Iesniegumi

Likumprojekti:

Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”

Saeimas dok. Nr.2891; likumprojekts Nr.845

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 2001.gada 6.marta sēdē akceptēts (prot. Nr.10, 11.¤)

un 7.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 7.pantā vārdus “pēc vides valsts ministra ieteikuma”.

2. Papildināt 10.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Biosfēras rezervāta teritorijā var izveidot arī citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.”

3. Aizstāt 16.pantā vārdus “mežu ierīcības plāniem” ar vārdiem “meža apsaimniekošanas plāniem”.

4. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Zemes īpašnieki un tiesiskie valdītāji, kuru zeme atrodas dabas lieguma zonā, Biosfēras rezervāta teritorijā esošajos dabas liegumos un dabas parkos, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas teritorijā, saskaņo ar Biosfēras rezervāta administrāciju meža apsaimniekošanas plānus un koku ciršanu ārpus meža zemes.”

5. Izslēgt 18.pantu.

6. Izslēgt pārejas noteikumu 3. un 4.punktu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1) Pašreizējās situācijas raksturojums.

Likuma 7.pants pašreizējā redakcijā nosaka, ka “biosfēras rezervāta administrāciju vada direktors, kuru pēc vides valsts ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs”. Šeit jāņem vērā, ka vides valsts ministra amats kā tāds ir likvidēts. Pašreizējā redakcijā likuma 16.pants nosaka, ka “neitrālajā zonā un ainavu aizsardzības zonā meži apsaimniekojami pēc vispārējā kārtībā apstiprinātiem mežu ierīcības plāniem”, bet 17.pants nosaka, ka “dabas lieguma zonā meži apsaimniekojami pēc mežu ierīcības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar valsts meža dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vienošanos”. Tomēr saskaņā ar “Meža likuma” VIII. nodaļu pašreiz meža apsaimniekošana notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plāniem. Likuma 18.pants pašreizējā redakcijā nosaka, ka “lai noteiktu administratīvos, dabas aizsardzības un citus nepieciešamos pasākumus, Biosfēras rezervātam tiek izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kuru apstiprina Ministru kabinets”. Šeit jāņem vērā, ka aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni identiski tiek reglamentēti likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 18.pantā. Tāpēc nepieciešams novērst normu funkcionālo pārklāšanos. Likuma pārejas noteikumu 3.punkts nosaka, ka “līdz jaunu mežu ierīcības plānu apstiprināšanai Biosfēras rezervāta dabas lieguma zonu meži apsaimniekojami pēc esošajiem mežu ierīcības plāniem”. Jāņem vērā, ka saskaņā ar “Meža likuma” VIII. nodaļu pašreiz meža apsaimniekošana notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plāniem. Savukārt likuma pārejas noteikumu 4.punkts nosaka, ka “Ministru kabinets līdz 1998.gada 30.novembrim apstiprina Biosfēras rezervāta dabas aizsardzības plānu”. Praksē tas nav ticis realizēts finansējuma trūkuma dēļ. Bez tam pašreiz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā reāli pastāv citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (16 dabas liegumi un viens dabas parks), kuras tikušas izveidotas vēl pirms paša biosfēras rezervāta. Attiecīgie dabas liegumi un dabas parks ir iepriekš apstiprināti ar atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem (MK 15.06.1999. Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”; 09.03.1999. Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem”), un tiem ir atšķirīgs aizsardzības un izmantošanas režīms, nekā tas ir biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā.

2) Tiesību akta projekta būtība.

Likuma 7.pants jāgroza tāpēc, ka ir likvidēts vides valsts ministra amats, un saskaņā ar jaunāko likumdošanas praksi aizsargājamo teritoriju administrāciju direktorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Likuma 10.pantu nepieciešams papildināt ar papildu regulējumu, kas paredz iespēju Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā izveidot citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šāds papildinājums nepieciešams tā iemesla pēc, ka biosfēras rezervāts kopumā aizņem salīdzinoši ļoti lielas platības, kurās perspektīvā varētu tikt izveidotas arī citas attiecīgajiem gadījumiem atbilstošas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuru aizsardzības un izmantošanas režīms ir savādāks nekā pašreizējam Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta funkcionālajam zonējumam. Arī pašreiz biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā esošie dabas liegumi un dabas parks tādējādi tiks apstiprināti kā atsevišķas citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Likuma 16. un 17.pantu jāgroza atbilstoši spēkā esošās meža likumdošanas prasībām. Likuma 18.pantu nepieciešams izslēgt tāpēc, ka tā funkcionālā nozīme atbilst likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 18.panta regulējumam. Likuma pārejas noteikumu 3. un 4.punktu nepieciešams izslēgt tāpēc, ka tie ir zaudējuši savu funkcionālo nozīmi.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1) Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2) Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3) Sociālo seku izvērtējums.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4) Ietekme uz vidi.

Likumprojekts precizē nepieciešamās prasības meža apsaimniekošanas plānu saskaņošanā un koku ciršanā ārpus meža zemes, kā arī normatīvi nostiprina citas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā un paredz iespēju tās izveidot arī turpmāk.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1) Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2) Izmaiņas budžeta izdevumos.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3) Finansiālā ietekme.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4) Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5) Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likuma grozījumi neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Citos normatīvajos aktos grozījumi nav nepieciešami.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1) Saistības pret Eiropas Savienību.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2) Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1) Ar kādām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2) Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1) Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likuma grozījumu izpildi ir paredzēts nodrošināt ar esošo Vides aizsardzības institūciju palīdzību, izmantojot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas kapacitāti.

2) Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Indivīdam ir iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Saeimas dok.Nr.3046; likumprojekts Nr.879

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa sēdē akceptēts (prot.Nr.14, 6.¤)

un 5.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

svītrot 1.punktā vārdus “floru, faunu”;

papildināt pantu ar piekto punktu šādā redakcijā:

“5) pārrobežu ietekme — jebkura paredzētās darbības izraisīta ietekme teritorijā, kas pakļauta ietekmētās valsts jurisdikcijai, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas Latvijas jurisdikcijā esošā teritorijā.”

2. Svītrot 3.panta 1.punktā vārdu “tehniskās”.

3. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “reģionālā vides pārvalde” ar vārdiem “šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, reģionālās vides pārvaldes vadītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdod tehniskos noteikumus katrai konkrētajai paredzētajai darbībai. Ministru kabinets, nosakot kārtību, kādā reģionālās vides pārvaldes vadītājs izdod tehniskos noteikumus, nosaka paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības tehnisko noteikumu saturam, kā arī to pieprasīšanas, sagatavošanas un izdošanas kārtību.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

4. Izteikt 7.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.”

5. Izteikt 11.panta 2.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) dabiskās vides absorbcijas spējas, pievēršot īpašu uzmanību īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, starptautiskas nozīmes mitrājiem, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām un putniem nozīmīgām vietām,”.

6. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“ 13.pants. Sākotnējā izvērtējuma rezultāts

Sākotnējā izvērtējuma rezultātu reģionālā vides pārvalde kopā ar paredzētās darbības pieteikumu nosūta kompetentajai institūcijai lēmuma pieņemšanai.”

7. Papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Programma ir spēkā trīs gadus. Ierosinātājs atkārtoti pieprasa izsniegt programmu, ja tās derīguma termiņš ir beidzies, bet šā likuma 19.pantā minētais noslēguma ziņojums nav iesniegts kompetentajai institūcijai.”

8. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

“ 20.1 pants. Paredzētās darbības, kurām var būt pārrobežu ietekme

(1) Ja kompetentā institūcija lēmumā par ietekmes novērtējuma nepieciešamību norāda, ka paredzētajai darbībai var būt būtiska pārrobežu ietekme, tā rakstveidā paziņo par to ierosinātājam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ārlietu ministrijai, kā arī ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām.

(2) Kompetentā institūcija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ārlietu ministriju nosūta rakstveida paziņojumu par paredzēto darbību, kurai var būt pārrobežu ietekme, uz valsti, kuru paredzētā darbība var ietekmēt, pirms ierosinātājs informē Latvijas sabiedrību par paredzēto darbību saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu.

(3) Paziņojumā tiek sniegta šāda informācija:

1) paredzētās darbības pieteikums;

2) jebkura pieejama informācija par paredzēto darbību, kurai var būt pārrobežu ietekme;

3) informācija par valsts vai pašvaldības institūcijas viedokli par paredzēto darbību;

4) termiņš un vieta, kur valsts var sniegt atbildi, norādot, vai tā ir paredzējusi piedalīties ietekmes novērtējumā.

(4) Kompetentā institūcija, saņemot rakstveida pieprasījumu no jebkuras valsts, kuru varētu būtiski ietekmēt paredzētā darbība, nosūta tai šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu, pirms ierosinātājs informē Latvijas sabiedrību par paredzēto darbību saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu.

(5) Ja valsts, kura ir saņēmusi šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu, sniedz atbildi paziņojumā norādītajā termiņā par to, ka tā ir nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, kompetentā institūcija nosūta tai programmu, darba ziņojumu un informāciju par ietekmes novērtējuma kārtību.

(6) Kompetentā institūcija, sadarbojoties ar tās valsts kompetento institūciju, kura ir nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, nodrošina kārtību, kādā ietekmētās valsts ieinteresētās institūcijas un sabiedrības pārstāvji var iepazīties ar šā panta trešajā un piektajā daļā minēto informāciju un iesniegt priekšlikumus kompetentajai institūcijai, pirms tā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu.

(7) Kompetentā institūcija konsultējas ar tās valsts kompetento institūciju, kura ir nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, par paredzētās darbības iespējamo pārrobežu ietekmi, par pasākumiem nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, kā arī par konsultācijām nepieciešamo termiņu.”

9. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja paredzētā darbība ir ar pārrobežu ietekmi, attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija, pieņemot lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību, ņem vērā ietekmētās valsts ieinteresēto institūciju un sabiedrības pārstāvju viedokli, kā arī konsultāciju rezultātus.”

10. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija informē ikvienu valsti, ar kuru tā konsultējusies par pieņemto lēmumu, un nosūta tai šā panta otrajā daļā minēto informāciju.”

11. Pielikumā:

izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Projekti, kas paredz pazemes ūdeņu ieguvi vai mākslīgu pazemes ūdeņu papildināšanu, ja kopējā gada aprite ir 2,5 miljoni kubikmetru un vairāk.”;

papildināt pielikumu ar 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas sugu ieviešanas (introdukcijas) projekti.”

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Šobrīd spēkā esošā likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (13.11.98) normas nepieciešams papildināt un grozīt, lai pilnībā ieviestu Eiropas Savienības direktīvas 97/11/ EC 7., 8. un 9. panta prasības, kas nosaka novērtējuma kārtību darbībām ar pārrobežu ietekmi. Normatīvajos aktos ir nepieciešams noteikt precīzu kārtību, kā vērtēt tās paredzētās darbības, kurām ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts nosaka ietekmes uz vidi novērtējuma kārtību gadījumiem, kad paredzētā darbība var radīt būtisku nevēlamu ietekmi uz citas valsts teritoriju. Tas nosaka attiecīgo kompetento institūciju un sabiedrības informēšanas kārtību, satur prasības iesniedzamajai informācijai, nosaka konsultāciju un informācijas apmaiņas kārtību starp valstu kompetentajām institūcijām, kā arī prasības informācijas apkopošanai un iekļaušanai nobeiguma ziņojumā par ietekmes uz vidi novērtējumu. Likumprojekts noteiks arī prasības, kā novērtēt tās paredzētās darbības, kurām ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams. Tas nosaka atbilstošu Ministru kabineta noteikumu izstrādi par kārtību, kādā pieprasāmi, sagatavojami un izdodami tehniskie noteikumi šīm darbībām.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekta noteiktā tiesiskā bāze nodrošinās efektīvāku un pamatotāku ES pirmsstrukturālo fondu piesaisti (ISPA, SAPARD). Tiešo investīciju pieaugums sekmēs kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugumu vairākās nozarēs, dodot arī zināmu ieguldījumu bezdarba līmeņa samazināšanai.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Likumprojekts nodrošinās ES prasībām atbilstošas kārtības ieviešanu, kas saistīta ar vides aizsardzības prasību noteikšanu un ievērošanu, īstenojot dažādus vidi ietekmējošus projektus. Tas arī sistematizēs vienkopus tos jautājumus, kas līdz šim bija izkliedēti vairākos citos normatīvajos aktos vai vispār nebija reglamentēti. Paredzams, ka varētu uzlaboties arī esošā uzņēmējdarbības vide, tādējādi samazinot kritiku par administratīvo procedūru sarežģītību.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Ir sagaidāms, ka, uzlabojot investīciju kāpumu, piemēram, ar ISPA un SAPARD līdzekļu piesaisti, tiks sakārtoti vairāki ar vides piesārņošanu saistīti jautājumi — ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kā arī videi draudzīgu lauksaimniecības metožu ieviešana. Uzlabojot vides stāvokli, likvidējot piesārņojumu, mēs arī samazinām vides faktoru izraisīto slimību daudzumu un apjomu.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas nosaka kārtību, kādā tiks novērtēta saimnieciskās darbības ietekme uz vidi un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams iesniegt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā reģionālās vides pārvaldes vadītājs izdod tehniskos noteikumus katrai konkrētai paredzētajai darbībai, nosakot arī paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības tehnisko noteikumu saturam, kā arī to pieprasīšanas, sagatavošanas un izdošanas kārtību. Šie Ministru kabineta noteikumi tiks iesniegti Valsts kancelejā viena mēneša laikā no likumprojekta spēkā stāšanās brīža. Lai likums darbotos efektīvi, ir nepieciešams pārņemt arī ES direktīvas 96/61/EC par integrēto piesārņojuma novēršanu un kontroli prasības.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas saistībām pret ES un izstrādāts atbilstoši ES direktīvas 97/11/EC prasībām par pārrobežu ietekmes novērtēšanu (direktīvas 7., 8. un 9. pants). Likumprojektā ietverti vides aizsardzības pamatprincipi atbilstoši Eiropas Kopienas līgumam.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts pilnībā atbilst ANO EEK 1991. gada 25. februāra Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” prasībām.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula — attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

Eiropas Padomes 1985. gada 27. jūnija direktīva 85/337/EEC par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī Eiropas Padomes 1997. gada 3. marta direktīva 97/11/EC, kas papildina direktīvu 85/337/EEC par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

	Latvijas tiesību akta	ES tiesību akta un	Atbilstības pakāpe	Komen-
	projekta norma (attiecīgā	attiecīgā panta Nr.	(atbilst/neatbilst)	tāri
	panta, punkta Nr.)
20.1. panta 1. līdz	direktīvas	atbilst
7. punkts, kas nosaka	97/11/EC 7. panta
novērtēšanas kārtību	1. līdz 5. punkts
darbībām, kurām var
būt pārrobežu ietekme
22. panta trešā daļa,	direktīvas	atbilst
kas nosaka lēmuma	97/11/EC 8. pants
pieņemšanas kārtību
23. panta trešā daļa,	direktīvas	atbilst
kas nosaka informēšanas	97/11/EC 9. panta
kārtību par pieņemto	2. punkts
lēmumu

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

P.Kontio, Somijas vides institūts, Vides politikas instrumentu nodaļa J. Maklīnu, Īrijas vides aģentūras direktors G.Mihaneku, Upsalas universitāte.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Saskaņā ar likumprojektu un atbilstoši Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikumam (MK noteikumi Nr.445 24.11.1998) kompetentās institūcijas funkcijas veic Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs. Reģionālās vides pārvaldes nodrošinās likumprojektā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izpildi, kas nepaplašinās esošās funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Kompetentās institūcijas pieņemto lēmumu, saskaņā ar likuma 14. panta otro daļu, jebkurai ieinteresētai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs