Lai atdzimtu Latvijas lauki

Latvijā atkal tiek spriests par pagastu apvienošanu 102 teritoriālās administratīvās vienībās. Šis lielais pārkārtošanās process, protams, prasīs lielas papildizmaksas un radīs pamatotu satraukumu lauku iedzīvotājos. Tāpēc šai gadījumā it īpaši nepieciešams atcerēties veco, labo sakāmvārdu, ka pirms nogriešanas esot vismaz septiņas reizes jānomēra.

To ievērojot, Latvijas sabiedrībai ir jāsaņem pietiekami vispusīgas un pamatotas atbildes uz vairākiem ļoti būtiskiem jautājumiem.

Pirmais — kādas ir pašu lauku ļaužu domas par šo viņu ikdienas dzīvi tieši skarošo ieceri? Ideālais variants būtu plaši aptaujāt pašus lauku iedzīvotājus, rajonu vadību ieskaitot.

Otrais jautājums — cik šāda liela administratīvā pārkārtošana izmaksās, un kādi ir prognozējamie finansiālie, sociālie, kultūras sfēras un citi ieguvumi?

Trešais jautājums — vai šādi pārkārtojumi vēl vairāk nepastiprinās Latvijas jau tā nelabvēlīgo iedzīvotāju demogrāfisko centrtieci apstākļos, kad jau tagad trešā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Rīgā?

Meklējot atbildi uz šiem jautājumiem, jāmin šādi apsvērumi. Pagastu apvienošana novedīs arī pie daudzu lauku skolu, klubu, šo kultūras un sabiedriskās dzīves centru, pastiprinātas likvidēšanas. Līdz ar to mūsu lauki kļūs vēl neapdzīvotāki un krūmājiem, alksnājiem aizauguši, jaunajiem ļaudīm vēl vairāk tos pametot.

Šāds process arī būtiski kavēs novērst mūsu tautas demogrāfisko lejupslīdi, jo laukos dzimstība vienmēr ir bijusi, ir un, domājams, arī turpmāk būs lielāka nekā pilsētās.

Jāievēro arī tas, ka datorizētās pārvaldes arvien straujāka ieviešana ļaus padarīt arī mazāko pašvaldību darbu operatīvāku, lētāku un rezultatīvāku.

Tāpēc vienmēr atcerēsimies, ka jebkura reforma, ikviens būtisks administratīvais pārkārtojums ir tikai tad lietderīgs, ja tas jūtami uzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Galu galā reformas taču ir jāveic cilvēku un Latvijas labā. Tos finanšu resursus, kuri būtu vajadzīgi iecerētajiem administratīvajiem pārkārtojumiem, novirzot vājāko pagastu finansēšanai, mūsuprāt, varētu gūt labākus Latvijas lauku augšupejas rezultātus.

Jānis Porietis, Latvijas Universitātes profesors