) Ārlietu komisija

18. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. (Reģ.nr.845) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2891; nr.2973) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

19. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.824) (2. lasījums) (dok.nr.2800; nr.2980) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

20. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. (Reģ.nr.826) (2. lasījums) (dok.nr.2802; nr.2981) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

21. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. (Reģ.nr.830) (2. lasījums) (dok.nr.2806; nr.2982) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

22. 11. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību””. (Reģ.nr.847) (2. lasījums) (dok.nr.2893; nr.2983) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

23. 12. Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. (Reģ.nr.839) (1. lasījums) (dok.nr.2868; nr.2984) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

24. 13. Likumprojekts “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. (Reģ.nr.854) (1. lasījums) (dok.nr.2925; nr.2986) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

25. 14. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.755) (2. lasījums) (dok.nr.2591; nr.2988) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

26. 15. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.832) (2. lasījums) (dok.nr.2821; nr.2996) Juridiskā komisija

27. 16. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””. (Reģ.nr.852) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2917; nr.2997) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

28. 17. Likumprojekts “Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu”. (Reģ.nr.843) (1. lasījums) (dok.nr.2885; nr.3002) Ārlietu komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 5.aprīļa Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz 5.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Lēmumprojektu izskatīšana” pirms darba kārtības 11.jautājuma iekļaut lēmuma projektus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Desmit Saeimas deputāti lūdz papildināt šīsdienas sēdes darba kārtību un sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” iekļaut jautājumu par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu. Ir izvirzītas divas kandidatūras, Romualda Ražuka kandidatūra, kuru izvirza frakcija “Latvijas ceļš”, un Violas Lāzo kandidatūra, kuru izvirza Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Priekšlikums šo jautājumu iekļaut pēc 10.darba kārtības jautājuma. Iebildumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” un iekļaut šo likumprojektu 26.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā. Deputāti piekrīt.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai ir iebildumi? Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Deputāts Jānis Jurkāns ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.aprīlī. Ierosinu šī iesnieguma izskatīšanu tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi” kā 5.darba kārtības jautājumu. Nav iebildumu.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī paredzētajām iespējām ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī deputātam Jānim Lejam.

Izskatām sadaļu par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Goldes, Ābiķa, Estas, Spurdziņa un Muižnieces iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Silva Golde. (No zāles deputāts Dobelis: “Nevajag!”)

S.Golde (TP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar spēkā esošo Izglītības likumu no šā gada 1.septembra par pedagogu skolās varēs strādāt tikai cilvēki ar augstāko pedagoģisko izglītību. Minētās prasības iekļaušana Izglītības likumā devusi patiešām pozitīvu impulsu, un skolotāji lielā apjomā iestājušies augstākajās izglītības iestādēs, apgūstot pedagoģiskās studiju programmas. Bet kāda ir šībrīža statistika valstī? No visa pedagogu skaita augstākā pedagoģiskā izglītība ir tikai 77% pedagogu vispārizglītojošās skolās. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs šāda izglītība ir tikai 35% pedagogu.

Tā kā darba tirgū nav konkurences uz pedagoga amata vietu, tad augstākās pedagoģiskās izglītības prasība visiem pedagogiem no 1.septembra radītu problēmas nokomplektēt skolas ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem. Tāpēc mēs ierosinām grozīt Izglītības likuma pārejas noteikumus un šo prasību ieviest spēkā no 2004.gada 1.septembra attiecībā uz jau strādājošiem pedagogiem ar augstāko izglītību, tas nozīmē nepedagoģisko izglītību, un pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un pedagoģisko izglītību. Nākotnē, uzskatot par objektīvu un obligātu prasību pēc augstākās pedagoģiskās izglītības pedagogiem, tomēr rēķināties ar šībrīža situāciju valstī, mēs arī šo grozījumu lūdzam atbalstīt un šo prasību ieviest spēkā no 2004.gada 1.janvāra attiecībā uz tiem pedagogiem, par kuriem es minēju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Paldies! Viens ir runājis par. Pret neviens runāt nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Vītola, Estas, Lagzdiņa un Dalbiņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti svarīgi, lai katrs sabiedrības loceklis iesaistītos mūsu atjaunotās valsts celtniecībā un tās sabiedrības dzīvē. Diemžēl daudziem ļoti spējīgiem un talantīgiem cilvēkiem tas ir liegts vai arī viņiem ir jāpārvar ļoti lielas grūtības, lai savas spējas liktu lietā. To var lielā mērā attiecināt uz cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Mēs diemžēl pārāk lēni revidējam savu domāšanu un attieksmi un lēni likvidējam padomju laika paliekas. Tad nevienu neinteresēja, kā cilvēks ar kustību traucējumiem var iekļūt valsts iestādē, veikalā, izkļūt no mājas, nokļūt darbā. Es ļoti ceru, ka mūsu jaunās kolēģes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšana liks mums, likumdevējiem, gan likumos, kā tas ir Tautas partijas deputātu iesniegtajā likumprojektā, kuru es aicinu atbalstīt, gan arī, uzraugot valdības un pašvaldību darbu, rīkoties enerģiskāk. Latvija nav Ķīna ar vairāk nekā miljardu iedzīvotāju. Mums, valstsvīriem, ir jādara viss iespējamais, lai ikvienam, es atkārtoju, ikvienam sabiedrības loceklim dotu iespējas un radītu apstākļus sevi izpaust, likt lietā savas spējas un strādāt Latvijas labā. Lūdzu balsot par.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Izskatām deputāta Jāņa Jurkāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 3. Iesniegums akceptēts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu Mazsalacas pilsētas pašvaldības īpašumā” . Vai ir iebildumi par to, ka šis lēmuma projekts tiek izskatīts šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām lēmuma projektu “Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija saņēmusi likumā noteiktajā kārtībā noformētus priekšlikumus par jaunu tiesnešu iecelšanu vai par tiesnešu iecelšanu citās tiesnešu vietās citās tiesās.

Pirmais Juridiskajā komisijā saņemts lēmuma projekts “Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu, un aicinu arī jūs atbalstīt Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Elfas Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Tātad mēs izskatījām arī lēmuma projektu Juridiskajā komisijā “Par Elfas Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi” un atbalstījām šo lēmuma projektu. Aicinu jūs atbalstīt arī šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Elfas Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija tāpat pieņēma lēmumu par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Lēmums bija pozitīvs. Aicinu jūs atbalstīt arī šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija arī izskatīja lēmuma projektu “Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Lēmums bija pozitīvs. Aicinu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC).Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija izskatīja visus aspektus šajā jautājumā un nolēma atbalstīt lēmuma projektu “Par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām jautājumu “Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu”. Vārds steidzamam paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Sakarā ar to, ka mana kandidatūra ir izvirzīta Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam, lūdzu atļaut šā gada 5. aprīļa Saeimas plenārsēdē neveikt balsu skaitītāja pienākumus. Turpmāk es esmu gatavs veikt šos pienākumus neatkarīgi no balsošanas rezultātiem.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsu skaitītājiem sagatavot biļetenus un informēt Saeimu par balsošanas procedūru. Godātie kolēģi, kamēr tiek gatavoti biļeteni, deputāts Egils Baldzēns vēlas uzsākt debates par apspriežamo jautājumu. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, Saeimas priekšsēdētāj, Saeimas Prezidija locekļi! Sociāldemokrāti gribētu arī šeit pateikt dažus apsvērumus, kāpēc mēs, neskatoties uz valdības partiju izvirzīto kandidātu Romualdu Ražuku, ko mēs arī nopietni cienām, izvirzām savu kandiāti Violu Lāzo.

Es gribētu pateikt sekojošo. Pirmām kārtām sociāldemokrāti ir šeit Saeimas Prezidijā strādājuši no šīs Saeimas pirmās dienas, un arī mēs atbalstījām toreiz balsojumā “Latvijas ceļa” pārstāvi, un tas bija Indulis Bērziņš. Vēlāk Indulis Bērziņš pats pēc savas gribas aizgāja uz Ārlietu ministriju, un mēs šeit Prezidijā ieraudzījām Rihardu Pīku, kas arī labi strādā un pārstāv Tautas partiju. Tā kā pie visām šīm pārgrozībām un pārvērtībām sociāldemokrāti nav bijuši klāt, un tas viss ir noticis starp Tautas partiju un “Latvijas ceļu” viņu savstarpējā dialogā.

Bet es gribētu uzsvērt to, kāpēc sociāldemokrāti uzskata, ka mums kā opozīcijas partijai neapšaubāmi ir nepieciešams savs pārstāvis Prezidijā. Atgādināšu, ko tad Saeimas Prezidijs reāli dara. Vispirms vada Saeimas darbu, un es gribētu uzsvērt to, ka valdības partijām pastāv daudzas citas iespējas ietekmēt likumprojektu virzību, secību, kārtību Saeimā, pārraudzīt Saeimas struktūrvienību darbu, virzīt tālāk Saeimā ienākošās Latvijas iedzīvotāju rakstītās vēstules, organizēt Saeimas sēžu darba kārtību, un pašreiz visas šīs lietas, ko sociāldemokrāti kā opozīcijas partija līdz šim brīdim varēja veikt, būs tagad mums liegtas, bet valdības partijām ir iespējas šos jautājumus ļoti nopietni ietekmēt, jo viņām ir gan Ministru kabinets, gan citas varas struktūras, kas ietekmē arī šo dienas kārtību šeit Saeimā.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka laikā, kad Latvija sevi piesaka kā kandidātvalsts Eiropas Savienībā, arī tam būs tomēr zināmas negatīvas sekas, jo mēs godīgi informēsim arī savus kolēģus par to, ka pašreiz vairāk, ja netiks ievēlēta mūsu kandidatūra, nebūs sociāldemokrātu pārstāvja Saeimas Prezidijā, un visā šajā Saeimas darbā, ko veic Saeimas Prezidija locekļi, mēs diemžēl nevarēsim piedalīties.

Un tāpēc mēs uzskatām, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns, un sociāldemokrātu partija, kā jūs zināt, ne tikai Eiropā, ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē ir zināma, un arī Rīgā, Počas kundze, jā, es zinu, arī Rīgā... es saprotu, ka jūs par to priecājaties, arī Rīgā ir sava ietekme, un tāpēc mēs uzskatām, ka šeit vajadzētu tomēr skatīties no valstisko interešu viedokļa, un tāpēc mēs aicinām atbalstīt sociāldemokrātu frakcijas izvirzīto kandidāti Violu Lāzo, balsojot par Saeimas priekšsēdētāja biedra kandidatūru. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai vēl kāds vēlas izteikties debatēs par kandidatūrām? Nevēlas. Gaidīsim balsu skaitītāju informāciju.

Sēdes vadītājs . Lūdzu, balsu skaitītājam vārds!

A.Razminovičs (TP). Labdien, cienītie kolēģi! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies balsošanas procedūrai. Katram no deputātiem tiks izsniegta apzīmogota aploksne un balsošanas zīme, kurā kandidāti ir izvietoti iesniegšanas secībā. Par derīgu tiks atzīta balsošanas zīme, kurā būs izsvītrots vismaz viens no kandidātiem. Lūdzu visus stāties uz balsošanu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas. Vārds balsu skaitītājam Arnim Razminovičam.

A.Razminovičs (TP). Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.33 “Par balsošanas rezultātiem ievēlot Saeimas priekšsēdētāja biedru”, 2001.gada 5.aprīlī. Kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem tika izsniegtas 88 vēlēšanu zīmes. Sabojātas un nomainītas netika. Dzēstas atlikušās 22. No vēlēšanu kastes izņemtas 88 vēlēšanu zīmes. Par derīgām tika atzītas 87. Viena nederīga. Pret visiem kandidātiem tika balsots divās vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotās balsis: par Romualdu Ražuku — 56, par Violu Lāzo — 29. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Saeimas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Romualds Ražuks. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs . Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu Saeimas Prezidijā!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 12. darba kārtības punktu — likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi?

Izskatām Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanas jautājumu Tadeušam Ketleram, Gunāram Freimanim, Oskaram Spurdziņam un Žanetei Vasaraudzei . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.326. Pirms izskatām konkrētos lēmuma projektus, atgādināšu jums Saeimas Kārtības ruļļa 4.panta otrās daļas noteikumus, ka deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam. Tas ir noteikts tātad Saeimas Kārtības ruļļa 4.panta otrās daļas 2.punktā. Šodien mēs lemsim tieši šādus jautājumus.

Ir saņemts deputātes Aijas Počas iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu sakarā ar ievēlēšanu par Rīgas domes deputāti. Nākamais deputāts “Latvijas ceļa” Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā no savienības “Latvijas ceļš” tātad ir Tadeušs Ketlers. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, iepazīstoties ar iesniegtajiem materiāliem, sagatavoja lēmuma projektu un aicina apstiprināt Tadeuša Ketlera 7.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Tadeuša Ketlera 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Deputāta pilnvaras apstiprinātas. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē. (Aplausi.) Lūdzu tālāk!

V.Muižniece . Godātie kolēģi! Ir saņemts deputāta Gundara Bojāra iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu sakarā ar ievēlēšanu par Rīgas domes deputātu. Nākamais deputāta kandidāts no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Gunārs Freimanis. Gunārs Freimanis ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija sagatavojusi lēmuma projektu: apstiprināt Gunāra Freimaņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šeit man būs skaidrs jautājums. Vai jums ir kaut cik nopietna attieksme pret Saeimu kā augstāko lēmējvaru valstī vai nav? Jūsu balsojums to arī skaidri parādīs.

Manās rokās ir rakstiski materiāli par kādu Gunāru Freimani, kuru es personīgi nepazīstu, bet par vienu Gunāru Freimani es esmu saņēmis pietiekami bagātīgu informāciju, bieži atrazdamies Valmieras rajonā un pilsētā, un arī citās Latvijas vietās.

Daži teikumi: “Valmieras rajona Kauguru pagasta Mūrmuižas paju sabiedrības “Mūri” paju īpašnieki uzskata, ka paju sabiedrības “Mūri” vadītājs Gunārs Freimanis ir sekmīgi izsaimniekojis paju sabiedrību “Mūri”, darbojoties vienpersoniski savās interesēs. Paju īpašnieki vēlas, lai tiktu pārbaudīta Freimaņa darbība un atbilstība amatam atbilstoši pastāvošajai likumdošanai.”

Tālāk. 2001.gada 5.februārī pret Gunāru Freimani ir ierosināta krimināllieta pēc 179.panta pirmās daļas noteikumiem. Cilvēks, pret kura nelikumīgu darbību iestājas paju īpašnieki, jūtas tik varens, lai kandidētu pašvaldību vēlēšanās. Jā, viņš tiešām ir kandidējis. Gunārs Freimanis ir kandidējis Valmieras domes vēlēšanās, un es jums pateikšu, kādi ir rezultāti. Viņš ir kandidējis sociāldemokrātu sarakstā, sākumā būdams ar 3.numuru, vēlēšanu rezultātā Gunārs Freimanis ir ieguvis goda pilno pēdējo vietu — 11. Tātad vēlētāji, kas ir vēlējuši par Gunāru Freimani uz Valmieras domes vēlēšanām, nav atraduši viņu par cienīgu un ielikuši viņu pēdējā vietā, lai gan viņš bija izmanījies pirms tam būt trešais.

Tagad šis cilvēks, kurš ir izkritis cauri pašvaldību vēlēšanās, kuru paša vēlētāji ir ierindojuši pēdējā vietā, pret kuru ir ierosināta krimināllieta, kandidē Saeimā. Nu, es nezinu, vai var kaut kas jocīgāks vēl būt? Aizbildināšanās, ka esot, lūk, tāds stāvoklis, ka neesot nekādu materiālu Mandātu un iesniegumu komisijā, ir smieklīgas, jo tā bija jūsu problēma interesēties par šiem faktiem, nevis ka tam vajadzēja šeit atskanēt. Man ir skaidrs jautājums. Es runāju par to jau agrāk. Kāpēc jūs nepiesaistījāt Juridisko komisiju, kāpēc nevarēja šo jautājumu nopietni izskatīt? Kāpēc nevarēja iepazīties ar šo krimināllietu? Vai jums, kolēģi, nav atmiņā tas, kā mēs 6.Saeimas laikā mocījāmies ar Krisberga problēmu? Vai jūs esat to aizmirsuši? Vai mēs gribam darīt godu vai negodu Saeimai? Un riebīgākais ir tas, ka daži pozīcijas deputāti saka tā: “Lai jau tas Freimanis nāk, mums būs lieliskas iespējas cūkot sociāldemokrātus!” Lai tie sociāldemokrāti ir, kādi viņi būtu, es viņiem arī aizrādīšu to, ko atradīšu par vajadzīgu aizrādīt, bet es ticu, ka viņu rindās ir godīgi cilvēki. Es tam ticu! Un, ja šādi cilvēki tur ir, tad kā viņi varēja pieļaut savās rindās šādu cilvēku izvirzīšanos. Acīmredzot kādam sociāldemokrātu rindās ir ļoti vajadzīgs, lai tāds cilvēks šeit atrastos.

Ja mēs gribam godīgi šo jautājumu risināt, es piedāvāju šodien vispār nebalsot, šo jautājumu atlikt, izņemt no dienas kārtības, atdot atpakaļ izskatīšanai, nopietni iepazīties ar krimināllietu, iesaistīt Juridisko komisiju. Neapšaubāmi, Juridisko komisiju. Lūk, izpētīt pamatīgi materiālus. Balsojums par mandātu ir nopietns balsojums. Tā nav jokošanās, tā nav formalitāte. Šeit ir augstākā lēmējvara valstī. Mans priekšlikums: vispirms balsot par šā jautājuma atlikšanu.

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, Gunārs Freimanis ir zemnieks. Pēc 1992.gada vadījis zemkopības kopu par ko bija pārtapis bijušais kolhozs, tā nebija viegla lieta, un diemžēl uz šo dienu to zemkopības kopu ir palicis ļoti maz. Viss tas, kas ir izteikts... Protams, arī man ir vesels žūksnis dokumentu, kuri runā par to, ka tik tiešām ir bijusi vēstule, jā, tur ir bijuši kaut kādi apvainojumi. Bet man arī ir dokumenti par to, ka policija ir atzinusi, ka tās pajas, kas tur ir skaitītas un pārbaudīta grāmata, tās visas ir uz vietas, un tās pajas neviens nav nozadzis vai piesavinājies, un tās pajas tiem, kas tur stājas laukā no tās paju sabiedrības, ir atmaksātas. Vienīgi pilnā apmērā visiem nav atmaksātas, jo manā rīcībā ir dokuments, kur tiesā ir lieta — paju sabiedrībai par labu ietiesāt 5000 latu, lai varētu to naudiņu izmantot paju atmaksai, kas nu grib izstāties laukā, un pateikt to, ka viņš ir darījis kaut ko pretlikumisku tā nav, jo līdz šim laikam — astoņu gadu laikā — nekas nav noticis, un patiesībā nekādas tiesas prāvas nebija.

Un, ja mēs paskatāmies arī vēl vienu lietu, tad pēc 1992.gada, kad kolhozi tika izformēti, tika radīts likums, kurā bija ierakstīts, ka bijušiem partijas organizācijas sekretāriem atbrīvotiem, kas bija kolhozā, viņiem varēja dot pajas un varēja nedot pajas. Un par cik bijušie kolhoznieki nobalsoja, ka nedot pajas, tad, protams, šim cilvēkam tās nebija iedalītas. Un dotajā atgadījumā visa tā negācija no tiem cilvēkiem vērsās pret vadītāju un arī pret sēdes vadītāju, kurš bija Gunārs Freimanis.

Kas attiecas par kauguriešu, darbību jaunajā izveidotajā lauksaimniecības sabiedrībā, tad tā tik tiešām ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1999. gadā, tajā ir iestājies tas, kas ir gribējis iestāties.

Kas attiecas uz “Mūriem”, tad šī paju sabiedrība ir palikusi, tā darbojas. Protams, darbojas ļoti smagos apstākļos, jo jūs paši zināt, kā ir ar saražotās lauksaimniecības produkcijas realizāciju. To neviens negrib iepirkt, arī valsts, un tad, protams, ka cilvēks par to veikto darbu grib saņemt naudiņu, bet diemžēl, priekšsēdētājam ir tikai graudi. Un pateikt viennozīmīgi, ka Freimaņa kungs ir kaut kā noziedzies vai kā, mēs to nevaram, un neviens to nevar, jo izmeklēšana līdz šim laikam nav veikta, un tas, kas ir iesniegts policijā, nu tas ir iesniegts. Un kāds būs rezultāts? Tas būs rezultāts tikai pēc tam, kad tiks veikta pārbaude. Tāpēc apvainot Freimaņa kungu nevar, un viennozīmīgi to, ka viņš bija ievēlēts Saeimas vēlēšanās Vidzemē un viņam bija labi rādītāji, nu to zināja šī novada pilsoņi, kas balsoja par viņu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mani ļoti pārsteidz tas, ka Leons Bojāra kungs, kas parasti šeit ir uzstājies prokurora lomā, šodien uzstājas advokāta lomā. (Starpsauciens: “Mandātu komisija nolēma.”)

Bojāra kungs, jūs pārprotat Dobeļa kunga teikto. Šeit neviens neapvaino tieši, bet runā par to, lai atliktu jautājuma izskatīšanu, līdz tiks noskaidroti patiesi fakti par Freimaņa kunga darbību tajā vai citā paju sabiedrībā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Te nav tiesnešu, prokuroru, advokātu vai citu šo juridisko personu, kuras ir apstiprinātas. Izskatīja Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija. Tās darbību es nevaru pārskatīt un nevaru arī to novērtēt. Viņi to labāk zina, un viņi izpildīja tā, kā tas ir paredzēts likumā. Tas ir pirmais.

Otrais. Es arī nevaru apgalvot uz vēstules pamata, ka ir kaut kas noticis. Ja mēs izskatīsim visas tās vēstules un no šīs tribīnes uzreiz par noziedzniekiem pārvērtīsim jebkuru Latvijas iedzīvotāju, tas būs tik tiešām smieklīgi. Un jūs arī zināt, kādā veidā tiek bīdītas lietas un visdažādākie apvainojumi. Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis — Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK).Cienījamie kolēģi! Ne jau velti, uzstājoties Valmieras televīzijā, es jau saņēmu draudus par to, ka viss tiekot ierakstīts un tā tālāk, pie draudiem es esmu pieradis, parasti tie ir anonīmi. Es gribētu skaidri pateikt: neviens te netiek apvainots. Lūdzu, klausieties, par ko mēs runājam. Es piedāvāju neskatīties pavirši uz klāt pienākošā iespējamā kolēģa mandāta apstiprināšanu. Mums ir pēdējā sēde, mums ir divas nedēļas tagad laika, kolēģi, mums ir divas nedēļas laika, sēdes nenotiks, kāda nelaime būs, ja mēs tagad atliekam jautājumu, mierīgā garā izskatām iespējamās pretenzijas, sazināmies ar šīs paju sabiedrības īstenajiem pārstāvjiem. Vai tiešām Saeimas darbs ir kaut kāds formāls, ka ir grūti iedziļināties kādā konkrētā šādā problēmā? Vai tiešām tas ir tik grūti? Cik jūs esat Kauguros bijuši? Cik jūs esat interesējušies par to, kas tur notiek? Lūdzu, cieniet šos cilvēkus, cieniet šos desmitus cilvēku, kas ir pazaudējuši savu pēdējo naudu tur un kas vēl kaut kādā veidā cer kaut ko dabūt atpakaļ. Nekas mums nenotiks, ja mēs šo jautājumu atliksim. Nekas mums nenotiks! Uz divām nedēļām mēs mierīgi varam šo jautājumu atlikt un izskatīt. Un nevajag šito liekulīgo runāt: “Tauta ir ievēlējusi!” Tauta parādīja Valmieras domes vēlēšanās savu īsto attieksmi. Parādīja! Tātad cilvēks, kas nav ticis Valmieras domē, kas ir dabūjis pēdējo vietu tur sarakstā, ir ļoti cienīgs sēdēt šeit. Paldies tiem, kas tādā veidā domā. Es piedāvāju joprojām jautājumu atlikt.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Patiešām jāsaka, ļoti žēl, ka ir izveidojušās šādas debates. Es vēlētos, lai būtu vienota izpratne par to, ka mandātu var apstiprināt vispirms attiecīgi ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu apstiprinātiem deputātu kandidātiem, kas ir attiecīgajā sarakstā, kas atbilst tam statusam un uz kuru neattiecas tie ierobežojumi, kas neļauj būt Saeimas deputātam. Šobrīd ne Saeimas Prezidijs, ne Mandātu un iesniegumu komisija nav saņēmusi tādus dokumentus, uz kuru pamata varētu lemt par to, ka attiecīgais kandidāts nav atbilstošs, lai ieņemtu Saeimas deputāta amatu. Ja kādam ir zināmi šādi dokumenti, ja tiesībaizsardzības iestādes griezīsies Saeimas Prezidijā, visi dokumenti tiks izskatīti, lēmumi tiks pieņemti. Tāpat kā visos gadījumos, kas ir paredzēti gan Satversmē, gan Saeimas Kārtības rullī. Un tikai tā un vienīgi tā ir jārīkojas Saeimas deputātiem, lemjot par šiem jautājumiem. Un šeit nebūtu vietā runāt par to, ka mēs domājam, ka ir tā vai citādi. Lūdzu visiem rīkoties atbilstoši tam, kā tas ir darāms tiesiskā valstī, iesniegt dokumentus, visus izskatīsim. Un tādēļ aicinu jūs izteikt savu attieksmi par sagatavoto lēmuma projektu un lemt par Gunāra Freimaņa deputātu pilnvaru apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vispirms izskatīsim deputāta Dobeļa priekšlikumu — atlikt Gunāra Freimaņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu līdz nākamajai Saeimas kārtējai sēdei. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 21, atturas — 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Gunāra Freimaņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras”. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 4, atturas — 14. Lēmums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Vispirms aicinu deputātu Gunāru Freimani ieņemt vietu sēžu zālē. (No zāles deputāts Dobelis: “Varbūt tagad vajag applaudēt!”) Es atvainojos, Dobeļa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu sēžu zālē arī jūs! Turpināsim, lūdzu!

V.Muižniece . Godātie Saeimas deputāti! Ir saņemts deputāta Jura Dalbiņa iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu, un nākamais kandidāts no attiecīgā vēlēšanu sarakstā no Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Oskars Spurdziņš, kurš jau ir iestājies Saeimas sastāvā uz laiku. Oskars Spurdziņš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras”. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Muižniece . Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka nākamais deputāts Vidzemes vēlēšanu apgabala deputāta kandidāta sarakstā ir Andrejs Ceļapīters. Jautājums par nākamo deputātu kandidātu, kas varētu pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus, ir izskatāms arī šodien. Un tātad nākamais kandidāts ir Andrejs Ceļapīters, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Attiecīgi nākamais kandidāts Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Māris Kučinskis. Arī Māris Kučinskis ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabals sarakstā ir Guntars Velcis. Arī Guntars Velcis ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Valters Dambe. Arī Valters Dambe ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Varu vērst deputātu uzmanību uz to, ka visi minētie deputātu kandidāti ir ievēlēti pašvaldībā, un līdz ar to jautājumi par to, kādēļ atteikušies, nebūtu šeit skatāmi. Nākamais kandidāts Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Igors Klapenkovs. Arī Igors Klapenkovs ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu saraksta ir Jēkabs Blaus. Arī Jēkabs Blaus ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts attiecīgajā sarakstā ir Žanete Vasaraudze. Žanete Vasaraudze ir piekritusi pildīt 7.Saeimas deputāta amatu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu “Apstiprināt Žanetes Vasaraudzes 7.Saeimas deputātes pilnvaras”.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Žanetes Vasaraudzes 7.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un aicinām ieņemt vietu sēžu zālē. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas locekļi, lūdzu uz komisijas telpām uz sēdi.

Sēdes vadītājs . Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus pulcēties mūsu telpās Aizsardzības un iekšlietu komisijā tūlīt.

Sēdes vadītājs . Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Bojārs Gundars, Jānis Leja, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Aija Poča, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Pārtraukuma laiks ir beidzies. Pirms sākam izskatīt likumprojektus, ir saņemti desmit deputātu iesniegumi ar priekšlikumiem par papildinājumiem šīsdienas sēdes darba kārtībai.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”, “Par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Revīzijas komisijā”, “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Ārlietu komisijas”, “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”, “Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”, “Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”, kā arī “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

Vai ir iebildumi par lēmumu projektu iekļaušanu darba kārtības beigās? Nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Izskatām pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”, likumprojekta reģistra numurs ir 863, Saeimas dokuments nr. 3007.

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja deputātu Muižnieces, Vītola, Estas, Lagzdiņa un Dalbiņa iesniegto likumprojektu, ar kuru deputāti ierosināja izdarīt grozījumus Saeimas Kārtības rullī un piedāvāja izteikt 69. panta pirmo daļu, kura šobrīd skan: “runātāji runā no tribīnes”, izteikt šo 69. panta pirmo daļu sekojošā redakcijā: “Runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumus, ja runātājs ir persona, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās.” Tas jautājums tika izskatīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja šo piedāvājumu, šo likumprojektu un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā, kā arī piešķirt tam steidzamību. Tas ir saistīts ar mūsu jaunās deputātes, kura tātad aizstāja deputātu, kurš ir ievēlēts Rīgas domē, attiecīgi situāciju, un es domāju, ka mums ir visiem jāatbalsta šāds grozījums Saeimas Kārtības rullī, kas nodrošinātu arī tādiem deputātiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, iespēju pilnvērtīgi realizēt savas deputāta tiesības.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

L.Muciņš . Juridiskā komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz pulksten 11.20.

Sēdes vadītājs . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — pulksten 11.20, izskatīšana — šīsdienas sēdē. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”” , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāte Vanda Kezika.

V.Kezika (LC). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti!...

Sēdes vadītājs . Atvainojiet, mēs neesam izskatījuši vienu lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Tabūna saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2972. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas Valsts policijas ceļu pārvaldes iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Pēteris Tabūns. Jums ir iespēja jums izdalītajos dokumentos iepazīties ar administratīvā protokola saturu.

Deputāts Tabūns bija uzaicināts uz komisijas sēdi, lūdza jautājumu izskatīt bez viņa un apliecināja, ka protokolā minētie fakti atbilst īstenībai. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Tabūna saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns vēlas atbalstīt lēmuma projektu. (No zāles deputāts Leiškalns: “Pēter, mēs tevi nosodīsim!”)

P.Tabūns (TB/LNNK). Patiešām vēlos, lai jūs atbalstītu šo Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu, bet es tomēr gribu jums sniegt pavisam īsu paskaidrojumu.

Man zvana radi, paziņas no dažādām Latvijas malām un saka, vai esi pie veselības, jo no masu informācijas līdzekļiem izskan tā, ka tur ir kaut kas noticis diezgan briesmīgs, varbūt braucis ar 150–200 kilometriem stundā un, vārdu sakot, šādā lietā. Es paskaidrošu tā, ka es patiešām tanī sastrēguma stundā no rīta braucu pāri Vanšu tiltam, un apmēram ar 3–4–5 kilometri stundā, aizskatījies, kā es paskaidroju Mandātu un iesniegumu komisijā, rīta zvaigznē, iebraucu priekšā braucošai mašīnai aizmugurē, un notika sadursme, kurā neesam cietuši ne es, ne iepriekšējā mašīnā braucošais šoferis. Bet lūdzu sodīt mani par to!

Sēdes vadītājs . Paldies! Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 7. Saeimas deputāta Pētera Tabūna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu”. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās””, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāte Vanda Kezika.

V.Kezika (LC). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2994 — “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās””.

Cienījamie kolēģi! Izskatot pirmo — Juridiskā biroja priekšlikumu —, komisija ņem vērā, ka termins “iestāde” nav definēts spēkā esošajā likumdošanā. Un šā termina skaidrojums varētu būt dots likumā “Par publiskajām institūcijām”, pie kura izskatīšanas tuvākajā laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atgriezīsies.

Lai izslēgtu iespēju subjektīvi interpretēt vārdu “iestāde”, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt likuma nosaukumā un visā likumā vārdu “institūcija” ar vārdu “iestāde”. Mūsu priekšlikums noraidīt 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Kezika . 2. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.

V.Kezika . 4. — deputāta Sokolovska priekšlikums, noraidīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 23, atturas — 29. Priekšlikums noraidīts.

V.Kezika . 5. — deputāta Sokolovska priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 18, atturas 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Kezika . 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

V.Kezika . Deputāta Sokolovska 7.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Deputāts neuztur balsojumu. Tālāk, lūdzu!

V.Kezika . 8. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Kezika . Un 10. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 11. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.

V.Kezika . Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus atbalstīt grozījumus likumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Valsts aizsardzības finansēšanas likums” , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3004, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir arī sagatavojusi papildmateriālu 3004—a, kas ir uz atsevišķas lapas.

Trešajā lasījumā 1. priekšlikums ir saņemts no deputāta Plinera, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 46, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

V.Balodis . 2. ir deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums, kuru komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Vai Silva Golde vēlas debatēt? Nevēlas. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Es varbūt daļēji atkārtojos, bet vienalga, loģika ir neapgāžama lieta, un mans pirmais priekšlikums ir, ka zem šiem izdevumiem arī likt apakšā izdevumus, kas domāti un kas reāli tiek robežu apsardzei, ieskaitot robežbūvju celtniecību. Tās summas nav mazas. Jūs ziniet, vairāki desmiti miljoni latu šajos tuvākajos gados šeit paredzēts, un tomēr ir specifika Latvijai, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tiešām mums austrumu robeža jāveido nopietna, un tam vajag naudu. Citām valstīm tādas vajadzības, kas ir Eiropas vidienē, nav. Loģiski. Un arī tīri no loģiskā viedokļa funkcijas, kas saistās ar robežapsardzību, nu noteikti ir tuvāk Aizsardzības ministrijas funkcijām nekā Iekšlietu ministrijas funkcijām. Kā zināms, šī struktūra atrodas Iekšlietu ministrijas sistēmā. Tajā skaitā arī šīs būvēšanas lietas ir tuvākas aizsardzībai, jo tur ir daudz citu objektu, kas jātaisa un jākārto, un tas būtu labāk. Tā kā no šī viedokļa visādā ziņā pēc loģikas es palieku pie tā, ka zem šīm izmaksām būtu jāparedz arī izdevumi robežapsardzei, ieskaitot robežbūvju celtniecību. Es nerunāju šeit par procentu vai tā tālāk, bet pēc loģikas, pēc plānošanas viedokļa, pēc uzraudzības viedokļa, un mēs zinām, ka ne visur veiksmīgi iet.

Otra lieta. Mēs liekam te priekšā, ka svītrot vārdus “ārpolitikas un”. Citiem vārdiem sakot, atbalstītajā redakcijā, kas ir no komisijas, ir teikts, ka šīs lietas, lai mēs ieietu Eiropas un transatlantijas drošības struktūrās, ka tās ir Latvijas ārpolitikas un drošības politikas prioritāte. Es gribētu teikt, ka tā ir noteikti drošības politikas prioritāte, bet simtprocentīgi apgalvot, ka tā ir ārpolitikas prioritāte, es to ļoti apšaubu, jo jebkuras valsts ārpolitika ir jāveido sabalansēti. Tātad pirmām kārtām attiecīgās valsts iedzīvotāju ekonomisko interešu nolūkā un, protams, arī drošības nolūkā. Man liekas, tur jau ir tā stratēģiskā kļūda Ārlietu ministrijas darbībā šajos desmit gados, ka tieši šis ekonomiskais aspekts, tautsaimnieciskais aspekts, ne jau tāpēc, ka es esmu tautsaimnieks, ir palicis novārtā. Un, sākoties tikai 7.Saeimai, faktiski Ārlietu ministrija sāk iejūgties jautājumos, kas saistās ar likumdošanas izveidošanu iekšējā tirgus aizsardzībai un tā tālāk. Un šobrīd, kā saka, šī funkcija atdzīvojas. Un ja mēs novērojam citas valstis, tad ārpolitikā pirmā prioritāte ir, lai mūsu lietas saistās ar eksportu, ar muitu, ar tranzīta operācijām, būtu pēc iespējas vairāk sakārtotas nekā līdz šim, mums ir atpalicis tūrisms, prāmju satiksme un tā tālāk. Tās ir milzīgas ārlietu funkcijas, un teikt, ka šī lieta ir ārpolitikas prioritāte, tas ir kļūdaini, un iestrādāt šo kļūdu arī uz priekšu tīri teorētiskā veidā nebūtu pieņemami. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis . Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 20, atturas — 35. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . 3. ir deputāta Plinera priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 42, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

V.Balodis . 4. ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kuru komisija sākotnēji neatbalstīja, bet, ņemot vērā Finansu ministrijas un Ministru prezidenta viedokli, atsevišķā sēdē izmainīja savas domas un ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ļoti žēl, ka finansu ministrs un premjers ir šādi negatīvi ietekmējuši mūsu virzību uz NATO. Salīdziniet to, kas ir otrajā lasījumā un kas ir piedāvāts. Otrajā lasījumā ir skaidri iezīmēta mūsu virzība. Virzība ir iezīmēta pa gadiem. 2002.gadā — 1,75% no iekšzemes kopprodukta. Un tālāk ir, protams, runa par 2003.gadu. Ja mēs pieņemam piedāvāto priekšlikumu, kas notiek? Mums pazūd 2002.gads vispār. Mēs nekādi nevienam nevarēsim paskaidrot, kas notiek 2002.gadā. Nav argumentu. Pateikšu vēl vairāk. 2002.gadā pēdējo gadu strādās šī Saeima, un acīmredzot pēdējais gads būs arī šai valdībai. Tātad tie, kas šodien šeit balso, piedalās šajā apspriedē, iespējams, vismaz daļa vairs pēc tam nepiedalīsies šā jautājuma apspriešanā. Paliek karājoties gaisā vesels gads maiņas Saeimā, maiņas valdībā. Gribētu atgādināt, ka šā gada aprīļa beigās mūsu Valsts prezidente un aizsardzības ministrs apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis, runās tieši par šo jautājumu. Par virzību uz NATO. Tiksies ar ASV senatoriem, ar kongresmeņiem, runās atkal ar viņiem tieši, meklējot no viņiem atbalstu. Lai dabūtu atbalstu, ir vajadzīgi argumenti, atteikšanās veselu gadu uzrādīt ir ļoti bēdīgs arguments. Otrādi, tas ir pretarguments.

Es gribētu atgādināt arī to, ka uz šejieni, uz Latviju brauks augsta līmeņa speciālisti NATO jautājumos no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas, protams, ir mūsu galvenais atbalstītājs virzībā uz NATO. Viņi rūpīgi izskatīs to, kas Latvijā šeit notiek, rūpīgi izskatīs mūsu lēmumus. Pasakiet, lūdzu, ar kādām acīm mūsu aizsardzības speciālisti uz viņiem skatīsies tagad, kad tieši pēdējā sēdē pirms pārtraukuma mēs būsim nobalsojuši par miglaino skaitli, ka mēs nerunāsim vispār par 2002.gadu, kad ir pilnīgi iespējama pirmā sarunu kārta par iestāšanos NATO.

Vai jūs nesatrauc tas, ka lietuvieši Maskavā ir panākuši diezgan interesantu vienošanos, un pilnīgi iespējams, ka Baltijas valstis tiks sadalītas un uzaicinātas iestāties NATO pa vienai? Vai mums ir šāda pieredze vajadzīga? Lūk, par ko ir jāuztraucas. Kāpēc mums ir jādod argumenti tiem, kas atbild par mūsu uzņemšanu NATO? Kāpēc mums tas ir jādara? Un kāpēc mēs to darām trešajā lasījumā? Draugi mīļie, vai mēs nevarējām agrāk par to runāt un skaidrot, pirms mēs vispār par to runājām. Kas tagad iznāk? Otrajā lasījumā mēs esam it kā pieņēmuši kaut cik apmierinošus skaitļus, kas nav ideāli, bet kas tomēr parāda mūsu gatavību. Mēs trešajā lasījumā atsakāmies no šiem skaitļiem, piedāvājam kaut ko miglainu. Gadiem ilgi mēs esam vazājuši dažādus ārzemju speciālistus aiz deguna. Jau no Augstākās padomes darbības laikiem šeit ir ieradušies cilvēki, kas ar cieņu izturējās pret mums un cienīja mūs, ka mēs esam tikuši ārā no šī komunisma murga. Un nāca mums pretim kā draugi. Mēs viņus vazājam aiz deguna. Un mēs viņiem tagad piedāvājam kaut ko, aizbildinoties it kā ar naudas trūkumu. Tā vietā, lai nopietni runātu par mūsu problēmu. Mums virzība uz NATO ir galvenais. Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tas ir galvenais jautājums. Domājot par Latviju kā par valsti, kā par neatkarīgu valsti.

Es tomēr ļoti aicinātu, nesaprotu, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tik jocīgi ir rīkojusies? Tas nav arguments, ka pēdējā brīdī ierodas un mēģina mūs pārliecināt. Es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs . Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamie klātesošie deputāti! Jāsaka, ka es biju aicināts kā aizsardzības ministrs uz Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdi, kurā vienprātīgi tika pieņemts gandrīz no pozīcijas, varētu teikt, tiešām vienprātīgi tika pieņemts pavisam cits likuma 2.pants, citā redakcijā, tātad otrā lasījuma redakcijā. Un man ir diezgan liels pārsteigums, ka ne finansu ministrs, ne arī premjers ar mani personīgi kā aizsardzības ministru nav runājuši par šādām lietām, ka kaut kādas atkāpes notiek, izejot no mērķa griestiem par valsts aizsardzības finansējumu 2002.gadā.

Paskatīsimies, kāds tad ir šā likumprojekta mērķis. Ilglaicīgas bruņoto spēku attīstības plānošanas nepieciešamība, valsts aizsardzības spēju mērķtiecīga paaugstināšana, NATO standarta ieviešana laika posmā līdz 2003.gadam, nevis pēc 2003.gada. Latvijas ārpolitikas un drošības prioritātes mērķu sasniegšana un nodrošināšana. Ja mēs atsakāmies noteikt kaut kādus mērķu griestus 2002.gada aizsardzības finansējumam, tad es varu pateikt tā, ka mūsu politiskās aprindas vadās pēc mērķa apmēram tā: “Aizejiet tur, nezin kur! Atnesiet dalību NATO! Naudu mēs jums šiem mērķiem nedosim!” Tieši tā un nekā savādāk. Šis ir politiskās gribas demonstrējums. Nevis kaut kur, bet konkrēti no katra šeit, šajā zālē sēdošā. Izpildīsim mēs NATO prasības vai neizpildīsim. Tas nav tikai jautājums arī par politisko gribu. Tas ir par mūsu valsts spēju sevi parādīt atbilstoši tā, kā NATO prasa kandidātvalstīm, kāds ir plānošanas process, kā mēs izpildām savus plānus. Mēs varam to šodien arī šeit parādīt, ka šādas gribas mūsu valstī nav un neeksistē.

Pirms diviem gadiem, kad man nācās uzņemties aizsardzības ministra pienākumus, nebija ne plānu astoņos gados, ne arī vispār konkrētu mērķu, kā sasniegt šo politisko prioritāti. Interesanti zināt, ar ko Latvijai, ja Latvijā ir mazāks budžets par Lietuvu un Igauniju, pie tam jūtami mazāks, ar Lietuvu salīdzinājumā 2 reizes, ir bijis iespējams divu gadu laikā no atpalicējiem izvilkties priekšgalā. Tas ir pat paradokss, ka to ir izdevies izdarīt. Acīmredzot kāds to ir izdarījis, acīmredzot ir bijuši mērķtiecīgi pasākumi, ar kuriem ir bijis izdevies pārliecināt NATO. Bet vienmēr NATO ir bijis jautājums tāds: “Ar ko jūs izpildīsiet, vai jums būs nepieciešamie resursi?” Mēs esam teikuši, ka jā, viens no garantiem ir šis likumprojekts. Saeima pirmajā lasījumā akceptēja. Saeima akceptēja otrajā lasījumā un tagad arī akceptēs trešajā lasījumā. Bet bez visām šīm lietām beigu beigās ir Aizsardzības ministrijas darbs. Iespējams, ka, ja citās ministrijās strādās ar tādu entuziasmu, tad arī Latvija jau būs sasniegusi visu nepieciešamo un atbilstošo Eiropas Savienībai. Mums daudzi cilvēki neskaita stundas, strādā sestdienās, svētdienās, lai izpildītu konkrētus mērķus pret konkrētu atbilstošu finansējumu.

Jau trešo gadu pēc kārtas tiek nolikti mērķu griesti. Aptuveni pienāk pavasaris, viss tas, kas tiek saplānots, tiek vienā dienā pateikts: “Piedodiet, mums atkal kaut kā nesanāca, sāciet visu no sākuma!” Un tad apmēram septembrī vai oktobrī, tā kā no Finansu ministrijas ierēdņi ir iesnieguši kaut kādu mērķu griestu procentu, tas arī tiek apstiprināts šeit, Saeimā, un tad pēc tam, kad tiek interpolācijas rezultātā vienkārši visas programmas un visas plānošanas iepriekšējais process sagrauts, tad šeit deputāti uzdod jautājumus, kāpēc ir kaut kādi neprecīzi skaitļi vai kaut kādas nulles.

Šis ir NATO izšķirošais paplašināšanas gads. Šis ir izšķirošais brīdis. Vairāk brīžu diemžēl nebūs.

Sēdes vadītājs . Laiks...

Ģ.Kristovskis . Jā, vai es varu lūgt vēl? Man ir kaut kādas iespējas tam ministram lūgt?... Jā, labi, okey!

Sēdes vadītājs . Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija bija līdzatbildīgā komisija, un mēs arī skatījām šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Mūsu komisija arī vienbalsīgi atbalstīja, un tālāk arī iesniedzām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Šeit bija ļoti loģiski un precīzi pateikts, kas mūsu valstī ir jādara. Precīzi, sadalīts pa posmiem, sadalīts 2002.gads, sadalīts jau ir 2003.gads. Tas ir precīzs finansējums, kāds ir nepieciešams aizsardzībai. Mēs ļoti labi saprotam, ka šis lēmums, ja gadījumā atbalstīsim Lagzdiņa kunga priekšlikumu, tādā gadījumā arī jārēķinās ar šīm politiskajām sekām, ļoti nopietnām politiskajām sekām. Un mani, godīgi sakot, ļoti pārsteidz šis priekšlikums. Nevar tā, vienā dienā darām vienu, otrā dienā darām otru. Mūsu komisijai un man personīgi ir ļoti daudzas tikšanās ar ārzemniekiem, ar ārzemju speciālistiem, ar NATO speciālistiem, un es esmu vienmēr paudis viedokli, ka mēs darām un virzāmies uz NATO neatlaidīgi un kādus pasākumus mēs veicam, ka mēs esam pieņēmuši Nacionālās drošības likumu pagājušajā gadā. Mēs sakām arī šobrīd, kad Saeimā ir šis likums un tiek precīzi pateikts finansējums, kā tas būs, kā tiks finansēta mūsu aizsardzība. Tagad visam tam strīpa pāri. Muļķa lomā nostādīt ne tikai Aizsardzības un iekšlietu komisiju, bet, es domāju, arī augstas amatpersonas, kas strādā ārpolitikā. Tā ir viena no rupjākām kļūdām, un šeit es arī Arnim Kalniņam gribētu iebilst. Šis ir arī ekonomisks lēmums. Paskatieties, kādas investīcijas, kāda stabilitāte, kāda drošība ir tām valstīm, kuras ir tikko uzņemtas, piemēram, Čehijai, tā ir tautsaimniecības stabilitāte. Šī ieguldītā nauda dos mums desmitkārtīgi atpakaļ, ticiet man, un es lūgtu tomēr noraidīt un absolūti noraidīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamie klātesošie! 2001.gads ir izšķirošais NATO paplašināšanas gads. Šie mēneši — aprīlis, maijs, jūnijs — izšķirošie mēneši, kad tiek formulēta 2002.gada paplašināšanās kārta, ja kāds cer par to, ja mēs kaut ko runājam par 2003.gadu, tad vajag paskaitīt atpakaļ, paplašināšanās kārta būs notikusi jau pirms tam, un tas notiks Prāgas sammitā. Pašreiz ir indikācijas, ka Latvija atrodas pirmajā trijniekā. Pirmajā trijniekā! Mēs esam ļoti tuvu, lai sasniegtu šo mērķi. Šā gada laikā notiks sekmīgāk šī paplašināšanās. Šodien Rīgā ir NATO ģenerālsekretāra politiskais vietnieks Klaibers. Man pēc šīs sēdes ir jāiet ar viņu runāt. Kā jūs domājat, ko lai es viņam pastāstu? Varbūt to pašu, ko divus gadus atpakaļ es stāstīju, ka mēs sasniegsim saprātīgos termiņos un saprātīgā laikā, teiksim, šo dalību NATO, ka mēs izpildīsim plānus kaut kādus? To, ko mēs ielikām NATO dalības rīcības plānā 1999.gadā, 2000.gadā un ko jau divas reizes nepildījām, jo vienmēr bija kaut kas svarīgāks. Pēc divām nedēļām man jāstājas ir deviņpadsmit NATO dalībvalstu pārstāvju priekšā un jāatbild uz šiem jautājumiem. Pēc divām nedēļām! Ko es atbildēšu tur? Varbūt es teikšu tā, ka Saeima atkal man noņēma mērķgriestus un palaida mani tikai miglā darboties ar NATO? Pēc Briseles es dodos kopā ar Valsts prezidenti uz Vašingtonu un tiekos ar senatoriem un kongresmeņiem. Ko man atbildēt kongresmeņiem un senatoriem? Pēc divām nedēļām Rīgā ierodās nākamā Kivināra grupa, kura pirms trīs gadiem noformulēja, kur atrodās katra no NATO kandidātvalstīm. Latvija toreiz atradās pēdējā vietā. Tagad pēc divām nedēļām veselu nedēļu strādās šie cilvēki, kuri skrupulozi izies cauri pilnīgi visiem jautājumiem. Man grūti noticēt, ka viņi par mūsu finansējumu varēs pateikt kaut ko pozitīvu un par mūsu politisko gribu.

Un visbeidzot par Baltijas vienotību. Mēs esam satraukušies, ka Lietuva viena pati grib iekļūt iekšā NATO un ka Lietuva ir tik egoistiska, ka nerunā par pārējām Baltijas valstīm. Piedodiet, ja es būtu lietuvietis un ja es būtu Lietuvas parlamentā, es arī strādātu tieši tādā veidā attiecībā pret valsti, kurai nav šīs politiskās gribas, kurai budžets ir aptuveni divas reizes mazāks nekā viņiem un kura mēģina pateikt, ka visiem ir jāiestājas kopā, bet, lūk, par to savu solidāro maksu nemaksāsim. Es domāju, ka Lietuva noteikti tādā gadījumā ved pilnīgi precīzu un pilnīgi pareizu politiku. Un rodas jautājums: kāpēc ASV senatoriem vai vācu Bundestāga deputātiem ir jācīnās par mums, ja mūsu pašu parlaments negrib cīnīties par mums un arī tajā skaitā valdība?

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ļoti principiāls ir šis jautājums. Un patiešām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmums ir vairāk nekā jocīgs un pat nesaprotams. Ko tad mēs īsti gribam? Mēs jau faktiski vienreiz atbildējām uz šo jautājumu, mēs gribam drošību, mēs gribam ieiet NATO struktūrā, un tāpēc mēs pieņēmām, sākām izskatīt šo likumprojektu, atbalstījām to un tagad patiešām, kad nonāk trešajā lasījumā, mēs to gribam iemest gružkastē. Jautājums taču ir: būt vai nebūt, it īpaši šodien, kad mēs redzam, kas Latvijā notiek un ap Latviju. Kas notiek pēc pašvaldību vēlēšanām un kas notiks vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem? Kādi draudi. Es saprotu finansu ministru, kuram ir uzdevums sēdēt pēc iespējas ciešāk uz naudas maciņu, uz portfeli, bet komisijas, Saeimas izšķiršanās ir ļoti principiāla. Vai konceptuāli mēs esam mainījuši savu nostāju? Konceptuāli! Neesam mainījuši, es ceru. Un tāpēc mēs šodien nevaram piekrist šādam komisijas lēmumam. Tas nav normāli! Tas patiešām nav normāli. NATO ir mūsu prioritāte! Jā, mēs ejam uz Eiropas Savienību, bet, ejot uz Eiropas Savienību, jūs zināt, kāda ir sabiedrības attieksme, un arī pašiem vienam otram rodas dažādas aizdomas. Eiroziņās jaunākajās, ko es saņēmu, paskatieties, kas ir rakstīts, jo mūs grib ievilkt Krievija. Šie draudi pastāv, paklausieties. Krievija izvirzījusi prasību faktiski Eiropas Savienībai, paplašināšanās rezultātā Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Kaļiņingradā, jāizsniedz bezmaksas vīzas iebraukšanai Lietuvā un Polijā, kas robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu, kā arī ieceļošanai Latvijā. Vai tas ir vienkārši?

Tālāk. Krievija vēlas saņemt garantijas, ka tā varēs caur Lietuvu, Latviju, Poliju izbūvēt gāzes un naftas cauruli, elektropārvades līnijas līdz Kaļiņingradai un tā tālāk un tā joprojām. Lūk, es nesaku, ka Eiropas Savienība slēgs šādu līgumu, bet, ja to gribētu, te atkal rodas savi draudi, tāpēc, kolēģi, principiāli, konceptuāli mēs esam izšķīrušies un izšķirsimies arī šodien šajā balsojumā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šī acīmredzot ir kārtējo reizi tā situācija, ka viena koalīcijas partnera ietekmē tiek pārkāpti tie nosacījumi, ko koalīcijas partneri rakstīja, veidojot valdības deklarāciju, un valdības deklarācijā jūs varat rūpīgi iepazīties gan ar termiņiem, gan ar skaitļiem. Valdības deklarācija ir paredzēta šīs valdības darbam, un, ja mēs prognozējam, ka šī valdība varētu darboties labi, tad tas varētu būt vismaz līdz 2002. gada novembra pirmajai nedēļai.

Taču ko mēs redzam deputāta Lagzdiņa priekšlikumā? Mēs redzam kaut kādu mistisku skaitli — 2003. gads, kas loģiski uz šo valdību vispār pat neattiecas. Tāpēc es gribētu no Lagzdiņa kunga saņemt skaidrojumu: kāpēc ir šāds priekšlikums, kāpēc ir atkāpe no valdības deklarācijā noteiktā? Vai tas nozīmē, ka jebkurš deputāts, jebkura partija var ignorēt valdības deklarācijā noteikto?

Otrs, ko es vēlētos tieši no priekšlikuma iesniedzēja, tas ir, saņemt šeit no tribīnes atbildi tieši no priekšlikuma iesniedzēja kā Korupcijas likuma viena no galvenajiem autoriem, es vēlētos no viņa atbildi, tas ir, viņa viedokli, vai Latvijas integrācija, ātrāka integrācija NATO radīs labvēlīgāku vidi korupcijas ierobežošanai vai otrādi — nelabvēlīgāku. Un te es daļēji Lagzdiņa kungam arī varu pateikt priekšā: pietiek palūkoties Čehijas, Polijas un Ungārijas piemēru, kur nāk milzīgs investīciju apjoms tieši pēc integrācijas NATO un ievērojami, protams, uzlabojas tautsaimniecības rādītāji. Tas nav tikai viens rādītājs — IKP, tie ir pārsvarā visi rādītāji.

Līdz ar to es gribu saņemt atbildi uz jautājumu — kam ir izdevīgi šeit saglabāt šo pelēko zonu, kur nav godīgas konkurences, kur nav normālas biznesa darbības vides? Un kam ir izdevīgi naudas līdzekļus, konkrēti — valsts finanses, pārdalīt citu prioritāšu virzienā, līdz ar to attālinot mūsu nospraustos mērķus? Paldies!

Sēdes vadītājs . Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā... Jā, redziet, te Leiškalna kungs jo īpaši rūpējas par iebraukušajiem Latvijā, un viņš arī nevar bez replikām palikt mierīgs.

Es gribētu uzsvērt to, ka šeit ir pilnīgi skaidra politiska izšķiršanās: vai mēs gribam virzīties uz šo NATO vai ne, vai šis NATO mums reāli dod kaut kādu drošību vai nedod? Sociāldemokrāti savu politisko nostāju ir pauduši gan LSDSP programmā, gan šeit balsojumos, un mēs uzskatām, ka ir jāiedala šie līdzekļi un 2002. gadā ir jābūt šiem 1,75 %, lai cik arī smagi tas būtu. Bet valdības partijas pašreiz ir tādā zināmā diskusijā, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK stāv pie šīm pašām pozīcijām, kur arī ir sociāldemokrāti, bet īstenībā šie priekšlikumi, ko iesniedza deputāts Jānis Lagzdiņš, nedod mums šīs garantijas, ka būs šie 1,75%. Rezultātā rodas diezgan nopietns jautājums, vai tiks īstenota tā programma, ko mēs esam deklarējuši?

Mans viedoklis, ka, iespējams, arī Lagzdiņa kungs nav domājis neko šeit sliktu un ir gribējis taisni varbūt pat vairāk iedot, bet tādā gadījumā viņam vajadzēja precīzāk formulēt, lai šīs divdomības nebūtu. Un, ja viņš grib vairāk, tad lai viņš iesniedz arī, teiksim, kvalitatīvāku šo priekšlikumu. Diemžēl tas ir trešais lasījums, un uz ceturto lasījumu mums nekādas cerības nav.

Tāpēc mēs uzskatām, ka spēkā esošā redakcija otrajā lasījumā, kas skaidri iezīmē nākamā gada budžeta minimālo līmeni, ir viennozīmīgi jāievēro, jo mums ir nepieciešama šī virzība uz NATO, mēs paši esam definējuši, arī aizsardzības ministrs ir definējis. Ja būs mums šī dalība, ja šinī virzienā mums veiksies, tad rezultātā arī būs investīciju plūsma, pietiekami lielas investīcijas plūsmas. Polijas piemērs to parāda.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Būtu pilnīgi nekorekti, ja mēs pašreiz nākamajā gadā šos 1,75% neietveram, bet 2003. gadā, kad praktiski jau jaunajai Saeimai vajadzēs lemt, tad mēs paredzam kaut kādu milzīgu lēcienu. Es domāju, ka pašreiz valdības partijām vajadzētu zināmā mērā ievērot šo pakāpenību, kas ir fiksēta arī zināmā mērā valdības deklarācijā, un īstenot to, nevis mēģināt visu smagumu novelt uz nākamo Saeimu. Es domāju, ka sociāldemokrāti uzskata, ka šeit vajag pakāpeniski virzīties uz priekšu un sasniegt mērķi, nevis atkāpties un pēc principa — viens solis uz priekšu — divi atpakaļ. Tāda virzība uz NATO mums neder. Paldies!

Sēdes vadītājs . Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Man vēl īsa tāda piezīme. Varbūt Kuduma kungs nebija saklausījis. Mēs tieši speciāli atrunājām, ka mēs nerunājam par procentu savā iepriekšējā, manā uzrunā, bet mans viedoklis arī ir tāds, ka 2002. gadā šis procents būtu vēlams 1,75, bet nu, protams, ja zem šī procenta būtu arī investīcijas, kas iet robežu apsardzei un robežu būvei. Bet es gribēju... iemesls šeit, kāpēc es nācu vēlreiz, ir tas, ka ļoti virmo tāda tēze — līdzko NATO būsim, tad te plūdīs ārvalstu investīcijas joņiem. Sociāldemokrātu programmā par NATO ir viennozīmīgi — tur šaubu nav. Bet es gribēju pievest praktiskus piemērus. Es esmu Ungārijā analizējis, kur ir 10, 15, 20 gadus kā gājis... Tur ārvalstu investīcijas sen, sen iekšā bez jebkādiem NATO ieplūda. Vai paskatieties, arī Krievija. Naski tur iet iekšā investīcijas. Nu, paskatieties Kazahstānu, šeit mums ziņoja no Kazahstānas vadība, ja.. Kaspijas jūrā... Arāla jūra... Krievijai atliek tikai noskatīties, kā ārzemnieki, ASV, ir iegājuši iekšā investīcijās Kazahstānā, un kāpēc to dara? Tāpēc, ka, iespējams, šīs gāzes atradnes Kazahstānā būs pirmajā vietā pasaulē. Tātad bez NATO. Tātad šeit jābūt arī ļoti uzmanīgiem spēlēties ar argumentiem tā vai citādi. Jāņem tas ir kompleksi. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Godājamie kolēģi deputāti! Tas, ka šodien par šo nelielo likumprojektu mēs runājam tik daudz un vēl daudzi deputāti ir pieteikušies debatēs, apliecina to, ka parlaments ārkārtīgi nopietni izvērtē, manuprāt, svarīgāko elementu mūsu valstiskajai drošībai, proti, mūsu uzņemšanu NATO. Jo tas ir viens no trijiem, manuprāt, garantiem, lai nākotnē pastāvētu mūsu valsts. Manuprāt, nevis iestāšanās Eiropas Savienībā, bet tieši NATO nodrošinās mūsu valstisko neatkarību.

Tas, ka aizsardzības ministrs un arī viņu pārstāvošais politiskais spēks “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tik daudz runā, apliecina to... (Starpsauciens: “Paskaidro, kāpēc?”) liecina par to, ka mēs varam droši skatīties nākotnē, ka notiks nopietna virzība uz NATO. Kādēļ deputāts Lagzdiņš ir iesniedzis šo priekšlikumu? Šo priekšlikumu es iesniedzu tādēļ, godātie kolēģi, ka tas, ko pieņēma parlaments, tā redakcija, ko pieņēma parlaments iepriekšējos divos lasījumos, nedod iespēju mums elastīgi, ņemot vērā mūsu valsts saimniecisko attīstību, ātrāk virzīties uz NATO.

Palūkosimies, ko mēs esam pieņēmuši otrajā lasījumā. Mēs esam noteikuši to, ka 2002. gadā, tas ir nākamajā gadā, aizsardzības budžeta projekts var būt ne lielāks un ne mazāks kā 1,75% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Godātie kolēģi! Ņemot vērā mūsu straujo kopprodukta pieaugumu, es domāju, ka būs iespējams varbūt noteikt lielāku šo procentu. Bet var būt arī situācija, ka varētu būt par kādu procenta desmitdaļu mazāks šis aizsardzības budžets. Kādēļ, godātie kolēģi, šo jautājumu, šo ļoti, ļoti svarīgo jautājumu— es pilnīgi pievienojos saviem kolēģiem no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, arī aizsardzības ministram, tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums — kādēļ šo svarīgo jautājumu mēs attiecībā uz nākamā gada budžetu nevarētu izlemt šoruden, kad mēs to apspriedīsim parlamentā.

Attiecībā uz 2003.gadu. Kolēģi, nu kādēļ mums noteikt to, ka 2003.gadā mūsu aizsardzības budžetam jābūt nu ne lielākam par 2% no iekšzemes kopprodukta? Kādēļ? Es uzskatu, ka tas varētu būt lielāks. Un tādēļ arī deputāts Jānis Lagzdiņš piedāvā redakciju, kas pieļauj 2003.gadā, valdībā izstrādājot budžeta projektu, noteikt vairāk naudas aizsardzībai, lai mēs straujāk virzītos uz NATO, lai mūsu bruņotie spēki būtu labāk nodrošināti. Godātie kolēģi! Rūpīgi vēlreiz izlasiet manis piedāvāto redakciju, un es ieteiktu to atbalstīt.

Vēl viena nianse abos variantos, kas ir piedāvāti. Ko tad mēs esam pieņēmuši otrajā lasījumā un kas ir arī visos priekšlikumos, — ka Ministru kabinets, izstrādājot projektu, godātie kolēģi. Tātad Ministru kabinets nāks ar budžeta projektu — divus procentus vai 1,75%. Un mēs šeit parlamentā jau varēsim grozīt. Faktiski nekas, godātie kolēģi, nemainās. Piedāvātā redakcija, kolēģi, ir tikai labas gribas izpausme. Tādēļ, godātie kolēģi, būsim tālredzīgi un pieņemsim manis piedāvāto priekšlikumu, kas ir labvēlīgāks mūsu ceļam uz NATO. Paldies!

Sēdes vadītājs . Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Visas šīs debates manī izraisīja nelielas pārdomas. Un mani izbrīna tas, un es gribētu pajautāt, kas jums tur valdībā notiek, valdošā koalīcija? Kā tad jūs tā nevarat vienoties? Kāpēc jūs ignorējat aizsardzības ministru valdībā? Kāpēc “Tēvzemes” ministri neaizstāv savu ministru valdībā? Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, Baloža kungs, kas jums tur notiek? Mēs esam deklarējuši prioritāti un skaidri pateikuši arī summu virzībā uz NATO. Es vēl varētu piekrist Lagzdiņa kungam, ja viņš būtu ierosinājis apmēram nu, ne mazāk kā 1,70% vai 1,75%. Tad varētu būt! Bet es saprotu, ka Lagzdiņa kungs ir kā ļoti rūdīts politiķis, un viņš un viņa partija varbūt pieļauj un valdība arī pieļauj, ka varētu budžets nepildīties, jo viņiem acīmredzot ir bažas ne tik vien, ka budžets pildīsies, bet, ka arī varētu nepildīties, un faktiski viņi izdara sev atkāpšanās manevru ar mūsu parlamenta rokām. Ja jūs, cienītā valdība, baidāties, ka nepildīsies budžets, tad nevajag iet pie valdības stūres. Un, ja jūs deklarējat un ja mēs deklarējam, ka NATO ir prioritāte, nu tad arī noteiksim 1,75% no iekšzemes kopprodukta. Un sociāldemokrāti neatbalsta Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas! Kungi! Diskusija ir ārkārtīgi interesanta, un, Burvja kungs, es pilnīgi sapratu, ka beidzot jūs atbalstāt ne tikai oficiālo baznīcu kā sociāldemokrāti, bet jūs atbalstāt arī bruņošanos un bruņošanās vajadzībām paredzamos līdzekļus. Tāpēc, ka valsts ir jāaizsargā. Un, kopš jūsu partijas rindās ir Oskars Grīgs, ir pilnīgi skaidrs, ka militāriem mērķiem no budžeta vairs neprasīs ar Leona Bojāra rokām noņemt kaut vienu santīmu. Tikai un klāt. Jo pagājušais budžets... Bet ko es gribēju teikt. Šī diskusija ir ārkārtīgi interesanta no deklaratīvā viedokļa. Mēs apspriežam normu likumā, kurai īsta seguma jau nav. Jo ir tikai divi likumi, ar kuriem var noteikt to apjomu, kas no valsts budžeta ir jāveltī militārajai aizsardzībai bruņošanās vajadzībām vai NATO kā mērķa sasniegšanai.

Pirmais no tiem ir Satversme, un, ja mēs ierakstītu, ka 3 vai cik procenti ir jāveltī, tad tas mums ir jādara katru gadu, pieņemot budžetu. Un otrs likums ir katra gada budžeta likums, kas ir speciālais likums un kuram nekādā veidā, kuru pieņemot, nekādā veidā nav saistošs tas ieraksts, par kuru mēs gatavojamies balsot šodien. Un īstenībā jau ir vienalga, vai mēs atbalstām komisijas priekšlikumu, atbalstot Lagzdiņa priekšlikumu, vai rakstām 1,75%, vai mēs tur minām 2003., 2004., 2005., 2008. vai pat 2010.gadu. 2003.gadā būs parlaments, jau cits parlaments, kurš arī lems, cik šā gada budžetā iztērēt līdzekļus aizsardzības vajadzībām. Un ieraksts šajā likumā nu nekādā veidā šim parlamentam nebūs saistošs. Tā kā strīds ir deklaratīvs, mēs tērējam daudz laika, lai apliecinātu savu mērķattieksmi uz Ziemeļatlantijas aliansi, kā būtu jāsaka latviski, jo tas NATO, NATO — no kaut kāda Nord atlantik un tamlīdzīgi. Jālieto jau arī latviešu valoda kā sociāldemokrātiem, tā tēvzemiešiem, tā arī “Latvijas ceļa” pārstāvjiem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lagzdiņa kungs lietoja vārdu “elastīgums”, varētu vēl pateikt lokanība, iztapšana, piemērošanās, līšana uz vēdera, uz muguras, kā nu kurš prot. Leiškalna kungs demonstrē praksē, ko nozīmē šie vārdi. Lūk, mēģināja mūsu uzmanību novērst no konkrētā jautājuma, kā viņš to bieži dara. Viņš tagad pieteicies otrreiz un muldēs tikpat muļķīgi kā pirms tam. Tātad es atkārtoju vēl vienu reizi, par ko mēs runājam. Sarunas par iestāšanos NATO notiek tagad, aprīlī ierodas šeit ASV pārstāvji, šī gada aprīlī. Šī gada aprīlī Valsts prezidente un aizsardzības ministrs brauc uz ASV. Tagad tas notiek. Ko jūs te ākstāties!

Tālāk. Vispār mēs nerunājam par 2002.gadu. Lagzdiņa kungs, jūsu lokanība šeit ir staigāšana pa citu cilvēku mugurām. Uzgrūst nākamajai Saeimai kaut ko, neatstājot šīs Saeimas, šīs valdības pārziņā neko. Un visrupjākais, kas te izskan, valdības vienošanās pārkāpšana. Paskatieties, kas ir deklarācijā rakstīts. Kāpēc jūs neviens nerunājat? Leiškaln, nāc šurp un parunā par to, kas ir rakstīts valdības deklarācijā, un nedzen te muļķi!

Sēdes vadītājs . Es izsaku, Dobeļa kungs, jums piezīmi par ne sevišķi ar deputātu cieņu savienojamu vārdu lietošanu no Saeimas tribīnes.

Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Te daudz kas no tribīnes izskanēja, sevišķi no Leiškalna kunga teiktā. Varbūt viņš var paklausīties. Izskanēja dažas, nu, grūti tās nenosaukt par demagoģiskām frāzēm. Tātad droši vien jūs daudzi zināt, ka Latvijā likumu sistēmā budžetu veido ne tikai Budžeta likums, bet arī vesela virkne citu likumu. Un te es gribētu atgādināt Leiškalna kungam, ka ir tāds Lauksaimniecības likums, kurš nosaka 3% no valsts pamatbudžeta, kur aiziet konkrēti subsīdijās. Arī šeit ir konkrēts rādītājs, kurš ir apzīmēts ar procentiem, un, vadoties pēc šā rādītāja, visas pēdējās valdības ir arī plānojušas budžetu. Budžeta plānošana jau sākas marta—aprīļa mēnesī. Es saprotu, ka Lagzdiņa kungs to varētu nezināt, jo, nu, viņš nekad nav strādājis valdībā, un pie šī jautājuma, es ceru, viņš nākotnē strādās par ministru un varēs ciešāk piestrādāt. Budžeta plānošana sākas valdībā jau principā gada sākumā, un plānošana notiek, vadoties pēc vairākiem kritērijiem. Un viens no šiem kritērijiem arī ir šie likumos noteiktie izdevumi. Arī vadoties pēc 3%, kas ir paredzēti šīm subsīdijām, arī vadoties pēc šī procentuālā daudzuma, kas būs paredzēts mūsu aizsardzības sistēmai. Tā ka ir vajadzīgs šis precīzais, fiksējošais moments. Bez tā mēs nostādām visu Saeimu un arī valdība atkarībā tikai no Finansu ministrijas klerkiem. Jūs paši kolēģi, gan Lagzdiņš, gan Ābiķis vairākkārt esat kritizējuši Finansu ministriju, tikai nez kāpēc tas ir bijis tad, kad to nav vadījusi Tautas partija. Tā ka, kolēģi, lemsim Saeimā un nofiksēsim šo konkrēto procentu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, paldies manam draugam Kārlim Leiškalnam, ka viņš atgādināja man to, ka ir jāekonomē katrs santīms. Tā ir svēta lieta — Republikas mērogā ekonomēt katru santīmu. Vai tad tas ir slikti? Pret to neiebilstu, un viņam paldies.

Bet nupat es dzirdēju briesmīgāku lietu. Aizsardzības ministrs Kristovskis pateica, ka astoņu gadu laikā Aizsardzības ministrijai nav bijis plānu. Tad man rodas jautājums: kā, kur un kas izlietoja tos naudas līdzekļus astoņu gadu laikā, ja tur pat nebija elementārās plānošanas? Kur tad ir tie uzkrājumi, un kur ir tā ekonomika? Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Neskatoties uz visu iepriekš teikto un to, ka bija neliela pauzīte, es neko neteikšu par Dobeļa kungu, ar kuru mēs kopā strādājam jau labu laiku. Un mēs, protams, varam atrast viens otram tos labākos vārdus. Es domāju, ka Dobelis manis teikto nosauca par muļķību aiz tā, ka viņš grib aizstāvēt savu ministru un domā, ka es neaizstāvu viņa ministru vai Latvijas virzību uz NATO. Dobeļa kungs, es apliecinu, ka es aizstāvu. Vienīgais, ko es gribēju pateikt, ka šāds likums nevienā gadījumā un ne par ko nevar uzlikt pienākumus, kā tikai valdībai budžeta projekta izstrādāšanā. Un, ja valdība savā deklarācijā un valdību pārstāvošās partijas savā deklarācijā ir pateikušas, ka tie veltīs vismaz 3% vai 2% militārajam budžetam vai Aizsardzības ministrijas budžetam, tad vienīgais, kur to var realizēt, ir balsojums par budžetu kārtējam gadam. Tas ir tas, Dobeļa kungs, ko es gribēju pateikt. Tas izriet no Latvijas Republikas Satversmes, un tā tas ir. Visi pārējie balsojumi... Tad Lagzdiņš ir vienīgais, kas uzliek līdzīgi lauksaimniecības likumam, par pienākumu valdībai iesniegt budžeta projektu, kurā ne mazāk kā 3%, bet budžeta gala balsojums ir atkarīgs no parlamenta deputātiem, un šis likums mums nav saistošs. Mums ir saistoša tikai un vienīgi Satversme. Tas ir tas, ko es gribēju pateikt, Godmaņa kungs. Es atvainojos! Dobeļa kungs, jā. Tas ir tas, kas ir svarīgs, un tas ir tas, ko ārkārtīgi labi saprot tie analītiķi, kas ir NATO aliansē. Ja Latvijas parlamentā nesaprot Latvijas Satversmē ierakstītās normas, tad analītiķi tur to saprot pilnīgi precīzi. Un zina, ka šodien stundu mēs veltam jautājumam, kas ir deklaratīvs pēc būtības un kas zināmā mērā varētu palīdzēt Kristovska kungam sarunāt, norādot uz to, ka viņš teiks, redziet, mūsu parlaments vēl vakar apņēmās dot jau 2%, bet viņi sapratīs, ka tās ir deklarācijas, nevis likuma balsojums, kas ir saistošs nākamajiem parlamentiem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es gan negribētu piekrist Leiškalna kungam, ka šis ir deklaratīvs priekšlikums. Ja parlaments nobalso par attiecīgiem procentiem no iekšzemes kopprodukta, tad diemžēl tādi līdzekļi būs arī jāpiešķir Aizsardzības ministrijai. Bet tagad padomāsim aptuveni, kas zem šiem skaitļiem slēpjas? Kaut vai 1,75% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2002. gadam. Ja mēs prognozējam nu tādu normālu budžeta pieaugumu, tas varētu būt vairāk nekā 80 miljoni. Un 2% 2003.gadā — tas jau ir pāri par 100 miljoniem. Es baidos, ka mūsu Aizsardzības ministrija, ja mēs no praktiskā viedokļa izejam, tad es pat šaubos, vai Aizsardzības ministrija varētu apgūt šos līdzekļus? Jāpadomā jau par apgūšanu. Es domāju, ka arī šogad jau nelielas problēmas Aizsardzības ministrijai zināmā mērā radās apgūt esošo, piešķirto no parlamenta naudu. Apgūt! Bet tad padomāsim arī tālāk, cik tad naudas paliks izglītībai, kultūrai un citām nozarēm mūsu valstī? Nē, es neesmu pret šiem skaitļiem, bet ja mēs nobalsojam par šiem skaitļiem, tad mums būs jāatvēl budžetā šie līdzekļi. Bet es izsaku tikai bažas, ka mēs varam arī neapgūt šos līdzekļus, it sevišķi Aizsardzības ministrijā.

Bet kas mani, pats dīvainākais, pārsteidz, ko es dzirdēju no ļoti augstām amatpersonām Latvijā, ka NATO pārstāvjiem un arī Eiropā lieliem, dižiem politiķiem un Briseles birokrātiem ļoti patīk skaitļi. Viņiem kaut kāda mistiska iedarbība ir, ja izdzird šos skaitļus. Nu dosim tad viņiem arī šos skaitļus! Uz viņiem tas iedarbojas hipnotizējoši. Viņi tikai saka: 2% — tad kārtībā viss ir. Jums ir viss, viss kārtībā gan ar bruņotajiem spēkiem, gan visu, un nepadomājot, kas tur apakšā ir.

Un vēl es gribētu atgādināt. Mums pēdējais laiks ir veikt pareizu grāmatvedību šajā jomā. Un ieskaitīt daudzas citas, teiksim, nozaru naudas šajā iekšējā ...

Sēdes vadītājs . Laiks...

O.Grīgs . ... iekšējā kopproduktā pie šiem procentiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Lūdzu vēlreiz uzmanīgi kopīgi izlasīsim manu priekšlikumu. Manā priekšlikumā atšķirībā no tā, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, ir noteikts, ka 2003.gadā aizsardzības budžets ir nevis 2%, bet gan šis aizsardzības budžets var būt lielāks par 2%. Es iesniedzu savu priekšlikumu tādēļ, ka mani neapmierina tas, ka nākamajā gadā mēs ar likumu pasakām, ka aizsardzības budžets var būt tikai 1,75% no kopbudžeta. Mani tas neapmierina. Ļausim noteikt lielāku!

Otrs. Kādēļ šeit tiek runāts par Tautas partijas priekšlikumu? Skaidri un gaiši ir rakstīts — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kuru atbalstījis ir “Latvijas ceļa” izvirzītais premjerministrs un atbalstījusi ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ko vada apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Vents Balodis. Tautas partija šo priekšlikumu nav iesniegusi. Iesniedzis ir deputāts Jānis Lagzdiņš. Tādēļ es uzskatu kā jurists, ka tas, kas ir ierakstīts otrā lasījuma redakcijā, ir nekorekts, neprecīzs un nedod iespēju mums veicināt aizsardzības finansēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie Saeimas deputāti! Godātie kolēģi, kas šeit uzstājās debatēs un piedalījās šajā diskusijā, es domāju, ir pilnīgi nepamatoti izmantot šobrīd šo apspriežamo jautājumu un apspriežamo priekšlikumu, lai sadalītu vai mēģinātu mākslīgi šobrīd sadalīt Saeimas deputātus tajos, kuri atbalsta vairāk vai mazāk mūsu politisko mērķi, — iestāšanos NATO, un arī tai skaitā mūsu finansiālo prioritāti, tai skaitā visiem nākamajiem gadiem pakāpeniski aizsardzības budžeta palielinājumu.

Esošais likums, kā tas ir iesniegts, pilnībā saskan ar šīs te valdības minēto deklarāciju par Ministru kabineta rīcību, ka mums ir pakāpeniski jāpalielina aizsardzības finansējums līdz 2003.gadam, sasniedzot finansējuma mērķi — 2% no iekšzemes kopprodukta 2003. gadā, kas arī ir precīzi atspoguļots šajā likumā. Manuprāt, šādā veidā atbalstīts likums, kurš šodien būtu pieņemts Saeimā, parādītu pilnīgi skaidri Saeimas nostāju šāda valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšanā un būtu arī ļoti labs instruments gan aizsardzības ministra, gan mūsu valsts vadītāju — Ministru prezidenta un Valsts prezidentes rokās, lai parādītu politiskās nostājas šajā jautājumā. Manuprāt, ir nepareizi šobrīd izdarīt jebkādus politiskus secinājumus šāda likuma pieņemšanā, jo vienīgos politiskos secinājumus varēs izdarīt pēc tam, kad šī valdība būs sagatavojusi, iesniegusi Saeimā un Saeima būs nobalsojusi likumu par 2002.gada valsts budžetu. Un vienīgi pēc tam, kad būs jau pieņemts 2002.gada budžets, būs iespējams izdarīt jebkādus politiskus secinājumus šajā sakarā. Un es uzskatu, ka valdība savu apņemšanos pilnībā arī pildīs, 2002.gada budžetā precīzs finansējuma palielinājums aizsardzībai tiks arī nodrošināts.

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi! Es lūdzu piedošanu, ka nāku otrreiz, bet, Lagzdiņa kungs, jūs esat patiešām gribējis labu, bet iznākusi ir tāda puspatiesība, jūs saprotiet. Ja jūs būtu ierakstījis: arī 2002.gadā ne mazāk par 1,75%, bet 2003.gadā arī ne mazāk kā 2%, tad viss būtu labākajā kārtībā. Bet jūs esat izsvītrojis šo 2002.gadu un reizē ar to nākamajā, tas ir, 2002.gadā, var būt 1,5%, var būt 1,5%, var būt pat viens procents, saprotiet, tur jau ir tā bēda. Tāpēc es ceru, ka jūs piekrītat, jūs pat mājat pašlaik ar galvu, tur jau ir tā bēda, saprotiet, jūs esiet labu gribējis, bet ne līdz galam diemžēl. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es negribu piekrist šeit teiktajam, ka šis ir neliels likumprojekts. Šis ir ļoti būtisks likumprojekts, jo tas parāda mūsu kā lēmējinstitūcijas gribu virzīties kaut kādā virzienā. Mēs nedrīkstam izslēgt ārā šo 2002.gadu, jo tas eksistēs, šis gads būs. Un mums ir jāparāda šodien, kādu lielumu no sava iekšzemes kopprodukta mēs esam gatavi novirzīt tam, lai garantētu savas valsts drošību, bet caur virzību uz Ziemeļatlantijas aliansi. Gribu piezīmēt vienu, godājamais Leiškalna kungs, piekrītu, ka tad, kad tiks pieņemts budžeta likums, šim likumam nebūs būtiskas nozīmes attiecībā uz 2002.gada budžetu, bet tā izstrādes gaitā, ja mēs šodien apstiprināsim to, ka 2002.gadā ne mazāk, teiksim, šeit ir ierakstīts, jā, es piekrītu 1,75 procentiem, bet, ja būtu ierakstīts ne mazāk kā 1,75 procenti, tad tas nozīmē to pašu, ko atbalsta lauksaimniecībai, ne mazāk par tik un tik procentiem, aizsardzībai ne mazāk par tik un tik procentiem, un budžeta izstrādes gaitā tas ir saistošs lielums. Tad mēs varēsim nobalsot arī par nākamā gada budžetu, ņemot vērā šo lielumu. Un kas ir pats būtiskākais? Aizvakar, vakar, šodien un rīt, visu laiku tiek strādāts ministrijās, plānojot iespējamos naudas resursus nākamā gada pasākumiem virzībai uz NATO. Tātad, ja mēs konkrēti fiksējam šo lielumu, ir paredzams arī iekšzemes kopprodukta pieaugums, caur to arī iekšzemes kopprodukts, un var rēķināties ar daudzmaz precīzu finansējumu šim mērķim. Tanī pašā laikā, ja šodien mēs norādām tikai, kā Lagzdiņa kungs ir piedāvājis, 2003.gadā ne mazāk kā 2%, tas šodien nozīmē to, ka 2002.gadā tas var būt arī 1,42% vai 1,57 procenti, un neviens no mūsu nobalsotajiem likumiem nebūs pārkāpts.

Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka katras valsts, un ne tikai es, es ceru, ka visi jūs uzskatāt, ka katras valsts pastāvēšanas attīstības pamatā ir šīs valsts drošība. Es uzskatu un ceru tāpat kā arī jūs visi, ka mūsu galvenā virzība, lai mēs varētu maksimāli attālināties no sava bijušā austrumu kaimiņa — ir virzība uz šo Ziemeļatlantijas aliansi. Es lūdzu atbalstīt otrā lasījuma redakciju, kas dod iespēju strādāt pie nākamā gada budžeta. Paldies!

Sēdes vadītājs . Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Patiešām apliecinot gribu tam, lai mūsu valsts būtu droša, mēs konkretizējam iepriekšējā otrajā lasījumā tos ciparus, kurus mēs varam attiecināt uz budžetu, domājot par Aizsardzības ministriju. Es domāju, ka šī griba bija izteikta arī, paņemot par prioritāti tādu jēdzienu kā elementāra sapratne, ka tiek apzinātas saimnieciskās iespējas un tiek apzinātas finanses, un tiek apzinātas arī citas problēmas. Tad, kad pie parlamenta tribīnes piketē medmāsas, tad, kad ir nepietiekams finansējums medicīnas jomai, sociālajai jomai, tad, kad samazinās cilvēku ienākumi tiem, kuri dzīvo novados. Un šodien, ja mēs pasakām, ka mēs gribam būt vēl patriotiskāki un vēl spēcīgāk izteikt šo gribu, tad es gribētu pateikt, ka varbūt tas ir ārpus vairāk normāla saprāta un normālas sapratnes par to, kas notiek apkārt mums. Un apliecinājums tam, ka, sākot ar 2003.gadu, mēs esam spējīgi jau dot vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta, tas ir tikai populisms, un līdz ar to no tāda viedokļa tāds apgalvojums, tāds piedāvājums no godātā Lagzdiņa kunga vadītās komisijas nav pieņemams. Paldies!

Sēdes vadītājs . Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Pavisam īsi. Šodien ar šo balsojumu mums jāparāda pilnīgi skaidri, vai mēs esam par konkrētu, skaidru virzību uz NATO vai ne. Kādi ir mūsu vārdi un darbi. Es domāju, ka šajā gadījumā viennozīmīgi ir jāparāda, ka mēs šo zemāko slieksni, šo 1,75 procentu slieksni priekš NATO programmas izdalām, un tad mēs varam arī mierīgi to visu atrādīt. Jo ir taisnība Oskaram Grīgam, ka šiem skaitļiem, šiem cipariem ir ļoti hipnotizējoša ietekme uz NATO un Eiropas Savienības dažādiem valstsvīriem. Tādas tās lietas ir. Un ja mēs to skaidri un gaiši nedefinēsim, tad šī neskaidrība vilksies līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai. Šādu situāciju kategoriski nedrīkst pieļaut. Šāda situācija radīs pietiekami nopietnas bažas par to, kāda ir valdības oficiālā nostāja šajā jautājumā. Kāda ir politika, ko mēs gribam īstenot. Es domāju, ka šeit nevajadzētu šaubīties pat, ja, teiksim, Lagzdiņa kungam ir bijusi laba doma iedot nedaudz vairāk, kas ir diemžēl redakcionāli izteikts tādā redakcijā, ka var arī būt mazāk, tāpēc es ieteiktu tomēr rīkoties šeit konsekventi, atbalstīt otrā lasījuma redakciju, par ko ir arī balsojušas valdības partijas šeit pat Saeimā, tur nekāda grēka nav, un tāpēc, lai šie vārdi un darbi saskanētu, lai nebūtu divdomības, es domāju, ka mums vajadzētu vienkārši parādīt, ka mēs tik tiešām gribam virzīties uz NATO, ka mums ir neatkarība pietiekami dārga, ka mēs gribam to nodrošināt arī ar Saeimas lēmumiem. Kolēģi, pietiks vārdu, ķersimies pie darbiem!

Sēdes vadītājs . Aleksandrs Golubovs vēlas tomēr teikt kādu vārdu.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko piedāvā Lagzdiņa kungs? Lagzdiņa kungs piedāvā nākamajam gadam izņemt ciparu, un ļoti labi dara, jo viņš saprata, ka viņa partija iedeva ļoti daudz solījumu skolotājiem, medmāsām, ārstiem, citur strādājošiem par to, ka viņi garantē palielināt viņiem algu. Un viņš ļoti labi saprot arī to, ka mēs nevarēsim nākošgad izdalīt 1,75 procenti šim mērķim. Un viņš ļoti labi saprot arī to, ka mēs nevarēsim nākamgad izdalīt 1,75 procentus šim mērķim. Un viņš ļoti labi saprot arī to, ka 2002.gadā notiks vēlēšanas un jauno budžetu 2003.gadam pieņems jau jaunā Saeima. Un jaunā Saeima, pieņemot to budžetu, kopā ar budžetu pieņems likumprojektu paketi. Un tajā paketē būs arī šis likums, un tas cipars šeit būs noņemts. Un es gribu vērsties pie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, it īpaši pie Dobeļa kunga, kā arī pie valdošās koalīcijas, lai viņi padomā — mēs ar savu naudu, ar mūsu valsts naudu aicinām, kā tas notika kādreiz, 1940.gadā, citu karaspēku. Padomājiet par to!

Sēdes vadītājs . Dzintars Kudums. Otro reizi.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Golubova kungs pateica absolūti visu precīzi. Skaidri un gaiši ir paudusi “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija — NATO nē. Šobrīd viņi ir ļoti apmierināti, paskatieties, pieņemot, ka, ja gadījumā pieņemsim šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu, Lagzdiņa kungs ir piedāvājis šo priekšlikumu precīzi tādu, kā vēlas šī frakcija. Tātad es tomēr lūdzu Lagzdiņa kungu noņemt šo priekšlikumu. Es to ļoti lūdzu.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). (No zāles kaut ko saka.)

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu. Atvainojiet, jūs par vēlu pieteicāties debatēs.

Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 28, atturas — 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 5. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

V.Balodis . 6. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Leons Bojārs.

(No zāles deputāts Dobelis: “Leon, liecies mierā!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Paldies Gaiļa kungam, ka viņš iecēla mani advokātu kārtā, bet mēs līdz šim laikam nesaprotam mūsu ekonomiju. Un ekonomija ir jāveic visās ministrijās — vai tā ir Zemkopības ministrija, vai tā ir Labklājības ministrija vai Aizsardzības ministrija. Diemžēl visi tie lielie štati un to visu padomnieku lielā armija, kura saņem algas — piecas līdz desmit reizes vairāk nekā Saeimas deputāti, “noēd” krietnu budžeta kumosu. Un tad mēs strīdējāmies pusotras stundas, cik tad mūsu Aizsardzības ministrijai iedalīt naudu.

Jūs noraidījāt nupat Kalniņa priekšlikumu. Bet kāpēc robežbūve netika saskaņota ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju? Cienījamie kolēģi, jūsu draugi un arī jūs, jūs braukājiet pa Vāciju. Aizbrauciet uz robežām un papētiet, kā tur ir robežbūves uzbūvētas. Būvēm ir jābūt obligāti pārdomātām, lai nebūtu jābūvē vēlreiz. Tā ir robežbūve! Tai ir divas nozīmes. Viena ir tā, ka tā kalpo kā robežu objekts, otrā — arī kā aizsardzības objekts. Kur ir uzkrājumi desmit gadu laikā mūsu Aizsardzības ministrijā? Tādus uzkrājumus jūs neatradīsiet. Kur ir sīki jo sīki aprēķini? Arī tādu nav! Visi grib tikai naudu. Bet kā ar uzkrājumiem, un kur ir bezmaksas ziedojumi palikuši, un kāpēc tie vienu otru reizi ir izkomplektēti? Nupat Aizsardzības ministrijas ministrs pateica, ka astoņu gadu laikā neplānoja. Vai tad Eiropas Savienības valstīs nezina, kas notiek un kur noplūst mūsu nauda no Aizsardzības ministrijas budžeta? Un kāpēc tā aiziet uz ofšoriem? Un kur paliek tā nauda? Uz divīzijām mēs esam devuši pietiekami naudas līdzekļu, un mans priekšlikums ir tik tiešām uzskaitīt sīki līdz katram santīmam to, kas ir Aizsardzības ministrijai nodots, un to, ko viņa var izlietot.

Un vakar jūs noraidījāt priekšlikumu par kuģniecību. Bet Rīgas tralerflotei bija trīs mīnu traleri. Vienīgi no tiem bija noņemts bruņojums. Un kāpēc tad atļāvāt tos pārdot? Kāpēc tie neaizgāja mūsu Aizsardzības ministrijas rīcībā? Vot, tur ekonomējas tā nauda, par kuru mēs te strīdamies.

Es jums pateikšu, ka ļoti daudzi saņēma ordeņus, tā kā strādā Aizsardzības ministrijas interesēs, diemžēl viņu darbība bija ļoti, ļoti zemas kvalitātes. Un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas pastiprinās uzskaiti mūsu Aizsardzības ministrijā, kuras līdz šim laikam nav. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 39, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . Tāpat komisija arī neatbalstīja 7. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Jautājums ir par to: ja sākam rēķināt, tad ir jārēķina ļoti sīki. Kāpēc ceļu fondā netiek ieskaitīts arī Aizsardzības ministrijas izlietojums, jo viņi taču izlieto tos ceļus. Kāpēc viņi nepiedalās ceļu uzturēšanā, tiltu uzturēšanā? Vai saņemot no tautsaimniecības armijām karavīrus vai citus speciālistus, kurus ir sagatavojušas mūsu vidējās vai augstākās mācību iestādes, kāpēc viņiem nav jāmaksā par to? Viņiem ir tas jāmaksā, un tas ir jāiekļauj. Un tagad, ja deg Aizsardzības ministrijas noliktava, nedod Dievs, vai cita celtne, kas tad to dzēsīs? Dzēsis ugunsdzēsēji. Kāpēc Aizsardzības ministrija negrib piedalīties šinī pasākumā? Bet ja zaldātus ārstē slimnīcā, vai tad par to kaut kas cits maksā? Arī Aizsardzības ministrijai ir jāmaksā. Vai policists, kurš ir potenciāls tēvijas aizsargs, karavīrs, vai, viņu sagatavojot, netiek izlietoti līdzekļi? Un vai tas neiet aizsardzības sistēmā? Ieiet! Un diemžēl es gribu jums pateikt, ka iepriekšējo priekšlikumu jūs neatbalstījāt. Tātad jūs atbalstāt to, lai mūsu Aizsardzības ministrijā būtu haoss ar naudu. Jūs paskatieties, kā tiek remontēti tie džipi. Katrs džips... remonts izmaksā kaut kur divarpus tūkstošus latu. Un divi remonti — tas ir 5 tūkstoši latu. Par to taču var nopirkt jaunu mašīnu! Domājiet taču, par ko jūs balsojat un ko dara tās ofšoru zonās reģistrētās kompānijas, kuras darbojas mūsu Aizsardzības ministrijā, kas vispār nav pieļaujams. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 44, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . Godātie deputāti! Nākamais ir 8. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāts Leons Bojārs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 45, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts.

V.Balodis . 9. priekšlikums arī ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Jūsu rīcībā divas minūtes. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs noraidījāt priekšlikumus. Tātad jūs gribat, lai aizsardzības ministri rīkojas tā, kā viņi rīkojās tos astoņus gadus, par ko jūs dzirdējāt. Un lai tie naudas līdzekļi, kur uz divīziju tiek novirzīti simts miljonu latu, tas arī izkūpētu un mēs nevarētu atrast. Un ja jums neinteresē tas, kā tiek veikti pasūtījumi, kas tos pasūta un kas tos izpilda, tad man rada izbrīnu, kā tad mēs sabalansēsim to budžetu, kur katru gadu būs jānomaksā 55 tūkstoši... 55 miljoni tikai parādu apkalpošanas procents, un tad vēl mēs paņēmām 50 miljonus priekš armijas. Tas jau ir simts miljonu. Tad tagad jūs padomājiet, kas paliks citām ministrijām. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 17, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . Paldies! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības finansēšanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 11, neviens neatturas. Likums pieņemts.

V.Balodis . Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs . Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību, kolēģi!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Leja, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Silva Golde, Žanete Vasaraudze, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Emsiņš, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemti daži priekšlikumi par papildinājumiem darba kārtībai. Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Revīzijas komisijā” un lēmuma projektu “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā” . Vai ir iebildumi par iekļaušanu darba kārtībā? Nav.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 22. darba kārtības jautājumu likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” izskatīšanai otrajā lasījumā. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar darba dokumentu nr.3005. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Likumprojekts “Par mērījumu vienotību” atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi” , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā... referenta nav.

Nākamais — likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu” , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ... referenta nav zālē.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura nr. ir 2891. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais, akceptētais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Grozījumi likumā skar 7., 10., 16. un 17.pantu, pie kam lūdzu izslēgt 18.pantu. Grozījumi likumprojektā ir sagatavoti ārkārtīgi rūpīgi, un Tautsaimniecības komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Vai vispirms nebūtu jālemj par steidzamību?

K.Leiškalns . Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs. Jā, komisija grib, lai šo likumu izskata steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta... (No zāles deputāts A.Tiesnesis: “Atvainojiet, ir iebildumi!”) Atvainojiet, jūs vēlaties runāt pret steidzamību? Lūdzu!

A.Tiesnesis (TP). Cienījamie kolēģi! Mēs tikko likumu pārskatījām arī ar Annu Seiles kundzi, ziņotāju. Tur ir jautājumi par kadriem, par naudas piesaisti un par to plānu izstrādi, kur nav pilnībā atrunāta tieši šī mežu izstrādes saskaņošana, un tādēļ šinī sakarā es personīgi un arī mani kolēģi iebilstam pret steidzamību. Lai ir parastajā kārtībā.

Sēdes vadītājs . Vai deputāte Anna Seile vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šajā likumprojektā nav ļoti būtisku grozījumu, un tajā ir faktiski tādi terminoloģiska rakstura sakārtojumi, jo, piemēram, nav taču vides valsts ministra pašlaik, un tāpēc tas ir jāizņem no šī teksta.

Bet par 17.pantu ja runājam, tur tiešām varbūt ir vajadzīgi daži precizējumi, kurus ļoti vienkārši mēs varam izdarīt, sagatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt pietiekami garš, vismaz līdz Saeimas darba atsākšanai pēc pārtraukuma. Un tāpēc es atbalstu komisijas viedokli un uzturu to, ka komisija ir nobalsojusi par steidzamību šim likumprojektam, lai atkal nerastos ļoti ilgstošs process, nebūtu neziņas meža īpašniekiem šajās teritorijās, un lai likumprojekts iet savu gaitu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 7, atturas — 30. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns . Dāmas un kungi! Es aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 23.aprīlim šajā gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs . 23.aprīlis. Paldies! Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” , otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar tabulu nr.2980. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

V.Balodis . Arī 2. un 3. ir precizēti Juridiskā biroja priekšlikumi, un komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu deputātus nobalsot un atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 8. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis . Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 23.aprīlim.

Sēdes vadītājs . 23.aprīlis. Paldies! Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar Saeimas dokumentu nr.2981. Ir saņemts tikai viens Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 10. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis . Lūdzu iesniegt priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 23.aprīlim.

Sēdes vadītājs . 23.aprīlis. Paldies! Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2982. Ir saņemti trīs priekšlikumi. Visi no Juridiskā biroja, kurus komisija visus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Starpsauciens: “Piekrīt!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 11. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis . Lūdzu deputātiem iesniegt priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 23.aprīlim.

Sēdes vadītājs . 23.aprīlis. Paldies!

V.Balodis . Paldies!

Sēdes vadītājs . Izskatām likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. Otrajam lasījumam neviens priekšlikums noteiktajā laikā netika iesniegts. Līdz ar to bez izmaiņām likumprojekts skatāms otrajā lasījumā. Aicinu to atbalstīt un pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”” , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta, profesora Jāņa Stradiņa un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja profesora Jura Jansona pateicību mūsu komisijai, kur rakstīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes padome ar gandarījumu ir uzņēmusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izpratni un atbalstu jautājumā par grozījumiem likumā “Par zinātnisko darbību”. Mēs ceram, ka šī veiksmīgā sadarbība vairos zinātnieku uzticēšanos likumdevējam un neapšaubāmi veicinās zinātniskajai darbībai labvēlīgu likuma grozījumu pieņemšanu. Komisijas vārdā es izsaku atzinību visai Saeimai, visam parlamentam par to, ka jūs atbalstījāt šo likumprojektu, un aicinu arī turpmāk ieklausīties mūsu zinātnes autoritāšu viedoklī. Aicinu balsot otrajā lasījumā, jo nav saņemts neviens priekšlikums!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Ābiķis . Paldies, kolēģi, par atbalstu! Termiņu, lūdzu noteikt 27.aprīli.

Sēdes vadītājs . 27.aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu, kura numurs ir 2984, un vēl “a” burts arī ir klāt. Tas ir piecu deputātu iesniegtais un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodotais likumprojekts par grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā, un šā likuma nepieciešamību izraisījusi pretruna starp Kooperatīvo sabiedrību likumu un likumu “Par dzīvokļu īpašumu” — dažādie reglamenti, kas šobrīd ļauj neapzinīgām personām krāpt dzīvokļu īpašniekus un apgrūtina finansu ieguldījumus dzīvokļu tirgū šajā valstī. Tāpēc es jūs aicinu, lai novērstu šīs nebūšanas, atbalstīt likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šīsdienas darbs un balsojumi skaidri ir parādījuši, ka bieži vien Saeimas deputātu rīcība ir ļoti savdabīga, ja tā varētu izteikties. Vienādi balsojumi ir bieži vien neprognozējami. Un tāpēc es gribētu aicināt dažus kolēģus par kaut ko padomāt.

Piemēram, vakar Latvijas televīzijā Kristiāna Lībane ļoti skaisti kritizēja mūsu partijas rīcību Rīgas domē, runājot par kaut kādu viņai šķietamu iedomātu mūsu sadarbību ar PCTVL, kas galīgi neatbilst patiesībai. Ko šī jaunkundze dara šodien? Balsojot par priekšlikumu, kas skaidri apgrūtina Latvijas virzību uz NATO, izteikti apgrūtina, vienādi balso šādas personas, es trīs nosaukšu: Miroslavs Mitrofanovs, mūsu paziņa Aleksandrs Golubovs un Kristiāna Lībane.

Sēdes vadītājs . Atvainojiet, Dobeļa kungs, mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

J.Dobelis . Tālāk es runāšu par šo likumu. Man bija vajadzīgs ... (Zālē smiekli.) Man bija vajadzīgs emocionāls ievads, lai radioklausītāji dzird, kā vārdi atšķiras no darbiem.

Tagad konkrēti par šo likumu. Kāpēc es nācu runāt? Tāpēc, ka esmu saņēmis ļoti daudzas sūdzības no dzīvokļu īpašumu kooperatīvajām sabiedrībām. Ļoti daudz sūdzību, ticiet man! Gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Kāda ir sūdzību būtība? Faktiski dzīvokļu īpašnieki kooperatīvajās sabiedrībās ir nostādīti beztiesiskā stāvoklī. Es ļoti aicinātu kolēģus šeit padomāt par valsti kopumā un nevis par to, kura partija ar kuru kurā vietā satiekas.

Redziet, kur tas beztiesiskums izpaužas. Es varu nosaukt kaut vai divus kooperatīvus Rīgā: Mežciems, Bāka — 2. Ir arī citi. Pietiks ar šiem diviem sākumam. Kas tur notiek? Iedzīvotāju vietā visa lemšana tiek atdota dažu cilvēku rokās. Tie, protams, ļoti bieži ir vecie kooperatīvu priekšsēdētāji, aicinātu paskatīties, kuri tie ir. Tur ir ļoti interesantas personas. Viņi ir sev izveidojuši uzticamu valdi, grāmatvedību un pilnvarotos.

Esošajā likumā — Kooperatīvo sabiedrību likuma 37.panta otrajā sadaļā ir teikts diemžēl, ka statūtos var paredzēt kopsapulci aizvietot ar pilnvaroto sapulci. Un to arī parasti praktizē. Diemžēl bieži vien lielais vairums iedzīvotāju nekā nezina, kas notiek, jo visu izlemj šie pilnvarnieki, kuri, protams, ir īpaši atlasīti.

Ir pat tā, ka, beidzoties valsts pilnvaru termiņam, pilnvarniekus pat nepārvēlē, bet viņi turpina strādāt nākamajā termiņā. Un, lūk, priekšsēdētāji ļoti centīgi atlasa šos pilnvarniekus, viņi iesaista pilnvarniekos parādniekus, atlaižot viņiem kaut kādā īpašā veidā viņu parādus. Un atkal šie pilnvarnieki, protams, ļoti pakalpīgi nodrošina visu šo augstāko amatpersonu ievēlēšanu. Tā ir ļoti pretīga situācija. Diemžēl cilvēki tiek novesti līdz izmisumam. Un tagad, lūk, šie pilnvarnieki, visa tā virsotnīte, netraucēti rīkojas ar visu kooperatīvu sabiedrību īpašnieku naudu, veic visādas pārbūves, starp citu, diezgan interesantas, kur reizēm nākas iejaukties pat ugunsdzēsējiem, kur tiešām būtu vērts iedziļināties. Ļoti nepatīkami, ka ierēdņi bieži vien kratās vaļā no šīs iedziļināšanās, attaisnojot savu rīcību, ka, lūk, likumā tā ir paredzēts. Likumā ir paredzēta viena iespēja, un likumā ir paredzēta otra iespēja. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces nenotiek vispār, līdz ar to viņi nesaņem nekādu atskaiti par attiecīgās sabiedrības finansiālo darbību. Man liekas, šeit nevajadzētu runāt ne par vienas partijas, ne par otras partijas interesēm, tas būtu, jāsaka, jālieto šeit vārdi — ļoti muļķīgi, jo šeit es gribētu runāt par to cilvēku interesēm, kas tomēr ir vairākumā — šie dzīvokļu īpašnieki. Un tāpēc šeit pirmajā lasījumā, protams, es tikai varu izteikties par savu viedokli, jo es uz otro lasījumu ierosināšu ļoti skaidru kārtību. Tātad stingra valdes priekšsēdētāja, valdes, revīzijas komisijas un arī pilnvaroto personu ievēlēšanas kārtība. Tam jānotiek kopsapulcē. Ievēlēšanas laiks ne ilgāks par trim gadiem. Starplaikā jā, tad mēs varam pieļaut, ka darbojas pilnvaroto sapulce. Tad, kad beidzas valdes pilnvaras termiņš, tad valdei vajadzētu organizēt, lūk, šo pilnvarnieku izvirzīšanu iedzīvotāju sapulcēs pēc kvotām, kuras ļoti stingri tiek noteiktas statūtos.

Kolēģi, jūsu vidū ir vairāki pieredzējuši juristi. Es esmu šeit varbūt nedaudz emocionālāks, nekā vajadzētu, bet es iesniegšu, varbūt tad slīpēsim nedaudz juridiski, bet es domāju, ka es skaidri pateicu par savu uztraukumu, jo tas, kā dara pāri daudziem mūsu cilvēkiem, izmantojot šīs nepilnības vai neprecizitātes likumā, tas ir vienkārši nožēlojami. Tā kā tas bija mans tāds priekšlikums padomāt par šīm problēmām, varbūt teksts varētu būt nedaudz citādāks, bet skaidri ir jāpasaka viens — nost ar monopolu! Nost ar monopolu, ka dažu cilvēku rokās, pie tam tādu cilvēku rokās, kas ir sasmērējušies no veciem laikiem, nonāk simtiem cilvēku personīgie līdzekļi, ar kuriem šie daži rīkojas, pilnīgi nerēķinoties ar pārējiem. Tā ka ķersimies pie darba otrajā lasījumā, un es aicinu jau tad padomāt arī, varbūt jūs esat spējīgi arī pielikt kaut ko klāt vairāk vai mazāk, un sakārtosim, kaut cik sakārtosim šīs sabiedrības. Tas ir mūsu spēkos, un to mēs varam izdarīt, izmantojot šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Ļoti cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es pilnīgi atbalstu Dobeļa kungu. Simtprocentu viņam ir taisnība. Ne tikai kooperatīvo dzīvokļu iedzīvotāji nolikti uz izmisuma robežas, bet arī Rīgas elitāro māju iedzīvotāji. Kas notiek? Nu es nerunāšu par tām visām krāpšanām, kas ir par apkuri, kas ir par karsto ūdeni un visiem citiem maksājumiem, kurus cilvēki nomaksā, un pēc tam tā nauda tika nozagta vai vēl kaut kur izlietota, bet lielo, skaisto māju iedzīvotājus pārvieto trimdā. Un par trimdu izvēlas, teiksim, Latgales pilsētas, nu vistuvākā ir Jēkabpils. Ko dara. Cilvēks nav samaksājis par dzīvokli vai viņš ir bezdarbnieks, vai vēl kādā veidā, Jēkabpilī no 200 latiem līdz 400 latiem nopērk dzīvokli un tam cilvēciņam pasaka: vai nu tu Rīgā dzīvosi uz ielas, tu būsi izmests laukā, vai nu tu brauc uz Jēkabpili dzīvot. Nu un, protams, cilvēkam vairāk nekas neatliek darīt, kā pārcelties dzīvot uz Jēkabpili, tur ir totālais bezdarbs un vietējai pašvaldībai liekas rūpes, bet kas tālāk notiek? Šitie darboņi iegūst dzīvokli Rīgā, ļoti labā mājā, to atremontē un tad pārdod. Nu vismaz savas 30–40 tūkstošus attiecībā no dzīvokļa vietas un lieluma viņi nopelna. Šitā bezjēdzība ir jābeidz. Es domāju, ka arī Rīgas domei ir jāpiestrādā, jo visa tā tirdzniecība, kas jau velkas desmit gadu garumā, tā ir jāpārtrauc, un mēs cilvēkus nevaram atstāt tā, ka Rīgā izveidojas rinda uz izlikšanu no dzīvokļiem līdz 9000 ģimeņu. Tur taču būs nākamie bērni, kas aizies uz ielas un būs totālie noziedznieki, un, protams, arī vecākiem nebūs labāka dzīve. Tāpēc es aicinu visus piestrādāt, un te, protams, mums nevajag dalīties — pozīcija, nav pozīcija. Cilvēkiem ir jābūt jumtam virs galvas. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Pirmkārt, es gribētu vērst godātā kolēģa Leona Bojāra uzmanību uz to, kad minētais likumprojekts attiecas tikai un vienīgi... ne tikai un vienīgi, es gribēju teikt, uz dzīvokļu kooperatīviem, bet uz visa veida kooperatīviem. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja kā otrā atbildīgā komisija šo likumprojektu. Un arī mūsu komisija uzskata, ka nepieciešams atbildīgajai komisijai Kārļa Leiškalna vadībā izdarīt visaptverošus precizējumus šajā likumā, proti, par kooperatīvajām sabiedrībām, jo tās problēmas, par kurām runāja deputāts Dobelis, eksistē, un tās ir daudz smagākas un daudz arī dažādākas, ne tikai tās vien, par ko runāja Dobeļa kungs. Runājot par Leona Bojāra teikto, ka, lūk, tiek izlikti cilvēki uz ielas un tiek izlikti uz dzīvokļiem, kuri atrodas ārpus Rīgas, es gribētu teikt, ka pirmajā lasījumā pieņemtais likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā nosaka to, ka, izliekot uz ielas trūcīgu ģimeni, ģimeni ar bērniem, dzīvoklis ir jāpiešķir pašvaldībai attiecīgās pašvaldības teritorijā, proti, tas ir Rīgas gadījumā Rīgas pilsētas teritorijā, nevis kādā Jelgavā vai kādā citā teritorijā. Es aicinātu valdības piedāvāto projektu atbalstīt un precizēt to uz otro un trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs . Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamie kolēģi! Es skatos, ka, protams, balsojums — tā ir būtiska lieta, it sevišķi, ka tas ir jāpaziņo visai Latvijai, ka min uzvārdus, un to darīja Dobeļa kungs. Es arī atļaušos pateikt divus teikumus.

Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Es visnotaļ atbalstu šo likumu tik tiešām ar tādu mērķi, ka ir valdes nepieciešamas, bet tiešām ir jādeklarē vai precīzi jādeklarē šo valžu funkcijas, lai nevarētu attiecīgi kooperatīvu biedru vārdā ņemt kredītus, ķīlāt mantas un darīt visas tās lietas, kas apgrūtina tiesības ar šīm lietām. Bet par balsojumu par aizsardzību man sekojošs ir te sakāms. Sekojošs… tāpat kā jūs nerunājat par tematu. Man ir sekojošs sakāms — “Latvijas ceļš” konsekventi nobalsoja par Lagzdiņa kunga priekšlikumu, aizstāvot finansu iespēju tempu Latvijas Republikā, paredzot, ka pie vairāk nekā 6% pieauguma būs iespējams realizēt Lagzdiņa priekšlikumu pēc gada. Mēs nevaram vienmēr izturēt šo tempu, un šo mēs godīgi arī šeit balsojām. Mūsu motivācija šeit vairāk ir finansu taupības motivācija atšķirībā varbūt no citiem. Ņemsim vērā arī tos jautājumus, sociālos, kuru nerisināšanu, es domāju, pietiekami labi mēs redzējām vēlēšanu rezultātos. Un mēs konsekventi aizstāvam šo pozīciju no finansu lietām. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Bet tas jau nav par tematu…”) Jūs to Dobeļa kungs runājāt… (No zāles deputāts J.Dobelis: “Man aizrādīja.”)

Sēdes vadītājs . Atvainojiet, Godmaņa kungs, mēs pašreiz debatējam par likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Paldies!

Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lagzdiņa kungs! Jūs tagad dīvaini aizstāvat tās problēmas, kuras rada mūsu veiklie ierēdņi. Vai tad jūs neziniāt, kas notiek ar mūsu dzīvokļiem Latvijā, Latvijas pilsētās? Visas tās spekulācijas un visas tās pirkšanas–pārdošanas, kurās iesaistās ne tikai tie brokeri, bet arī bankas, un uzpērk dzīvokļus, un jūs paskatieties, kur ir aizgājuši mūsu dzīvokļi. Un tās elitārās piecsimt Rīgas mājas. Nav svarīgi, kur dzīvo cilvēks un kam pieder tā māja. Bet mūsu iedzīvotājam ir jābūt dzīvojamai platībai. Viņam ir jābūt jumtam virs galvas, un atcerēsimies to, ko Saeimas vēlēšanās solījām mūsu iedzīvotājiem. Un viens no solījumiem visām partijām bija, ka cilvēkiem ir jābūt dzīvojamai platībai. Kādas te var būt vēl divdomības?

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns . Dāmas un kungi! Cienītie deputāti! Konceptuāli runājot par grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā, un šobrīd ir pirmais lasījums, mēs nerunāsim ne par jumtu virs galvas, ne par tiesībām uz to. Tās vajag ierakstīt no sociāldemokrātu puses Satversmē.

Mēs runājam par šo konkrēto likumu, kurš neapšaubāmi varbūt ir izstrādāts kļūdaini, un komisijai varbūt vajadzēs strādāt ar alternatīvu likumu. Bet komisija nolēma, ka šis likums ir labojams pirmā, otrā un trešā lasījumā un ka šim likumprojektam nav nu ne mazākā sakara ar priekšvēlēšanu kampaņu, kura sāksies tieši pēc gada, nevis šobrīd.

Tāpēc es sapratu, ka neviens no runātājiem neuzstājās pret šī likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, arī Bojāra kungs aicina steidzīgi ar šā likuma palīdzību uzcelt jumtu virs galvas, un arī Dobeļa kungs neapšaubāmi aicina “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nebiedroties ar politisko organizāciju apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vai kā tagad mēdz žargonā saukt par “pčolām”.

Bet es jūs visus deputātus kopīgi komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu, Godmaņa kungs, pirmajā....es atvainojos, arī Dobeļa kungs, pirmajā lasījumā, un komisija ir ar mieru iesniegt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai atrisinātu tās problēmas, kas šobrīd ir par sliktu ikvienam iepretim kaut kādām izvēlētām organizācijām.

Komisija aicina aizstāvēt kooperatīvo un nevis pašvaldību dzīvokļu īpašnieku tiesības iepretim vēlētu valžu tiesībām. Un šiem pieciem deputātiem, iesniedzējiem, starp kuriem ir Poča, kas jau ir Rīgas domē, Vanda Kezika, Leiškalns un Dambergs, šis nolūks nav bijis radīt priekšlikumus, kas ir saistāmi ar priekšvēlēšanām, bet normālu, labu grozījumu Kooperatīvo sabiedrību likumā. Tā ka aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

K.Leiškalns . Paldies, kolēģi! Un tā kā jūs visi esat gatavi strādāt, tad priekšlikumus es aicinu iesniegt līdz darbaļaužu svētkiem — 1. maijam komisijas vārdā, lūdzu.

Sēdes vadītājs . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1. maijs... Otrs priekšlikums — 25. maijs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 25. maijs. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 16, atturas — 15. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25. maijs.

Izskatām likumprojektu — “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums”” , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2925. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz likumprojektu “Grozījums likumā “Ministriju iekārtu likums”” pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

P.Salkazanovs . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.aprīlis.

Sēdes vadītājs . 24.aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2988. Un otrajā lasījumā izskatām četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedza Juridiskais birojs, ir redakcionālas dabas, un mēs piedāvājam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Lauskis . Līdzīgs ir arī otrs Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir redakcionālas dabas un arī atbalstāms.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Lauskis . 3.priekšlikumu iesniedza Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Šis arī ir redakcionālas dabas priekšlikums, un mēs to piedāvājam atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

V.Lauskis . Pēdējais — 4. priekšlikums, ko iesniedza Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis, ir papildinājums pārejas noteikumiem, kur ir piedāvājums pie esošajiem četriem pielikt vēl 5., 6., 7. punktu. Mūsu izpratnē šis priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu pieņemšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Lauskis . Tautsaimniecības komisijas vārdā piedāvāju noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 23.aprīlim.

Sēdes vadītājs . 23. aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek nodots kārtējais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekta numurs 832, Saeimas dokumenta nr. 2996.

Šis likumprojekts pamatā skar jautājumus, kas saistīti ar kravu autopārvadājumiem. Mēs esam saņēmuši un izskatījuši vairākus priekšlikumus. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 2. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. 3.priekšlikums 5. lappusē.

L.Muciņš . 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums, precizē naudas sodus un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē soda summas, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 12. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

L.Muciņš . 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 16. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ir atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas 17. priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16. un 17. priekšlikumu.

L.Muciņš . 18. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 19. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. 20. priekšlikums 21. lappusē.

L.Muciņš . 20. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 20. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš . 21. — Juridiskā biroja priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . Un 22. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš . 23.aprīlis.

Sēdes vadītājs . 23.aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām”” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka šis ir ārkārtīgi precīzi saprotams likums, kas prasa varbūt maz paskaidrojumu. Un būtība ir tāda, ka mēs pagājušā gada budžetā iedevām Latvijas Republikas kompetentajām, kā Krievijā mēdz teikt, iestādēm naudu priekš aparatūras, ar ko var noklausīties. Un es gribētu teikt, nevis pilsoņu, bet aizdomās turētu noziedznieku vai iespējamu noziedznieku sarunas. Un šobrīd mums ir jāizmaina Telekomunikāciju likumā tās normas, kas uzliek par pienākumu pašām šīm organizācijām finansēt un tehniski sagatavot šo noklausīšanos. Likums ir vajadzīgs aiz viena iemesla. Jo ir aizkavējies regulārais jaunais likums “Par telekomunikācijām”, kurā šīs normas jau ir iestrādātas no paša sākuma. Bet tā kā, ņemot vērā tiesas procesu starp “Lattelekom” dibinātājiem, kas ir, no vienas puses, Latvijas valsts, no otras puses, “Tilts Communication”, mēs aizkavējam jauno likumu, tad mums jāvirza šodien steidzamības kārtā, un es aicinu pieņemt tieši šodien šo likumprojektu, kas ļauj risināt mūsu valsts operatīvajām iestādēm konkrētas funkcijas, kuras uzliekam realizējot pienākumus licences saņēmušajiem telekomunikāciju operatoriem, kurus mēs uzliekam ar šo likumu. Tā ka aicinu deputātus atbalstīt gan steidzamību, gan pirmo lasījumu un pēc tam arī otro!

Sēdes vadītājs . Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 8. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

K.Leiškalns . Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu arī otrajā lasījumā un tūlīt pat uz vietas.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 9. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis tiesību akta projekts, es domāju, pārāk izvērstus komentārus neprasa, bet vienkārši, pārstāstot šī dokumenta ideju, ir jāsaka, ka tas palīdzēs mums veidot juridiskās palīdzības mehānismus ar tām valstīm, kas ir parakstījušas Hāgas konvenciju un Eiropas līgumu, tāda no visām Hāgas konvenciju parakstījušām valstīm šobrīd ir 23. Tas palīdzēs mums tātad arī kopumā Hāgas konvencijas ieviešanas procesu veicināt. Es aicinu šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu, jo nesagaidu, ka būs priekšlikumi uz otro lasījumu, jo dokumenti tiešām ir tehniskas dabas.

Sēdes vadītājs . Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Ja nav iebildumu, izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts . Un ja vēl iebildumi nav radušies arī trešo reizi, tad izskatīt otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu — papildināt šīs dienas sēdes darba kārtību ar lēmuma projektiem “Par deputāta Gunāra Freimaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Saeimas Pieprasījumu komisijā” . Vai ir iebildumi, ka šie lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās? Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu “Par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Aivara Bernāna apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli” . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pamatojoties uz likuma par zemes komisijām 4.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts šīs komisijas sastāvs, uz doto brīdi komisijā nebija pilns sastāvs. Nebija ministrijas pārstāvja. Un šinī sakarā ministrija izvirzījusi savu pārstāvi Aivaru Bernānu, par ko arī lūdzu nobalsot.

Sēdes vadītājs . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Aivara Bernāna apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala nodošanu Mazsalacas pilsētas pašvaldības īpašumā” . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģiem jau es noteikti šodien esmu apnicis, bet strādājam mēs ar darba dokumentu nr. 2985, un tas ir Saeimas lēmums par attiecīgi zemes gabala nodošanu no valsts īpašuma šobrīd Mazsalacas pilsētas domes īpašumā. Šis lēmuma projekts ir sagatavots, balstoties uz Meža likuma 44. panta piekto daļu, kuru mēs pieņēmām. Šeit risinājums — un mūs gaida šobrīd vismaz 60 daudz sarežģītāki risinājumi — ir ārkārtīgi vienkāršs. Mēs esam izdalījuši visus dokumentus, piekrītam, ka valsts zemes turētājs Zemkopības ministrija par šo mežu gabalu nodošanu no valsts pašvaldībai neiebilst, un aicinu arī visus deputātus atbalstīt šo visnotaļ vienkāršāko precedentu jautājumiem, kas mums būs jārisina, un bieži vien ļoti sarežģītā gaisotnē. Aicinu balsot komisijas vārdā par.

Sēdes vadītājs . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Ārlietu komisijas” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 2, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Revīzijas komisijā” . Lūdzu zvanu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Gunāra Freimaņa ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 4, atturas — 14. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Gunāra Freimaņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijas sastāvā” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 9, atturas — 15. Lēmums ir pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi” , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ieskatāmies dokumentā nr.2830, un tātad otrais lasījums. Varu jūs informēt, ka uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, tāpēc aicinu pieņemt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Gauži līdzīga ir situācija arī ar šo dokumentu. Arī šim dokumentam priekšlikumi otram lasījumam nav saņemti. Tātad aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jakovs Pliners, Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis, Jānis Leja, Helēna Soldatjonoka, Jānis Bunkšs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Jāzeps Šņepsts, Aleksandrs Kiršteins, Jevgenija Stalidzāne, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs . Paldies! Novēlot visiem priecīgas Lieldienas, Ziemas sesijas pēdējo kārtējo sēdi pasludinu par slēgtu.

Kopsavilkums

2001. gada 5. aprīļa sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās””. (Reģ.nr.662) (dok.nr.2994) Balsojums: 75 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. (Reģ.nr.678) (dok.nr.3004; nr.3004A) Balsojums: 74 par, 11 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. (Reģ.nr.808) (dok.nr.3005) Balsojums: 64 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.863) (dok.nr.3007; nr.3007A; nr.3040) Balsojums par steidzamību: 51 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 64 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””. (Reģ.nr.852) (dok.nr.2917; nr.2997) Balsojums par steidzamību: 75 par, 1 pret, 8 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 76 par, 1 pret, 9 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 75 par, 1 pret, 9 atturas.

— “Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu”. (Reģ.nr.843) (dok.nr.2885; nr.3002) Balsojums par steidzamību: 80 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 81 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”. (Reģ.nr.835) (dok.nr.2830; nr.3000) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”. (Reģ.nr.834) (dok.nr.2829; nr.3001) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.824) (dok.nr.2800; nr.2980) Balsojums: 65 par, 0 pret, 8 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. (Reģ.nr.826) (dok.nr.2802; nr.2981) Balsojums: 68 par, 0 pret, 10 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. (Reģ.nr.830) (dok.nr.2806; nr.2982) Balsojums: 65 par, 0 pret, 11 atturas.

— “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību””. (Reģ.nr.847) (dok.nr.2893; nr.2983) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.755) (dok.nr.2591; nr.2988) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.832) (dok.nr.2821; nr.2996) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. (Reģ.nr.839) (dok.nr.2868; nr.2984) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. (Reģ.nr.854) (dok.nr.2925; nr.2986) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. (Reģ.nr.845) (dok.nr.2891; nr.2973) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu”. (Reģ.nr.859) (dok.nr.2967; nr.2967A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.861) (dok.nr.2995; nr.2995A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.862) (dok.nr.3003; nr.3003A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

 

 

Pieņēma lēmumus:

— “Par valsts meža zemesgabala nodošanu Mazsalacas pilsētas pašvaldības īpašumā”. (dok.nr.2985) Balsojums: 81 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. (dok.nr.2974) Balsojums: 68 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Elfas Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2975) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2976) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2977) Balsojums: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2978) Balsojums: 64 par, 2 pret, 5 atturas.

— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Tabūna saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok.nr.2972) Balsojums: 62 par, 2 pret, 5 atturas.

— “Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedru”. (dok.nr.3024) Balsojums: 56 par.

— “Par Tadeuša Ketlera 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. (dok.nr.3026) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Gunāra Freimaņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. (dok.nr.3026) Balsojums: 53 par, 4 pret, 14 atturas.

— “Par Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. (dok.nr.3026) Balsojums: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Žanetes Vasaraudzes 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. (dok.nr.3026) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Aivara Bernāna apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli”. (dok.nr.3030) Balsojums: 75 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. (dok.nr.3031) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. (dok.nr.3032) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. (dok.nr.3033) Balsojums: 82 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. (dok.nr.3034) Balsojums: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. (dok.3035) Balsojums: 79 par, 2 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. (dok.3036) Balsojums: 74 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. (dok.nr.3037) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. (dok.nr.3038) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. (dok.nr.3039) Balsojums: 81 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Gunāra Freimaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. (dok.nr.3041) Balsojums: 57 par, 4 pret, 14 atturas.

— “Par deputāta Gunāra Freimaņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijas sastāvā”. (dok.nr.3042) Balsojums: 53 par, 9 pret, 15 atturas.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 5. aprīļa sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Man un savienības “Latvijas ceļš” frakcijai viens no patīkamākajiem un svarīgākajiem notikumiem ir tās pārstāvja, proti, manis, ievēlēšana par Saeimas priekšsēdētāja biedru. Es ar to saistu zināmas iespējas tālāk turpināt sāktos darbus gan Baltijas asamblejā, stiprinot savstarpējās attiecības un kopdarbību ar mūsu igauņu un lietuviešu kolēģiem, kas ir īpaši svarīgi, integrējoties Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās, gan arī turpmākajā sadarbībā ar Ziemeļu padomi un Ziemeļvalstīm. No tradicionālajiem Saeimas priekšsēdētāja biedra pienākumiem es varētu minēt pārraudzību pār Saeimas Preses dienestu, tātad nodrošināt labu sabiedrības informēšanu par to, kas notiek Saeimā. Tur strādā profesionāļi, taču arī Saeimas Prezidijs var palīdzēt šajā procesā.

Es uzskatu, ka šobrīd Saeimas Prezidijam ir ārkārtīgi svarīgi paātrināt to dokumentu un likumprojektu izskatīšanu, kas nepieciešami virzībā uz Eiropas Savienību. Šis gads būs izšķirošais integrācijas Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās tālākai pozitīvai virzībai. Tie būtu mani pamatuzdevumi, kurus es apzinos. Ceru darīt visu, lai šo darbu paveiktu.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija) : Gribu pievērst uzmanību Valsts aizsardzības finansēšanas likumam, kuru šodien Saeima izskatīja galīgajā lasījumā. Likuma uzdevums ir stingri apliecināt Latvijas gatavību virzīties uz NATO kā Latvijas drošības garantu, kas ir gan šīs valdības, gan arī mūsu apvienības nepārprotama prioritāte. Šajā likumā iestrādātas vairākas normas, kurām gan vairāk ir regulējoša nozīme, orientējot valdību un Saeimu uz to robežlīniju, kas būtu jāsasniedz, proti, ka finansējums aizsardzībai nākamajā gadā ir 1,75% no iekšzemes kopprodukta, bet 2003.gadā — 2% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem tam, lai Latviju uzaicinātu iestāties NATO. Bija arī Tautas partijas deputāta J.Lagzdiņa priekšlikums, kas paredzēja atstāt šajā likumā tikai vienu skaitli — 2% no iekšzemes kopprodukta 2003.gadā, motivējot to, ka valdībai šobrīd nav vēl zināmi visi kontroles skaitļi, kuri attiecas uz nākamā gada iekšzemes kopproduktu, un ka likumā par valsts budžetu tiek noteikti konkrēti skaitļi.

Tomēr mūsu partija uzskata, ka Saeimas balsojums par šo jautājumu, diemžēl daudzi savienības “Latvijas ceļš” un Tautas partijas deputāti atbalstīja 2002.gada izslēgšanu, ir ļoti būtisks, jo nepārprotami liecina par Latvijas apņēmību pakāpeniski palielināt līdzekļus aizsardzības vajadzībām. Bez aizsardzības budžeta noteikšanas 1,75 % no iekšzemes kopprodukta 2002.gadā paliktu neskaidrs, kāda būs valdības un Saeimas pozīcija nākamajā gadā. Ja šī skaitļa — 1,75% — nebūtu, tad gandrīz droši varētu teikt, ka 2% 2003.gadā arī ir nereāli. Mēs zinām, ka šie skaitļi paredzēti mazliet augstāk, nekā reāli iespējams izpildīt, tomēr tie ir mērķis, uz kuru virzīties. Ja šie 1,75% būtu likumā svītroti, tad pēc kāda pusgada Lagzdiņa kungs vai kāds cits deputāts būtu iesniedzis priekšlikumu, ka arī 2% ir jāsvītro kā nereāli un neizpildāmi. Turklāt 2003.gadā tas jau skars nākamo Saeimu, citu valdību un varbūt arī citus deputātus, bet esošiem par to vairs nebūs jāatbild.

Pirms aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska un Valsts prezidentes V.Vīķes– Freibergas došanās tuvākajā laikā nozīmīgā vizītē uz Ameriku būtu politiski tuvredzīgi radīt tādu iespaidu, ka mēs paļaujamies uz kaut kādu strauju lēcienu 2003.gadā, bet nesaredzam nekādu garantētu aizsardzības finansējuma pieaugumu 2002.gadā. Ja valdības locekļiem vai Ministru prezidentam bija cits viedoklis, tad viņiem vajadzēja ierasties Saeimā, nevis manipulēt ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, kuras vairākums, diemžēl, atbalstīja šādu ne visai loģisku viedokli. Savukārt mūsu deputāti ne komisijā, ne sēdē šādu nostāju neatbalstīja, jo uzskatīja to par slikta starptautiska signāla došanu.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Gribu pievērst jūsu uzmanību trim likumprojektiem. Pirmais no tiem ir “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šie grozījumi paredz soda ieviešanu par dažādiem pārkāpumiem izglītības jomā. Ja šis likums tiks pieņemts, inspektoriem būs tiesības sodīt skolu direktorus par naudas vākšanu no vecākiem, skolēnu nelikumīgu izslēgšanu no skolas, apmācības veikšanu bez licences un citiem pārkāpumiem. Šādus pārkāpumus ir diezgan grūti konstatēt. Mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” neuzskata, ka ir nepieciešams sodīt skolu darbiniekus par visādiem apšaubāmiem pārkāpumiem. Skolu direktoru un skolotāju dzīve nav tik viegla, lai to sarežģītu ar jaunu sodu ieviešanu. Mūsu frakcija centīsies pēc iespējas uzlabot šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Otrs likumprojekts, par kuru, mūsuprāt, lietderīgi informēt iedzīvotājus, ir “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās””. Šodien šis likums tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā un tuvākajā laikā stāsies spēkā. Ar šo likumu visiem valsts un pašvaldību institūciju apmeklētājiem tiks piešķirtas jaunas tiesības griezties ne tikai ar rakstiskiem iesniegumiem, bet arī ar mutiskiem iesniegumiem vai sūdzībām, kuri iestāžu darbiniekiem būs jānoformē rakstiskā veidā gadījumā, ja šis darbinieks nevar uzreiz sniegt kvalificētu atbildi. Šis jauninājums atvieglos dzīvi tiem cilvēkiem, kuriem nav pietiekamu zināšanu vai naudas juridiski pareizi pašiem noformēt savus iesniegumus.

Trešais likumprojekts, kas tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā, ir “Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Šis likums paredz, ka tuvāko divu gadu laikā izdevumi aizsardzībai strauji palielināsies. Mūsu vēlētāji mums bieži jautā, kāpēc Latvijā ir tik niecīgas pensijas, kāpēc valsts nevar palielināt algas medmāsām un skolotājiem. Atbilde ir jāmeklē šodienas balsojumā. Saeimas deputātu vairākums, izņemot mūsu frakciju “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ir nobalsojis par vairāku simtu miljonu latu novirzīšanu militāro ambīciju apmierināšanai.

Es nevaru teikt, ka kolēģiem nebija šaubu par šādas rīcības lietderīgumu. Tautas partijas deputāti izvirzīja kompromisa variantu, kuru vairākums, diemžēl, nepieņēma.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija) : Gribētu informēt, ka vakar bija ārkārtas plenārsēde, veltīta Latvijas kuģniecībai un valsts a/s “Latvijas kuģniecība” ārkārtīgi svarīgam jautājumam — jaunas kuģošanas politikas nosacījumu veidošanai mūsu valstī. Veidot jaunu kuģošanas politiku Ministru kabinets izlēma jau 1998.gada 21.jūlijā un arī ierosināja attiecīgām ministrijām sagatavot priekšlikumus, tātad arī likumu grozījumus. Diemžēl līdz šai dienai tas nav noticis neatkarīgi no tā, ka Satiksmes ministrija, pēc mūsu domām, ir sagatavojusi pietiekami pamatotus priekšlikumus. Diemžēl, dažādu diskusiju dēļ lietas šajā jomā netiek sakārtotas, bet valsts a/s “Latvijas kuģniecība” vērtība tajā pašā laikā pamazām pazeminās. Mēs redzam, ka a/s “Latvijas kuģniecība” privatizācija var notikt ne uz pašiem izdevīgākajiem nosacījumiem, var nebūt tie rezultāti, uz kuriem cer valdības partijas.

Sociāldemokrāti, protams, ir pret valsts a/s “Latvijas kuģniecība” privatizāciju, un mēs arī tagad norādām uz to, ka ir vesela virkne nepamatotu lēmumu, piemēram, piecas dienas pirms izsoles sākuma pārvērtēt tās bilances vērtību, sniegt reālo gada pārskatu, kas ir ar lielu mīnusa zīmi — vairāk nekā 20 miljoni ASV dolāru. Tas, protams, ietekmēs piedāvājumu cenu, un mēs atkal šo cenu zināmā mērā apzināti vai neapzināti pazeminām.

Valdību veidojošās frakcijas tomēr nobalsoja pret lēmuma “Par Latvijas kuģošanas politiku” pieņemšanu.

Latvijas Jūrniecības savienība pagājušajā gadā savā gadskārtējā kopsapulcē bija nonākusi pie secinājuma, ka jaunas kuģošanas politikas neieviešana valstī bezjēdzīgi aizkavē ekonomiskās reformas un ka ilgstoši un konsekventi realizētai politikai, kas ved uz jūrniecības kā nozares likvidēšanu, ir viens kopīgs cēlonis — korupcija.

Gribētu uzsvērt vēl vienu jautājumu, kas šodien tika ļoti nopietni risināts, kad ne ar vārdiem, bet praktiski ar darbiem bija jāapliecina mūsu valsts virzība uz NATO. Mēs zinām, cik ļoti nopietni uz katru konkrētu ciparu skatās gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalstīs, un sociāldemokrāti atbalstīja skaidri iezīmētu nākamā gada aizsardzības budžeta līniju — 1,75% no iekšzemes kopprodukta.

Tomēr bija savienības “Latvijas ceļš” pārstāvji un arī atsevišķi Tautas partijas deputāti, kas atkāpās no šīs nostājas un balsoja kopā ar deputātiem no PCTVL. Es domāju, ka NATO ir ne tikai mūsu neatkarība. NATO nozīmē arī investīcijas, kā to pierāda Polijas piemērs, kas ieguvusi investīcijas vairāku simtu miljonu dolāru apmērā.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija) : Tautas partija atbalsta Latvijas virzību uz NATO, jo uzskatām, ka NATO ir galvenais mūsu neatkarības garants, vienlaikus dodot papildu finansu līdzekļus mūsu aizsardzības spēkiem.

Tautas partija uzskata, ka tikpat liela uzmanība jāpievērš arī izglītības un sociālajiem jautājumiem. Tautas partija šodien iesniedza izskatīšanai Saeimā, un Saeima arī atbalstīja ļoti nozīmīgu grozījumu Izglītības likumā, jo spēkā esošais likums nosaka to, ka pēc šā gada 1.septembra bērnudārzos un skolās var strādāt tikai tie speciālisti, kuriem ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Ja mēs likumu negrozītu, tad rudenī ļoti daudziem izglītības darbiniekiem būtu jāaiziet no darba bērnudārzos un skolās, jo ir diezgan daudz tādu, kam šādas izglītības nav. Tādēļ Tautas partijas grozījums nosaka, ka līdz 2004.gada 1.septembrim bērnudārzos un skolās var strādāt tie pedagogi, kuri šobrīd jau strādā šajās iestādēs un kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir augstākā nepedagoģiskā izglītība, pedagoģiskā vidējā izglītība vai atbilstoša vidējā profesionālā izglītība. Tādējādi tiek saglabāts darbs daudziem, daudziem bērnudārzos un skolās strādājošajiem.

Tautas partija turpina izvērtēt notikumus Rīgas domē, un mūs satrauc tas, ka Rīgas dome ir sākusi darbu ar daudzu jaunu štata vietu — ļoti labi atalgotu amatu — ieviešanu. Vārdos sociāldemokrāti atbalstīja taupības režīmu, bet, nonākuši pie varas Rīgas domē, rada papildu ierēdņu amatus un izšķērdē naudu.

Rīgas domes vairākums jau otrajā sēdē ir rupji pārkāpis pašvaldību likumu un vairākus lēmumus pieņēmis pretrunā ar pašvaldību likuma 33.pantu. Es gribētu informēt, ka Tautas partija un tās deputāti Saeimā rūpīgi sekos Rīgas pašvaldības darbam un nepieļaus, ka turpmāk tiktu pieļauti kādi likumu pārkāpumi, un tos rūpīgi izvērtēs gan Saeimas komisijās, gan valdībā.

Saeimas preses dienests