Lai pievienošanos NATO atbalstītu visa mūsu sabiedrība

Dagnija Stuķēna, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, — “LV”

Foto: A.F.I.

Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) ir nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar sabiedriskās domas veidošanu jautājumos par NATO un Latvijas iestāšanos šajā drošības aliansē, pieņemot, ka valsts pievienošanās starptautiskajai koalīcijai iespējama tikai ar lielu iedzīvotāju atbalstu. Lai arī jaunākie statistikas dati norāda uz vairāk nekā divu trešdaļu (decembrī 68,5%) iedzīvotāju atbalstu NATO un šim atbalstam piemīt tendence palielināties (martā 63,9%; jūlijā 66,1%), ieslīgt Prāgas uzaicinājuma eiforijā nav pamata. Sabiedriskā doma nav statiska, tā mainās un ir maināma.

Pašlaik aktuāls ir jautājums par ES referenduma rīkošanu un sabiedriskās domas veidošanu, lai panāktu maksimālu izpratni par valsts un indivīda ieguvumiem no dalības šajā organizācijā, tādējādi sekmējot iedzīvotāju atbalstu šim ārpolitikas mērķim. Lai arī par pievienošanos NATO referendums netiks organizēts, svarīgi ir turpināt iedzīvotāju informēšanas aktivitātes.

Turklāt šis gads Latvijai ir izšķirošs starptautiskajā arēnā, kad lēmumu par Latvijas dalību NATO pieņems katrs NATO dalībvalsts parlaments atsevišķi. Tas sevī ietver arī aktīvu Latvijas atbildīgo institūciju darbu ar starptautisko auditoriju – diplomātiskā korpusa pārstāvjiem, plašsaziņas līdzekļiem.

LATO šajā gadā izvirzījusi galveno uzdevumu - ar savu darbību veicināt to, lai Latvija iegūtu pilnas dalībvalsts statusu NATO, un veidot aktīvu dialogu ar sabiedrību gan lokālā, gan arī reģionālā un starptautiskā mērogā.

Dialogs ar Latvijas iedzīvotājiem

LATO prioritāte, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir sabiedrības informēšana un izglītošana, īpašu uzmanību pievēršot mazākumtautību pārstāvjiem, skolotājiem un jauniešiem, reģionos dzīvojošajiem. LATO mērķis ir veicināt atbalstu NATO ar informāciju un izglītības politiku. Plānots organizēt gan tradicionālos reģionālos seminārus un konferences, gan arī atraktīvas formas pasākumus, piemēram, vasarā informatīvu velobraucienu pa Latgales mazajām pilsētām un turpināt jau pagājušā gadā iesākto projektu “NATO džips Latvijas tirgos”, kā arī jau par tradīciju kļuvušo starptautisko jauniešu vasaras skolu “NATO vasara 2003” sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko jauniešu klubu (LTJK). Plānoti arī izglītojoši semināri skolotājiem, kas māca krievu valodā, LATO mājaslapas izveidošana krievu valodā, LATO informācijas centra aktivizēšana, darbs ar plašsaziņas līdzekļiem.

Lai arī jaunākie statistikas dati liecina, ka par Latvijas dalības NATO nepieciešamību šaubās tikai 5,5%, tomēr, tiekoties ar iedzīvotājiem reģionos, var secināt — joprojām ir bažas par Latviju kā pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Lai arī tās lielākoties balstās uz stereotipiskiem aizspriedumiem, piemēram, “amerikāņi sacels karabāzes”, “pasliktināsies attiecības ar Krieviju”, “valsts nauda nevajadzīgi tiks iztērēta militārām vajadzībām” utt., tomēr tās ir, tādēļ šīs bažas jāaizstāj ar skaidrojumiem par reāliem, personiskiem ieguvumiem no dalības aliansē. To apzinoties, LATO pērn īstenoja informatīvu kampaņu “Nosargāsim savu nākotni!”, kuras ietvaros vienkāršos, vizuāli pievilcīgos simbolos tika parādīti pieci svarīgākie ieguvumi no Latvijas dalības NATO.

Svarīga ir diskusijas forma, no vienas puses, — ir nepieciešamas NATO ekspertu diskusijas ar iedzīvotājiem, tieši uzklausot visus argumentus un nekavējoties uz tiem atbildot, tādējādi mazinot stereotipu izplatīšanos un nostiprināšanos. No otras puses, nedrīkst aizmirst, ka ir sabiedrības grupas, kam šī divvirzienu komunikācijas forma nav pierasta, un viņi labprātāk informāciju saņem no plašsaziņas līdzekļiem, tai skaitā arī kā reklāmu.

Starptautisko aktivitāšu veicināšana

LATO uzdevums šajā gadā ir veicināt aktivitātes starptautiskajā sadarbībā. LATO radniecīgo Baltijas organizāciju projektā (BATA – Baltic Atlantic Treaty Association) ietvaros plānots izvērst Baltijas valstu līmeņa projektus, galvenokārt ekspertu un profesionālu interešu grupu seminārus un konferences.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Gruzijas reģioniem, tādējādi sekmējot demokrātiskos procesus kaimiņvalstīs un reģionā. Jāatgādina, ka Latvijai un pārējām NATO uzaicinājumu saņēmušajām valstīm ir jādomā par savu ieguldījumu transatlantiskās drošības stiprināšanā, un tas nozīmē arī dialoga veicināšanu ar “jaunajiem” un “vecajiem” NATO sabiedrotajiem un valstīm, kas drīzumā negatavojas iestāties NATO un ES. Pērn 6. decembrī LATO rīkoja arī starptautisku sanāksmi Rīgā par nākotnes sadarbības izredzēm Austrumeiropā un Ziemeļeiropā. Plānots līdzīga veida starptautiskas diskusijas organizēt arī šogad.

Vai iespējams lielāks atbalsts NATO

Jāapzinās, ka aktīvāki var kļūt publiskie valsts politikas kritizētāji, nostiprinot daļā valsts iedzīvotāju bažas par aizsardzības budžeta palielināšanu un nekonsekventu izmantošanu, karavīru nosūtīšanu uz karstajiem punktiem, pievienošanos amerikāņu koalīcijai, attiecību pasliktināšanos ar Krieviju u.c. Turklāt pēc būtības populistiskiem argumentiem var pieaugt atbalsts un aktīvāka var kļūt pacifistu un antiglobālistu kustība Latvijā, kas dalību NATO uzskata tikai kā līdzdalību militārās akcijās. Arī sekojot līdzi starptautiskajiem notikumiem, sabiedrībā var pieaugt kritika pret ASV īstenoto starptautisko politiku un līdz ar to arī atbalstu NATO, kas daudzās sabiedrības grupās tiek uzskatīta par tikai amerikāņu interešu pārstāvētu organizāciju.

Protams, nevar noliegt, ka lielākajai daļai valsts iedzīvotāju ārpolitikas jautājumi nekad nekļūs par galvenajiem un sabiedrībā vairāk dominē materiālās, individuālās vērtības. Jāņem vērā, ka, diskutējot par atbalsta pieaugumu, nedrīkst aizmirst par atbalsta griestiem, kas, analizējot citu NATO kandidātvalstu pieredzi, ir 60—70%. Tātad jābūt reālistiem un jāsaprot, ka labvēlīgos valsts attīstības apstākļos militārie izdevumi un armija nekļūs par iedzīvotāju dienaskārtības pirmo punktu un jēdzieni “valsts drošība” un “aizsardzība” ir pārāk abstrakti, lai izprastu to nozīmi personiskās drošības un aizsardzības kontekstā.

LATO sadarbības partneri

LATO turpinās savu darbu sabiedrības informēšanā, atbildot uz jautājumiem, ko mums visiem un katram individuāli dos Latvijas dalība NATO. Kā nevalstiskai organizācijai, kas pašlaik apvieno vairāk nekā 150 biedrus, īpaši svarīga ir sadarbība ar atbalstītājiem un partneriem.

Vēlamies pateikties 2002. gada partneriem -- Latvijas Aizsardzības ministrijai un Ārlietu ministrijai, Pasaules brīvo latviešu apvienībai (PBLA), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ASV valdībai un vēstniecībai Rīgā, Dānijas valdībai un vēstniecībai Rīgā, Norvēģijas valdībai un vēstniecībai Rīgā, Lielbritānijas valdībai un vēstniecībai Rīgā, Konrāda Adenauera fondam, NATO Preses un informācijas nodaļai un pārējiem Latvijas integrācijas NATO atbalstītājiem.

Sīkāk par LATO aktivitātēm varat uzzināt mūsu mājaslapā vai atnākot uz LATO informācijas centru.