Top līgums par Latvijas pievienošanos ES

Marika Limba, ĀM iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācijas sekretariāta referente, — “Latvijas Vēstnesim”

Pēc pagājušā gada 13. decembrī noslēgtajām sarunām par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) nākamais solis ceļā uz Latvijas integrāciju ES ir sagatavot līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstis) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā — iestāšanās līgums), lai jau šā gada 16. aprīlī Atēnās tas būtu gatavs parakstīšanai.

Tā kā līdz šim Latvijas iestāšanos ES regulējošie tiesību akti noteica vienīgi iestāšanās sarunu pozīciju izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību, nenosakot to, kā būtu jānotiek iestāšanās līguma projekta sagatavošanai, 2002. gada 9. oktobrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.563 “Par atbildīgo amatpersonu norīkošanu Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā līguma projekta izstrādei un juridiskās starpnozaru darba grupas izveidošanu”.

Saskaņā ar šo rīkojumu pagājušā gada 28. oktobrī toreizējais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš izveidoja darba grupu, kurā piedalās visu ministriju, Eiropas integrācijas biroja, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Bankas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Saeimas, Satversmes tiesas un Tulkošanas un terminoloģijas centra pārstāvji, kuru uzdevums ir saskaņot un sagatavot iestāšanās līguma projektu. Darba grupas vadītāja pienākumus, koordinējot darba grupas darbu, pilda Ārlietu ministrijas ES tiesību nodaļas vadītāja Alise Balode.

No 2001. gada 1. februāra līdz 2002. gada 1. jūlijam speciālas Dānijas valdības juridisko speciālistu apmācības programmas ietvaros 15 Latvijas civildienesta ierēdņi tika sagatavoti darbam ar ES tiesību normām, lai nodrošinātu adekvātu Latvijas interešu aizstāvēšanu, izstrādājot iestāšanās līgumu. Ņemot vērā šo faktu, iepriekš minētajā Ministru kabineta rīkojumā iekļauta prasība ministrijām un pārējām institūcijām dalībai darba grupā nominēt tos ierēdņus vai darbiniekus, kuri piedalījās Dānijas valdības rīkotajā apmācības kursā.

Atbilstoši minētajam valdības rīkojumam no katras ministrijas nozīmēta arī par iestāšanās līguma projektu atbildīgā amatpersona. Ministriju ierēdņi valsts sekretāru vietnieku līmenī ir atbildīgi par savlaicīgu iestāšanās līguma sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī par to, lai līgums kopumā atbilstu Latvijas interesēm.

Tā kā līguma parakstīšana paredzēta jau 16. aprīlī, tā izstrādes grafiks ir saspringts, jo visām iestāšanās līguma pusēm — kā ES dalībvalstīm, tā kandidātvalstīm — līgums ir viens, tādējādi nepieciešams apjomīgs juridiski lingvistiskais saskaņošanas un tulkošanas darbs. Iestāšanās līguma neatņemama sastāvdaļa ir iestāšanās akts, tam seko pielikumi, kuros ietverti tehniskie pielāgojumi, pagaidu un pastāvīgie pasākumi, kas noteiks Latvijas un citu kandidātvalstu dalības nosacījumus ES un veido apjomīgāko līguma daļu.

Darbs pie iestāšanās līguma notiek jau no 2002. gada vasaras. Tā saskaņošana starp Latviju, respektīvi, atbildīgo ministriju, ES un tās dalībvalstīm ilgs līdz janvāra beigām, un Latvijas pusē to koordinē Ārlietu ministrija. Iestāšanās līgumu izstrādā Eiropas Komisija kopā ar pašreizējām dalībvalstīm, bet saskaņošanu koordinē ES Padomes sekretariāts, kura pakļautībā ir izveidota ad hoc darba grupa iestāšanās līguma sagatavošanai. Līgums tiek gatavots angļu valodā pa daļām atbilstoši iestāšanās ES sarunās izveidotajām sarunu sadaļām. Tiklīdz Latvijas pusē tiek pabeigta līgumprojekta teksta saskaņošana kādā no sadaļām, attiecīgā līguma daļa tiek nosūtīta juristu un lingvistu grupai no Latvijas, kas strādā ES institūcijās, lai to pārtulkotu 12 oficiālajās ES valodās un 10 kandidātvalstu valodās. Tātad iestāšanās līguma saskaņošana notiek nemitīgi, kam paralēli notiek arī tulkošana, lai iekļautos noteiktajā līguma izstrādes laikā un 16. aprīlī tas būtu gatavs parakstīšanai.

Kā liecina vairāku ES tagadējo dalībvalstu pieredze, teorētiski pastāv iespēja, ka Latvijas un dalībvalstu viedoklis attiecībā uz iestāšanās sarunās panākto politisko vienošanos juridisko interpretāciju varētu atšķirties, bet precizitāte juridiskos tekstos ir ļoti svarīga, it īpaši saskaņojot līgumu vairākās valodās. Lai nodrošinātos pret šādu situāciju, Latvijai ir speciāli sagatavoti juristi.

Paredzams, ka kandidātvalstis, to skaitā arī Latvija, iestāšanās līguma saskaņotās un iztulkotās līguma teksta daļas saņems februāra beigās. Pēc juristu un lingvistu pēdējās tikšanās ar nacionālajiem ekspertiem marta beigās būs gatavs galīgais tulkojuma teksts.

28. janvāra sēdē Ministru kabinets nolēma Latvijas iestāšanās ES sarunu delegācijai uzdot iestāšanās līguma projektu angļu valodā saskaņot ar ES institūcijām, kā arī pilnvaroja Latvijas vēstnieku ES Andri Piebalgu pēc līguma projekta angļu valodā saskaņošanas Latvijas valdības vārdā apstiprināt piekrišanu iestāšanās līguma projekta tekstam angļu valodā. Lai gan Latvijas vēstnieks ES ir tiesīgs vest sarunas un saskaņot iestāšanās līguma projektu, jāņem vērā, ka līgums skar visu Latvijas sabiedrību un katru Latvijas tautsaimniecības nozari. Tādējādi valdība ir nolēmusi šo uzdevumu uzticēt Latvijas iestāšanās ES sarunu delegācijai, tajā ir pārstāvētas visas ministrijas valsts sekretāru vietnieku līmenī, kuri ir kompetenti ar iestāšanos ES saistītos jautājumos.

Sagatavojot iestāšanās līgumu, nekādas izmaiņas iestāšanās sarunās panāktajos rezultātos attiecībā uz Latvijas iestāšanās nosacījumiem nav iespējamas. Tomēr no pagājušā gada novembra līdz Latvijas iestāšanās ES brīdim ES pastāvīgi tiek un tiks pieņemti tiesību akti, kurus Latvijai nebija iespējams apspriest pagājušā gada decembrī pabeigtajās iestāšanās sarunās un attiecīgi iekļaut iestāšanās līguma tekstā. Latvija pastāvīgi analizē šos likumdošanas aktus, un tie, kas skar Latvijas intereses, tuvākajā laikā tiks pārrunāti ar dalībvalstīm, panākot ES Padomes veiktus grozījumus attiecīgajos tiesību aktos, kuri stāsies spēkā līdz ar Latvijas iestāšanos ES.

Kad iestāšanās līguma projekta angļu valodā saskaņošana būs pabeigta un līguma projekts latviešu valodā ar juridiskās starpnozaru darba grupas starpniecību saskaņots ar ES institūcijām, ārlietu ministrei līguma projekts latviešu valodā līdz 8. aprīlim jāiesniedz valdībā. 9. aprīlī paredzēts iestāšanās līgumu apstiprināt Eiropas Parlamentā un 14. aprīlī — ES Padomē.

16. aprīlī Atēnās notiks plašs un svinīgs pasākums, kura ietvaros 15 ES dalībvalstis un 10 kandidātvalstis, tostarp arī Latvija, parakstīs iestāšanās līgumu. Latvijas vārdā līgumu parakstīs Ministru prezidents Einars Repše, ārlietu ministre Sandra Kalniete, kā arī Latvijas vēstnieks ES Andris Piebalgs.