Lai attīstītos Latvijas ekonomika

Janvāri aizvadot, konferencē “Latvijas ekonomiskā stratēģija”

Satiksmes ministrs Roberts Zīle

Konferences laikā: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, ekonomikas ministrs Juris Lujāns (augšējā attēlā); finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Roberts Zīle Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas transporta politikas ilgtermiņa stratēģiskais mērķis ir izveidot efektīvu, drošu, konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, videi draudzīgu, sabalansētu un multimodālu transporta sistēmu, kas integrēta Eiropas transporta sistēmā, 24. janvārī notikušajā konferencē “Latvijas ekonomiskā stratēģija” uzsvēra satiksmes ministrs Roberts Zīle.

Ņemot vērā tranzīta nozīmi Latvijas tautsaimniecības izaugsmē (tranzīta kravu apgrozījums veido 82% no kopējā kravu apgrozījuma), šī nozare uzskatāma par prioritāru. Lai nodrošinātu tranzīta pakalpojumu attīstību, Satiksmes ministrija (SM) plāno pilnveidot likumdošanu, to saskaņojot ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, veicināt konkurētspējas paaugstināšanos reģiona kontekstā, turpināt attīstīt infrastruktūru un uzlabot robežšķērsošanas procedūras, kā arī stiprināt starptautiskās attiecības. Kā pastāstīja R. Zīle, pašlaik Saeimā turpinās grozījumu likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” izskatīšana. Tie paredz izmaiņas muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu likmju piemērošanā brīvostās, lai sekmētu tranzīta konkurētspējas uzlabošanos.

Runājot par infrastruktūras attīstību, R. Zīle atzina, ka Latvijai trūkst līdzekļu, tāpēc ļoti svarīgi ir maksimāli izmantot ES pirmsstrukturālo fondu finansējumu. Patlaban transporta infrastruktūras uzlabošanai ir pieejami ISPA fonda līdzekļi – kopš 2000. gada apmēram 23 miljoni eiro gadā. Šāds potenciālā finansējuma apjoms no ISPA fonda būs pieejams vēl līdz 2006. gadam.

Pēc iestāšanās ES Latvijas transporta nozares attīstībai būs iespējams izmantot Kohēzijas fonda līdzekļus – apmēram 70 miljonu eiro gadā, kā arī ES Reģionālās attīstības fonda finansējumu, kas lēšams 20 – 30 miljonu eiro ik gadu.

Par Kohēzijas fonda līdzekļiem plānots veikt galvenokārt “Via Baltica” un citu ceļu posmu, kā arī dzelzceļa pārbūvi. Lai Latvijas ceļu būvniecības un citas kompānijas varētu piedalīties projektu īstenošanā kā apakšuzņēmēji, R. Zīle iepazīstināja ar autoceļu un dzelzceļu pārbūves plānu no 2004. līdz 2006. gadam, ko SM iecerējusi īstenot, izmantojot ES finansējumu, un iespējamo laika grafiku. Savukārt līdzekļus no Reģionālā attīstības fonda, kas sniedz finansējumu mazāka mēroga infrastruktūras projektiem, iecerēts izmantot vietējo ceļu sakārtošanai, proti, lauku autoceļu attīstības programmas īstenošanai.

Diemžēl pašlaik Latvijā aizvien vairāk krītas valsts autoceļu kvalitāte, jo segumu atjaunošanai trūkst līdzekļu. Ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms – par 327 miljoniem latu. Lai atgūtu iekavēto, tagad ir nepieciešams daudz vairāk līdzekļu, nekā būtu bijis vajadzīgs, ja ceļi tiktu atjaunoti laikus, norādīja R. Zīle. Viņš uzsvēra, ka SM centīsies panākt, lai turpmākajos trīs gados Latvijas Valsts autoceļu fondā līdzšinējo 60% vietā tiktu ieskaitīti 85% no valstī iekasētā akcīzes nodokļa par degvielu.

Runājot par telekomunikācijām, R. Zīle atgādināja, ka no šā gada 1. janvāra Latvijā tika liberalizēts fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu tirgus, līdz ar to līdzšinējam monopolistam SIA “Lattelekom”, kas arī turpmāk būs nozīmīgs tirgus dalībnieks, nāksies konkurēt ar citiem uzņēmumiem. Gada sākumā publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatoru individuālās licences bija izsniegtas 23 uzņēmumiem.

Ministrs informēja, ka pēdējā gada laikā Latvijā interneta lietotāju skaits pieaudzis apmēram par simt tūkstošiem un 2002. gada decembrī internetu lietoja 25% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, līdz ar to nav pamata bažām, ka mūsu valsts informācijas tehnoloģiju nozares attīstības ziņā varētu atpalikt no kaimiņiem. Diemžēl šā gada valsts budžeta projektā nav ieplānoti līdzekļi ar e-pārvaldi saistīto projektu finansēšanai. Iespējams, ka, veicot 2003. gada budžeta grozījumus, līdzekļi e-pārvaldes projektu īstenošanai tiks atvēlēti, sacīja R. Zīle.

Beidzis iztirzāt ar transporta un sakaru nozari saistītās aktualitātes, R. Zīle pievērsās situācijas modelēšanai: kas notiktu, ja tauta nobalsošanā par iestāšanos ES pateiktu “nē”. R. Zīle pieļauj, ka nākamajā dienā pēc referenduma ar šādu iznākumu Latvijas tauta saņemtu austrumu kaimiņvalstu prezidentu apsveikumus par veikto izvēli un uzaicinājumu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā, bet valdība demisionētu, jo visas to veidojošās partijas ir strādājušas ar mērķi iestāties ES. Starptautiskais finanšu tirgus palielinātu valūtas risku darījumiem latos, kredītreitings Latvijai tiktu samazināts, pieaugtu inflācija, samazinātos tiešo ārvalstu investīciju plūsma, nekustamā īpašuma tirgū iestātos panīkums, bet valsts regulējamās nozarēs nostiprinātos monopols. Igaunijai un Lietuvai tādā gadījumā būtu jāmaina sava robežbūves politika. Pārtikas produktu cenas būtu relatīvi zemas, taču atbilstoši zema būtu arī to kvalitāte. Pazeminātos arī iedzīvotāju ienākuma līmenis, prognozē ministrs. No 20. septembra balsojuma rezultāta būs atkarīga Latvijas ekonomikas izaugsme un nākotne kopumā, uzskata R. Zīle.

Konferences dalībnieki

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Lasmanis atzinīgi vērtēja starp uzņēmējiem un valdību izvērsto dialogu, norādot, ka uzņēmēju pienākums ir ne tikai vērtēt valdības veikumu, bet arī pašiem piedāvāt konstruktīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Viņš pauda cerību, ka beidzot tiks sākta iepriekšējos gados izstrādāto mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu īstenošana. Kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem šai valdībai A. Lasmanis izvirzīja uzņēmējdarbības veicināšanu reģionos, tā nodrošinot visu Latvijas rajonu vienmērīgu attīstību.

Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes locekle Dace Meija uzsvēra, ka tirdzniecības nozares attīstības būtisks priekšnoteikums ir Latvijas mazo uzņēmumu atbalsta programmas īstenošanas sākšana. Tāpat viņa norādīja, ka Latvijā ir spēkā vairāki normatīvie akti, kas traucē normālai uzņēmējdarbībai. Diemžēl attiecīgo ministriju un citu valsts institūciju ierēdņi līdz šim nav bijuši ieinteresēti ieklausīties nozaru asociāciju priekšlikumos un sakārtot likumdošanu atbilstoši tautsaimniecības un uzņēmēju interesēm, sacīja D. Meija.

Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš iztirzāja nozares potenciālos ieguvumus un zaudējumus pēc iestājas ES. Pastiprinoties konkurencei, nozares pārstāvji gaida palīdzību no valsts mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī autopārvadājumu tirgus aizsardzībā, dīkstāvju samazināšanā uz robežpārejām, muitas darba pilnveidošanā, investīciju piesaistē, nodokļu politikas optimizācijā, ceļu infrastruktūras sakārtošanā, prāmju kustības attīstībā un attiecību uzlabošanā ar Krieviju. Kā atzina V. Trēziņš, vislielākais ieguvums no pievienošanās ES ir iespēja, izmantojot finansiālo atbalstu, veicināt stabilu un vienmērīgu sabiedrības un brīvas, konkurētspējīgas ekonomikas attīstību.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore